Bankruptcy proceedings override creditor rights; appeal court remands case for proper administration handling.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the cassation appeal against the appellate court's decision to partially satisfy a debt claim. The debtor had entered bankruptcy proceedings, yet the lower court proceeded to adjudicate the creditor's claim in ordinary civil litigation. The court ruled that this violated the mandatory requirement to direct all creditor claims to the bankruptcy administrator once bankruptcy proceedings commenced.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 474; Bankruptcy Law Art. 6(8), 130(1): Once bankruptcy proceedings are declared, all creditor claims must be submitted to the administrator; ordinary civil proceedings to adjudicate such claims are procedurally invalid and must be remanded.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31436810
Lietas arhīva Nr. SKC-0082-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 29.janvārī
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments:
tiesnese referente Ļ. Kušnire
tiesnesis V. Maksimovs
tiesnese M. Senkāne
rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 7.maija
spriedumu /pers. C/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] /pers. C/ 2010.gada 20.oktobrī cēlis tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.
[1.1] /pers. B/ 2007.gada 18.decembrī saņēma no /pers. C/ aizdevumu 40 500 EUR (28 463,56 Ls) un par to izsniedza prasītājam pašrocīgi
parakstītu parādzīmi.
/pers. B/ apņēmās aizdevumu atdot līdz 2008.gada 18.maijam, tomēr līdz minētajam datumam prasītājam atmaksāti tikai 10 400 EUR (7 309,16
Ls).
Puses vienojās, ka atlikušo parāda summu, 30 100 EUR (21 154,28 Ls), /pers. B/ atdos līdz 2009.gada 18.martam, tomēr atbildētāja uzņemtās
saistības neizpildīja.
[1.2] Ņemot vērā, ka /pers. B/ līdz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim nav reaģējusi uz prasītāja pieprasījumiem atmaksāt parādu, ir pamats
uzskatīt, ka atbilstoši Civillikuma 1651.pantam atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu.
Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams aizdevuma pamatparāds 30 100 EUR (21 154,28 Ls) un likumiskie nokavējuma procenti par
laika posmu no 2009.gada 18.marta līdz 2010.gada 20.oktobrim 2 865,66 EUR (2 014,92 Ls).
Tāpat no atbildētājas par labu prasītājam likumiskie nokavējuma procenti piedzenami arī par laiku no 2010.gada 20.oktobra līdz lietas izskatīšanas
dienai.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1651., 1756., pantu, 1759.panta 1.punktu un 1943.pantu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 20.marta spriedumu prasība apmierināta daļēji.
No /pers. B/ /pers. C/ labā piedzīts: 1) aizdevuma pamatparāds 30 100 EUR (21 154,28 Ls); 2) likumiskie nokavējuma procenti par laika posmu
no 2009.gada 18.marta līdz 2010.gada 20.oktobrim 2 865,66 EUR (2 014,92 Ls); 3) tiesas izdevumi 910,63 EUR (640,84 Ls), bet daļā par likumisko
nokavējuma procentu piedziņu laikā no 2010.gada 20.oktobra līdz lietas izskatīšanas dienai prasība noraidīta un spriedums kā nepārsūdzēts stājies
likumīgā spēkā.
Spriedumā, kura motīviem pievienojusies Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, secināts, ka /pers. B/ nav apstrīdējusi noslēgtā darījuma
tiesiskumu un ir apstiprinājusi aizdevuma saņemšanas faktu, bet to nav atmaksājusi noteiktajā termiņā. Līdz ar to ir pamats neatmaksātā aizdevuma
pamatparāda 30 100 EUR (21 154,28 Ls) un likumisko nokavējuma procentu 2 865,66 EUR (2 014,92 Ls) par laika posmu no 2008.gada 18.marta
līdz 2010.gada 20.oktobrim piedziņai.
[3] Ar likumīgā spēkā stājušos Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 12.decembra spriedumu pasludināts /pers. B/
maksātnespējas process.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 10.aprīļa lēmumu pabeigta /pers. B/ bankrota procedūra, pasludināta saistību dzēšanas
procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns.
Minētais lēmums stājies likumīgā spēkā tā pieņemšanas dienā, jo nav pārsūdzams.
[4] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2013.gada 7.maijā, izskatot civillietu sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 20.marta spriedumu, prasību apmierinājusi daļēji.
Tiesa piedzinusi no atbildētājas prasītāja labā aizdevuma pamatparādu 30 100 EUR (21 154,28 Ls), likumiskos nokavējuma procentus 2 865,66
EUR (2 014,92 Ls) par laika posmu no 2009.gada 18.marta līdz 2010.gada 20.oktobrim un tiesas izdevumus 910,63 EUR (640,84 Ls).
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[4.1] Faktu, ka nauda atbildētājai aizdota, prasītājs pierādījis ar /pers. B/ pašrocīgi parakstītu parādzīmi. Līdz ar to neapstiprinās apelācijas
sūdzības argumenti, ka aizdevumu nav saņēmusi atbildētāja, bet gan cita persona.
[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Konkrētajā gadījumā atbildētāja nav pierādījusi, ka saistības būtu izpildījusi. Līdz ar to /pers. C/ ir tiesības uz minētās naudas summas piedziņu no
/pers. B/ tiesas ceļā.
Tāpat /pers. B/ uzliekams par pienākumu maksāt arī likumiskos nokavējuma procentus 2 865,66 EUR (2 014,92 Ls), kas aprēķināti par laika
posmu no 2009.gada 18.marta līdz 2010.gada 20.oktobrim.
[4.3] Atbildētāja tiesas sēdē iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 10.aprīļa lēmumu, ar kuru apstiprināta /pers. B/
bankrota procedūras pabeigšana un pasludināta saistību dzēšanas procedūra, paskaidrojot, ka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš ir beidzies.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktu fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai,
kura pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju par saviem kreditoriem.
Prasība tiesā pret /pers. B/ celta 2010.gada 20.oktobrī. Līdz ar to atbildētājai bija zināms par šo tiesvedībā esošo lietu pret viņu, taču par to /pers.
B/ maksātnespējas procesā ir noklusējusi, rīkojoties pretēji Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktā nostiprinātajam labas ticības principam.
[4.4] /pers. B/ pasludinātais maksātnespējas process, kura ietvaros pabeigta bankrota procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns, kā arī
apstāklis, ka uz lietas izskatīšanas dienu prasītājs nav atzīstams par kreditoru, neliedz izspriest lietu pēc būtības un apmierināt prasību.
[5] Par minēto spriedumu kasācijas sūdzību iesniegusi /pers. B/, lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.
Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti
viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
Atbildētāja norādīja, ka dokumentus parakstīja un maksājumus veica /pers. G/ vārdā un /pers. G/ to apstiprināja Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesas sēdē.
Līdz ar to prasījums par aizdevuma līguma izpildi bija vēršams pret /pers. G/, nevis atbildētāju.
[5.2] Apelācijas instances tiesa pārkāpa Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu un 452.panta pirmo daļu.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nevērtēja /pers. B/ rakstiskos un mutiskos paskaidrojumus, kā arī /pers. G/ liecības, bet, taisot
spriedumu, atsaucās vienīgi uz atbildētājas parakstīto parādzīmi.
[5.3] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pārsniedza savas kompetences robežas, jo ar maksātnespējas procesu saistītie jautājumi bija
risināmi civillietas Nr C31546812 ietvaros, nevis šajā lietā.
/pers. B/ rīcība maksātnespējas procesā nav bijusi prettiesiska, kā to nepamatoti atzinusi tiesa. Iesniedzot fiziskās personas maksātnespējas
procesa pieteikumu, /pers. B/ ievēroja Civilprocesa likuma 363.23 pantā noteikto un norādīja visas termiņā neizpildītās saistības, par kurām nepastāv
strīds.
Apelācijas instances tiesa Maksātnespējas likuma 130.panta 1.punktu iztulkojusi kļūdaini. Šajā normā paredzētās tiesiskās sekas iestājas, ja
persona sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, nevis par saviem kreditoriem. Līdz ar to tiesai nebija pamata atsaukties spriedumā uz
šo normu saistībā ar apstākli, ka atbildētāja nav sniegusi informāciju par prasītāju kā savu kreditoru maksātnespējas procesā.
Civillietu tiesas kolēģija izdarījusi nepamatotu secinājumu par to, ka atbildētāja ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju par saviem kreditoriem un
rīkojusies pretēji Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktā ietvertajam labticības principam.
Turklāt prasītājs nav pieteicies atbildētājas maksātnespējas procesā kā kreditors, lai gan informācija par procesu un kreditoru prasījumu
pieteikšanas termiņu bija publiski pieejama.
[6] Rakstveida paskaidrojumos saistībā ar kasācijas sūdzību /pers. C/ norādījis, ka apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts, bet
kasācijas sūdzība kā nepamatota noraidāma.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to
nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Civillietu departaments atzīst, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai
izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[7.1] Pret maksātnespējas procesa subjektu vērsto kreditoru prasījumu iesniegšanas, izvērtēšanas un iekļaušanas attiecīgā reģistrā kārtību regulē
Maksātnespējas likums.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73. un 141.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada. 6.augustam) kreditoru
prasījumi pret parādnieku (fizisku personu) iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par
parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Gadījumā, ja kreditora prasījums maksātnespējīgā parādnieka administratoram nav pieteikts mēneša termiņā, bet, iekļaujoties Maksātnespējas
likuma 73.panta otrajā daļā paredzētajā laika posmā, tad kreditors zaudē tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā (šā panta trešā daļa).
Savukārt, nepiesakot savus prasījumus panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, kreditors zaudē kreditora statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku.
Proti, likumdevējs aprobežojis kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (fizisko vai juridisko personu), iesniegšanu ar
konkrētu - saīsinātu termiņu. Šis Maksātnespējas likumā noteiktais termiņš ir noteikts ar mērķi, lai radītu skaidrību par kreditoru un parādnieka
attiecībām. Tādējādi tiek nodrošināts vienlīdzības princips - kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu
apmierinājumu. Savukārt, neievērojot likumā noteikto speciālo kārtību kreditoru prasījumu pieteikšanai, kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām -
noilguma iestāšanos. (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-117/2014).
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 74.panta pirmajai daļai kreditoru prasījuma pamatotības pārbaude nodota maksātnespējas procesa
administratora kompetencē.
Ja, izvērtējot pieteikto prasījumu, administrators to neatzīst vai atzīst daļēji, iespējamam kreditoram piešķirtas tiesības administratora pieņemto
lēmumu pārsūdzēt tiesā, kura pasludinājusi attiecīgā subjekta maksātnespējas procesu (Maksātnespējas likuma 80.pants). Atbilstoši Civilprocesa likuma
363.32 pantam šādu sūdzību tiesa izskata sevišķās tiesāšanās kārtībā. Gadījumā, kad sūdzības izskatīšanas gaitā tiek konstatēts strīds par tiesībām, tiesa
noteic termiņu, kurā kreditoram pret parādnieku jāceļ prasība. Tādējādi strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli
maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina
šāda strīda esamību.
Sekot līdzi parādnieka tiesiskā statusa iespējamām izmaiņām var, ieskatoties maksātnespējas reģistrā. Nevērīgi attiecoties pret savām tiesībām
saņemt saistību izpildījumu, nepārbaudot informāciju parādnieku maksātnespējas reģistrā, kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām - noilguma
iestāšanos. To negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms parādnieka maksātnespējas
procesa pasludināšanas, cēlis prasību tiesā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC - 117/2014,
2015.gada 12.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC - 66/205, 2015.gada 18.septembra spriedumu lietā Nr.SKC - 167/2015).
[7.2] Tiesa ir nodibinājusi un par to nav strīda, ka tiesvedības laikā mainījies /pers. B/ tiesiskais statuss, jo ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas
tiesas 2012.gada 12.decembra spriedumu pasludināts viņas maksātnespējas process un iecelts administrators.
Ievērojot 7.1. punktā teikto, pret atbildētāju vērstie kreditoru prasījumi bija iesniedzami ieceltajam administratoram mēneša laikā no dienas, kad
maksātnespējas reģistrā tika izdarīts ieraksts par /pers. B/ maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Savukārt strīds par tiesībām starp prasītāju kā iespējamo atbildētājas kreditoru un parādnieci vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā būtu izšķirams
vienīgi 7.1. punktā aprakstītajā gadījumā.
Līdz ar to, nodibinot faktu par atbildētājas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiesai vajadzēja apsvērt, vai strīdu šajā lietā var izšķirt vispārīgā
prasības tiesvedības kārtībā, apmierinot celto prasību.
Kā redzams no pārsūdzētā sprieduma, tiesa, izvērtējot iespēju izšķirt strīdu šajā tiesvedībā, ir vērtējusi /pers. B/ rīcību, atzīstot, ka atbildētāja,
noklusējot administratoram par /pers. C/ prasījumu, rīkojusies neatbilstoši Maksātnespējas likuma 6.panta 8.punktam. Minēto faktu tiesa ir sasaistījusi ar
Maksātnespējas likuma 130.panta pirmo daļu, t.i., tiesību normu, kas noteic ierobežojumus maksātnespējas procesa piemērošanai. Tāpat tiesa
norādījusi, ka apstāklis, ka prasītājs uz tiesas dienu nav atzīstams par atbildētājas kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē, neliedz kolēģijai izspriest
lietu pēc būtības un apmierināt prasību.
Tādējādi kasācijas sūdzībā pareizi norādīts, ka apstākļi, apsvērumi un Maksātnespējas likuma normas, ko, secinādama, ka konkrētajā gadījumā ir
iespējams izspriest lietu pēc būtības un apmierināt prasību, tiesa ņēmusi vērā, ir kļūdaini. Tajā pašā laikā apstākļi un Maksātnespējas likuma normas,
kurām ir būtiska nozīme strīda izšķiršanā (sk. sprieduma 7.1.punktu), netika ņemti vērā, kas, Civillietu departamenta ieskatā, varēja novest pie lietas
nepareizas izspriešanas. Līdz ar to apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai, neanalizējot pārējos kasācijas
sūdzības argumentus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Civillietu departaments
n o s p r i e d a
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 7.maija spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese Ļ. Kušnire
Tiesnesis V. Maksimovs
Tiesnese M. Senkāne