Legislator Case Law & Legislation
C32260514 / C-2605-14 AI generated

Court fully allows child support claim based on birth certificates and statutory minimums.

Case Number C32260514 / C-2605-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's claim for child support in a small claims proceeding where the defendant failed to submit a response. The court verified the children's ages and custodial arrangements using birth certificates and determined the support amounts based on statutory minimums relative to the minimum monthly wage. Consequently, the court ordered the defendant to pay specific monthly sums for each child until they reach adulthood, along with court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 250.21 p., 250.25 p., Civillikums 177 p., Konvencijas par bērna tiesībām 27 p.: When a child support claim is substantiated by birth records and custodial facts, the court must award support calculated according to statutory minimums relative to the minimum wage.

Keywords

AI generated
child support enforcement small claims procedure birth certificate evidence statutory minimum wage custodial arrangement court costs allocation non-response defense

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 250.21 p.
Civilprocesa likums 250.25 p.
Civillikums 177 p.
Civilprocesa likums 42 p.
Civilprocesa likums 204 p.
Civilprocesa likums 8 p.
Civilprocesa likums 34 p.
Civilprocesa likums 35 p.
Civilprocesa likums 39 p.
Civilprocesa likums 93 p.
Civilprocesa likums 97 p.
Civilprocesa likums 193 p.
Civilprocesa likums 204.1 p.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32260514

Lietas arhīva Nr. C-2605-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 2.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.

Aprakstošā daļa

2014.gada 16.jūnijā prasītāja /pers. A/ cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam. Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu un 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta 2013.gada

15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus

nepilngadīgās meitas /pers. C/ uzturam 96 euro mēnesī un nepilngadīgā dēla /pers. D/ uzturam 80 euro mēnesī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu 2014.gada 31.jūlijā atbildētājam ticis nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu

iesniegšanai.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.

Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Pie šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopijas redzams, ka 2007.gada 11.martā dzimusi /pers. C/

un viņa vecāki ir /pers. A/ un /pers. B/. No minētās dzimšanas apliecības konstatējams, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas un lietas

izskatīšanas brīdi /pers. C/ ir sasniegusi 7 gadu vecumu.

No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības Nr.LVAC /apliecības numurs/ kopijas redzams, ka 2010.gada 1. decembrī dzimis

/pers. D/ un viņa vecāki ir /pers. A/ un /pers. B/. No minētās dzimšanas apliecības konstatējams, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi

/pers. D/ ir sasniedzis 3 gadu vecumu, savukārt uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. D/ ir sasniedzis 4 gadu vecumu.

No prasības pieteikuma izriet, ka bērnu ikdienas aizgādību īsteno prasītāja.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu bērna uzturēšana nozīmē ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī bērna

kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu, nodrošinot bērna garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai,

tikumiskajai un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka vecāki vai citas personas, kas audzina

bērnu, ir pirmām kārtām atbildīgi par to, lai viņu spēju un finansiālo iespēju robežās bērnam būtu nodrošināti viņa attīstībai nepieciešamie

dzīves apstākļi.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo

vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmo daļu bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga

īpaša aizsardzība un gādība, bet saskaņā ar minētā likuma 24.panta pirmo daļu vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir

samērā ar mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, t.i., dot ēdienu, pajumti,

apģērbu, kopt, audzināt un skolot viņu. Savukārt šī panta otra daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei

sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Saskaņā ar

minētā panta otro daļu pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums

katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto

minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu,

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai - 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un katram bērnam no 7

gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas.

No 2014.gada l.janvāra Latvijas Republikā minimālā mēneša darba alga noteikta 320 euro apmērā, saskaņā ar Ministru kabineta

2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665. Līdz ar to, minimālo uzturlīdzekļu ik mēneša summa no 2014.gada l.janvāra līdz bērna 7 gadu

vecuma sasniegšanai sastāda 80 euro (25% no 320 euro), bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 96 euro

(30% no 320 euro).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers.D/ uzturam par laika

periodu no 2014.gada 16.jūnija līdz /pers. D/ 7 gadu vecumam 80 euro apmērā mēnesī, savukārt, pēc /pers. D/ 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz /pers.D/s sasniedz pilngadību (18 gadu vecumu) – 96 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas, kā arī no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi meitas /pers. C/ uzturam par laika periodu no

2014.gada 16.jūnija līdz /pers. C/ sasniedz pilngadību (18 gadu vecumu) – 96 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ņemot vērā, ka strīds ir izšķirts nav tiesiska pamata lemt jautājumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja līdz strīda

izšķiršanai.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Līdz ar to, no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 316,80 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. pantu atbildētājam nosakāms labprātīgās izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers.D//, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. D/,

personas kods /personas kods/, uzturam 80 euro (astoņdesmit euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas, no 2014.gada 16.jūnija līdz /pers. D/ 7 gadu vecumam, savukārt, pēc /pers. D/ 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz dēla pilngadībai (18 gadu vecumam) ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.

C/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 96 euro (deviņdesmit sešus euro) apmērā par laika periodu no 2014.gada 16.jūnija līdz

/pers. C/ sasniedz pilngadību (18 gadu vecumu), bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – 316,80 euro (trīs simti sešpadsmit euro, 80

centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro, septiņdesmit euro centi).

Sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesā.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs