Court orders management company to collect apartment owner's maintenance debt and court costs under Property Law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and ordered the management company to collect the outstanding maintenance debt of 2,392.65 EUR. The plaintiff argued that the defendant, as the apartment owner, must participate in the management of the building under the Property Law. The court ruled that the debt was valid and awarded interest and court costs to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Property Law 10; Civil Procedure Law 156: The court may examine a case substantively without party representation if properly notified, and owners are liable for building maintenance costs and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20190315
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2015.gada 26.novembrī
Liepājas tiesa
tiesnese Indra Pelnēna
sekretāre Marina Karloviča
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību pret /pers. A/ par parāda 2392,65 EUR piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
k o ns t a t ē ja :
pamatojoties uz 2008.gada 23.aprīļa pirkuma līgumu /pers. A/ ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.3, /adrese/. Īpašuma tiesības
zemesgrāmatā reģistrētas 2008.gada 28.aprīlī.
Dzīvoklis ir ar visām ērtībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ko saskaņā ar 2011.gada 1.janvārī noslēgto līgumu par pilnvarojumu veikt dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu (apsaimniekošanu) apsaimnieko prasītājs.
Atbildētāja īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju nav noslēgusi.
Pieteikumā norādīts, ka atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces pienākums, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra)
10.pantu, ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Parāds par periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz
2015.gada 30.aprīlim sastāda 2392,65 EUR (pamatparāds 2283,43 EUR, likumiskie procenti par maksājumu kavējumiem 109,22 EUR). Lūdz piedzīt
no atbildētājas minēto parādu un tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1068., 1071., 1756., 1759., 1760., 1765. pantu.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nepiedalījās, iesniegumā tiesai lūdza izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, norādīja, ka prasību uztur pilnā apmērā
uz prasībā norādītajiem pamatiem. Lūdz piedzīt parādu un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda
summas līdz sprieduma izpildei.
Atbildētāja/pers. A/ tiesas sēdē nepiedalījās, paziņojums par lietas izskatīšanu nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2015.gada 14.septembrī uz
atbildētājas deklarēto dzīves vietu un atgriezts kā neizsniegts (lietas 36.,37.,38.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos,
kad deklarācijā norādīta papildu adrese,-pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.
Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā
adresē saziņai ar tiesu.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta 1.daļas nosacījumiem, lieta izskatāma pēc būtības bez prasītāja pārstāvja un
atbildētājas piedalīšanās, jo par lietas izskatīšanu ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie
apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai.
Sakarā ar to, ka atbildētāja /pers. A/ nav tiesai sniegusi paskaidrojumus par prasību, nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās
iemeslus, prasītāja paskaidrojumi un lietā esošie rakstveida pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai, tiesa uzskata, ka lietā, atbilstoši Civilprocesa likuma
208.1 panta 1.daļai, taisāms aizmugurisks spriedums.
Tiesa, iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem un tos novērtējusi atrod, ka SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasība par īpašuma
apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Lietā nav strīdu, ka atbildētāja /pers. A/, pamatojoties uz 2008.gada 23.aprīļa pirkuma līgumu ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.3,
/adrese/. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2008.gada 28.aprīlī (lietas 7.lapa).
Dzīvoklis ir ar visām ērtībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ko saskaņā ar 2011.gada 1.janvārī noslēgto līgumu par pilnvarojumu veikt dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu (apsaimniekošanu) apsaimnieko prasītājs (lietas 10.-18.lapa).
Atbildētāja īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju nav noslēgusi.
Lietā nepastāv strīds par to, ka tikusi nodrošināta atbildētājai piederošā īpašuma apsaimniekošana un iespēja izmantot pamatpakalpojumus. Ziņu
par to, ka atbildētājai būtu kādas pretenzijas par sniegtajiem pakalpojumiem tiesas rīcībā nav. Tādējādi par piegādātiem pakalpojumiem un īpašuma
apsaimniekošanu nepieciešams norēķināties.
No maksājumu aprēķinu dokumentiem konstatēts, ka atbildētāja regulāri maksājumus nav veikusi un izveidojies parāds par īpašuma
apsaimniekošanu par periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.aprīlim 2392,65 EUR (lietas 22.-26.lapa).
Tiesa konstatējusi, ka atbildētāja ir daudzdzīvokļu mājas /adrese/ īpašniece, līdz ar to uz viņu attiecināmas Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta
normas, viņas pienākums, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10.pantu, ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, tanī skaitā maksāt maksu par īpašuma apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem.
Pie šādiem apstākļiem prasība par apsaimniekošanas parāda un pamatpakalpojumu maksas parāda piedziņu par periodu no 2012.gada janvāra
līdz 2015.gada 30. aprīlim 2283,43 EUR apmērā ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Prasītājs par maksājumu kavējumiem aprēķinājis likumiskos 6 % gadā no parāda summas par periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2015.gada
31.martam 109,22 EUR apmērā (lietas 26.lapa). Atbildētāja iebildumus pret aprēķiniem nav cēlusi, tiesa secina, ka likumisko procentu piedziņa no
atbildētājas ir pamatota un prasība šinī daļā ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda
pamatsummas (2283,43 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 330,45 EUR apmērā (lietas
4.,5.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 6. lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 8,90 EUR. Tā kā prasītājs ir
samaksājis minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 4,20 EUR apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas
dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193. panta, tiesa
no s pri e da :
SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par īpašuma /adrese/, uzturēšanu,
apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem par periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.aprīlim 2283,43 EUR (divi tūkstoši divi simti
astoņdesmit trīs euro, 43 centi), likumiskos procentus par maksājumu kavējumiem par periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2015.gada 31.martam
109,22 EUR (viens simts deviņi euro, 22 centi), valsts nodevu 330,45 EUR (trīs simti trīsdesmit euro, 45 centi), izdevumus par tiesas pavēstu
piegādāšanu 4,70 EUR (četrus euro, 70 centus).
Atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (2283,43 EUR) līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka
procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,20 EUR (četri euro, 20 centi).
Noteikt /pers. A/termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai Liepājas tiesā
par sprieduma labprātīgu izpildi.
Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā. Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas
dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I. Pelnēna