Court dismissed social housing application due to lack of court eviction order despite poverty status.

NORAKSTS Lieta Nr.A420447111 A01503-12/7 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 29.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča,

piedaloties atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātas iestādes Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvei A.Š., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Ņ.U. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicēja tiktu reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 1.reģistrā un palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 13.reģistrā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra 2010.gada 1.decembra lēmumu (protokols Nr.51, 1.14.punkts) tika atteikts reģistrēt Ņ.U. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 1.reģistrā un palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 13.reģistrā. Iestāde norādīja, ka iesniedzēja pēc izlikšanas no dzīvokļa /adrese/, Rīgā, bija atrisinājusi savu dzīvokļa jautājumu, lietojot dzīvokli /adrese 2/, Rīgā, līdz ar to lietā nav iegūti pierādījumi, ka Ņ.U. atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām personu kategorijām.

[2] Izskatot Ņ.U. sūdzību, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ar 2011.gada 27.janvāra lēmumu Nr.DMV-11-1415-ap (turpmāk - Lēmums) apstrīdēto lēmumu atstāja negrozītu.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, Ņ.U. (turpmāk arī – pieteicēja) pārsūdzēja to Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

[4] No Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk arī – atbildētājs) tiesai iesniegtā rakstveida paskaidrojuma izriet, ka atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata to par nepamatotu.

[5] Uz tiesas sēdi pieteicēja neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai un atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicējas piedalīšanās.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem, lietā esošajiem pierādījumiem un tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus, par kuriem lietā nav strīds. [7.1] No 1998.gada 4.jūnija līdz 2002.gada 1.jūlijam pieteicējas dzīvesvieta bija deklarēta dzīvojamā telpā kopīpašnieku mājā /adrese/, Rīgā, kur vēl dzīvesvieta bija deklarēta pieteicējas meitai O.S. (lietas 25.lapa). [7.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada 1.novembra spriedumu lietā Nr.2-4108/13 tika izbeigts 1998.gada 4.jūnijā noslēgtais dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, īres līgums un nospriests izlikt pieteicēju kopā ar meitu no minētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta 2.punktu.

Spriedums stājies likumīgā spēkā 2000.gada 27.novembrī (lietas 22.-24.lapa). [7.3] No 2002.gada 1.jūlija līdz 2003.gada 6.janvārim un no 2006.gada 5.decembra līdz 2008.gada 10.aprīlim pieteicējas dzīvesvieta bija deklarēta citai personai piederošā dzīvoklī pašvaldības mājā /adrese 2/, Rīgā. Lietā atrodas arī 2002.gada 22.maija īres līgums par dzīvokļa /adrese 2/, Rīgā, nodošanu pieteicējas lietošanā (lietas 26., 30.-34.lapa). [7.4] 2002.gada 26.septembrī pieteicēja pilnvaroja R.J. kārtot visas lietas visās administratīvajās un citās iestādēs, kas saistītas ar dzīvokļa /adrese 2/, Rīgā, nodošanu pilnvarotās personas vai jebkuras trešās personas īpašumā, izrakstīt pieteicēju no dzīvokļa /adrese 2/, Rīgā.

Pilnvarotā persona R.J. 2002.gada 2.oktobrī parakstīja vienošanos par dzīvokļa /adrese 2/, Rīgā, privatizāciju uz citas personas vārda, paredzot, ka persona, kas vēlas privatizēt šo objektu, vienojas, ka dzīvokļa jaunajam īpašniekam ir saistošs patreiz spēkā esošais dzīvojamās telpas īres līgums, kuru grozīt vai izbeigt var tikai likuma „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktā kārtībā (lietas 36.-38.lapa). [7.5] Pamatojoties uz Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2008.gada 31.marta lēmumu (protokols Nr.6, 2.76.punkts) tika anulētas ziņas par pieteicējas deklarēto dzīvesvietu /adrese 2/, Rīgā (lietas 41.-42.lapa). [7.6] 2010.gada 5.oktobrī pieteicējas dzīvesvieta tika deklarēta Rīgas patversmē /adrese 3/, Rīgā (lietas 25.lapa). [7.7] 2010.gada 13.oktobra iesniegumā Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam pieteicēja lūdza reģistrēt viņu sociālā dzīvokļa saņemšanai, paskaidrojot, ka šobrīd viņa dzīvo patversmē.

Pieteicēja norāda, ka māklere viņu apmānīja un bez tiesiska pamata deklarēja pieteicējas dzīvesvietu /adrese 2/. Reāli pieteicēja visu šo laiku dzīvoja pie draugiem un paziņām, jo 2000.gada viņa tikusi izlikta no dzīvokļa /adrese/, Rīgā (lietas 19.lapa). [7.8] Rīgas domes Rīgas sociālā dienesta 2010.gada 29.septembra izziņa Nr.RSD10-54082 apliecina, ka pieteicējai ir piešķirts trūcīgas personas statuss uz laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 28.februārim (lietas 12.lapa).

[8] Tiesa secina, ka pieteicēja vēlas, lai tiesa pārbaudītu, vai Ņ.U. atbilst normatīvajos aktos noteiktajām personu kategorijām, kurām ir tiesības tikt reģistrētām pašvaldības palīdzībai dzīvokļa izīrēšanā. Kā norādīts tiesu praksē, lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi iestājušies (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118 10. punktu). Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai konkrētajā gadījumā pastāv tiesiskie un faktiskie priekšnoteikumi pieteicējas reģistrācijai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 1.reģistrā un palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 13.reģistrā.

[9] To, kādas personas nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, nosaka likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Likums) 14.pants. Palīdzības sniegšana personām, kas ir izliktas no īrētās dzīvojamās telpas ir paredzēta šā likuma 14.panta pirmās daļas 1., 1.1 un 2.punktā. 1.1punkts attiecas uz politiski represētām personām, bet 2.punkts – uz personām, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa. Tā kā pieteicēja nav norādījusi, ka būtu politiski represēta persona un no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja nav izlikta no viņai piederoša dzīvokļa, tad secināms, ka pieteicējas ieskatā viņa ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām nodrošināma, pamatojoties uz Likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu. Šī norma paredz, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas personas, kurām saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas. Tātad palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, pamatojoties uz Likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu, var saņemt tikai tādas personas, kurām saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas.

[10] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada 1.novembra spriedumu lietā Nr.2-4108/13 tika izbeigts 1998.gada 4.jūnijā noslēgtais dzīvojamās telpas /adrese/, Rīgā, īres līgums un nospriests izlikt pieteicēju kopā ar meitu no minētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta 2.punktu. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā no 1998.gada 13.novembra līdz 2001.gada 31.decembrim) 29.panta 2.punkts noteica, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos pakalpojumus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un dzīvojamās telpas īres līgumu vai nepilda citus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu, un ja pirms prasības celšanas tiesā īrnieku brīdina par nenomaksāšanu vismaz mēnesi iepriekš. Kā izriet no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada 1.novembra sprieduma, īres un komunālo pakalpojumu parādu dēļ, tiesa nospriedusi izbeigt izīrētāja noslēgto īres līgumu un izlikt pieteicēju un viņas meitu no īrētās dzīvojamās telpas

/adrese/, Rīgā, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

[11] 2001.gada 5.jūlijā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” (stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī), ar kuru no likuma izslēgts 29.pants, bet papildināts ar līdzīgu normu – 28.2pantu, kas noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Tāpat ar grozījumiem likumā „Par dzīvojamo telpu īri” iekļautas tiesību normas, kas noteic pašvaldību pienākumu maznodrošinātu personu sociālajā aizsardzībā, ja šādas personas tiek izliktas no īrētajām dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Proti, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta trešajai daļai, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Turklāt, kā noteikts minētā likuma 36.3panta pirmajā daļā, minētajos gadījumos tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Iepriekš minētā pašvaldības palīdzība izlikšanas gadījumā atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantam pienākas tostarp maznodrošinātai personai, ja tā sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ, vai ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

Kā izriet no likumprojekta „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” anotācijas un tā apspriešanas gaitas Saeimā, minētās normas ir pieņemtas, lai nodrošinātu maznodrošināto īrnieku sociālo aizsardzību un likuma saskaņošanu ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem aktiem, kas nosaka personu, īpaši bērnu tiesības uz dzīvošanai derīgu mājokli (sk. http://www.saeima.lv/bin/lasa?LP0265_1 ), lai trūcīgās ģimenes ar bērniem netiktu izliktas uz ielas. Likumprojekta apspriešanas gaitā deputāts J.Lagzdiņš ir uzsvēris:

„Šobrīd spēkā esošā Īres likuma 29.pants nosaka to, ka jebkuru īrnieku, arī vistrūcīgāko, arī daudzbērnu ģimeni ar pieciem, sešiem bērniem, arī pirmās grupas invalīdu, ja šis īrnieks ir parādā īres vai komunālos maksājumus, var izlikt no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, turpretī jaunais 28.2pants nosaka to, ka šīs personas turpmāk nevarēs izlikt no dzīvokļa.” (sk. http://www.saeima.lv/steno/2001/st_0706/st0706.html). Pēc 2001.gada 5.jūlija likuma „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” 2001.gada 6.decembrī tika pieņemts arī likums „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (arī stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī), saskaņojot likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā norādīto personu kategorijas ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” grozījumiem iepriekš norādītajām normām.

Proti, palīdzība ir sniedzama maznodrošinātām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ; vai ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

[12] Secīgi arī Rīgas pašvaldība atbilstoši minētajiem likuma „Par dzīvojamo telpu īri” grozījumiem un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 1.punkta normām 2010.gada 15.jūnija Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.80) 26.apakšpunktā noteikusi, ka 1.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kas tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi, vai maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja uz izlikšanas brīdi no dzīvokļa /adrese/, Rīgā, atbilstu iepriekš norādītajām personu kategorijām, kurām sniedzama palīdzība. Tāpat tiesa konstatē, ka pieteicēja nav izlikta ar tiesas spriedumu no dzīvojamās telpas /adrese 2/, Rīgā. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka lietā nav konstatējami priekšnosacījumu pieteicējas reģistrācijai pirmām kārtām 1.reģistrā.

[13] Tiesa turpmāk pārbaudīs, vai lietā ir konstatējami priekšnoteikumi pieteicējas reģistrācijai 13.reģistrā. Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 22.pants noteic, ka sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” noteiktajā kārtībā. Šā likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli. Likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem: 1) attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu; 2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli; 3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu. Savukārt panta ceturtajā daļā likumdevējs ir paredzējis pašvaldībai tiesības noteikt atvieglotus nosacījumus personas atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli. Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldības kompetencē ir noteikt papildus arī citas personu kategorijas, kurām konkrētās pašvaldības teritorijā ir tiesības pretendēt uz sociālā dzīvokļa piešķiršanu. Izvērtējot Saistošo noteikumu Nr.80 66.punktu, tiesa konstatē, ka tiesības īrēt sociālo dzīvokli noteiktas pensijas vecumu sasniegušām un 1. vai 2.grupas invalīdiem, ar noteiktiem kritērijiem. Attiecībā uz maznodrošinātām personām Saistošo noteikumu Nr.80 66.2.apakšpunkts noteic, ka 13.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas ar nosacījumu, ka ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu. Tiesa konstatē, ka ar Rīgas domes Rīgas sociālā dienesta 2010.gada

29.septembra izziņu par atbilstību trūcīgas personas statusam apliecināts, ka Ņ.U. noteikts trūcīgas personas statuss no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 28.februārim. Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve iesniedza arī Rīgas domes Sociālā dienesta 2012.gada 14.jūnija izziņu, kurā apliecināts, ka Ņ.U. piešķirts trūcīgas ģimenes statuss no 2012.gada 1.maija līdz 2012.gada 31.oktobrim (lietas 58.lapa). Vienlaikus no lietas materiāliem neizriet, ka uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada 1.novembra sprieduma lietā Nr.2-4108/13 spēkā stāšanās brīdi pieteicēja būtu bijusi maznodrošināta persona. Līdz ar to lietā nav konstatējams priekšnosacījums, ka attiecībā uz pieteicēju, kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai mazaizsargāta, stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas. Savukārt attiecībā uz brīdi, kad pieteicēja vērsās iestādē ar iesniegumu, konstatējams, ka pieteicējai bija trūcīgas personas statuss, bet pieteicēja netika izlikta ar tiesas spriedumu no dzīvojamās telpas /adrese 2/, Rīgā, īres maksas un komunālo maksājumu parādu dēļ. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka lietā nav konstatējami normatīvajos aktos noteiktie priekšnoteikumi labvēlīga administratīva akta izdošanai, ar kuru pieteicēja tiktu reģistrēta palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 13.reģistrā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt Ņ.U. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicēja tiktu reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 1.reģistrā un palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai 13.reģistrā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese__________________A.Juškeviča Rīgā, 2012.gada 29.jūnijā