Court orders bank to win small claims case for overdraft principal, interest, and penalty against individual.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court of First Instance dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff bank to win its small claims action. The court found that the bank had a valid overdraft agreement with the individual, who subsequently exceeded the loan limit and failed to repay the debt. Consequently, the court ruled in favor of the bank, awarding the principal amount, accrued interest, a penalty for limit overage, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 37., 45., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1, 250.18, 250.26 panti: When a borrower violates an overdraft agreement by exceeding the limit and failing to repay, the court must order the lender to win the claim for principal, interest, and penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. C12097513
Spri edums
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa:
tiesnese R. Paipale
ar sekretāri N. Sigņejevu,
tulci L. Lociku
2013. gada 23. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu Nordea Bank Finland Plc Latvijas
filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. G/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012. gada 26. novembrī Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles pilnvarotā persona – /pers. H/ - vērsās tiesā ar maza apmēra
prasību par parāda piedziņu no /pers. G/, bet 2013. gada 20. janvārī trūkumu novēršanai tiesā iesniegts precizēts prasības
pieteikums maza apmēra prasībā. Savukārt 2013. gada 12. septembrī prasītājs iesniedza maza apmēra prasības grozījumus, kuros
samazināja prasījuma apmēru. Prasītājs prasībā norādīja, ka 2006.gada 1. jūnijā starp prasītāju Nordea Bank Finland Plc Latvijas
filiāli un atbildētāju /pers. G/ tika noslēgts overdrafta līgums privātpersonai, ar kuru puses vienojās, ka prasītājs piešķir atbildētājam
overdraftu- atkārtoti izmantojamu aizņēmumu, kas piesaistīts aizņēmēja norēķinu kontam, ar limitu Ls 450. Parakstot līgumu par
overdraftu, atbildētāja apliecināja, ka ir iepazinusies ar vispārīgajiem noteikumiem par overdraftu privātpersonām, piekrīt tiem un
apņemas tos ievērot. Par overdrafta izmantošanu saskaņā ar noteikumu 3.1.punktu atbildētāja apņēmās maksāt aizdevuma
procentus, kas tiek aprēķināti no izmantotās aizdevuma summas atbilstoši procentu likmei, kas ir noteikta aizdevēja pakalpojumu
cenrādī. Prasītājs izpildīja ar līgumu nodibināto saistību un piešķīra /pers. G/ overdraftu Ls 450 apmērā, bet atbildētāja izmantoja
overdrafta summu virs pieļautā limita un neveica overdrafta atmaksu. Saskaņā ar vispārīgo noteikumu par overdraftu 3.8.punktu
banka debetē norēķinu kontu par aprēķināto procentu summu, limita pārsniegšanas līgumsodu un citām summām, kuras aizņēmējam
ir jāmaksā bankai attiecīgā termiņā. Atbilstoši vispārīgo noteikumu 3.7.punktam par overdrafta limita pārsniegšanu aizņēmējs
apņēmās maksāt līgumsodu saskaņā ar līgumsoda procentuālo likmi, kas ir noteikta aizdevēja pakalpojumu cenrādī. Līgumsods tiek
aprēķināts no summas, kas pārsniedz overdrafta limitu. Ja aizņēmējs atmaksā tikai daļu no parāda summas, aizdevējs saskaņā ar
noteikumu 3.6.punktu pirmām kārtām saņemto summu attiecina limita pārsniegšanas līgumsoda dzēšanai, pēc tam – procentu
atmaksai un visbeidzot – overdrafta pamatsummas dzēšanai. Prasītājs nosūtīja atbildētājai paziņojumu par parāda samaksu, bet
parāds netika atmaksāts. Atbildētājas izmantotā aizdevuma pamatsumma ir Ls 450, kā arī par laika periodu no 2006. gada 1.
oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim atbildētājai ir aprēķināti nolīgtie procenti pēc likmes 15 % gadā, kas ir Ls 13,84. Ņemot vērā, ka
2007. gada 7. janvārī līgums ar atbildētāju tika izbeigts, par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim
atbildētājai tika aprēķināti likumiskie procenti Ls 173,47 apmērā. Līgumsods tika aprēķināts pēc likmes 36% gadā un ir Ls 0,31.
Prasītājs pamatoja prasību ar Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651., 1716., 1717., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1934., 1943.,
1945., 1946.pantiem, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1720.panta 2.punktu un lūdza piedzīt no /pers. G/ par labu prasītājam parādu
Ls 637,62, ko veido pamatparāds Ls 450, nolīgtie un likumiskie procenti Ls 187,31 un līgumsods Ls 0,31, kā arī tiesas izdevumus Ls
98,94. Vienlaikus, lūdza noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus – 6%
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Izpildot Civilprocesa likuma 250.2 1 un 250.22panta prasības, atbildētājai /pers. G/ tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar
pievienotajiem dokumentiem un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētāja
tika informēta par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika
izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.
2013. gada 22. janvārī /pers. G/ iesniedza tiesā paskaidrojumus maza apmēra prasībā, bet 2013. gada 14. martā paskaidrojumu
papildinājumus, norādot, ka maza apmēra prasību neatzīst un vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē. Līdz ar to saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.26pantu tiesa lietu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. G/ par naudas
piedziņu iztiesā tiesas sēdē.
Atbildētāja /pers. G/ savos rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka, ņemot vērā, ka viņai bija nepieciešams aizdevums EUR 25000
apmērā dzīvokļa iegādei, viens no nosacījumiem hipotekārā aizdevuma saņemšanai bija paņemt citus bankas produktus, tādēļ viņai
papildus piešķīra overdraftu. Overdrafts viņai nebija nepieciešams. Hipotekāro kredītu viņa dzēsa pirmstermiņa, tādēļ, lai tiktu
skaidrībā ar no viņas ieturētajām summām, viņa pieprasīja no bankas konta izdruku, bet banka pilnu informāciju viņai nesniedza un
viņa 2006. gada 6. novembrī vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. 2006. gada 21. novembrī banka nosūtīja vēstuli „Par
skaidrojuma un informācijas sniegšanu”, no kuras redzams, ka tajā laikā bankai bija tehniskas problēmas un klients saņēma kļūdainu
informāciju par konta atlikumiem. Vienlaikus, atbildei banka pievienoja viņas konta izdruku, kura apliecina, ka pēdējā transkripcija bija
2006. gada 11. oktobrī un uz 2006. gada 20. oktobri, kad konta izdruku apliecināja banka, konta atlikums bija pozitīvs – Ls 0,68. Līdz
ar to prasītājam varēja būt arī citas tehniskas kļūdas, kuru rezultātā viņas kontā vēlāk parādījās informācija par it kā izmantoto
overdraftu. Turklāt, 2007. gada jūnijā prasītājs atsūtīja viņai vēstuli, ar kuru informēja, ka viņai ir piešķirts „bronzas” klienta statuss, kas
apliecina, ka uz to brīdi viņai nebija nekādu nenokārtotu saistību pret prasītāju. Uzskata, ka prasītāja prasība ir noraidāma.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā persona /pers. H/ prasību ar 2013. gada 12. septembrī iesniegtajiem grozījumiem uzturēja.
Tiesai paskaidroja, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. G/ tika noslēgts overdrafta līgums privātpersonai un atbildētājas norēķinu
kontam tika piesaistīti Ls 450. Atbildētāja overdrafta līguma nosacījumus neizpildīja, tādēļ 2006. gada 27. decembrī viņai tika
nosūtīta brīdinājuma vēstule un pieprasīts 10 dienu laikā samaksāt parādu, bet, ņemot vērā, ka tas netika izdarīts, 2007. gada 7.
janvārī līgums ar atbildētāju tika pārtraukts. Atbildētāja vērsās gan pie prasītāja, gan Patērētāju tiesību aizsardzības birojā un viņai bija
sniegtas atbildes par viņas kontā esošo līdzekļu apgrozījumu, kā arī par esošās parādsaistības apmēru. Nepiekrita atbildētājas
argumentiem, ka konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri, apliecina atbildētājas konta stāvokli uz 2006. gada 20.
oktobri, jo šī izdruka bija sagatavota uz atbildētājas 2006. gada 11. oktobra iesnieguma pamata, kurā viņa lūdza pārbaudīt un izsniegt
konta apgrozījumu tieši laika periodā no 2006. gada 19. septembra līdz 2006. gada 11. oktobrim. Savukārt, overdrafts tika
izmantots pēc 2006. gada 11. oktobra, tādēļ tas netika uzrādīts bankas sagatavotajā konta izdrukā. Prasītājs ziņoja atbildētājai par
viņai esošā overdrafta limita pārsniegšanu, taču samaksu atbildētāja neveica. Saskaņā ar overdrafta līguma noteikumiem, atbilstoši
cenrādim, atbildētājai līdz līguma izbeigšanai tika aprēķināti procenti par overdrafta lietošanu un līgumsods, bet pēc līguma
izbeigšanas – likumiskie procenti. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā atbilstoši iesniegtajiem grozījumiem un piedzīt no
atbildētājas parādu Ls 637,62, ko veido pamatparāds, procenti un līgumsods, kā arī visus tiesas izdevumus un noteikt prasītāja
tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus.
Atbildētāja /pers. G/ maza apmēra prasību par parāda piedziņu neatzina. Tiesai paskaidroja, ka viņa nelūdza prasītāju piešķirt viņai
overdraftu, jo nauda viņai nebija vajadzīga, bet bankā viņai bija hipotekārais kredīts, tādēļ bankā viņai paziņoja, ka jānoformē
overdrafts, kas būtu izmantojams saistības izpildei, ja viņas kontā trūks naudas. Uz 2006. gada 20. oktobri viņai nebija pret banku
parādu un overdraftu viņa neizmantoja, ko apliecina viņas konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri. Uzskata, ka
prasītājs nelikumīgi un nepamatoti prasa no viņas parādu, jo naudu viņa neņēma, kā arī jau ir tiesas lēmums, ar kuru tiesvedība lietā
par parāda piedziņu ir izbeigta. Turklāt, lietā esošo līgumu un iesniegumu saturs, kad viņa tos parakstīja, bija cits, bet viņa daļu no
dokumentiem atdeva savam advokātam, kurš pēc viņas domām darbojās bankas interesēs, tādēļ no advokāta viņa atteicās, bet daļu
no dokumentiem viņa nesaglabāja. Uzskata, ka prasītājs rīkojās negodīgi un viņai nav parāda prasītājam. Lūdza prasību noraidīt.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāja pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus,
pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība apmierināma.
Saskaņā Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Ar 2006. gada 1. jūnija overdrafta līgumu privātpersonai pierādīts, ka Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle apstiprināja /pers. G/
piešķirto overdrafta limitu Ls 450 apmērā. Parakstot līgumu, /pers. G/ apliecināja, ka ir iepazinusies ar šī līguma noteikumiem un
vispārīgajiem noteikumiem par overdraftu privātpersonām, kas apstiprināti 2003. gada 22. janvārī, ar visiem to pielikumiem,
grozījumiem un papildinājumiem, piekrīt tiem un apņemas tos ievērot.
Ar /pers. G/ konta izrakstiem pierādīts, ka prasītāja piešķirto overdraftu atbildētāja /pers. G/ izmantoja 2006. gada 17. oktobrī un 19.
oktobrī, bet nenodrošināja pietiekamu atlikumu, kurš bija nepieciešams overdrafta limita atlikuma dzēšanai norēķinu kontā.
Saskaņā ar vispārīgo noteikumu par overdraftu 3.8. punktu banka debetē atbildētāja norēķinu kontu par aprēķināto procentu summu,
limita pārsniegšanas līgumsodu un citām summām, kuras atbildētājam ir jāmaksā bankai attiecīgā termiņā.
Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētāja neizpildīja uzņemtās līgumsaistības un līguma par overdraftu un vispārīgo noteikumu par
overdraftu nosacījumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, ja tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai
kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 7.3.punkts paredz, ka bankai ir tiesības jebkurā laikā, nepaziņojot izbeigšanas
iemeslus, izbeigt līgumu, par to rakstveida informējot klientu, bet 7.5.punkts nosaka, ka, ja līgums tiek izbeigts, klientam jāatmaksā
bankai izmantotais overdrafts.
Ar 2006. gada 27. decembra atbildētājai adresēto vēstuli pierādīts, ka /pers. G/ bija brīdināta par pieļauto overdrafta limita
pārsniegšanu, viņai tika piedāvāts samaksāt parādu 10 dienu laikā, kā arī izskaidrotas parāda nesamaksāšanas sekas – patēriņa
kredītu (overdrafta vai kredītkartes) līgumu nekavējošā pārtraukšana. Šis apstāklis tiesas sēdē netika apstrīdēts.
Tādējādi par pamatotu tiesa uzskata prasītāja argumentus, ka faktiski overdrafta līgums tika izbeigts ar 2007. gada 7. janvāri – pēc
vēstulē minētā 10 dienu notecējuma..
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma 1756.pants paredz,
ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, šā likuma 1765.panta pirmā daļa
nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simts gadā.
Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 3.1.punkts paredz, ka atbildētājai jāmaksā procenti par izmantoto overdraftu
saskaņā ar procentu likmi, kas ir norādīta cenrādī.
Savukārt, pakalpojumu cenrāža izraksta 14.1.punkts apliecina, ka overdrafta procentu likme tika noteikta 15% gadā.
Tiesa, pārbaudot prasītāja iesniegto precizēto procentu aprēķinu, uzskata, ka tas nav pretrunā ar līgumu un likumu: līgumiskie procenti
Ls 13,84 apmērā tika aprēķināti par līguma darbības laiku – no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim.
Vienlaikus, tiesa uzskata, ka arī prasītāja prasījums par likumisko procentu Ls 173,47 piedziņu, kas aprēķināti par laika periodu no
2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, nav pretrunā ar likumu, jo viepusēji izbeidzot līgumu, zuda atbildētājas
pienākums maksāt līgumiskos procentus, bet no šī laika prasītājam paliek tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus.
Vienlaikus, no prasītāja iesniegtā aprēķina izriet, ka likumiskie procenti tika aprēķināti pēc likmes 6% gadā.
Līdz ar to prasītāja prasījums par līgumisko un likumisko procentu piedziņu apmierināms.
Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, bet šā likuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī
līguma izpildi. Savukārt šā likuma 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai
augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.
Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu par overdraftu privātpersonām 3.7.punktu par overdrafta limita pārsniegšanu atbildētāja apņēmās
maksāt limita pārsniegšanas līgumsodu no summas, kas pārsniedz overdrafta limitu. Savukārt, atbilstoši noteikumu definīcijai, limita
pārsniegšanas līgumsods - nokavējuma līgumsods par savlaicīgu maksājumu neveikšanu, kā rezultāta radusies overdrafta limita
pārsniegšana, un kura apmērs norādīts pakalpojumu cenrādī.
Atbilstoši pakalpojumu cenrāža 14.2.punktam, limita pārsniegšanas līgumsods ir noteikts 36% gadā.
Pārbaudot līgumsoda aprēķinu, tiesa uzskata, ka par laika periodu no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 7. janvārim
aprēķinātais līgumsods Ls 0,31 nav pretrunā ar līgumu un likumu, jo līgumsoda aprēķināšanu prasītājs pārtrauca, izbeidzot līgumu ar
atbildētāju, kā arī līgumsoda apmēru nevar uzskatīt par netaisnīgu vai pārmērīgu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāja /pers. G/ apstrīdēja prasītāja prasījuma pamatotību, bet neiesniedza tiesai pierādījumus, kas apliecina viņas iebildumu
pamatotību.
Tiesas sēdē atbildētāja sniedza tiesai nekonsekventus, pretrunīgus paskaidrojumus, neapstiprinot tos ne ar kādiem pierādījumiem.
Turklāt, viņas tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi ir daļēji pretrunā ar viņas tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.
Tiesa neņem vērā atbildētājas /pers. G/ argumentus, ka viņa neprasīja piešķirt viņai overdraftu, jo likumā noteiktajā kārtībā atbildētāja
noslēgto overdrafta līgumu neapstrīdēja, kā arī šajā sakarā sniedza paskaidrojumus, ka tomēr šādu līgumu ar banku viņa noslēdza, jo
banka izvirzīja šādu nosacījumu hipotekārā kredīta piešķiršanai.
Tiesa nevar piekrist atbildētājas argumentiem, ka viņas konta izdruka, kas apliecināta ar 2006. gada 20. oktobri, apstiprina, ka tieši
uz 2006. gada 20. oktobri viņa nebija izmantojusi overdrafta summu un atlikums bija pozitīvs, jo, kā izriet no prasītāja pārstāvja
paskaidrojumiem un tas pierādīts ar /pers. G/ bankai adresēto 2006. gada 11. oktobra iesniegumu un bankas 2006. gada 20.
oktobra paziņojumu atbildētājai par finanšu līdzekļu apriti, šī konta izdruka sagatavota, pamatojoties uz /pers. G/ 2006. gada 11.
oktobra pieteikumu, kurā atbildētāja pieprasīja informāciju par līdzekļu apgrozījumu viņas esošajos kontos bankā laika periodā no
2006. gada 12. septembra līdz 2006. gada 11. oktobrim.
Savukārt, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Daugavpils reģionālās pārvaldes 2006. gada 30. novembra atbilde, kuru pati
atbildētāja pievienoja rakstveida paskaidrojumiem, apliecina gan to, ka 2006. gada 11.oktobrī atbildētāja vērsās bankā ar
iesniegumu, gan to, ka saņēma bankas 2006. gada 20. oktobra atbildi.
Līdz ar to nepamatoti un nekonsekventi ir atbildētājas argumenti, ka Patērētāju aizsardzības centrā viņa vērsās tikai 2007. gada
februārī, bet bankā līdz 2006. gada 20. oktobrim vispār nebija vērsusies.
Tiesas sēdē atbildētāja apstiprināja, ka tajā laikā, kad tika izmantota overdrafta summa, viņas bankas konts, kuram tika piesaistīts
overdrafts, nebija slēgts un viņas rīcībā bija kredītkarte, kuru viņa varēja lietot, tādēļ tiesa uzskata, ka /pers. G/ netika liegta iespēja
izmantot overdrafta summu.
Tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētāja nepierādīja savu iebildumu pamatotību un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja
Tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētāja nepierādīja savu iebildumu pamatotību un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka prasītāja
prasījums būtu nepamatots.
Vienlaikus, tiesa uzskata par nepamatotiem atbildētājas argumentus, ka tiesa jau vienu reizi izskatīja šo strīdu un izbeidza tiesvedību
lietā, tādēļ tiesai nav tiesību skatīt šo lietu, jo ar Daugavpils tiesas tiesneša 2011. gada 13. jūnija lēmumu pierādīts, ka sakarā ar
/pers. G/ iebildumiem tika izbeigta tiesvedība lietā Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles pieteikumā pret /pers. G/ par saistības
piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Savukārt, Civilprocesa likuma 406.8panta trešajā daļā ir noteikts, ka šis apstāklis nav
šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā.
Šādu iemeslu dēļ no /pers. G/ par labu prasītājam Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei nepieciešams piedzīt parādu:
pamatparādu Ls 450, līgumiskos procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim,
Ls 13,84, likumiskos procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, Ls
173,47 un līgumsodu Ls 0,31.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. G/ par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi Ls 98,94 apmērā, ko
veido: lietā samaksātā valsts nodeva Ls 95,64, kas aprēķināta pēc Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunktam- 15% no prasījuma summas Ls 637,62, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - izdevumi par tiesas pavēstu
piegādi Ls 3,30.
Vienlaikus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 40.pantu no /pers. G/ par labu valstij nepieciešams piedzīt ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus Ls 10,19, kas ir starpība starp prasītāja samaksātajiem un faktiskajiem tiesas izdevumiem.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ņemot vērā Civillikuma 1765.panta otro daļu, nepieciešams noteikt Nordea Bank Finland
Plc Latvijas filiāles tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus - 6% gadā
no nesamaksātās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai /pers. G/ nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 37., 45., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1, 250.18, 250.26pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzītno /pers. G/, /personas kods/, par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40003486767, juridiskā
adrese: K. Valdemāra iela 62, Rīga, pamatparādu Ls 450 (četri simti piecdesmit latus), līgumiskos procentus, kas aprēķināti par laika
periodu no 2006. gada 20. oktobra līdz 2007. gada 7. janvārim, Ls 13,84 (trīspadsmit latus, 84 santīmus), likumiskos procentus,
kas aprēķināti par laika periodu no 2007. gada 8. janvāra līdz 2013. gada 10. septembrim, Ls 173,47 (viens simts septiņdesmit trīs
latus, 47 santīmus), līgumsodu Ls 0,31 (nulle latu, 31 santīmu) un tiesas izdevumus Ls 98,94(deviņdesmit astoņus latus, 94
santīmus), kopā Ls 736,56(septiņi simti trīsdesmit sešus latus, 56 santīmus) un izskaidrot, ka parāda samaksa veicama: saņēmējs:
SIA Creditreform Latvijā, reģ, Nr. 40003255604, banka: AS Swedbank, konts: LV78HABA0551008299582, maksājuma mērķis:
inkasso 1204062416.
Noteikt Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles, reģistrācijas Nr. 40003486767, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei
(izsoles dienai), saņemt no atbildētājas /pers. G/, /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas.
Piedzītno /pers. G/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 10,19 (desmit latus, 19 santīmus).
Noteikt/pers. G/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 7 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2013. gada 5. novembra –
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) R. Paipale
NORAKSTS PAREIZS
Daugavpils tiesas tiesnese R. Paipale
Daugavpilī 05.11.2013.