Legislator Case Law & Legislation
C12097513 / C-0975-13 AI generated

Court orders bank to win small claims case for overdraft principal, interest, and penalty against individual.

Case Number C12097513 / C-0975-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Daugavpils Court of First Instance dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff bank to win its small claims action. The court found that the bank had a valid overdraft agreement with the individual, who subsequently exceeded the loan limit and failed to repay the debt. Consequently, the court ruled in favor of the bank, awarding the principal amount, accrued interest, a penalty for limit overage, and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 37., 45., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1, 250.18, 250.26 panti: When a borrower violates an overdraft agreement by exceeding the limit and failing to repay, the court must order the lender to win the claim for principal, interest, and penalties.

Keywords

AI generated
small claims procedure overdraft agreement limit overage penalty accrued interest court costs allocation loan default enforcement rights

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 37. pants
Civilprocesa likuma 45. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 40. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.18 pants
Civilprocesa likuma 250.26 pants
Civillikuma 1765. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr. C12097513

Spri edums

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa:

tiesnese R. Paipale

ar sekretāri N. Sigņejevu,

tulci L. Lociku

2013. gada 23. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu Nordea Bank Finland Plc Latvijas

filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. G/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012. gada 26. novembrī Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles pilnvarotā persona – /pers. H/ - vērsās tiesā ar maza apmēra

prasību par parāda piedziņu no /pers. G/, bet 2013. gada 20. janvārī trūkumu novēršanai tiesā iesniegts precizēts prasības

pieteikums maza apmēra prasībā. Savukārt 2013. gada 12. septembrī prasītājs iesniedza maza apmēra prasības grozījumus, kuros

samazināja prasījuma apmēru. Prasītājs prasībā norādīja, ka 2006.gada 1. jūnijā starp prasītāju Nordea Bank Finland Plc Latvijas

filiāli un atbildētāju /pers. G/ tika noslēgts overdrafta līgums privātpersonai, ar kuru puses vienojās, ka prasītājs piešķir atbildētājam

overdraftu- atkārtoti izmantojamu aizņēmumu, kas piesaistīts aizņēmēja norēķinu kontam, ar limitu Ls 450. Parakstot līgumu par

overdraftu, atbildētāja apliecināja, ka ir iepazinusies ar vispārīgajiem noteikumiem par overdraftu privātpersonām, piekrīt tiem un

apņemas tos ievērot. Par overdrafta izmantošanu saskaņā ar noteikumu 3.1.punktu atbildētāja apņēmās maksāt aizdevuma

procentus, kas tiek aprēķināti no izmantotās aizdevuma summas atbilstoši procentu likmei, kas ir noteikta aizdevēja pakalpojumu

cenrādī. Prasītājs izpildīja ar līgumu nodibināto saistību un piešķīra /pers. G/ overdraftu Ls 450 apmērā, bet atbildētāja izmantoja

overdrafta summu virs pieļautā limita un neveica overdrafta atmaksu. Saskaņā ar vispārīgo noteikumu par overdraftu 3.8.punktu

banka debetē norēķinu kontu par aprēķināto procentu summu, limita pārsniegšanas līgumsodu un citām summām, kuras aizņēmējam

ir jāmaksā bankai attiecīgā termiņā. Atbilstoši vispārīgo noteikumu 3.7.punktam par overdrafta limita pārsniegšanu aizņēmējs

apņēmās maksāt līgumsodu saskaņā ar līgumsoda procentuālo likmi, kas ir noteikta aizdevēja pakalpojumu cenrādī. Līgumsods tiek

aprēķināts no summas, kas pārsniedz overdrafta limitu. Ja aizņēmējs atmaksā tikai daļu no parāda summas, aizdevējs saskaņā ar

noteikumu 3.6.punktu pirmām kārtām saņemto summu attiecina limita pārsniegšanas līgumsoda dzēšanai, pēc tam – procentu

atmaksai un visbeidzot – overdrafta pamatsummas dzēšanai. Prasītājs nosūtīja atbildētājai paziņojumu par parāda samaksu, bet

parāds netika atmaksāts. Atbildētājas izmantotā aizdevuma pamatsumma ir Ls 450, kā arī par laika periodu no 2006. gada 1.

oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim atbildētājai ir aprēķināti nolīgtie procenti pēc likmes 15 % gadā, kas ir Ls 13,84. Ņemot vērā, ka

2007. gada 7. janvārī līgums ar atbildētāju tika izbeigts, par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim

atbildētājai tika aprēķināti likumiskie procenti Ls 173,47 apmērā. Līgumsods tika aprēķināts pēc likmes 36% gadā un ir Ls 0,31.

Prasītājs pamatoja prasību ar Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1716., 1717., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1934., 1943.,

1945., 1946.pantiem, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1720.panta 2.punktu un lūdza piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājam parādu

Ls 637,62, ko veido pamatparāds Ls 450, nolīgtie un likumiskie procenti Ls 187,31 un līgumsods Ls 0,31, kā arī tiesas izdevumus Ls

98,94. Vienlaikus, lūdza noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – 6%

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Izpildot Civilprocesa likuma 250.2 1 un 250.22panta prasības, atbildētājai /pers. G/ tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar

pievienotajiem dokumentiem un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētāja

tika informēta par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika

izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

2013. gada 22. janvārī /pers. G/ iesniedza tiesā paskaidrojumus maza apmēra prasībā, bet 2013. gada 14. martā paskaidrojumu

papildinājumus, norādot, ka maza apmēra prasību neatzīst un vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē. Līdz ar to saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.26pantu tiesa lietu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. G/ par naudas

piedziņu iztiesā tiesas sēdē.

Atbildētāja /pers. G/ savos rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka, ņemot vērā, ka viņai bija nepieciešams aizdevums EUR 25000

apmērā dzīvokļa iegādei, viens no nosacījumiem hipotekārā aizdevuma saņemšanai bija paņemt citus bankas produktus, tādēļ viņai

papildus piešķīra overdraftu. Overdrafts viņai nebija nepieciešams. Hipotekāro kredītu viņa dzēsa pirmstermiņa, tādēļ, lai tiktu

skaidrībā ar no viņas ieturētajām summām, viņa pieprasīja no bankas konta izdruku, bet banka pilnu informāciju viņai nesniedza un

viņa 2006. gada 6. novembrī vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. 2006. gada 21. novembrī banka nosūtīja vēstuli „Par

skaidrojuma un informācijas sniegšanu”, no kuras redzams, ka tajā laikā bankai bija tehniskas problēmas un klients saņēma kļūdainu

informāciju par konta atlikumiem. Vienlaikus, atbildei banka pievienoja viņas konta izdruku, kura apliecina, ka pēdējā transkripcija bija

2006. gada 11. oktobrī un uz 2006. gada 20. oktobri, kad konta izdruku apliecināja banka, konta atlikums bija pozitīvs – Ls 0,68. Līdz

ar to prasītājam varēja būt arī citas tehniskas kļūdas, kuru rezultātā viņas kontā vēlāk parādījās informācija par it kā izmantoto

overdraftu. Turklāt, 2007. gada jūnijā prasītājs atsūtīja viņai vēstuli, ar kuru informēja, ka viņai ir piešķirts „bronzas” klienta statuss, kas

apliecina, ka uz to brīdi viņai nebija nekādu nenokārtotu saistību pret prasītāju. Uzskata, ka prasītāja prasība ir noraidāma.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā persona /pers. H/ prasību ar 2013. gada 12. septembrī iesniegtajiem grozījumiem uzturēja.

Tiesai paskaidroja, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. G/ tika noslēgts overdrafta līgums privātpersonai un atbildētājas norēķinu

kontam tika piesaistīti Ls 450. Atbildētāja overdrafta līguma nosacījumus neizpildīja, tādēļ 2006. gada 27. decembrī viņai tika

nosūtīta brīdinājuma vēstule un pieprasīts 10 dienu laikā samaksāt parādu, bet, ņemot vērā, ka tas netika izdarīts, 2007. gada 7.

janvārī līgums ar atbildētāju tika pārtraukts. Atbildētāja vērsās gan pie prasītāja, gan Patērētāju tiesību aizsardzības birojā un viņai bija

sniegtas atbildes par viņas kontā esošo līdzekļu apgrozījumu, kā arī par esošās parādsaistības apmēru. Nepiekrita atbildētājas

argumentiem, ka konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri, apliecina atbildētājas konta stāvokli uz 2006. gada 20.

oktobri, jo šī izdruka bija sagatavota uz atbildētājas 2006. gada 11. oktobra iesnieguma pamata, kurā viņa lūdza pārbaudīt un izsniegt

konta apgrozījumu tieši laika periodā no 2006. gada 19. septembra līdz 2006. gada 11. oktobrim. Savukārt, overdrafts tika

izmantots pēc 2006. gada 11. oktobra, tādēļ tas netika uzrādīts bankas sagatavotajā konta izdrukā. Prasītājs ziņoja atbildētājai par

viņai esošā overdrafta limita pārsniegšanu, taču samaksu atbildētāja neveica. Saskaņā ar overdrafta līguma noteikumiem, atbilstoši

cenrādim, atbildētājai līdz līguma izbeigšanai tika aprēķināti procenti par overdrafta lietošanu un līgumsods, bet pēc līguma

izbeigšanas – likumiskie procenti. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem un piedzīt no

atbildētājas parādu Ls 637,62, ko veido pamatparāds, procenti un līgumsods, kā arī visus tiesas izdevumus un noteikt prasītāja

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus.

Atbildētāja /pers. G/ maza apmēra prasību par parāda piedziņu neatzina. Tiesai paskaidroja, ka viņa nelūdza prasītāju piešķirt viņai

overdraftu, jo nauda viņai nebija vajadzīga, bet bankā viņai bija hipotekārais kredīts, tādēļ bankā viņai paziņoja, ka jānoformē

overdrafts, kas būtu izmantojams saistības izpildei, ja viņas kontā trūks naudas. Uz 2006. gada 20. oktobri viņai nebija pret banku

parādu un overdraftu viņa neizmantoja, ko apliecina viņas konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri. Uzskata, ka

prasītājs nelikumīgi un nepamatoti prasa no viņas parādu, jo naudu viņa neņēma, kā arī jau ir tiesas lēmums, ar kuru tiesvedība lietā

par parāda piedziņu ir izbeigta. Turklāt, lietā esošo līgumu un iesniegumu saturs, kad viņa tos parakstīja, bija cits, bet viņa daļu no

dokumentiem atdeva savam advokātam, kurš pēc viņas domām darbojās bankas interesēs, tādēļ no advokāta viņa atteicās, bet daļu

no dokumentiem viņa nesaglabāja. Uzskata, ka prasītājs rīkojās negodīgi un viņai nav parāda prasītājam. Lūdza prasību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāja pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus,

pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība apmierināma.

Saskaņā Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Ar 2006. gada 1. jūnija overdrafta līgumu privātpersonai pierādīts, ka Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle apstiprināja /pers. G/

piešķirto overdrafta limitu Ls 450 apmērā. Parakstot līgumu, /pers. G/ apliecināja, ka ir iepazinusies ar šī līguma noteikumiem un

vispārīgajiem noteikumiem par overdraftu privātpersonām, kas apstiprināti 2003. gada 22. janvārī, ar visiem to pielikumiem,

grozījumiem un papildinājumiem, piekrīt tiem un apņemas tos ievērot.

Ar /pers. G/ konta izrakstiem pierādīts, ka prasītāja piešķirto overdraftu atbildētāja /pers. G/ izmantoja 2006. gada 17. oktobrī un 19.

oktobrī, bet nenodrošināja pietiekamu atlikumu, kurš bija nepieciešams overdrafta limita atlikuma dzēšanai norēķinu kontā.

Saskaņā ar vispārīgo noteikumu par overdraftu 3.8. punktu banka debetē atbildētāja norēķinu kontu par aprēķināto procentu summu,

limita pārsniegšanas līgumsodu un citām summām, kuras atbildētājam ir jāmaksā bankai attiecīgā termiņā.

Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētāja neizpildīja uzņemtās līgumsaistības un līguma par overdraftu un vispārīgo noteikumu par

overdraftu nosacījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 7.3.punkts paredz, ka bankai ir tiesības jebkurā laikā, nepaziņojot izbeigšanas

iemeslus, izbeigt līgumu, par to rakstveida informējot klientu, bet 7.5.punkts nosaka, ka, ja līgums tiek izbeigts, klientam jāatmaksā

bankai izmantotais overdrafts.

Ar 2006. gada 27. decembra atbildētājai adresēto vēstuli pierādīts, ka /pers. G/ bija brīdināta par pieļauto overdrafta limita

pārsniegšanu, viņai tika piedāvāts samaksāt parādu 10 dienu laikā, kā arī izskaidrotas parāda nesamaksāšanas sekas – patēriņa

kredītu (overdrafta vai kredītkartes) līgumu nekavējošā pārtraukšana. Šis apstāklis tiesas sēdē netika apstrīdēts.

Tādējādi par pamatotu tiesa uzskata prasītāja argumentus, ka faktiski overdrafta līgums tika izbeigts ar 2007. gada 7. janvāri – pēc

vēstulē minētā 10 dienu notecējuma..

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma 1756.pants paredz,

ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, šā likuma 1765.panta pirmā daļa

nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simts gadā.

Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 3.1.punkts paredz, ka atbildētājai jāmaksā procenti par izmantoto overdraftu

saskaņā ar procentu likmi, kas ir norādīta cenrādī.

Savukārt, pakalpojumu cenrāža izraksta 14.1.punkts apliecina, ka overdrafta procentu likme tika noteikta 15% gadā.

Tiesa, pārbaudot prasītāja iesniegto precizēto procentu aprēķinu, uzskata, ka tas nav pretrunā ar līgumu un likumu: līgumiskie procenti

Ls 13,84 apmērā tika aprēķināti par līguma darbības laiku – no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim.

Vienlaikus, tiesa uzskata, ka arī prasītāja prasījums par likumisko procentu Ls 173,47 piedziņu, kas aprēķināti par laika periodu no

2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, nav pretrunā ar likumu, jo viepusēji izbeidzot līgumu, zuda atbildētājas

pienākums maksāt līgumiskos procentus, bet no šī laika prasītājam paliek tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus.

Vienlaikus, no prasītāja iesniegtā aprēķina izriet, ka likumiskie procenti tika aprēķināti pēc likmes 6% gadā.

Līdz ar to prasītāja prasījums par līgumisko un likumisko procentu piedziņu apmierināms.

Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, bet šā likuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildi. Savukārt šā likuma 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai

augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 3.7.punktu par overdrafta limita pārsniegšanu atbildētāja apņēmās

maksāt limita pārsniegšanas līgumsodu no summas, kas pārsniedz overdrafta limitu. Savukārt, atbilstoši noteikumu definīcijai, limita

pārsniegšanas līgumsods - nokavējuma līgumsods par savlaicīgu maksājumu neveikšanu, kā rezultāta radusies overdrafta limita

pārsniegšana, un kura apmērs norādīts pakalpojumu cenrādī.

Atbilstoši pakalpojumu cenrāža 14.2.punktam, limita pārsniegšanas līgumsods ir noteikts 36% gadā.

Pārbaudot līgumsoda aprēķinu, tiesa uzskata, ka par laika periodu no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 7. janvārim

aprēķinātais līgumsods Ls 0,31 nav pretrunā ar līgumu un likumu, jo līgumsoda aprēķināšanu prasītājs pārtrauca, izbeidzot līgumu ar

atbildētāju, kā arī līgumsoda apmēru nevar uzskatīt par netaisnīgu vai pārmērīgu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja /pers. G/ apstrīdēja prasītāja prasījuma pamatotību, bet neiesniedza tiesai pierādījumus, kas apliecina viņas iebildumu

pamatotību.

Tiesas sēdē atbildētāja sniedza tiesai nekonsekventus, pretrunīgus paskaidrojumus, neapstiprinot tos ne ar kādiem pierādījumiem.

Turklāt, viņas tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi ir daļēji pretrunā ar viņas tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Tiesa neņem vērā atbildētājas /pers. G/ argumentus, ka viņa neprasīja piešķirt viņai overdraftu, jo likumā noteiktajā kārtībā atbildētāja

noslēgto overdrafta līgumu neapstrīdēja, kā arī šajā sakarā sniedza paskaidrojumus, ka tomēr šādu līgumu ar banku viņa noslēdza, jo

banka izvirzīja šādu nosacījumu hipotekārā kredīta piešķiršanai.

Tiesa nevar piekrist atbildētājas argumentiem, ka viņas konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri, apstiprina, ka tieši

uz 2006. gada 20. oktobri viņa nebija izmantojusi overdrafta summu un atlikums bija pozitīvs, jo, kā izriet no prasītāja pārstāvja

paskaidrojumiem un tas pierādīts ar /pers. G/ bankai adresēto 2006. gada 11. oktobra iesniegumu un bankas 2006. gada 20.

oktobra paziņojumu atbildētājai par finanšu līdzekļu apriti, šī konta izdruka sagatavota, pamatojoties uz /pers. G/ 2006. gada 11.

oktobra pieteikumu, kurā atbildētāja pieprasīja informāciju par līdzekļu apgrozījumu viņas esošajos kontos bankā laika periodā no

2006. gada 12. septembra līdz 2006. gada 11. oktobrim.

Savukārt, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Daugavpils reģionālās pārvaldes 2006. gada 30. novembra atbilde, kuru pati

atbildētāja pievienoja rakstveida paskaidrojumiem, apliecina gan to, ka 2006. gada 11.oktobrī atbildētāja vērsās bankā ar

iesniegumu, gan to, ka saņēma bankas 2006. gada 20. oktobra atbildi.

Līdz ar to nepamatoti un nekonsekventi ir atbildētājas argumenti, ka Patērētāju aizsardzības centrā viņa vērsās tikai 2007. gada

februārī, bet bankā līdz 2006. gada 20. oktobrim vispār nebija vērsusies.

Tiesas sēdē atbildētāja apstiprināja, ka tajā laikā, kad tika izmantota overdrafta summa, viņas bankas konts, kuram tika piesaistīts

overdrafts, nebija slēgts un viņas rīcībā bija kredītkarte, kuru viņa varēja lietot, tādēļ tiesa uzskata, ka /pers. G/ netika liegta iespēja

izmantot overdrafta summu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētāja nepierādīja savu iebildumu pamatotību un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja

Tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētāja nepierādīja savu iebildumu pamatotību un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja

prasījums būtu nepamatots.

Vienlaikus, tiesa uzskata par nepamatotiem atbildētājas argumentus, ka tiesa jau vienu reizi izskatīja šo strīdu un izbeidza tiesvedību

lietā, tādēļ tiesai nav tiesību skatīt šo lietu, jo ar Daugavpils tiesas tiesneša 2011. gada 13. jūnija lēmumu pierādīts, ka sakarā ar

/pers. G/ iebildumiem tika izbeigta tiesvedība lietā Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles pieteikumā pret /pers. G/ par saistības

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Savukārt, Civilprocesa likuma 406.8panta trešajā daļā ir noteikts, ka šis apstāklis nav

šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā.

Šādu iemeslu dēļ no /pers. G/ par labu prasītājam Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei nepieciešams piedzīt parādu:

pamatparādu Ls 450, līgumiskos procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim,

Ls 13,84, likumiskos procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, Ls

173,47 un līgumsodu Ls 0,31.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. G/ par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi Ls 98,94 apmērā, ko

veido: lietā samaksātā valsts nodeva Ls 95,64, kas aprēķināta pēc Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunktam- 15% no prasījuma summas Ls 637,62, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - izdevumi par tiesas pavēstu

piegādi Ls 3,30.

Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 40.pantu no /pers. G/ par labu valstij nepieciešams piedzīt ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 10,19, kas ir starpība starp prasītāja samaksātajiem un faktiskajiem tiesas izdevumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ņemot vērā Civillikuma 1765.panta otro daļu, nepieciešams noteikt Nordea Bank Finland

Plc Latvijas filiāles tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus - 6% gadā

no nesamaksātās pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai /pers. G/ nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 37., 45., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1, 250.18, 250.26pantiem, tiesa

n o s p r i e d a:

Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzītno /pers. G/, /personas kods/, par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40003486767, juridiskā

adrese: K. Valdemāra iela 62, Rīga, pamatparādu Ls 450 (četri simti piecdesmit latus), līgumiskos procentus, kas aprēķināti par laika

periodu no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim, Ls 13,84 (trīspadsmit latus, 84 santīmus), likumiskos procentus,

kas aprēķināti par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, Ls 173,47 (viens simts septiņdesmit trīs

latus, 47 santīmus), līgumsodu Ls 0,31 (nulle latu, 31 santīmu) un tiesas izdevumus Ls 98,94(deviņdesmit astoņus latus, 94

santīmus), kopā Ls 736,56(septiņi simti trīsdesmit sešus latus, 56 santīmus) un izskaidrot, ka parāda samaksa veicama: saņēmējs:

SIA Creditreform Latvijā, reģ, Nr. 40003255604, banka: AS Swedbank, konts: LV78HABA0551008299582, maksājuma mērķis:

inkasso 1204062416.

Noteikt Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr. 40003486767, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei

(izsoles dienai), saņemt no atbildētājas /pers. G/, /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas.

Piedzītno /pers. G/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 10,19 (desmit latus, 19 santīmus).

Noteikt/pers. G/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 7 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2013. gada 5. novembra –

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) R. Paipale

NORAKSTS PAREIZS

Daugavpils tiesas tiesnese R. Paipale

Daugavpilī 05.11.2013.