Court partially allows bank's debt collection claim against borrowers for loan, interest, penalty, and costs.

Lietas Nr. C36050214

Lietas arhīva Nr. C-0106-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2015.gada 26.janvārī

Talsu rajona tiesa

tiesnese I.VALBAKA,

ar tiesas sēžu sekretāri M.Gulbi,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

Akciju sabiedrība „SEB banka” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. B/ (turpmāk – atbildētājiem) par parāda piedziņu,

norādot, ka ar 2006.gada 22.decembra Kredīta līgumu Nr.TA06373 un tā grozījumiem (turpmāk tekstā - Kredīta līgums) izsniegusi /pers. A/ (turpmāk

tekstā - Aizņēmējs), kredītu 17000 LVL apmērā, ieskaitot minēto Aizdevumu Aizņēmēja norēķinu kontā. Saskaņā ar 2009.gada 10.jūlija Vienošanos

Nr.2 par grozījumiem Kredīta līgumā Nr.TA06373 neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 15894,47 LVL konvertēta no latiem uz eiro, fiksējot

aizdevumu 22827,04 EUR apmērā. Kredīta līguma 15.1.punkā noteikts, ka Aizņēmēja pienākums ir atmaksāt aizdevumu aizdevuma atmaksāšanas

noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos, kas minēti Kredīta līguma 5.1. un 5.2.punktā. Kredīta līguma 13.1. un 13.6.punktā noteikts, ka par aizdevuma

lietošanu Aizņēmējam Kredīta līguma 5.2.punktā noteiktajos termiņos ir jāmaksā aizdevuma procenti, kas tiek aprēķināti no faktiski izsniegtā un

neatmaksātā aizdevuma, piemērojot Kredīta līguma 3.1.punktā norādīto procentu likmi, un kas sastāv no pievienotās likmes daļas, kas ir 3,25% gadā, un

bāzes likmes daļas, kas ir vienāda ar 60 mēnešu EUR SEB bankas resursu cenas likmi gadā. Papildus saskaņā ar Kredīta līguma 6.1.un 16.1.punktu

Aizņēmējam par nolīgto maksājumu atmaksas kavējumu bijis jāmaksā līgumsods 36% gadā no kavētās summas par katru nokavēto dienu. Aizņēmējs nav

pildījis pret SEB banku ar Kredīta līgumu uzņemtās saistības, t.i., nav atmaksājis izsniegto aizdevumu un procentus par aizdevuma izmantošanu nolīgtajā

kārtībā un termiņos. Saskaņā ar Kredīta līguma 20.3. un 20.5.1.punktu SEB bankai ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, pārceļot Aizdevuma

atmaksāšanas beigu termiņu, ja Aizņēmējs ilgāk par 20 kalendārām dienām nokavējis kādu ar Līgumu noteikto Aizdevuma maksājumu termiņu. Ņemot

vērā, ka Kredīta līgumā noteikto aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu maksājumu kavējums bijis 559 kalendārās dienas, prasītāja

2012.gada 6.augustā nosūtījusi Aizņēmējam ierakstītu vēstuli, pieprasot atmaksāt aizdevumu, kā arī ar to saistītos blakus maksājumus un nosakot

aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu 2012.gada 16.augustā; paziņojuma nosūtīšanu apliecina Latvijas Pastam nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta

apliecināta kopija. Aizņēmējs paziņojumu saņēmis 2012.gada 20.augustā. Līdz ar to Aizņēmējam līdz 2012.gada 16.augustam bija jāatmaksā aizdevums

- visa saņemtā aizdevuma pamatsumma, aprēķinātie aizdevuma procenti un līgumsods. Aizņēmējs līdz šīm brīdim saistības nav izpildījis.. Neizpildītās

saistības, kas izriet no Kredīta līguma, prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī ir 27142,63 EUR, tsk.: aizdevuma pamatsumma 21545,43 EUR; procenti

2387,43 EUR; līgumsods 1065,91 EUR; likumiskie procenti (CL 1753.p.) 2143,86 EUR. Prasījumi, kas izriet no Kredīta līguma, nodrošināti ar /pers.

B/ (turpmāk tekstā - Galvinieks), galvojumu saskaņā ar Galvojuma līgumu Nr.TA06373/G-l (turpmāk tekstā- Galvojuma līgums). Saskaņā ar Galvojuma

līguma 2.1.punktu Galvinieks uzņēmās nedalīti jeb solidāri (CL 1670.pants) kā pats parādnieks atbildēt SEB bankai par Aizņēmēja parādu, kurš izriet no

Kredīta līguma. Tā kā Aizņēmējs nepildīja no Kredīta līguma izrietošās saistības, SEB banka 2012.gada 17.augustā nosūtījusi Galviniekam paziņojumu

par parāda samaksu, pieprasot samaksāt visu parāda summu. Galvinieks saistības, kas izriet no Galvojuma līguma, nav izpildījis. Prasītāja lūdz tiesu

piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu 27142,63 EUR un tiesas izdevumus 1168,05 EUR, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas 1160,22 EUR un

samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 EUR apmērā, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt 6% procentus gadā. Prasības pamatojumam norādīts Civillikuma 1587., 1934., 1943., 1946., 1753., 1756., 1765., 1716., 1717., 1720.,

1722.pants, 1652.panta pirmās daļas 3.punkts, 1692., 1698.panta, 1702.panta otrās daļas. (skatīt lietas 4.-7.lapu)

Atbildētāji nav iesnieguši tiesā rakstveida paskaidrojumus ar iebildumiem pret prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL)

148.panta otrās daļas noteikumiem.

Puses uz tiesas sēdi neieradās, prasītājas pārstāvis rakstveida iesniegumā tiesai lūdza lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību

uztur, kā norādīts prasības pieteikumā un nav iespējama izlīguma noslēgšana ar atbildētājiem un papildus lūdza piedzīt solidāri izdevumus 17,36 EUR

apmērā par sludinājuma teksta sagatavošanu un publikācijas maksu (skatīt lietas 89.lapu); atbildētāji par attaisnojošiem neierašanās iemesliem tiesai

savlaicīgi nepaziņoja, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar CPL 156.panta pirmās daļas noteikumiem lieta izskatāma bez pušu klātbūtnes, jo prasītāja lūgusi lietu izskatīt bez

pārstāvja klātbūtnes, atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots likumā paredzētajā kārtībā – ar tiesas pavēstēm un /pers. B/ – arī ar publikāciju LR oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vētnesis”. (skatīt lietas 84., 85., 93.lapu)

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar 2008.gada 10.marta LR Uzņēmuma Reģistra lēmumu prasītāja ir akciju sabiedrības „SEB Latvijas Unibanka” saistību un tiesību

pārņēmēja.

2006.gada 22.decembrī starp akciju sabiedrības „SEB Latvijas Unibanka” Talsu filiāli un atbildētāju /pers. A/ nodibinātas saistību tiesiskās

attiecības – noslēgts kredīta līgums Nr.TA06373, ar kuru prasītāja aizdod atbildētājai aizdevumu 17 000 LVL apmērā dzīvokļa iegādei un remontam,

esošā kredīta refinansēšanai. Līgumā noteikti procenti par aizdevuma summas izmantošanu, piemērojot mainīgo procentu likmi, kas sastāv no bāzes

esošā kredīta refinansēšanai. Līgumā noteikti procenti par aizdevuma summas izmantošanu, piemērojot mainīgo procentu likmi, kas sastāv no bāzes

likmes LVL RIGIBOR 3 MĒN. un pievienotās likmes 1,50% gadā. Aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš noteikts 2016.gada 21.decembrī. Atbildētāja

apņēmusies aizdevumu, pielīgtos procentus un citas summas, kas maksājamas saskaņā ar šo līgumu, atmaksāt, veicot ikmēneša maksājumus tā mēneša

21.datumā. (skatīt lietas 10.-15.lapu)

Prasītāja un atbildētāja /pers. A/ 2007.gada 15.maijā, 2009.gada 14.maijā, 2009.gada 10.jūlijā un 2009.gada 29.jūlijā noslēgušas vienošanās

par grozījumiem kredīta līgumā. (skatīt lietas 16.- 36.lapu)

Ar prasītājas un atbildētājas 2009.gada 10.jūlijā noslēgto vienošanos atbildētājas parāds prasītājai ir neatmaksātā aizdevuma pamatsummas daļa

22 827,04 EUR.

Līguma II daļas 13.punktā atbildētāja apņēmās par aizdevuma lietošanu maksāt aizdevuma procentus saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem.

Līguma II daļas 15.punktā atbildētāja apņēmās atmaksāt aizdevumu Aizdevuma atmaksāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

Līguma II daļas 16.punktā atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu par maksājumu termiņa kavējumu - par nenomaksātu aizdevumu,

nesamaksātiem procentiem vai komisijas maksām.

Ar kredīta izmaksu izrakstu pierādīts, ka atbildētājai kontā Nr. 50002868982 ieskaitīts kredīts 17 000 Ls apmērā. (skatīt lietas 38.lapu)

2009.gada 10.jūlijā prasītāja un atbildētājs /pers. B/ noslēdza galvojuma līgumu Nr. TA06373/G-1, ar kuru atbildētājs uzņēmās nedalīti kā pats

parādnieks atbildēt kreditoram par parādnieka parādu, kāds varētu rasties no pamatlīguma – 2006.gada 22.decembra kredīta līguma Nr. TA06373 par

17 000 EUR aizdevuma izsniegšanu. (skatīt lietas 37.lapu)

Ar 2012.gada 6.augusta ar paziņojumu par aizdevuma atmaksu prasītāja paziņojusi atbildētājai, ka vienpusēji atkāpjas no kredīta līguma un

pieprasa atmaksāt kredīta pamatsummu 21 545,43 EUR, procentus 2348,33 EUR un līgumsodu 1030,57 EUR apmērā līdz 2012.gada 16.augustam,

brīdinot, ka, ja izsniegtais aizdevums un ar to saistītie blakus maksājumi netiks labprātīgi samaksāti, parādu atgūs ar tiesas starpniecību. (skatīt lietas 39.,

40.lapā)

Ar 2012.gada 17.augusta ar paziņojumu par aizdevuma atmaksu prasītāja paziņojusi atbildētājam, ka 2012.gada 16.augustā iestājies aizdevuma

atmaksāšanas beigu termiņš, kad parādniekam bija jāatmaksā aizdevums, ka parādnieks nav atmaksājis, un pieprasījusi piecu darba dienu laikā no

paziņojuma saņemšanas samaksāt kredīta pamatsummu 21 545,43 EUR, procentus 2387,43 EUR un līgumsodu 1090,60 EUR, brīdinot, ka, ja

izsniegtais aizdevums un ar to saistītie blakus maksājumi netiks termiņā labprātīgi samaksāti, cels prasību tiesā par parāda piedziņu. (skatīt lietas 41.,

42.lapā)

Pamatparāda atlikums uz 2014.gada 14.aprīli, atbilstoši parādu aprēķinam, bija 21 545,43 EUR, procentu maksājumi 2387,43 EUR, līgumsods

par procentu maksājumu kavējumu 678,36 EUR un par pamatparāda kavējumu 387,55 EUR, kopā līgumsods 1065,91 EUR, likumiskie nokavējuma

procenti par periodu 16.08.2012.- 14.04.2014. 2143,86 EUR. (skatīt lietas 43.-45.lapu)

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāji līdz prasības celšanai tiesā vai līdz lietas izskatīšanai tiesā pieprasīto parāda summu būtu samaksājuši

labprātīgi. Atbildētāji nav arī iebilduši pret prasības apmierināšanu.

Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Latvijas CL) 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Saskaņā ar Latvijas CL 1838.pantu samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Latvijas CL 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Latvijas CL 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesa uzskata, ka minētās likuma normas piemērojamas konkrētajā gadījumā, un, ievērojot, ka lietā nav pierādījumu, ka prasītājas un atbildētājas

starpā pastāvētu strīds par 2006.gada 22.decembrī noslēgtā līguma, ar grozījumiem, tiesīgumu, ievērojot, ka prasītāja aizdevumu piešķīrusi, ka atbildētāja

naudas aizdevumu saņēmusi, bet nav veikusi aizdevuma atmaksu pilnā apmērā, ir likumīgs pamats atzīt, ka prasība par pamatparāda – 21 545,43 EUR

piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma, ievērojot arī, ka lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu izpildījusi laikā un pienācīgā kārtā ar

2006.gada 22.decembrī noslēgto līgumu, ar grozījumiem, uzņemtās saistības.

Saskaņā ar Latvijas CL 1946.panta pirmās daļas noteikumiem procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Arī Latvijas CL 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, Latvijas CL 1763.panta 1.punktā noteikts, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu, un 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Šajā gadījumā ikmēneša procentu likme noteikta saskaņā ar tiesisku darījumu – 2006.gada 22.decembrī noslēgto līguma Nr.TA06373 I daļas

3.punkta, II daļas 13.punkta noteikumiem.

Latvijas CL 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar iepriekš norādītājām likuma normām arī prasība daļā par līgumisko procentu 2387,43 EUR par laiku no 2010.gada

27.decembra līdz 2012.gada 16.augustam un likumisko nokavējumu procentu 2143,86 EUR par laiku no 2012.gada 16.augusta līdz 2014.gada

14.aprīlim piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Latvijas CL 1716.pantu (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar

savu saistību tajā gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Latvijas CL 1717.panta otrā daļa (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Latvijas CL 1717.pants (redakcijā, kura spēkā kopš 2014.gada 1.janvāra) paredz, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma praksei.

Lietā konstatējams, ka aizdevuma līgums ticis izbeigts vienpusējā kārtā 2012.gada 16.augustā, bet par nesamaksāto parādu 2014.gada 16.aprīlī

Lietā konstatējams, ka aizdevuma līgums ticis izbeigts vienpusējā kārtā 2012.gada 16.augustā, bet par nesamaksāto parādu 2014.gada 16.aprīlī

tikusi celta prasība tiesā, kas rada pamatu tiesai piemērot Latvijas CL 1717.panta otrā daļas noteikumus redakcijā uz līguma slēgšanas dienu un prasības

celšanas dienu, jo Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies un izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Latvijas CL 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu termiņā.

Prasītāja saskaņā ar līguma I daļas 6.punktu, II daļas 16.punktu aprēķinājusi līgumsodu par procentu maksājumu kavējumu 678,36 EUR par

laiku no 2011.gada 25.janvāra līdz 2012.gada 16.augustam un līgumsodu par pamatparāda kavējumu 387,55 EUR par laiku no 2011.gada 25.janvāra

līdz 2011.gada 25.maijam, kopā 1065,91 EUR apmērā.

Tiesa uzskata, ka aprēķinātais un pieprasītais līgumsods 1065,91 EUR apmērā nav atzīstams par nesamērīgi lielu vai neproporcionālu, ievērojot

samaksas kavējuma ilgumu – ievērojami vairāk kā 20 dienas un ņemot vērā termiņā nesamaksāto summu lielumu; ka saskaņā ar Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8.1panta 4.daļas 1.punkta nosacījumiem kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām ir

būtisks pārkāpums.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar iepriekš norādītājām likuma normām arī prasība daļā par līgumsoda 1065,91 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Atbildētāji uz likumu pamatotus iebildumus pret piedzenamās summas apmēru un aprēķinu nav cēluši, savus aprēķinus nav iesnieguši.

Prasītāja cēlusi tiesā prasību par parāda piedziņu solidāri arī no atbildētāja kā galvinieka, norādot, ka viņš uzņēmies atbildību par parāda

saistībām kā pats parādnieks.

Kā redzams no 2009.gada 10.jūlija galvojuma līguma, tā 2.1.punktā atbildētājs kā galvinieks bez nosacījumiem un neatsaucami uzņēmies nedalīti

kā pats parādnieks atbildēt kreditoram par parādnieka parādu, kas izriet no kredīta līguma Nr.TA06373 un vienošanās par grozījumiem tajā. (skatīt lietas

37.lapā)

Saskaņā ar Latvijas CL 1692. un 1695.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda; galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma.

Latvijas CL 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Latvijas CL 1670.pants nosaka, ka par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt

visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu

reizi.

Saskaņā ar Latvijas CL 1672.pantu, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Tiesa uzskata, ka visas iepriekš norādītās likumu normas piemērojamas konkrētajā gadījumā, jo atbildētāja nav pildījusi līguma 5.2. un 5.3.punkta

nosacījumus par maksājumu nokārtošanu katra mēneša 21.datumā un tādēļ, ievērojot Galvojuma līguma 2.1.punkta nosacījumus un Latvijas CL 1670.,

1672.panta nosacījumus, atbildētājam ir atbildība par parāda saistībām, kas izriet no 2006.gada 22.decembra kredīta līguma Nr.TA06373 (ar

grozījumiem), par kuru devis galvojumu.

Taču tiesa uzskata, ka nav pamatots un ir noraidāms prasītājas lūgums piedzīt parādu solidāri no abiem atbildētājiem. Atbilstoši Civillikuma

1670.pantā noteiktajam par solidāru saistība atzīstama tad, kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt. Savukārt galvojums saskaņā

ar Civillikuma 1692.pantu ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

No tiesību normās sniegtajām definīcijām, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa

saistība starp šīm personām. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu, un galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par

parādnieka uzņemto saistību. Līdz ar to, novērtējot lietā esošos pierādījumus un piemērojot Latvijas CL 1702.pantu, ir pamats atzīt, ka šajā gadījumā

līgums par solidāras saistības radīšanu starp atbildētājiem nav noslēgts, un izvērtējot, vai galvenais parādnieks un galvinieks ir solidāri atbildīgi par

aizdevuma līguma saistību izpildīšanu, jāņem vērā galvojuma būtība.

Kā norādīts arī judikatūrā, „ja kāda naudas summa tiktu aizdota nedalīti divām personām, tad nebūtu loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet

otru – par galvinieku. Abiem būtu jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Iespējama arī kopīga aizņemšanās, nosakot katra daļu, piemēram,

katram puse. Šādu saistību vēlāk aizņēmēji ar atsevišķu līgumu var pārveidot par solidāru un par to paziņot kreditoram. Solidārais parādnieks pēc tam,

kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē

atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā

parādnieka prasīt regresa kārtībā visu samaksāto. Galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan

otru (pie tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība

ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību

pilnā apmērā” (skatīt Senāta 2012.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.SKC–115).

Šādu galvenā parādnieka un galvinieka atbildības skaidrojumu Senāts devis arī 2013.gada 14.jūnija spriedumā lietā Nr. SKC161/2013, norādot,

ka Civillikuma 1673.pants noteic, ka līdzējiem griba ar līgumu izveidot solidāru saistību jāizsaka tieši, tātad nepārprotami. Līgumam jābūt noslēgtam starp

personām, kas nodibina solidāru saistību pret kādu kreditoru. Nepietiek ar viena iespējamās solidārās saistības dalībnieka (kopparādnieka) paziņojumu

kreditoram. Tātad galviniekam bija iespēja, paužot izpratni, ka viņš no galvinieka pārtaps par aizņēmēju, noslēgt šādu vienošanos ar galveno parādnieku.

Taču tas nozīmētu pārveidojumu, kurā galvojums beidz pastāvēt. Lietas materiālos nav līguma starp galvinieci un galveno parādnieku par solidāras

saistības nodibināšanu.

Tiesa uzskata, ka arī šajā lietā ir identiski apstākļi – lietas materiālos nav līguma starp galvinieku un galveno parādnieci par solidāras saistības

nodibināšanu.

Līdz ar to, ievērojot visas iepriekš norādītās likumu normas, judikatūru un iesniegtos pierādījumus, ka atbildētājs /pers. B/ ar galvojuma līgumu

apņēmies nedalīti kā pats parādnieks atbildēt par /pers. A/ parādu, kas var rasties no pamatlīguma, bet lietā nav pierādījumu, ka viņš un galvenā

parādniece būtu vienojušies par solidāras saistības nodibināšanu un atbildēt par parādu bankai solidāri, tad prasītājas lūgums piedzīt parādu solidāri no

atbildētājiem nav apmierināms un ir noraidāms, un parāds no atbildētājiem piedzenams subsidiāri.

Saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo likuma normu, ievērojot, ka prasība apmierināma pilnīgi, no atbildētājiem subsidiāri par labu prasītājai

piedzenama samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 1160,22 EUR, kas aprēķināta saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) noteikumiem:

(piedzenamā parāda summa 27 142,63 euro – 7114 euro) x 3,2%+ 519,30 euro (skatīt maksāšanas uzdevumu lietas 8.lapā); tiesas izdevumi 7,83 EUR

(piedzenamā parāda summa 27 142,63 euro – 7114 euro) x 3,2%+ 519,30 euro (skatīt maksāšanas uzdevumu lietas 8.lapā); tiesas izdevumi 7,83 EUR

par prasības pieteikuma noraksta un pavēstu nosūtīšanu (skatīt maksājuma uzdevumu lietas 9.lapā); tiesas izdevumi par publikācijas teksta sagatavošanu

(skatīt lietas 90.lapā) un maksu par publikāciju izdevumā “Latvijas Vēstnesis” kopā 17,36 EUR apmērā. (skatīt lietas 91., 92.lapā).

Faktiski šajā lietā tiesas izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu nosūtīšanu ir 15,14 EUR, līdz ar to nesamaksātie tiesas

izdevumi ir 7,31 EUR (15,14 EUR - 7,83 EUR; skatīt lietas 55., 56., 63., 64., 71., 74., 84., 85.lapu), kas, ievērojot ka prasība apmierināma,

piedzenami par labu Tiesu administrācijai līdzīgās daļās no atbildētājiem, jeb 3,66 EUR no katra.

Saskaņā ar CPL 204. 1pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar CPL 195.pantu, prasītājam pēc tiesas sprieduma par naudas summas piedziņu pasludināšanas ir tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus uz likuma pamata (Latvijas CL 1759.pants), kuru apmērs noteikts Latvijas CL 1765.pantā. Ņemot vērā minēto

un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājiem subsidiāri

likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas 21 545,43 EUR.

Saskaņā ar CPL 204. 1pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 194., 204.1pantu tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no galvenās parādnieces /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.

40003151743, aizdevuma pamatsummu 21 545,43 EUR (divdesmit vienu tūkstoti piecus simtus četrdesmit piecus euro un 43 centus), procentus

2387,43 EUR (divus tūkstošus trīs simtus astoņdesmit septiņus euro un 43 centus), likumiskos procentus 2143,86 EUR (divus tūkstošus vienu simtu

četrdesmit trīs euro un 86 centus), līgumsodu 1065,91 EUR (vienu tūkstoti sešdesmit piecus euro un 91 centu), valsts nodevu 1160,22 EUR (vienu

tūkstoti vienu simtu sešdesmit euro un 22 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus 7,83 (septiņus euro un 83 centus), ar publikācijas

sagatavošanu un ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saistītos tiesas izdevumus 17,36 EUR (septiņpadsmit euro un 36 centus), kopā

piedzīt 28 328,04 EUR (divdesmit astoņus tūkstošus trīs simtus divdesmit astoņus euro un 4 centus).

Piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no galvenās parādnieces /pers. A/, piespriestās summas piedzīt no galvinieka /pers. B/,

personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai līdz šim

nesamaksātos tiesas izdevumus 7,31 EUR (septiņus euro un 31 centu) jeb 3,66 EUR (trīs euro un 66 centus) no katra, kas iemaksājami Tiesu

administrācijai, NMR 90001672316, kontā LV51TREL2190458019000.

Noraidīt prasību par parāda solidāru piedziņu.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atzīt akciju sabiedrības „SEB banka” tiesības saņemt no /pers. A/, bet neiespējamības gadījumā no viņas, saņemt no /pers. B/ likumiskos

kavējuma procentus 6 % gadā no piespriestās aizdevuma pamatsummas 21 545,43 EUR (divdesmit viena tūkstoša pieciem simtiem četrdesmit pieciem

euro un 43 centiem) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona

tiesā.

Termiņš sūdzības iesniegšanai skaitāms no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 9.februārī.

Tiesnese I.Valbaka