Court partially allows landlord's rent claim against tenant, dismissing penalty and recovery costs due to consumer status.

Lieta Nr.C40067416

Lietas arhīva Nr.C-0674-16/1

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Lucava

2016.gada 1.augustā izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ERGO Invest” maza apmēra prasībā pret /pers. A/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja 2016.gada 11.februārī, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1431., 1578., 1668.9, 1716.panta pirmo, trešo daļu,

2114.pantu, cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju par īres parāda 2100 EUR, līgumsoda 211,93 EUR un parāda atgūšanas

izmaksu 40 EUR piedziņu, lūdzot noteikt tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda no atbildētāja un nodrošināt

prasību.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 10.novembrī starp pusēm noslēgts Īres līgums par dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īri. Minētā līguma

4.punktā puses vienojušās par īres maksājumu apmēru un kārtību, tomēr atbildētājs savas saistības nav pildījis. 2014.gada 1.martā parakstīts Dzīvojamo

telpu nodošanas-pieņemšanas akts, ar kuru puses vienojušās par dzīvojamo telpu nodošanu atpakaļ prasītājai. Atbildētājs nav pilnībā samaksājis rēķinus

par sešiem izrakstītiem rēķiniem kopsummā par 2100 EUR, par ko viņam 2015.gada 21.oktobrī nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, taču tas nav

samaksāts.

Ar Ventspils tiesas tiesneses 2016.gada 16.marta lēmumu pieteikums par prasības nodrošināšanu, noraidīts.

Rakstveida paskaidrojumus atbildētājs tiesai nav iesniedzis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu rakstveida procesā, jo puses lietas iztiesāšanu

tiesas sēdē nav lūgušas.

Motīvu daļa

Novērtējusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji sekojošu

apsvērumu dēļ.

Tiesa nodibināja, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks ir prasītāja (lietas 47.lapa).

No starp pusēm 2012.gada 10.novembrī noslēgtā Īres līguma Nr.G8-2/2012 par dzīvojamo telpu Nr./adrese/, īri 3.1.punkta redzams, ka tas

noslēgts uz laiku līdz 2013.gada 10.oktobrim, 4.1.punktā noteikts, ka īres maksa kopā ar komunāliem maksājumiem ir Ls 270 jeb 384,18 EUR, bet

4.5.punktā noteikts, ka īrniekam maksājumi jāveic līdz kārtējā mēneša 25.datumam (lietas 11.-25.lapa).

2014.gada 1.martā puses parakstījušas Dzīvojamo telpu nodošanas-pieņemšanas aktu par telpu nodošanu prasītājai (lietas 26.lapa).

No prasītājas iesniegtā aprēķina un rēķiniem redzams, ka atbildētājs nav apmaksājis šādus rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem:

2013.gada 14.oktobra rēķinu Nr.130807 par 198,44 EUR, 2013.gada 4.novembra rēķinu Nr.130970 par 384,18 EUR, 2013.gada 2.decembra rēķinu

Nr.131027 par 384,18 EUR, 2014.gada 15.janvāra rēķinu Nr.131157 par 384,18 EUR, 2014.gada 6.februāra rēķinu Nr.131245 par 384,18 EUR,

2014.gada 6.marta rēķinu Nr.131326 par 384,18 EUR, kopā 2119,34 EUR (lietas 27.-32.lapa).

Atbildētājam 2015.gada 21.oktobrī nosūtīta pirmstiesas pretenzija par telpu īres, komunālo maksājumu pakalpojumu parāda un līgumsoda

samaksu līdz 2015.gada 4.novembrim (lietas 33.-35.lapa).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, bet 1590.pants noteic katrai pusei pret otru

prasības tiesību par līguma izpildīšanu. Civillikuma 2141.pants un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic īrniekam pienākumu maksāt īres maksu

un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā.

Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājam iespēju lietot dzīvojamo platību un izmantot komunālos pakalpojumus, jo

par pretējo nav iesniegti pierādījumi. Tāpat nav pamata neticēt, ka atbildētājs par īri un sniegtajiem pakalpojumiem nav norēķinājies ar prasītāju nolīgtajā

kārtībā, jo atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai šādi pierādījumi nav iesniegti. Atbildētājs

nav iesniedzis paskaidrojumus par prasību un nav iebildusi pret prasītājas argumentiem un apgalvojumiem, līdz ar ko tiesa uzskata, ka prasība daļā par

pamatparāda piedziņu ir pierādīta un tas piedzenams no atbildētāja prasītajā apmērā - 2100 EUR.

Prasījumu par līgumsoda piedziņu tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi, un saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, bet atbilstoši Civillikuma 1718.panta pirmajai daļai kreditors

var prasīt tā samaksu. Augstākās tiesas 2013.gada apkopojuma „Tiesu prakse līgumsoda piemērošanā” Kopsavilkuma tēzes 11.punktā ietverta un

judikatūrā nostiprinājusies atziņa, ka prasītājai ir tiesības uz līgumsodu tikai līdz līguma izbeigšanas brīdim.

Tiesa nodibināja, ka pušu noslēgtā līguma 6.4.punktā atbildētājam pielīgts līgumsods 0,5% apmērā no termiņā

nesamaksātās summas par katru nokavēto kalendāra dienu (lietas 15.lapa). Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika posmu

no 2014.gada 1.marta līdz prasības sastādīšanas dienai 7317,69 EUR apmērā, bet samazinājusi līdz 211,93 EUR. Pušu

līgumā noteiktais beigu termiņš ir 2013.gada 10.oktobris un faktiski telpas prasītājai nodotas 2014.gada 1.martā.

Tādējādi tiesa secina, ka līgumsods aprēķināts par laiku pēc līguma izbeigšanās, līdz ar ko nepastāv tiesisks pamats tā piedziņai.

Tāpat ir noraidāms prasījums par parāda atgūšanas izmaksu 40 EUR apmērā piedziņu. Civillikuma IV iedaļā esošais 1668.9pants, uz ko atsaucas

prasītāja, atbilstoši Civillikuma 1668.11pantā noteiktajam, neattiecas uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic saimniecisko

darbību.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 2100 EUR apmērā un saskaņā ar Civilprocesa

likuma 195.pantu nosakāmas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus (6% gadā) no neatmaksātā pamatparāda līdz sprieduma izpildei vai līdz

brīdim, kad procentu daudzums sasniegs nesamaksātā pamatparāda apmēru (Civillikuma 1763.pants). Pārējā daļā prasība noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierināto

prasījumu apmēram. Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 327,22 EUR par prasības summu 2311,93 EUR (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 8.lapa), kopā 331,92 EUR. Prasība apmierināta par 2100 EUR piedziņu, kas ir 90,83% no prasītās summas (2100

x100/2311,93), līdz ar ko tiesas izdevumi no atbildētājas prasītāja labā piedzenami 301,48 EUR apmērā (90,83% no 331,92). Valsts ienākumos no

atbildētāja piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,26 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.pantam, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1, 250.,25 250.27pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ERGO Invest”, reģistrācijas numurs

90000052035, dzīvojamās telpas īres un sniegto pakalpojumu parādu 2100 EUR (divi tūkstoši viens simts euro apmērā un tiesas izdevumus 309,73

EUR (trīs simti deviņi euro 73 centi) apmērā.

Atzīt tiesības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ERGO Invest” saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātā pamatparāda līdz

sprieduma izpildei.

Piespriestās summas ieskaitīt kontā: LV92HABA0021408031652, AS ”Swedbank”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,26 EUR (viens euro 26 centi)

apmērā.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

datuma, t.i. no 2016.gada 1.augusta.

Tiesnese S.Lucava