Court orders mother to pay child support and court costs via state income in small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims request for child support and related court costs. The mother failed to respond to the summons, and the court proceeded based on the plaintiff's evidence that the child is in the father's custody. Consequently, the court ordered monthly payments from the mother's state income and assigned the costs to her state earnings.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 250.21 p., 250.25 p., 250.27 p.; When a defendant fails to appear or respond in a small claims case, the court may rule on the merits, and costs are typically assigned to the state income of the losing party.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C37121715
Lietas arhīva Nr. C-1217-15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2015.gada 2.decembrī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese A.Vancāne
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu
k o n s t a t ē j a:
prasītājs /pers. A/ 2015.gada 16.septembrī iesniedza maza apmēra prasību, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, lūdz piedzīt no
atbildētājas /pers. B/ uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturam Ministru Kabineta noteiktajā minimālā apmērā, ņemot vērā bērna vecumu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir bērna māte, bērns ir prasītāja apgādībā. Atbildētājai ir pienākums apgādāt savu bērnu, bet
viņa to nedara. Norādīts, ka kopš bērna piecu gada vecuma atbildētāja par bērnu neinteresējās .
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumu par minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērniem”.
Prasītājs nav lūdzis uzklausīšanu tiesas sēdē.
Atbildētāja paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniegusi.
Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2015.gada 17.septembrī prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa
ierakstītā vēstulē nosūtīti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas dienas iesniegt
Tukuma rajona tiesā rakstveida paskaidrojumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā
kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par
attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem
apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā
arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka 2007.gada 27.novembrī dzimusi /pers. C/. Bērna vecāki ir /pers. A/ un
/pers. B/ (lietas 8.lapa). Reģistrējot laulību 2008.gada 19.janvārī atbildētājai piešķirts uzvārds /uzvārds/.
Bērns dzīvo kopā ar prasītāju, kurš realizē bērna aprūpi un uzraudzību, tas ir, nodrošina bērnam uzturu, aprūpi, attīstību, audzināšanu un
bērna individuālās intereses.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna
kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un
sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Atbildētāja nav iebildusi prasībai.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai neatkarīgi no viņas mantas stāvokļa ir jāpiedalās bērna uzturēšanā. Atbildētājas pienākums ir nodrošināt sevi ar
pastāvīgiem ienākumiem, kas ļautu pildīt likumā noteiktos vecāku pienākumus.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša
aizsardzība un gādība. Šā likuma 10.pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu
fizisko un intelektuālo attīstību, katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 179.panta piektā daļa, kurā ir noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem
neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi piedzenami pieprasītajā apmērā, kas atbilst valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, ņemot
vērā bērna vecumu.
Kā izriet no lietas materiāliem atbildētāja materiāli nenodrošina savu bērnu uzturēšanu. Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakāms
atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem” prasībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katra vecāka
pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam līdz 7 gadu vecumam – 25 % no Ministru Kabineta
noteiktās minimālās mēneša algas, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru Kabineta
noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālā mēneša darba alga ir 360 EUR.
No lietas materiālos esošo dzimšanas apliecību konstatējams, ka lietas izskatīšanas laikā /pers. C/ ir 8 gadi. Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu
apmērs nedrīkst būt zemāks par 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, kas atbilst 108 EUR .
Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir pamats ņemt vērā un piemērot Civillikuma 179. pantā norādīto, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam
nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu
un bērna vecumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Konkrētajā gadījumā uzturlīdzekļu apmērs valstī noteiktā minimālā apmērā pēc tiesas ieskata ir minimāla
summa, kas nepieciešama bērna izglītošanai un iztikai.
Tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami strīda izšķiršanai, tāpēc tiesa atzīst, ka prasība apmierināma, uzturlīdzekļi piedzenami valstī
noteiktā minimālā apmērā, ņemot vērā bērna vecumu.
Tā kā prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata,
ka nebūtu vērtējams pušu mantas stāvoklis, jo minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram vecākam ir jānodrošina katru mēnesi savam bērnam neatkarīgi no
mantas stāvokļa.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu
garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi
var noteikt prasības celšanas brīdi.
Tiesības saņemt uzturlīdzekļus prasītājam radās ar pieteikuma iesniegšanas dienu, kad prasītāja vērsās tiesā ar likumu nodrošināto tiesību
saņemt uzturlīdzekļus bērnu uzturam, tāpēc uzturlīdzekļi piedzenami no 2015.gada 16.septembra.
Uzturlīdzekļu piedziņa ar tiesas spriedumu neliedz atbildētājai sprieduma izpildes laikā pierādīt iepriekš samaksāto uzturlīdzekļu apmēru,
atskaitot to no piespriestās summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par
vienu gadu. Līdz ar to valsts nodeva tiek aprēķināta no prasības summas 108 x 12 mēneši = EUR 1296. Tādējādi, no atbildētājas atbilstoši Civilprocesa
likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu piedzenama valsts nodeva EUR 194,40 ( EUR 1296 x 15%, bet ne mazāk par EUR 71,14). No
atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm 5,80
(lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums
izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ievērojot Civilprocesa likuma 250.27 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērna /pers. C/,
personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2015.gada
16.septembra līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ , par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevu par uzturlīdzekļu piedziņu
194,40 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,80 EUR.
Noteikt /pers. B/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, tiesas izdevumu samaksai, 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās likumīgā
spēkā.
Valsts nodeva 194,40 EUR ( viens simts deviņdesmit četri euro 40 centi) iemaksājama: saņēmējs: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138,
konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami 5,80 EUR (pieci euro 80 centi) iemaksājami: saņēmējs-Tiesu administrācija, Mūkusalas iela
41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi.
Maksājumu apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos
spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 2.decembra apelācijas kārtībā Zemgales
apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Vancāne