Administrative court dismissed taxpayer appeal regarding tax audit timeline extension and equal treatment.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420306017

Lietas arhīva Nr. AA43-0923-18/4

ECLI:LV:ADAT:2018:1025.A420306017.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 25.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Roze Paegle,

tiesneses Irina Kaļiņina un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas 2017.gada 20.septembra lēmuma Nr.30.2-22.9/5013

atcelšanu un par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2018.gada 26.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] No 2016.gada 30.novembra līdz 2017.gada 7.jūnijam nodokļu administrācija veica pieteicējai pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par periodu no 2016.gada 1. līdz 31.jūlijam.

2017.gada 7.jūnijā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersona pieņēma lēmumu Nr.30.2-23.10/25293 par

audita rezultātiem, ar kuru:

1) samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa par 2016.gada jūliju par 19 320 euro un aprēķināta soda nauda

5796 euro;

2) saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.panta pirmo daļu, 110.panta 1.punktu un likuma „Par nodokļiem

un nodevām” 28.panta piekto daļu no pieteicējas prasītās PVN pārmaksas atzīti par pamatotiem 17 674,74 euro, bet atteikts

atmaksāt 19 320 euro;

3) saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu aprēķinātā soda nauda noteikta 2898 euro

apmērā.

[2] Pieteicēja apstrīdēja lēmumu par audita rezultātiem daļā, ar kuru samazināts no budžeta atmaksājamais PVN un

aprēķināta soda nauda, kā arī atteikts atmaksāt PVN pārmaksu 19320 euro.

[3] Ar VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas 2017.gada 20.septembra lēmumu Nr.30.2-22.9/5013 (turpmāk –

Lēmums) atstāts negrozīts lēmums par audita rezultātiem.

[4] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu norādīti turpmāk minētie argumenti.

[4.1] VID ir apstrīdējis vienu darījumu par koka dēļu sagarumošanas līniju ar SIA /Nosaukums B/. VID nav ievērojis

tiesiskās paļāvības principu un vienlīdzības principu. Nobeiguma sarunas protokolā minēti divi strīdus darījumi – ar

SIA „Wood AB” un ar SIA /Nosaukums B/, kuriem VID bija konstatējis vienādus trūkumus. Savukārt lēmumā par audita

rezultātiem tiek apstrīdēts tikai darījums ar SIA /Nosaukums B/.

[4.2] Ir pārkāpts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā noteiktais termiņš audita veikšanai, jo

lēmumam par audita rezultātiem bija jābūt pieņemtam 2017.gada 1.martā, nevis 2017.gada 7.jūnijā.

Pieteicēja neapstrīd to, ka audita termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad tiek pieprasīta informācija no ārzemēm, bet apstrīd

VID ģenerāldirektores 2017.gada 21.marta lēmuma nepieciešamību un pamatotību, jo lēmuma pamatojumā nav motivēts,

kādu informāciju nepieciešams iegūt.

Pēc informācijas iegūšanas no Igaunijas par darījumu ar uzņēmumu SIA „Wood AB” VID nav pieprasījis nekādu

papildus informāciju. Turklāt darījumu ar minēto uzņēmumu VID neapstrīd.

Divas dienas pēc lēmuma pieņemšanas par audita termiņa pagarinājumu tika nomainīti auditori.

Pēc termiņa notecējuma VID nebija tiesīgs izdot pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu.

[4.3] VID amatpersonām ir tiesības veikt auditu saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās

daļas 10.punktu un 4.panta otrās daļas 3., 9. un 12.punktu.

2016.gada 10.novembra lēmumu Nr.30.2-23.10/55061 par audita uzsākšanu nav pieņēmusi VID ģenerāldirektore.

Audita veicēji norīkoti veikt auditu, neievērojot tiesību normās noteikto kārtību, jo nav iesniegtas VID ģenerāldirektores

izdotas pilnvaras vai amatpersonu amatu apraksti, kas pilnvarotu attiecīgās amatpersonas veikt auditu pieteicējai.

Arī tad, ja būtu iesniegta VID ģenerāldirektores izdota rakstveida pilnvara /pers. A/, lēmums būtu prettiesisks, jo to

vienpersoniski ir pieņēmusi VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas vadītāja.

[4.4] VID ir ignorējis pieteicējas pārstāvja skaidrojumu, ka iekārtas, kas tika iegādātas no SIA „Wood AB” un

SIA /Nosaukums B/, ir lietderīgas tikai komplektā, tāpēc abas iekārtas tika iegādātas vienlaicīgi.

[4.5] VID nepamatoti apšauba SIA /Nosaukums B/ izdoto pilnvaru /pers. B/, izmantojot tādu informāciju, kas nav

pieejama nodokļu maksātājam. Pieteicējai bija pienākums pārliecināties tikai par /pers. B/ paraksta tiesībām.

[4.6] Pretrunīga un apzināti maldinoša ir VID informācija, ka SIA /Nosaukums B/ nav deklarējusi darījumu ar

pieteicēju. VID ir pētījis tālāko darījumu ķēdi ar SIA /Nosaukums B/ tālākajiem darījumu partneriem, nonākot pie

nepareiziem secinājumiem.

[4.7] Nodokļu administrācijas amatpersonas ir pārliecinājušās par to, ka iegādātās iekārtas darbojas un ka tās atrodas

pieteicējas īpašumā. Kļūdas dokumentācijā pašas par sevi vēl neliecina par darījuma fiktīvu raksturu.

[5] Rakstveida paskaidrojumā VID pieteikumu neatzīst, bet uztur Lēmumā ietverto pamatojumu. VID vērš uzmanību

uz to, ka pieteicējas amatpersonu un tās darījumu partneru amatpersonu sniegtie paskaidrojumi par strīdus darījumu norisi

ir pretrunīgi. Nesakrīt arī pieteicējas amatpersonas sākotnēji sniegtie paskaidrojumi ar vēlāk sniegtajiem paskaidrojumiem.

VID uzskata, ka auditā vēlāk iesniegtie dokumenti faktiski tikuši noformēti citā datumā, nekā norādīts dokumentos.

Pieteicējai nav tiesību uz zaudējumu atlīdzinājumu, jo Lēmums ir tiesisks. Turklāt pieteicēja nav iesniegusi dokumentus, kas

apliecinātu rēķinu (par advokāta sniegto juridisko palīdzību) apmaksu.

[6] Administratīvā rajona tiesa ar 2018.gada 26.februāra spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem motīviem.

[6.1] Lietā ir strīds par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodokli par strīdus darījumiem ar SIA /Nosaukums B/.

[6.2] Tiesa atsaucās uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta 1.apakšpunktu, kā arī uz

tiesu praksē nostiprinātajām atziņām (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-9, 2006.gada

16.maija sprieduma lietā Nr.SKA-213/2006 12.punktu, 2006.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-466/2006

13.punktu, 2007.gada 26.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-154/2007 un 2008.gada 29.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-

269/2008, kā arī Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-80/11 un Nr.C-

142/11 Mahageben 39. –50.punktu).

Lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jākonstatē, ka darījums ir faktiski noticis (pēc tā ekonomiskā un juridiskā

satura), iegādātā prece vai saņemtais pakalpojums izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, darījums veikts

ar citu VID reģistrētu ar PVN apliekamo personu (proti, tieši ar rēķinā norādīto personu) un gadījumā, ja VID apšaubījis

darījuma faktisko esību, nepieciešams konstatēt, vai pieteicējs zināja vai arī viņam bija jāzina, ka viņš piedalās ar krāpšanos

saistītā darbībā.

[6.3] Tiesa atsaucās uz likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, kā arī uz 7.panta pirmo daļu

un atzina, ka grāmatvedībā atspoguļojami tikai tie saimnieciskie darījumi, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentu, un

šādiem darījumiem jābūt patiesiem, proti, tiem patiesi jāatspoguļo komersanta saimnieciskā darbība.

Savukārt, ja tiek konstatēts, ka attaisnojuma dokuments satur būtisku nepatiesu informāciju par darījumu, cita starpā, ja

ar pierādījumiem apstiprinās, ka darījums vispār nav noticis, tad atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantam šādu

dokumentu nav pamata uzskatīt par attaisnojuma dokumentu un šāds dokuments nevar kalpot par attaisnojumu ierakstiem

grāmatvedības reģistros (sk. sal. Augstākās tiesas 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-93/2007 14.punktu).

[6.4] Pieteicēja 2016.gada jūlijā atskaitījusi priekšnodokli 19 320 euro par strīdus darījumu ar SIA /Nosaukums B/.

Strīdus darījuma apliecināšanai pieteicēja 2016.gada 30.novembrī audita sākuma sarunas laikā ir iesniegusi VID

2016.gada 28.jūlija pavadzīmi Nr.MP - 4, kurā ietverta šāda informācija: preces nosaukums – zāģmateriālu sagarumošanas

līnija Kalffas ar paku izjaucēju un automātisko paku salicēju, 1 gab., cena 92 000 euro un PVN 21 % 19 320 euro, kopā

111 320 euro.

[6.5] Tiesa uzskatīja, ka pavadzīmē norādītais preces nosaukums nerada iespēju identificēt konkrētu preci, jo nav

norādīta preci identificējoša informācija, piemēram, sērijas numurs. Ražotāja nosaukums pavadzīmē ir norādīts nepareizi, jo

internetā ir atrodams Vācijas uzņēmums ar nosaukumu Kallfass, kuru kā preces ražotāju ir norādījusi arī pieteicēja.

Kā preces izsniegšanas un saņemšanas vieta pavadzīmē ir norādīta pieteicējas

struktūrvienības „Kokapstrādes cehs /Nosaukums A/” adrese: /adrese /.

Sadaļā „Pārvadāja” norādīts: „bez vietas maiņas”, no kā secināms, ka prece izsniegta bez vietas maiņas.

Kā apmaksas veids un kārtība pavadzīmē norādīts: „Bezskaidra nauda, apmaksa 30 dienu laikā”.

SIA /Nosaukums B/ vārdā pavadzīmi ir parakstījis /pers. B/ (tā norādīts paraksta atšifrējumā), bet pieteicējas vārdā

pavadzīmi parakstījis /pers. C/.

Saskaņā ar Komercreģistra datiem /pers. B/ nav bijis SIA /Nosaukums B/ amatpersona vai prokūrists, kurš būtu tiesīgs

pārstāvēt minēto uzņēmumu. Atbilstoši VID informācijai 2016.gada jūlijā /pers. B/ nebija arī SIA /Nosaukums B/

nodarbinātā persona. Pavadzīmē nav norādīts, kādā statusā /pers. B/ parakstījis pavadzīmi (piemēram, amats vai cits

pārstāvības pamats).

Tiesa atsaucās uz Komerclikuma 40. un 43.pantā noteikto un atzina, ka no pavadzīmē ietvertās informācijas izriet

secinājums, ka SIA /Nosaukums B/ vārdā pavadzīmi ir parakstījusi persona, kura nebija tiesīga pārstāvēt SIA /Nosaukums

B/.

[6.6] Auditā konstatēts, ka 2016.gada 27.septembrī pieteicēja iesniedza VID vēl vienu 2016.gada 28.jūlija pavadzīmi

Nr.MP-4, kas atšķiras (gan pēc noformējuma, gan arī pēc satura) no sākotnēji iesniegtās pavadzīmes.

2016.gada 27.septembrī VID iesniegtajā pavadzīmē ir norādīts: „Izsniedza: pēc pilnvaras /pers. B/”. Šādu pavadzīmi

VID ir iesniegusi arī SIA /Nosaukums B/.

[6.7] Strīdus darījuma apliecināšanai 2017.gada 6.februārī pieteicēja iesniedza VID 2016.gada 28.jūlija Pirkuma-

pārdevuma līgumu (turpmāk arī – Līgums) un 2016.gada 28.jūlija pieņemšanas-nodošanas aktu.

Līguma 2.1.apakšpunktā noteikta pirkuma maksa 113 200 euro, bet 2.2.apakšpunktā – apmaksas kārtība: „Puses

vienojas, ka pircējs veiks apmaksu pa daļām līdz 2017.gada 1.janvārim uz Pārdevēja norādīto bankas kontu un pamatojoties

uz Pārdevēja sastādīto rēķinu”.

Līguma 2.3.apakšpunktā noteiktas sankcijas par maksājumu kavējumu 0,02 % apmērā no kopējās līguma summas par

katru nokavēto dienu.

Līguma 3.2.punktā noteikts pārdevēja pienākums bez papildus samaksas nogādāt preces uz Pircēja ražotnes adresi.

Tiesa konstatēja, ka Līgumā nav atrunātas garantijas saistības.

Nav loģiski izskaidrojams, kāpēc pieteicēja minētos dokumentus neiesniedza VID, kad tika uzsākts audits. Tāpat nav

saprotams, kādēļ pavadzīmē nav ietverta atsauce uz Līgumu.

Tiesa secināja, ka minētie apstākļi liedz iespēju identificēt Līguma sasaisti ar pavadzīmi. Turklāt Līguma

2.2.apakšpunktā noteiktā apmaksas kārtība neatbilst pavadzīmē norādītajai kārtībai, t.i., ka samaksa jāveic 30 dienu laikā

(līdz 2016.gada 28.augustam, nevis līdz 2017.gada 1.janvārim).

Tāpat arī Līguma 3.2.apakšpunkts, kur atrunāti preces piegādes noteikumi, neatbilst pavadzīmē ietvertajām

ziņām: „bez vietas maiņas”.

Tā kā pavadzīmē un arī Līgumā kā šo dokumentu noformēšanas datums ir norādīts 2016.gada 28.jūlijs, tiesa uzskatīja,

ka reālas saimnieciskās darbības ietvaros nebūtu loģiski izskaidrojama atšķirīgas piegādes un apmaksas kārtības noteikšana

pavadzīmē un Līgumā.

[6.8] SIA /Nosaukums B/ reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2015.gada 12.februārī, bet VID ar PVN apliekamo personu

reģistrā SIA /Nosaukums B/ reģistrēta 2015.gada 24.novembrī.

Minētā uzņēmuma deklarētais pamatdarbības veids ir kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču

vairumtirdzniecība, kas neatbilst strīdus darījuma priekšmetam.

SIA /Nosaukums B/ reģistrētā amatpersona laika periodā no 2015.gada 12.februāra līdz 2.novembrim bija valdes

priekšsēdētājs /pers. D/ (/pers. D/), bet no 2015.gada 2.novembra kā SIA /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētājs ir reģistrēts

/pers. E/ (/pers. E/). SIA /Nosaukums B/ nav bijis reģistrēts prokūrists.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2016.gada 23.decembra vēstulē Nr.24/7-9/431 informējusi, ka /pers. E/ (/pers.

E/) periodā no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 16.decembrim ielūgumu vai izsaukumu pieprasījumi nav noformēti,

nav izsniegtas uzturēšanās atļaujas vai piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, kā arī Latvijas Republikas konsulārajās

pārstāvniecībās nav izsniegtas vīzas.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes robežkontroles informācijas meklēšanas sistēmas „eMustangs” datu bāzes informāciju

/pers. E/ (/pers. E/) n o 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 29.decembrim nav fiksēti Latvijas Republikas robežas

šķērsošanas fakti.

Tiesa atsaucās uz Imigrācijas likuma 9.panta pirmo daļu un uz Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumu

Nr.55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2.4.apakšpunktu un konstatēja, ka SIA /Nosaukums B/ reģistrētajai

amatpersonai /pers. E/ (/pers. E/) nav bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un nav izsniegta uzturēšanās atļauja.

Atbilstoši Valsts robežsardzes robežkontroles sniegtajai informācijai minētā persona nav uzturējusies Latvija Republikā un

nav veikusi saimniecisko darbību.

Tiesa atsaucās uz Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā, Civillikuma 1410.panta otrajā daļā un 1405.pantā noteikto un

atzina, ka lietā konstatētie apstākļi, ka SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. E/ no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada

16.decembrim nav uzturējusies Latvija Republikā un nav veikusi saimniecisko darbību dod pamatu apšaubīt

SIA /Nosaukums B/ saimnieciskās darbības veikšanu norādītajā laika periodā.

[6.9] Atbilstoši VID Nodokļu informācijas sistēmas izdrukas „Ziņas par darba ņēmējiem” par SIA /Nosaukums B/ ir

konstatējams turpmāk minētais.

/pers. B/ bija SIA /Nosaukums B/ darba ņēmējs no 2015.gada 16.novembra līdz 2016.gada 2.maijam un no 2016.gada

3.oktobra līdz 2017.gada 18.augustam. Tādējādi /pers. B/ nebija SIA /Nosaukums B/ darba ņēmējs strīdus darījuma

noslēgšanas laikā.

N o 2016.gada 2.maija līdz 1.novembrim SIA /Nosaukums B/ vienīgais darbinieks bija /pers. F/. No 2016.gada

1.novembra kā SIA /Nosaukums B/ darbinieki deklarēti /pers. G/ un /pers. H/.

Izvērtējot minēto, tiesa konstatēja, ka strīdus darījuma dokumentu noformēšanas laikā SIA /Nosaukums B/ vienīgais

deklarētais darba ņēmējs bija /pers. F/, taču /pers. F/ noliedz savu nodarbinātību SIA /Nosaukums B/. Atbildot uz VID

2017.gada 24.marta uzaicinājumu ierasties paskaidrojumu sniegšanai, /pers. F/ ir norādījis, ka par SIA /Nosaukums B/ neko

nezina un nav strādājis minētajā uzņēmumā.

SIA /Nosaukums B/ pilnvarotās personas VID nav reģistrētas.

Minētā uzņēmuma juridiskā adrese no 2015.gada 12.februāra ir reģistrēta /adrese/, taču VID Nodokļu kontroles

pārvalde, 2017.gada 9.maijā apsekojot minēto juridisko adresi, saimniecisko darbību nekonstatēja. Saskaņā ar Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem norādītajā adresē atrodas daudzstāvu dzīvojamā māja.

SIA /Nosaukums B/ struktūrvienības nav reģistrētas, līdz ar to nav konstatējama SIA /Nosaukums B/ saimnieciskās

darbības veikšanas vieta.

Kopš 2016.gada 27.septembra S IA /Nosaukums B/ nav reģistrētu bankas kontu. Neilgi pēc apstrīdētā darījuma

SIA /Nosaukums B/ bankas konts ticis slēgts.

Auditā konstatēts, ka SIA /Nosaukums B/ maksājumus valsts budžetā nav veikusi. PVN deklarācijā par 2016.gada

jūliju uzrādīts budžetā maksājamais nodoklis 75,32 euro, kas nav samaksāts. Kopējais SIA /Nosaukums B/ parāds uz

2017.gada 2.jūniju ir 22 038,19 euro.

[6.10] VID nosūtīja pieprasījumu SIA /Nosaukums B/ sniegt paskaidrojumu par strīdus darījuma apstākļiem, lūdzot

sniegt detalizētu informāciju par iekārtas transportēšanu un iekārtas izcelsmi, kā arī pievienot apliecinošus dokumentus.

SIA /Nosaukums B/ 2016.gada 20.decembrī ir sniegusi atbildi, izmantojot VID elektronisko deklarēšanas sistēmu.

SIA /Nosaukums B/ vārdā sniegts paskaidrojums, ka ar pieteicējas valdes locekli /pers. C/ SIA /Nosaukums B/ darbinieks

/pers. B/ ir personīgi pazīstams, sen uztur kontaktus. /pers. B/ pateicis, ka /pers. C/ meklē konkrēto iekārtu, kuru uz

pieteicējas teritoriju /adrese/ nogādājis uzņēmums, no kura SIA /Nosaukums B/ nopirka iekārtu. Iekārta atvesta divos

piegājienos un izkrauta teritorijā uz laukuma. Pie preču nodošanas un pieņemšanas bijis SIA /Nosaukums B/ darbinieks

/pers. B/ un pieteicējas pārstāvis /pers. C/. Starpnieki darījumā nebija iesaistīti. SIA /Nosaukums B/ pati meklē gan jaunas,

gan lietotas iekārtas un tehniku Latvijā un ārpus Latvijas teritorijas. Prece atradās pirms pārdošanas /adrese/ teritorijas

laukumā, kur to bija atvedis SIA /Nosaukums C/, no kā SIA /Nosaukums B/ nopirka iekārtu un tālāk pārdeva pieteicējai.

Apmaksa veikta daļēji 90 000 euro. Prece nopirkta no SIA /Nosaukums C/ ar pavadzīmi Nr.DB 07|01|16, kas izrakstīta

2016.gada 28.jūlijā. Apmaksa vēl nav veikta, jo SIA /Nosaukums B/ vēl nav izdevies realizēt iegādāto iekārtu no Zviedrijas

un tehniku, ko SIA /Nosaukums B/ nopirkusi par saņemto naudu. SIA /Nosaukums B/ cer drīz atrisināt un pabeigt

norēķinus.

Kā minētā paskaidrojuma parakstītājs norādīts SIA /Nosaukums B/ pārstāvis /pers. E/ (/pers. E/), taču, atsaucoties uz

lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesa apšaubīja, ka minētā persona veic uzņēmuma saimniecisko darbību. Tiesa uzskatīja, ka

faktiski paskaidrojumu SIA /Nosaukums B/ vārdā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir iesniegusi cita persona.

Tiesa konstatēja, ka paskaidrojums nesatur detalizētu informāciju par apstrīdēto darījumu, tostarp tas nesatur VID

pieprasīto informāciju par preces transportēšanu pieteicējai. Tāpat arī paskaidrojumam nav pievienoti VID prasītie

apliecinošie dokumenti.

[6.11] 2017.gada 24.martā VID nosūtīja uzaicinājumu /pers. B/ ierasties VID paskaidrojumu sniegšanai par strīdus

darījumu.

/pers. B/ nav ieradies VID paskaidrojumu sniegšanai, taču 2017.gada 18.aprīlī ir sniedzis atbildes uz VID uzdotajiem

jautājumiem VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Paskaidrojumā norādīts, ka 2016.gadā /pers. B/ bijis nodarbināts

SIA /Nosaukums B/, ar kuru bija noslēgts darba līgums, kuru noslēdzis /pers. E/. Bijusi noteikta darba alga 430 euro

mēnesī, bet „uz rokas” esot saņēmis 292 euro. Par apstākļiem, kā /pers. B/ kļuvis par SIA /Nosaukums B/ darbinieku,

paskaidrots, ka uzņēmuma īpašnieku viņš pazinis senāk, bija tikušies Minskā, kad /pers. B/ kādreiz tur bijis darba

darīšanās. /pers. B/ darba vieta bijusi /adrese/. Darba pienākumos bijis darbs ar klientiem. Darba rīkojumus devis

uzņēmuma īpašnieks. Par tiesībām pārstāvēt SIA /Nosaukums B/ paskaidrots, ka /pers. B/ bijis pilnvarots parakstīt

pavadzīmes un līgumus ar klientiem. 2016.gadā SIA /Nosaukums B/ strādājis kopā ar /pers. F/. SIA /Nosaukums B/

nodarbojusies ar kokmateriālu un lietotu iekārtu tirdzniecību. 2016.gada jūlijā preces piegādes darījumā ar pieteicēju /pers.

B/ esot pārstāvējis SIA /Nosaukums B/ uz pilnvaras pamata, kas pievienota paskaidrojumam. Ar pieteicējas valdes locekli

/pers. C/ /pers. B/ bijis iepriekš pazīstams. Saistībā ar vienošanos par darījuma noteikumiem /pers. B/ ar /pers. C/ vairākas

reizes esot ticies, bijis pie /pers. C/ kokzāģētavā Valkā. Par darījumiem ar pieteicēju tikusi noformēta pavadzīme un līgums,

dokumentus esot noformējis /pers. B/ pats. Minētie dokumenti parakstīti pieteicējas zāģētavā /adrese/ /pers. C/ kabinetā.

Par preces izcelsmi /pers. B/ paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums B/ to nopirkusi no SIA /Nosaukums C/. Preci atvedis

pārdevējs no SIA /Nosaukums C/, kā arī nogādājis to uz pieteicējas zāģētavu /adrese/. Transportēšanu veica

SIA /Nosaukums C/. Preci nodevis /pers. B/, bet pieņēmis /pers. C/ savā kokzāģētavā Valkas pagastā.

Paskaidrojumam pievienota 2016.gada 5.jūlijā izdota pilnvara.

[6.12] Tiesa izvērtēja /pers. B/ sniegto paskaidrojumu kopsakarā ar paskaidrojumam pievienoto pilnvaru un konstatēja

pretrunas. Pilnvara izdota SIA /Nosaukums B/ vārdā, kā pilnvaras izdevējs norādīts uzņēmuma valdes loceklis /pers. E/

(/pers. E/), bet kā pilnvaras izdošanas vieta ir norādīta Rīga.

Tiesa norādīja, ka komersanta vārdā pilnvarnieks var darboties arī uz parastas komercpilnvaras pamata, kas nav

reģistrēta Komercreģistrā (kas nav prokūra). /pers. B/ paskaidrojumā norāda, ka bijis pilnvarots SIA /Nosaukums B/ vārdā

slēgt darījumus ar klientiem, no kā varētu secināt, ka SIA /Nosaukums B/ bija izdevusi pilnvaru ar uzņēmuma

komercdarbību saistītu darījumu slēgšanai. Vienlaikus tiesa konstatēja, ka /pers. B/ iesniedzis pilnvaru, ar kuru bijis

pilnvarots SIA /Nosaukums B/ vārdā parakstīt līgumus un pavadzīmes, no kā būtu secināms, ka /pers. B/ bijis pilnvarots

tikai noteiktu dokumentu parakstīšanai. Pilnvarā norādīts, ka tā izdota 2016.gada 5.jūlijā, t.i., neilgi pirms apstrīdētā

darījuma noformēšanas.

Tiesa atsaucās uz lietā konstatētajiem apstākļiem, ka /pers. E/ (/pers. E/) 2016.gadā nav šķērsojis Latvijas Republikas

robežu (nav ieceļojis Latvijā), un secināja, ka šāda pilnvara 2016.gada 5.jūlijā Rīgā nevarēja tikt izdota.

[6.13] Tiesa izvērtēja pieteicējas argumentu, ka SIA /Nosaukums B/ amatpersona varēja ieceļot Latvijas Republikā no

citas Eiropas Savienības dalībvalsts, taču atzina, ka šādi apstākļi /pers. B/ un SIA /Nosaukums B/ paskaidrojumos nav

minēti. /pers. B/ norāda uz tikšanos ar /pers. E/ (/pers. E/) Minskā, taču neko nav minējis par kontaktēšanos ar viņu Latvijā.

/pers. B/ ir paskaidrojis, ka esot strādājis kopā ar /pers. F/ SIA /Nosaukums B/, savukārt /pers. F/ pilnībā noliedz savu

nodarbinātību SIA /Nosaukums B/.

/pers. B/ norāda, ka esot parakstījis strīdus darījuma dokumentus (pavadzīmi un Līgumu), bet neko nav minējis par

2016.gada 28.jūlija pieņemšanas-nodošanas aktu, kas noformēts tajā pašā datumā.

[6.14] Tiesa konstatēja, ka SIA /Nosaukums B/ PVN deklarāciju pielikumā „Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa

summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā I. Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem” 2016.gada jūlijā priekšnodokļa atskaitījumi ir uzrādīti ar vienu darījuma partneri SIA /Nosaukums C/, kā arī

darījumi zem 1430 euro.

SIA /Nosaukums B/ 2016.gada jūlija PVN deklarācijā ir uzrādījusi preču iegādi no SIA /Nosaukums C/ 2016.gada

28.jūlijā par kopējo darījuma vērtību 112 530 euro, tai skaitā PVN 21 % 19 530 euro. Tajā pašā dienā 2016.gada 28.jūlijā

deklarēta preces realizācija pieteicējai par kopējo darījuma vērtību 111 320 euro, tai skaitā PVN 21 % 19 320 euro.

Tādējādi SIA /Nosaukums B/ uzrāda preces iegādi un realizāciju vienas dienas laikā, turklāt preces vērtība ir

samazinājusies par 1 %, kas rada šaubas par reālu saimniecisko darījumu.

[6.15] Par SIA /Nosaukums B/ deklarēto darījumu partneri SIA /Nosaukums C/ konstatējami turpmāk minētie apstākļi.

SIA /Nosaukums C/ reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1998.gada 9.martā, bet VID ar PVN apliekamo personu reģistrā –

1998.gada 16.jūnijā. SIA /Nosaukums C/ izslēgta no PVN maksātāju reģistra 2016.gada 14.spetembrī sakarā ar dokumentu

neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

Ar VID 2016.gada 27.decembra lēmumu apturēta SIA /Nosaukums C/ saimnieciskā darbība, jo SIA /Nosaukums C/

nesadarbojās ar nodokļu administrāciju, neiesniedza grāmatvedības dokumentus PVN aprēķinu pārbaudei.

SIA /Nosaukums C/ amatpersona no 2016.gada 28.aprīļa līdz 27.decembrim bija /pers. I/, kurš ir atstājis bez ievērības

VID uzaicinājumu ierasties VID, lai sniegtu paskaidrojumus.

2017.gada 3.februārī VID amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par /pers. I/ iekļaušanu riska personu sarakstā.

Nodokļu administrācija nav konstatējusi SIA /Nosaukums C/ reālu saimnieciskās darbības veikšanas vietu, tāpat netika

konstatēti arī resursi iekārtas piegādei. 2016.gada pārskatu SIA /Nosaukums C/ nav iesniegusi, kas netieši apliecina

materiālo resursu neesību un saimnieciskās darbības neveikšanu.

PVN deklarāciju pielikumā „Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā I.

Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” 2016.gada jūlijā priekšnodokļa

atskaitījumi uzrādīti ar vienu darījuma partneri SIA /Nosaukums E/ par kopējo darījumu vērtību bez PVN 122 672,34 euro,

kā arī darījumi zem 1430 euro par kopējo darījumu vērtību bez PVN 100 025,68 euro.

[6.16] Par SIA /Nosaukums C/ deklarēto darījumu partneri SIA /Nosaukums E/ konstatēti turpmāk minētie apstākļi.

Uzņēmumu reģistrā SIA /Nosaukums E/ reģistrēta 2014.gada 26.martā, bet VID ar PVN apliekamo personu reģistrā –

2014.gada 10.aprīlī. SIA /Nosaukums E/ izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra 2016.gada 3.augustā sakarā ar

saimnieciskās darbības apturēšanu (VID 2016.gada 3.augusta lēmums).

SIA /Nosaukums E/ deklarētais pamatdarbības veids (ūdensapgādes sistēmu būvniecība, citi informācijas tehnoloģiju

un datora pakalpojumi) neatbilst pieteicējas uzrādītajam darījumam.

S IA /Nosaukums E/ amatpersona no 2016.gada 12.jūlija līdz 2017.gada 24.februārim bija /pers. J/, kurš noliedz

uzņēmuma saimniecisko darbību laikā, kad viņš bija SIA /Nosaukums E/ amatpersona.

2017.gada 24.aprīļa paskaidrojumā /pers. J/ ir norādījis, ka no 2016.gada 12.jūlija līdz 2017.gada 24.februārim bija

uzņēmuma vienīgā amatpersona, taču uzņēmums nekādu saimniecisko darbību neveica, tostarp nav veikti darījumi ar

SIA /Nosaukums C/ vai kādu citu uzņēmumu, kā arī /pers. J/ neesot pilnvarojis nevienu citu personu rīkoties savā vārdā.

SIA /Nosaukums E/ nav iesniegusi pārskatus „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no

darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī” no 2016.gada jūlija. Uzņēmumam nav

konstatēta saimnieciskās darbības vieta, kur būtu iespējams uzglabāt liela izmēra iekārtas.

PVN deklarāciju par 2016.gada jūliju SIA /Nosaukums E/ iesniegusi bez skaitliskām vērtībām un laika periodā no

2016.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam nav deklarējusi darījumus ar SIA /Nosaukums C/.

[6.17] Tiesa izvērtēja lietā konstatētos apstākļus un secināja, ka SIA /Nosaukums C/, kuru /pers. B/ norāda kā preces

piegādātāju, nevarēja piegādāt apstrīdētajā rēķinā norādīto iekārtu SIA /Nosaukums B/. Minētajiem uzņēmumiem nebija

nepieciešamo resursu preces glabāšanai un transportēšanai. SIA /Nosaukums E/ amatpersona noliedz darījumu esību,

darījums par iekārtas piegādi SIA /Nosaukums C/ nav deklarēts, turklāt uzņēmumam nebija šāda apjoma iekārtas glabāšanas

iespēju.

Tiesa atzina, ka nav konstatējama iekārtas izcelsme no /pers. B/ norādītā iekārtas piegādātāja SIA /Nosaukums C/,

tostarp arī attiecībā par iekārtas piegādes pakalpojumu, jo SIA /Nosaukums C/ nevarēja būt faktiskā iekārtas transportētāja.

Tiesa izvērtēja lietā konstatētos apstākļus par SIA /Nosaukums B/, t.i., ka pastāv šaubas par to, vai uzņēmuma

amatpersona veica uzņēmuma saimniecisko darbību, tāpat ir apšaubāma arī pārstāvja pilnvara un attiecīgi arī apšaubāmās

pārstāvības tiesības (iztrūkst rīcībspēja), turklāt pastāv būtiskas pretrunas strīdus darījumu dokumentos, bet /pers. B/

sniegtie paskaidrojumi ir nekonkrēti un pretrunīgi, /pers. B/ nav spējis sniegt informāciju par iekārtas transportēšanu un

iesniegt dokumentus, kas apliecinātu iekārtas izcelsmi.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka SIA /Nosaukums B/ nav piegādājusi pieteicējai 2016.gada 28.jūlija pavadzīmē

Nr.MP-4 norādīto preci.

[6.18] Tiesa uzskatīja, ka pieteicējas amatpersonas, kura ir parakstījusi strīdus darījuma dokumentus, rīcībā būtu jābūt

vispilnīgākajai informācijai par strīdus darījuma norisi.

Tiesa izvērtēja /pers. C/ sniegtos paskaidrojumus un konstatēja, ka vēlāk sniegtie paskaidrojumi satur informāciju, kas

nonāk pretrunā ar sākotnēji auditā sniegtajiem paskaidrojumiem.

2017.gada 12.aprīlī /pers. C/ ir paskaidrojis, ka informāciju par iekārtu pārdevējiem viņš esot ieguvis interneta vietnē

ss.lv. Sazinājies ar iekārtu pārdevējiem, pārrunu ceļā nonākuši pie darījuma noslēgšanas. /pers. C/ pieteicējas vārdā esot

sazinājies ar iekārtu pārdevējiem un izteicis vēlēšanos iegādāties iekārtas. Sākotnēji ar darījumu partneru piedāvātajām

iekārtām /pers. C/ iepazinies ar interneta starpniecību, bet vēlāk precizējis interesējošo informāciju gan telefoniski, gan

veicot fotogrāfiju izpēti un apskatot iekārtas dabā. Iegūto informāciju prezentējis pārējiem pieteicējas valdes locekļiem, kuri

devuši piekrišanu darījumam. Pats personīgi vienojies par noteikumiem ar darījumu partneriem, no SIA /Nosaukums B/

pārstāvis bijis /pers. B/. Par darījumu ar SIA /Nosaukums B/ pieteicēja pēc preču saņemšanas no pārdevēja esot saņēmusi

Līgumu un preču pavadzīmi Nr.4, datētus un parakstītus 2016.gada 28.jūlijā. Pavadzīmi un Līgumu no pieteicējas puses

esot parakstījis /pers. C/ pats, bet no SIA /Nosaukums B/ puses – /pers. B/. No pieteicējas puses /pers. C/ bijis atbildīgs

par darījumiem. /pers. C/ neesot informēts par preču (iekārtu) izcelsmi. Par zāģmateriālu sagarumošanas līniju Kalffas bijusi

vienošanās, ka to piegādās SIA /Nosaukums B/ uz Valkas pagasta /Nosaukums B/. Pieteicējas resursi bijuši nepieciešami

dēļu šķirošanas līnijas demontāžas un transportēšanas organizēšanai no Igaunijas. Pieteicēja ar savu darbaspēku un

transportu palīdzējusi iekārtas izkraut. Pieteicējas grāmatvedības uzskaitē nav datu par zāģmateriālu sagarumošanas līnijas

Kalffas piegādē izmantoto transportu, tā īpašnieku un vadītāju. Pieteicēja nav izmantojusi citu uzņēmumu sniegtos

pakalpojumus iekārtu piegādē un attiecīgi nav veikusi maksājumus par šādiem transporta pakalpojumiem. Par norēķiniem

/pers. C/ paskaidroja, ka SIA /Nosaukums B/ samaksa veikta pa daļām: 2016.gada 17.augustā pārskaitīti 45 000 euro,

2016.gada 23.augustā – 25 000 euro, 2016.gada 2.septembrī – 20 000 euro, kopā samaksāti 90 000 euro, bet atlikusī

nesamaksātā daļa 21 320 euro esot kā garantija, ka iekārtas darbosies atbilstoši tehniskajām prasībām norunātajā garantijas

laikā.

Savukārt, atbildot uz VID 2017.gada 8.maija informācijas pieprasījumu, /pers. C/ ir paskaidrojis, ka zāģmateriālu

sagarumošanas līnija atvesta ar pārdevēja organizētu transportu vairākās reizēs. Transportlīdzekļu valsts numuri un

pārvadātāji netika identificēti, bet preces izkraušanu veikusi pieteicēja. Preci esot pieņēmis /pers. C/ pats, bet pie

izkraušanas darbiem bija pieaicināti arī /pers. C/ un /pers. K/. Līniju uzstādījuši pieteicējas darbinieki. Par to, kā

pārliecinājies par /pers. B/ tiesībām parakstīt dokumentus SIA /Nosaukums B/ vārdā, /pers. C/ ir paskaidrojis, ka viņam

tikusi uzrādīta SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa izsniegta pilnvara.

2017.gada 31.maijā /pers. C/ ir paskaidrojis, ka no 2016.gada 19.jūlija Igaunijā Koeru ciematā viņš intensīvi strādāja pie

dēļu šķirošanas līnijas demontāžas darbiem, vienlaicīgi arī vadot uzņēmuma darbību, tāpēc nevarēja kontrolēt

transportlīdzekļu kustību uzņēmuma teritorijā. /pers. C/ esot uzticējies /pers. B/, ka viņš parūpēsies par Kalffas līnijas

nogādāšanu uzņēmuma teritorijā. Šāds piegādes veids pieteicējai bijis izdevīgs, jo pašu spēki bija aizņemti ar citas līnijas

atvešanu no Igaunijas. Paskaidrojumam pievienota pavadzīme, 2016.gada 28.jūlija pieņemšanas-nodošanas akts un Līgums.

Audita nobeiguma sarunā /pers. C/ ir paskaidrojis, ka SIA /Nosaukums B/ pilnvaroto personu /pers. B/ pazīst sen, arī

iepriekš pieteicēja ir veikusi darījumus ar citiem uzņēmumiem, kuriem pilnvarotā persona bija /pers. B/.

[6.19] Auditā konstatēts, ka iepriekšējos periodos pieteicēja ir veikusi darījumus ar SIA /Nosaukums D/, kurā

pilnvarotā persona bija /pers. B/.

Tādējādi auditā konstatēts, ka pieteicēja ir ilgstoši veikusi darījumus ar uzņēmumiem, kur pilnvarotā persona bija /pers.

B/, kas ir pretrunā ar /pers. C/ 2017.gada 12.aprīļa paskaidrojumā norādīto, ka informāciju par iekārtu pārdevējiem viņš

ieguvis interneta vietnē ss.lv.

/pers. C/ ir skaidrojis, ka bija aizņemts ar dēļu šķirošanas līnijas demontāžas darbiem, tādēļ nav spējis vienlaicīgi

kontrolēt transportlīdzekļu kustību ražotnē, bet esot uzticējies /pers. B/, ka viņš parūpēsies par Kalffas līnijas atgādāšanu

uz pieteicējas ražotnes teritoriju. Savukārt citos paskaidrojumos /pers. C/ ir apgalvojis, ka pats esot piedalījies iekārtas

izkraušanā, bijis klāt un pieņēmis iekārtas no transportētāja.

Tiesa secināja, ka nav pamata piešķirt ticamību /pers. C/ paskaidrojumam, ka viņš nav informēts par to, kas veica

iekārtas transportēšanu.

/pers. C/ un /pers. B/ nesniedz konkrētu un detalizētu informāciju par iekārtu piegādi un transportēšanu, tādējādi

minētās uzņēmumu amatpersonas neatklāj patieso informāciju par iekārtu piegādātāju.

/pers. C/ ir paskaidrojis, ka esot pats personīgi vienojies ar iekārtas pārdevēju par piegādes noteikumiem, taču lietā

iesniegtie darījumu apliecinošie dokumenti nepārprotami liecina, ka tie neatspoguļo reālas saimnieciskās darbības ietvaros

veiktu darījumu. Tā kā iekārtas vērtība ir salīdzinoši liela (tas ir būtisku pieteicējas pamatlīdzekļu iegādes darījums), tad

reālas komercprakses ietvaros būtu sagaidāms, ka darījuma noteikumi tiek rūpīgi apsvērti un precīzi atrunāti darījuma

dokumentos.

Tiesa atzina, ka strīdus darījuma dokumenti satur virkni pretrunu par svarīgiem piegādes darījuma noteikumiem,

tostarp par samaksas kārtību, kas neatbilst pieteicējas faktiski veiktajiem maksājumiem. Lietā nav iesniegti dokumenti, kas

apliecinātu, ka starp apstrīdētā darījuma partneriem vēlāk būtu noslēgta papildus vienošanās par līguma summas apmaksas

kārtību, tostarp attiecībā par iekārtas piegādātāja garantijas saistībām, par kurām norādījis /pers. C/ 2017.gada 12.aprīļa

paskaidrojumā. Tiesa konstatēja, ka līgums nesatur noteikumus par iekārtas garantiju, tostarp arī attiecībā par līguma

summas apmaksas saistību ar iekārtas garantiju.

/pers. C/ 2017.gada 12.aprīlī ir paskaidrojis, ka esot iepazinies ar darījumu partneru piedāvātajām iekārtām, proti,

veicot attālinātu iekārtas izpēti, kā arī apskatot iekārtas dabā, turklāt iegūtā informācija tikusi saskaņota arī ar pārējiem

pieteicējas valdes locekļiem.

Turpretī no SIA /Nosaukums B/ vārdā sniegtā paskaidrojuma un no /pers. B/ sniegtā paskaidrojuma izriet, ka iekārta

nekad nav bijusi SIA /Nosaukums B/ valdījumā. Iekārtas apskati dabā SIA /Nosaukums B/ būtu varējusi nodrošināt tikai

tad, ja pirms iekārtas iegādes tiktu īstenota sadarbība un kontakti ar iekārtas pārdevēju, kura valdījumā atradās iekārta.

SIA /Nosaukums B/ vārdā sniegtā paskaidrojumā ir norādīts, ka prece iepirkta no SIA /Nosaukums C/ 2016.gada 28.jūlijā

(pavadzīme Nr.DB 07|01|16), t.i., tajā pašā dienā, kad uzrādīta preces piegāde pieteicējai. Ja /pers. C/ paskaidrojumi

norādītajā daļā būtu patiesi, tad viņš pats un arī /pers. B/ būtu informēti par iekārtas atrašanās vietu pirms iekārtas piegādes

pieteicējai, tomēr minētā informācija netiek sniegta.

[6.20] Tiesa atzina, ka SIA /Nosaukums B/ nav identificējama kā strīdus preces piegādātāja pieteicējai. Līdz ar to tiesa

secināja, ka pavadzīmēs uzrādītais strīdus darījums faktiski nav noticis starp pieteicēju un SIA /Nosaukums B/, bet

SIA /Nosaukums B/ rekvizīti ir izmantoti faktiski neesoša darījuma noformēšanai.

Tiesa secināja, ka pavadzīmes satur nepatiesu informāciju, tāpēc saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu

nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Strīdus

pavadzīmes nav atzīstamas par nodokļu rēķiniem, atbilstoši kuriem atskaitāms priekšnodoklis.

[6.21] Pieteicējas apzinātu iesaistīšanos faktiski nenotikušu darījumu ar SIA /Nosaukums B/ noformēšanā pierāda:

1) pieteicējas amatpersonas /pers. C/ sniegtie paskaidrojumi par strīdus darījuma apstākļiem, kas ir savstarpēji

pretrunīgi un nesniedz detalizētu izklāstu par darījuma norisi;

2) būtiskās pretrunas darījumu apliecinošajos dokumentos;

3) īstenotā norēķinu kārtība, kas neatbilst ne pavadzīmes, ne Līguma noteikumiem, pieteicējas amatpersonai

atrunājoties ar garantijas saistībām, kādas darījuma apliecināšanai iesniegtie dokumenti neparedz;

4) SIA /Nosaukums B/ paskaidrojumos nav akceptēta vienošanās par grozījumiem iekārtas darījuma apmaksas

kārtībā, tostarp attiecībā uz garantijas noteikumiem, taču SIA /Nosaukums B/ ir atturējusies izmantot Līguma

2.3.apakšpunktā noteiktās sankcijas par maksājumu kavējumu;

5) fakts, ka pieteicēja apstrīdētās pavadzīmes ir reģistrējusi grāmatvedības uzskaitē.

Tiesa secināja, ka pieteicēja zināja, ka tās grāmatvedības uzskaitē tiek iegrāmatoti un PVN deklarācijās tiek uzrādīti

rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem, kas savukārt liecina par pieteicējas apzinātu krāpniecisku vai ļaunprātīgu rīcību

nolūkā nepamatoti iegūt fiskālas priekšrocības.

[6.22] Tiesa izvērtēja pieteicējas argumentu par audita veikšanas termiņa nepamatotu pagarināšanu.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secināja, ka nav konstatējami likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.pantā

3. daļā noteiktās kārtības pārkāpumi. Tiesa atsaucās uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā noteikto

un izvērtēja VID ģenerāldirektores 2017.gada 21.marta lēmumu Nr.30.2-23.10/13891, ar kuru audita veikšanas termiņš tika

pagarināts uz 30 dienām, kā pamatojumu norādot, ka ir nepieciešams iegūt papildus informāciju.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pēc 2017.gada 21.marta audita veicēji ir ieguvuši virkni pierādījumu, kuriem ir

būtiska nozīme lietā. Piemēram, 2017.gada 24.martā nosūtīti uzaicinājumi /pers. B/ un SIA /Nosaukums B/ deklarētajam

darba ņēmējam /pers. F/ ierasties VID, lai sniegtu paskaidrojumus. 2017.gada 10.aprīlī nosūtīts uzaicinājums

SIA /Nosaukums C/ amatpersonai.

Tiesa atzina, ka lietā ir iegūti papildus pierādījumi, kuriem ir būtiska nozīme apstākļu objektīvai noskaidrošanai, tāpēc

audita veikšanas termiņš izskatāmajā gadījumā ir pagarināts pamatoti un atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Administratīvā

procesa likuma 6., 8., 9. un 10.pantā nostiprinātie tiesību principi ir ievēroti.

[6.23] Tiesa norādīja, ka VID amatpersonas /pers. L/ pilnvarojums pieņemt lēmumu izriet no likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 18.panta pirmās daļas 2.punkta, kā arī no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas, 10.panta

pirmās daļas 2. un 10.punkta.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” un likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” normas nenoteic, ka lēmuma par

nodokļu revīzijas (audita) veikšanu pieņemšana būtu tikai VID ģenerāldirektora kompetencē.

VID ģenerāldirektora kompetencē ir noteikt šādu lēmumu pieņemšanai tiesīgās personas.

Tiesa izvērtēja lietā esošos pierādījumus (amata aprakstus un VID rīkojumus), taču nekonstatēja, ka VID amatpersonas

būtu pārkāpušas savas pilnvaras vai normatīvajos aktos noteiktās kompetences robežas.

[6.24] Rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[6.25] Atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 92.pantu, tiesa norādīja, ka privātpersona var prasīt atlīdzinājumu

par zaudējumiem, kas radīti ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā.

Tā kā Lēmums ir tiesisks un pamatots, lietā nav konstatējums zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma tiesiskais pamats.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 26.februāra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā tiek

uzturēti pieteikuma argumenti, kā arī ir norādīti turpmāk minētie iebildumi par spriedumu.

[7.1] Pirmās instances tiesa tikai virspusēji ir vērtējusi pieteicējas norādītos procesuālos pārkāpumus. Tostarp

pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pastāvēja objektīvs pamats audita veikšanas termiņa pagarināšanai. Tiesa nav

devusi iespēju iepazīties ar VID ierēdņu amatu aprakstos ietverto informāciju.

[7.2] Lietas apstākļi un personu sniegtie paskaidrojumi nav novērtēti objektīvi. Lietā esošie pierādījumi nav izvērtēti.

Tiesa nav skaidrojusi, kāpēc daļa pierādījumu būtu jāatstāj bez ievērības. Tiesa nav izdarījusi loģiskus un racionālus

secinājumus.

[7.3] Tiesa prettiesiski izmainīja Lēmumā ietverto pamatojumu. VID norādīja uz pieteicējas iesaistīšanos krāpnieciskā

shēmā, bet tiesa nonākusi pie secinājuma par darījuma fiktīvo raksturu. Visām pretrunām paskaidrojumos un dokumentos

tika sniegts skaidrojums, kuru tiesa nav vērtējusi.

[7.4] SIA /Nosaukums B/ darījumā bija tikai starpniece, prece tika piegādāta ar preces pārdevēja (SIA /Nosaukums C/)

nodrošinātu transportu. Ir atstāts bez ievērības apstāklis, ka pieteicēja iegādātās iekārtas izmanto savā ražošanā. Sākotnēji

VID apstrīdēja divus pieteicējas darījumus, taču vēlāk bez jebkāda pamatojuma viens no apstrīdētajiem darījumiem tomēr

tika atzīts.

[8] Rakstveida paskaidrojumā VID piekrīt Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 26.februāra spriedumam un uztur

Lēmumā ietverto pamatojumu.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet

pieteikums ir noraidāms.

[11] Pieteicēja lūdz noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā gadījumā nepastāv objektīva nepieciešamība, lai noteiktu lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā. Lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem

dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī

procesa dalībnieki ir īstenojuši savas procesuālās tiesības sniegt savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem. Tā kā procesa

dalībnieki ir snieguši savu viedokli, kā arī lietas materiāli ir pietiekami, apgabaltiesa uzskata, ka šīs lietas izskatīšana

mutvārdu procesā nav lietderīga, tāpēc pieteicējas lūgums ir noraidāms.

[12] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 26.februāra spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas

Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 26.februāra sprieduma motivācijai.

[13] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa

norāda turpmāk minēto.

[14] Lietā ir strīds par pieteicējas tiesībām 2016.gada jūlijā atskaitīt priekšnodokli 19 320 euro apmērā par deklarēto

strīdus darījumu ar SIA /Nosaukums B/.

Priekšnodokļa atskaitīšanas vispārīgos noteikumus reglamentē Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.pants.

Saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 1.punkta 1.apakšpunktā cita starp noteikto, ja preces iegādātas ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa

rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm.

Tādējādi, lai izskatāmajā gadījumā atzītu pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par strīdus darījumu, ir jākonstatē,

ka šāds darījums ir faktiski noticis (pēc tā ekonomiskā un juridiskā satura), iegādātā prece ir izmantota pieteicējas

saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ka strīdus darījums ir veikts ar citu VID reģistrētu ar PVN apliekamo personu.

Ja iztrūkst kaut viens no likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, priekšnodokli atskaitīt nav tiesību.

[15] Atbilstoši strīdus darījuma dokumentiem pieteicēja 2016.gada 28.jūlijā iegādājusies zāģmateriālu sagarumošanas

līniju Kalffas ar paku izjaucēju un automātisku paku salicēju no SIA /Nosaukums B/ par 92 000 euro un PVN 21 % 19 320

euro, kopā 111 320 euro (lietas 1.sējuma 235.lapa).

VID uzskata, ka strīdus darījums ar SIA /Nosaukums B/ faktiski nav noticis, jo SIA /Nosaukums B/ nav piegādājusi

pieteicējai strīdus preci.

Gan sākotnējā lēmumā par pieteicējas audita rezultātiem, gan arī pārsūdzētajā Lēmumā netiek apstrīdēts tas, ka

attiecīgā iekārta (visticamāk – Kallfas, nevis Kalffas ražota) faktiski ir pieteicējas rīcībā. Tomēr, lai atzītu pieteicējas

tiesības atskaitīt priekšnodokli par strīdus darījumu, jābūt izpildītiem visiem likumā noteiktajiem priekšnosacījumiem,

tostarp – precei jābūt saņemtai no rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas.

Pārbaudes gaitā nodokļu administrācija ir ieguvusi pārliecinošus pierādījumus tam, ka pieteicēja nevarēja saņemt

strīdus preci no nodokļu rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas, proti, no SIA /Nosaukums B/.

Tādējādi secināms, ka pieteicējas uzrādītais strīdus darījums ar SIA /Nosaukums B/ faktiski nav noticis. Iespējams, ir

noticis kāds cits darījums ar lietā nenoskaidrotu personu, taču tas nemaina faktu, ka izskatāmajā gadījumā nav izpildīts

viens no likumā noteiktajiem obligātajiem priekšnosacījumiem, proti, lietā nav pierādījumu tam, ka strīdus darījums veikts ar

citu VID reģistrētu ar PVN apliekamu personu.

[16] Lietā konstatētajos apstākļos galvenā nozīme ir faktiem, kas raksturo to, vai pieteicēja zināja (tai bija jāzina), ka

strīdus darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā (sk. sal. Augstākās tiesas 2018.gada 27.februāra sprieduma lietā

Nr.SKA-361/2018 10.punktu).

Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, lai novērtētu to, vai pieteicēja zināja (tai bija jāzina), kādos darījumos tā

iesaistās, tiesai ir jānovērtē tieši pieteicējas rīcība (sk. sal. Augstākās tiesas 2018.gada 13.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

53/2018 8.punktu). Ja lietā noskaidroto apstākļu kopums ļauj secināt, ka nodokļu maksātājs, pievēršot saprātīgu rūpību,

nevarēja nezināt (tam bija jāsaprot), ka darījums ir iesaistīts PVN nepamatotas samazināšanas shēmā, priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma (sk. sal. Augstākās tiesas 2018.gada 5.septembra rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr.SKA-213/2018 4.punktu).

Ievērojot minēto, izskatāmajā gadījumā ir būtiski noskaidrot, vai pieteicēja zināja (tai bija jāzina), ka strīdus darījuma

dokumentos uzrādīto preci faktiski piegādā cita persona, proti, nevis tā persona, kas norādīta kā preces piegādātāja

darījumu dokumentos.

Lai konstatētu to, vai pieteicēja zināja (tai bija jāzina) par nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, liela nozīme ir

darījuma rakstura un tā faktiskās norises vērtējumam (sk. sal. Augstākās tiesas 2018.gada 13.jūlija sprieduma lietā

Nr.SKA-53/2018 8.punktu ) . Jāievēro, ka nodokļa izkrāpšanu visai reti var konstatēt no tiešiem pierādījumiem.

Administratīvajā procesā visbiežāk tie būs netieši pierādījumi, kas norāda, ka nodokļu maksātājs rīkojies darījuma

organizēšanā komerciāli neraksturīgā vai nesaprātīgā veidā, pretrunīgi nodokļu maksātāja skaidrojumi par darījuma norisi un

tamlīdzīgi (sk. sal. Augstākās tiesas 2015.gada 7.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-953/2015 7.punktu).

Apgabaltiesa uzskata, ka minētās atziņas ir piemērojamas arī izskatāmajā lietā.

[17] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka strīdus darījuma dalībnieki ir snieguši dažādus paskaidrojumus par

strīdus darījuma norisi un apstākļiem.

[17.1] Pieteicējas amatpersona /pers. C/ 2017.gada 12.aprīlī ir paskaidrojis VID, ka pieteicējas pamatdarbības veids ir

kokapstrāde. Auditējamajā periodā (2016.gada jūlijs) pieteicēja ir iegādājusies 2 iekārtas, kas atvieglo ražošanu (lietas

1.sējuma 229.lapa). Informāciju par iekārtām esot ieguvis interneta portāla vietnē ss.lv, sazinājies ar abiem iekārtu

pārdevējiem un izteicis vēlēšanos iegādāties iekārtas. Pieteicēja pārstāvis sākotnēji esot iepazinies ar darījuma partneru

piedāvātajām iekārtām ar interneta starpniecību, bet vēlāk precizējis interesējošo informāciju telefoniski, kā arī veicis

fotogrāfiju izpēti un apskatījis iekārtas dabā. Pats personīgi vienojies par noteikumiem ar darījuma partneriem. No

S IA /Nosaukums B/ puses pārstāvis bijis /pers. B/ (lietas 1.sējuma 229.lapa, tostarp lapas otrā puse). Pieteicējas

pārstāvis nezina, no kā S I A /Nosaukums B/ iegādājās lietotās iekārtas (lietas 1.sējuma 230.lapa). Samaksa

SIA /Nosaukums B/ veikta pa daļām, bet atlikusī nesamaksātā daļa (21 320 euro) uz 2017.gada 12.aprīli bijusi kā garantija,

ka iekārtas darbosies atbilstoši tehniskajām prasībām norunātajā garantijas laikā (lietas 1.sējuma 231.lapas otrā puse).

[17.2] SIA /Nosaukums B/ pārstāvis /pers. B/ 2017.gada 18.aprīlī VID sniedzis paskaidrojumu, ka SIA /Nosaukums

B/ nodarbojas ar kokmateriālu un lietotu iekārtu tirdzniecību. /pers. B/ apstiprināja, ka bijis jau iepriekš pazīstams ar

pieteicējas valdes locekli /pers. C/. Strīdus preci SIA /Nosaukums B/ esot iegādājusies no SIA /Nosaukums C/ (lietas

2.sējuma 16.lapa).

[17.3] Strīdus darījuma laikā SIA /Nosaukums B/ reģistrētā amatpersona bija Moldovas pilsonis /pers. E/ (/pers. E/).

S I A /Nosaukums B/ amatpersonas /pers. E/ (/pers. E/) vārdā 2016.gada 20.decembrī elektroniski nosūtīts

paskaidrojums VID par strīdus darījumu ar pieteicēju. Paskaidrojumā norādīts, ka SIA /Nosaukums B/ darbinieks /pers. B/

ar pieteicējas amatpersonu ir personīgi pazīstams un jau sen uztur kontaktus. /pers. B/ arī pateicis, ka pieteicējas

amatpersona meklē konkrēto iekārtu. Nekādi starpnieki darījumā nebija iesaistīti. SIA /Nosaukums B/ meklē gan jaunas, gan

lietotas iekārtas un tehniku Latvijā un ārpus Latvijas teritorijas. SIA /Nosaukums B/ iekārtu nopirkusi no SIA /Nosaukums

C/ (pavadzīmes Nr.DB 070116, izrakstīta 2016.gada 28.jūlijā). Prece jau pirms pārdošanas atradusies pieteicējas teritorijā,

kur to atvedusi iekārtas pārdevēja SIA /Nosaukums C/. Apmaksa par iekārtu nav veikta, jo nav izdevies realizēt iegādāto

iekārtu no Zviedrijas un tehniku, kas nopirkta par saņemto naudu. SIA /Nosaukums B/ cer to drīzumā atrisināt un pabeigt

norēķinus (lietas 2.sējuma 9.lapa).

[17.4] Apstrīdēšanas iesniegumā par lēmumu par pieteicējas nodokļu audita rezultātiem pieteicēja ir norādījusi, ka

10 gadu sadarbības laikā starp /pers. B/ un /pers. C/ neesot bijusi saistība ar krāpnieciskām ķēdēm. Tas dod skaidru

priekšstatu, ka pieteicējas valdes loceklis slēdza darījumu nevis ar gadījuma cilvēku, bet ar cilvēku, ar kuru ir sadarbojies,

un kam bija jau zināma uzticēšanās, pateicoties iepriekš veiktajiem darījumiem ar iekārtām (lietas 1.sējuma 192.lapa otrā

puse).

Izvērtējot paskaidrojumus, kā arī atbilstoši strīdus darījumu dokumentos norādītajam, secināms, ka pieteicēja

iegādājusies savai saimnieciskajai darbībai nepieciešamu, samērā dārgu, bet lietotu iekārtu, no SIA /Nosaukums B/, kuru

pārstāvēja pieteicējas amatpersonai /pers. C/ ļoti labi zināma persona /pers. B/, kurš iepriekš sadarbībā ar pieteicēju ir

pārstāvējis arī citu uzņēmumu, proti, SIA /Nosaukums D/.

Neraugoties uz minēto, apgabaltiesa konstatē, ka /pers. C/ un /pers. B/ sniegtā informācija par strīdus darījuma

apstākļiem ir atšķirīga un pretrunīga. Turklāt izteikti pretrunīga ir arī pieteicējas pārstāvja /pers. C/ sākotnēji sniegtā un vēlāk

sniegtā informācija.

Apgabaltiesa uzskata, ka minētais nebūtu iespējams, ja strīdus darījumu dokumentos uzrādītais darījums būtu reāli

veikts un to būtu veikušas dokumentos norādītās personas. Lietā konstatētās pretrunas (sk. arī pirmās instances tiesas

spriedumā konstatēto) nav novēršamas un nav loģiski izskaidrojamas. Turklāt apgabaltiesas ieskatā visu šajā lietā konstatēto

būtisko nesakritību nejauša sagadīšanās objektīvi nav iespējama, jo pretrunu ir pārāk daudz.

[18] Pieteicējas pārstāvis par strīdus darījumu sākotnēji ir paskaidrojis, ka informāciju par iekārtām ieguva interneta

portāla vietnē ss.lv, bet pēc tam sazinājies ar abiem iekārtu pārdevējiem un izteicis vēlēšanos iegādāties iekārtas.

Tādējādi no /pers. C/ sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka vienas iekārtas pārdevēja bija SIA /Nosaukums

B/, bet informācija par iekārtām tika iegūta iepriekš minētajā interneta portāla vietnē.

Savukārt SIA /Nosaukums B/ amatpersonas vārdā 2016.gada 20.decembrī VID elektroniski nosūtītajā paskaidrojumā

par strīdus darījumu ar pieteicēju ir norādīts, ka uzņēmuma darbinieks /pers. B/ ar pieteicējas amatpersonu ir personīgi

pazīstams un sen uztur kontaktus. /pers. B/ arī esot pateicis, ka pieteicējas amatpersona meklē konkrēto iekārtu.

No minētā paskaidrojuma izriet citi apstākļi, proti, SIA /Nosaukums B/ par pieteicējas vēlmi iegādāties iekārtu ir

uzzinājusi no sava darbinieka /pers. B/. Līdz ar to ir konstatējama pretruna darījuma dalībnieku sniegtajā informācijā par

darījuma apstākļiem, jo pieteicējas pārstāvis /pers. C/ nevienā no saviem paskaidrojumiem nav norādījis, ka par iespēju

iegādāties strīdus pavadzīmē minēto iekārtu viņš uzzināja no /pers. B/, ar kuru viņi sadarbojās 10 gadus.

Novērtējot lietā esošos strīdus darījumā iesaistīto personu paskaidrojumus, nav arī saprotams, kurā brīdī pieteicējas

pārstāvis ir meklējis internetā informāciju par iekārtām, kurā brīdī un uz kurieni devies apskatīt iekārtas dabā, ja tās pirms

strīdus darījuma jau atradās pieteicējas teritorijā.

Lietā arī nav pierādījumu, kas apstiprinātu pieteicējas pārstāvja /pers. C/ apgalvojumu, ka pirms strīdus darījuma

SIA /Nosaukums B/ informāciju par iekārtu bija izvietojusi interneta portālā ss.lv.

[19] Apgabaltiesa konstatē, ka administratīvajā procesā iestādē un tiesvedības gaitā pieteicējas amatpersona /pers. C/

vairākkārt ir mainījis savus paskaidrojumus par strīdus darījuma norisi un dalībniekiem.

No pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītā ir nepārprotami secināms, ka SIA /Nosaukums B/ strīdus darījumā ir bijusi

tikai starpniece, nevis iekārtas piegādātāja (lietas 2.sējuma 142.lapa, sk. arī lapas otru pusi).

Minētais nonāk pretrunā gan ar /pers. C/ sākotnēji sniegto paskaidrojumu, gan ar strīdus darījumu dokumentos

norādīto, gan arī ar SIA /Nosaukums B/ amatpersonas /pers. E/ (/pers. E/) vārdā 2016.gada 20.decembrī elektroniski

nosūtīto paskaidrojumu, ka nekādi starpnieki strīdus darījumā nebija iesaistīti (lietas 2.sējuma 9.lapa).

Vēl jo vairāk, ņemot vērā apstākli, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir sadarbojušies 10 gadus, pieteicējas pārstāvja rīcībā bija

jābūt informācijai par darījuma apstākļiem, tostarp par darījumā iesaistītu starpnieku un to, ka SIA /Nosaukums B/ nemaz

nav iekārtas īpašniece un piegādātāja.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējas pārstāvis zināja (viņam bija jāzina), kādos darījumos viņš

iesaistās, kā arī zināja to, ka strīdus darījuma dokumenti satur nepatiesu informāciju, jo SIA /Nosaukums B/ nebija

pavadzīmē norādītās iekārtas piegādātāja.

[20] Pieteicējas pārstāvis ir apgalvojis, ka atlikusī nesamaksātā daļa 21 320 euro paturēta kā garantija, ka iekārtas

darbosies atbilstoši tehniskajām prasībām norunātajā garantijas laikā.

Tomēr, kā to ir pareizi konstatējusi arī pirmās instances tiesa, Līgumā (lietas 1.sējuma 239-240.lapa) nekas nav

minēts par garantijas veidu, garantijas maksu un garantijas laiku.

Līguma 4.2.apakšpunktā cita starp ir noteikts, ka jebkuri līguma grozījumi ir spēkā tikai tad, ja puses par to ir

vienojušās rakstveidā, sastādot par to atsevišķu vienošanos.

Apgabaltiesai nav iesniegta attiecīga rakstveida vienošanās, kas būtu uzskatāma par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

No pieteicējas apelācijas sūdzības secināms, ka atlikusī daļa arī uz apelācijas sūdzības iesniegšanas brīdi (t.i.,

2018.gada 26.martā) nebija samaksāta (lietas 2.sējuma 133.lapa).

Minētos apstākļus nav iespējams loģiski izskaidrot gadījumā, ja strīdus darījums būtu faktiski noticis.

Apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka par ievērojamu summu tika pārdota lietota iekārta (lietas 1.sējuma 239.lapa), bet

S IA /Nosaukums B/ nebija iekārtas īpašniece un iekārta nekad nav bijusi SIA /Nosaukums B/ valdījumā. Atbilstoši

S IA /Nosaukums B/ vārdā sniegtajiem paskaidrojumiem tā iegādājusies iekārtu tajā pašā dienā 2016.gada 28.jūlijā no

SIA /Nosaukums C/. Līdz ar to nav loģiski saprotams, kādu garantiju, ka iekārtas darbosies atbilstoši tehniskajām prasībām

norunātajā garantijas laikā, SIA /Nosaukums B/ būtu varējusi pieteicējai sniegt (arī Līgumā nekas tāds nav paredzēts).

Turklāt no paskaidrojumiem izriet, ka iekārtas jau pirms strīdus darījuma ir bijušas pieteicējas teritorijā, tās netika

pārvietotas (kas savukārt atbilst pavadzīmes datiem).

Tā kā iekārta ir nozīmīga pieteicējas saimnieciskajā darbībā, būtu loģiski sagaidāms, ka pieteicēja būtu nostiprinājusi

Līgumā arī nosacījumus par iekārtas pārbaudes laiku un par garantiju. Iekārta bija lietota, tātad pastāvēja lielāks risks

bojājumiem iekārtas ekspluatācijas laikā. Turklāt pienācīgu garantiju, ka iekārta darbosies atbilstoši tehniskajām prasībām,

būtu bijis jācenšas iegūt no iekārtas īpašnieka, nevis no uzņēmuma, kas darījumā ir tikai starpnieks (atbilstoši apelācijas

sūdzībā norādītajam).

[21] Apgabaltiesa konstatē, ka apelācijas sūdzībā ietvertie apsvērumi nenovērš, neatspēko un loģiski neizskaidro

Administratīvās rajona tiesas spriedumā konstatētās neatbilstības, nesakritības un pretrunas.

Pieteicēja argumentē, ka atsevišķas kļūdas darījumu dokumentos nevar būt par pamatu, lai darījumu apšaubītu.

Minētajam pieteicējas argumentam apgabaltiesa varētu piekrist tad, ja tas būtu vienīgais nodokļu administrācijas

konstatētais trūkums, turklāt, ja konstatētās kļūdas varētu tikt atzītas par nebūtiskām.

Turpretī izskatāmajā gadījumā ir konstatēta virkne neatbilstību pieteicējas iesniegtajos dokumentos, turklāt dokumentos

ietvertās ziņas nesakrīt ar dokumentos uzrādīto strīdus darījuma dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem par strīdus

darījuma norisi.

Pirmās instances tiesa ir pamatoti nodibinājusi faktu, ka pavadzīmē norādītais preces nosaukums nerada iespēju

identificēt konkrētu preci, jo nav norādīta preci identificējoša informācija, bet preces ražotāja nosaukums ir norādīts

kļūdaini (Kalffas, nevis Kallfass). No lietā iesniegtajiem pierādījumiem nav iespējams identificēt iekārtas izcelsmi un tās

faktisko piegādātāju, kā arī nerodas iespēja noskaidrot personu, kura veikusi iekārtas transportēšanu. Strīdus darījuma

dokumentos uzrādītās personas, kuras it kā ir veikušas strīdus darījumu, nespēj paskaidrot, kad un kura persona ir

nogādājusi iekārtu pieteicējas teritorijā. Pavadzīmē savukārt ir norādīts, ka prece piegādāta bez pārvietošanas, t.i., pirms

strīdus darījuma prece jau bija pieteicējas teritorijā.

Nav iespējams loģiski izskaidrot faktu, ka pavadzīmē un Līgumā norādītais preces apmaksas veids nesakrīt. Nav arī

iesniegta nekāda cita rakstveida vienošanās, ko varētu uzskatīt par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Atbilstoši audita laikā iegūtajai informācijai SIA /Nosaukums B/ reģistrētā amatpersona /pers. E/ (/pers. E/), kurš ir

Moldovas pilsonis, pārbaudāmajā periodā nav ieceļojis Latvijas Republikas teritorijā, kā arī /pers. E/ (/pers. E/) nebija

izsniegtas attiecīgas uzturēšanās un darba atļaujas. Līdz ar to /pers. E/ (/pers. E/) nevarēja izdot pilnvaru /pers. B/, kā arī

/pers. E/ (/pers. E/) neveica SIA /Nosaukums B/ saimniecisko darbību pārbaudāmajā periodā.

Turklāt nav konstatējama neviena persona, kura pārbaudāmajā periodā būtu bijusi tiesīga un kurai būtu bijusi iespēja

rīkoties SIA /Nosaukums B/ vārdā.

Ir pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. E/ (/pers. E/) 2016.gada

5.jūlijā neatradās Latvijas Republikas teritorijā un līdz ar to nevarēja izdot lietā iesniegto pilnvaru (lietas 2.sējuma 18.lapa),

kurā norādīts, ka tā ir izdota Rīgā.

Ievērojot /pers. C/ un /pers. B/ ilgstošo pazīšanos un sadarbību 10 gadu periodā, apgabaltiesas ieskatā nav ticams, ka

/pers. C/ nezināja, ka /pers. B/ nav tiesīgs rīkoties SIA /Nosaukums B/ vārdā, jo uz strīdus darījuma noslēgšanas brīdi pēc

darījuma dokumentiem nav konstatējama /pers. B/ saistība ar SIA /Nosaukums B/. Vēlāk iesniegtā /pers. B/ pilnvara satur

nepatiesu informāciju, jo 2016.gada 5.jūlijā Rīgā tā nevarēja tikt izdota, turklāt tā arī nav minēta strīdus darījumu

dokumentos.

Pieteicēja nav loģiski izskaidrojusi, kad un kādos apstākļos noformētas abas lietā iesniegtās pavadzīmes (lietas

1.sējuma 234. un 235.lapa), kas atšķiras gan pēc noformējuma, gan arī pēc satura.

Pieteicēja nav norādījusi loģisku un ticamu pamatojumu, kādēļ Līgums, /pers. B/ pilnvara un pieņemšanas-nodošanas

akts netika iesniegti VID, kad tika uzsākts audits, jo minētajiem dokumentiem bija jābūt pieteicējas rīcībā. Tāpat arī nav

loģiski izskaidrotas pretrunas minētajos dokumentos, neraugoties uz to, ka tie visi it kā attiecas uz strīdus darījumu.

Pavadzīmē nav atsauces ne uz Līgumu, ne arī uz /pers. B/ pilnvaru.

Ir pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka reālas saimnieciskās darbības ietvaros nebūtu loģiski izskaidrojama

atšķirīgas piegādes un apmaksas kārtības noteikšana pavadzīmē un Līgumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka abi dokumenti it kā

noformēti vienā un tajā pašā dienā.

VID ir apsekojis SIA /Nosaukums B/ juridisko adresi, taču uzņēmuma saimnieciskā darbība nav konstatēta. Lietā nav

konstatējama SIA /Nosaukums B/ saimnieciskās darbības veikšanas vieta.

Pārbaudē ir konstatētas arī citas fiktīva uzņēmuma pazīmes, proti, SIA /Nosaukums B/ maksājumus valsts budžetā

nav veikusi. PVN deklarācijā par 2016.gada jūliju uzrādīts budžetā maksājamais nodoklis 75,32 euro, kas nav samaksāts.

Kopējais SIA /Nosaukums B/ parāds uz 2017.gada 2.jūniju ir 22 038,19 euro.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesai nav šaubu par to, ka paskaidrojumu SIA /Nosaukums B/ vārdā

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir iesniegusi cita, lietā neidentificēta persona, nevis /pers. E/ (/pers. E/).

/pers. B/ arī ir sniedzis paskaidrojumu VID, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, taču minētais

paskaidrojums ar lietā esošajiem pierādījumiem neapstiprinās.

VID pārbaudē iegūtie pierādījumi nepārprotami liecina par to, ka arī SIA /Nosaukums B/ norādītie darījumu partneri –

SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums E/ strīdus darījumu nevarēja veikt.

Lietā ir rūpīgi izvērtēta arī strīdus darījuma ekonomiskā būtība. Atbilstoši dokumentos norādītajam SIA /Nosaukums

B/ uzrāda preces iegādi un realizāciju vienas dienas laikā, turklāt preces vērtība ir samazinājusies par 1 %, kas ir pilnīgi

neraksturīgi normālai komercpraksei, jo uzņēmuma saimnieciskā darbība ir vērsta uz peļņas gūšanu.

Pieteicēja nav spējusi izskaidrot pat to, kādā veidā strīdus prece ir nonākusi tās teritorijā, kura persona un kad iekārtu

tur nogādājusi.

Minētie lietā konstatētie apstākļi rada pamatotas šaubas par strīdus darījuma faktisko esību. Katru no minētajiem

apstākļiem atsevišķi vēl varētu vērtēt kā nejaušību, taču visu lietā konstatēto apstākļu kopums nav izskaidrojams kā

sagadīšanās. VID konstatētie apstākļi un pārbaudē iegūtie pierādījumi norāda uz dokumentu noformēšanu par neesošu

darījumu.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus kontekstā ar minētajiem apstākļiem, apgabaltiesa secina, ka /pers. C/ un /pers. B/

nesniedz patiesu informāciju. Tāpat arī strīdus darījuma dokumenti satur nepatiesu informāciju, jo SIA /Nosaukums B/

nebija strīdus preces piegādātāja pieteicējai un SIA /Nosaukums B/ rekvizīti ir izmantoti faktiski neesoša darījuma

noformēšanai. Apgabaltiesas ieskatā lietā konstatētajos apstākļos (īpaši ievērojot to, ka /pers. C/ bija ilgstoši personīgi

pazīstams ar /pers. B/) pieteicēja nevarēja nezināt, ka strīdus darījuma dokumenti satur nepatiesu informāciju, taču,

neraugoties uz minēto, pieteicēja tos ir reģistrējusi savā grāmatvedībā, lai nepamatoti gūtu fiskālas priekšrocības atskaitītā

priekšnodokļa veidā.

[22] Atbilstoši pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem un paskaidrojumiem pieteicēja par preci samaksāja 90 000 euro,

tai skaitā PVN 21 % 15 619,83 euro (lietas 1.sējuma 236.lapa), savukārt kā priekšnodokli par strīdus darījumu pieteicēja

atskaitīja 19 320 euro.

Pievienotās vērtības likuma 106.panta pirmā daļa noteic, ka priekšnodokļa korekcija veicama, ja mainās atskaitītā

priekšnodokļa apmērs (piemēram, anulēti pirkumi vai saņemtas atlaides).

Līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas brīdim pieteicēja nav veikusi pilnu samaksu par iekārtu, kā arī nav veikusi

priekšnodokļa korekcijas atbilstoši aktuālajai situācijai (74380,17 euro un PVN 21 % 15 619,83 euro, kopā 90 000 euro,

nevis 92 000 euro un PVN 21 % 19 320 euro, kopā 111 320 euro).

Minētie apstākļi tikai pastiprina šaubas par strīdus darījumu.

[23] Pieteicēja argumentē, ka pirkuma līgums var arī netikt iesniegts VID, ja tas satur uzņēmuma konfidenciālu

informāciju vai cita veida komercnoslēpumu.

Minētajam pieteicējas argumentam apgabaltiesa nevar piekrist.

Likuma „Par grāmatvedību” 4.panta pirmā daļa noteic, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma

informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par

komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā

arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Ievērojot minēto, komersants nodokļu administrācijas amatpersonām nodrošina iespēju piekļūt visai uzņēmuma

grāmatvedībā reģistrētajai informācijai, kas ir nepieciešama nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības

pārbaudes veikšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[24] Pieteicēja apgalvo, ka pie vienādiem apstākļiem VID ir pieņēmis atšķirīgus lēmumus. Audita nobeiguma sarunā kā

iespējamie fiktīvie darījumi tika minēti divi darījumi, proti, strīdus darījums (ar SIA /Nosaukums B/) un darījums ar

SIA „Wood AB”.

Pieteicēja uzskata, ka, mainot savu viedokli par darījumu ar SIA „Wood AB”, VID vairs nebija tiesību apstrīdēt

darījumu ar SIA /Nosaukums B/.

Apgabaltiesa atzīst, ka minētais pieteicējas viedoklis nav pamatots.

Nobeiguma sarunas protokolā ir norādīts, ka pieteicēja ir iepazīstināta ar provizoriskajiem audita rezultātiem, jo tā kā

vēl tiek veikts audits, audita rezultāts vēl var tikt koriģēts līdz lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanai (lietas 1.sējuma

164.lapas otrā puse).

No Lēmuma pamatojumā ietvertajiem apsvērumiem ir saprotams, ka darījumu ar SIA „Wood AB” VID ir atzinis tādēļ,

ka no Igaunijas nodokļu administrācijas saņemtā informācija apstiprina minētā darījuma faktisko esību (lietas 1.sējuma

22.lapa). Tāpat arī Nobeiguma sarunas protokolā norādīts, ka saskaņā ar Igaunijas nodokļu administrācijas sniegto

informāciju Natural LTD pārdevusi preci (šķirošanas līnija) SIA „Wood AB”, šķirošanas līniju demontāžu un transportu

organizējis pircējs (lietas 1.sējuma 159.lapa).

Secināms, ka par pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ un ar SIA „Wood AB” nodokļu administrācijas rīcībā

bija atšķirīga informācija, jo pārbaudes gaitā pieteicējas darījums ar SIA „Wood AB” apstiprinājās, bet darījums ar

SIA /Nosaukums B/ neapstiprinājās. Atšķirībā no strīdus darījuma (ar SIA /Nosaukums B/) VID pārbaudes gaitā guva

apstiprinājumu tam, ka SIA „Wood AB” rīcībā bija prece, ko pārdot pieteicējai, savukārt SIA /Nosaukums B/ nevarēja

piegādāt pavadzīmē uzrādīto iekārtu.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas pārstāvis /pers. C/ ir spējis sniegt konkrētus un konsekventus paskaidrojumus par

darījumu ar SIA „Wood AB” (lietas 1.sējuma 71.-84.lapa). Savukārt par darījumu ar SIA /Nosaukums B/ pieteicējas

pārstāvja paskaidrojumi ir vairākkārt mainīti, turklāt tie ir pretrunīgi un neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem

(tostarp pat ar strīdus darījumu dokumentos norādīto).

Līdz ar to pieteicēja nepamatoti uzskata, ka tās uzrādītie darījumi ar SIA /Nosaukums B/ un ar SIA „Wood AB”

nodokļu administrācijai bija jānovērtē vienādi.

[25] Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka VID bija pienākums iesniegt pilnvaras, kas apliecinātu nodokļu administrācijas

amatpersonu kompetenci.

Pārvaldes iestāžu amatpersonu kompetence izriet jau no publisko tiesību normām, t.i., likuma „Par Valsts ieņēmumu

dienestu”, kā arī amatpersonu amatu aprakstiem (sk. sal. Augstākās tiesas 2015.gada 27.marta rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr.SKA-630/2015 4.punktu).

Lietā ir VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka amata apraksts, kas paredz amatpersonas tiesības,

pamatojoties uz likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 11. 1 punktu, pieņemt lēmumu par nodokļu

maksātāju nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu) veikšanu (lietas 1.sējuma 216.lapas otra puse).

VID ir iesniedzis arī Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas vadītājas amata aprakstu,

kas paredz amata tiesības, pamatojoties uz likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 12.punktu un

10.panta pirmās daļas 10.punktu pieņemt lēmumu par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus

ieskaitāmo maksājumu noteikšanu (lietas 1.sējuma 219.lapa).

Ir iesniegti arī VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galveno nodokļu inspektoru

amatu apraksti (lietas 1.sējuma 212.-213.lapa un 220.-221.lapa), kas paredz amata pienākumu veikt nodokļu auditu.

Secināms, ka nodokļu auditu pieteicējas lietā ir veikušas un lēmumus ir pieņēmušas atbilstošas nodokļu administrācijas

amatpersonas savas kompetences ietvaros.

Līdz ar to apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas pausto viedokli, ka VID nodokļu kontroles pārvaldes

Juridisko personu ceturtās audita daļas vadītāja nebija tiesīga pieņemt lēmumu, jo viņai ar pieteicējas auditu nebija nekāda

tiesiska sakara. Kā jau tika izskaidrots, lēmuma par audita rezultātiem pieņemšana ietilpst minētās VID amatpersonas amata

pienākumos. Tas nozīmē, ka nebija jāizdod atsevišķs rakstveida norīkojums – pieņemt lēmumu par audita (kuru veic šīs

amatpersonas vadītās nodaļas nodokļu inspektori) rezultātiem.

[26] Pieteicēja uzskata, ka VID ģenerāldirektore izskatāmajā gadījumā ir nepamatoti pagarinājusi audita veikšanas

termiņu par 30 dienām, jo pieteicējas ieskatā nodokļu administrācijas amatpersonas būtu varējušas pabeigt pārbaudi

90 dienās.

Minētajam pieteicējas viedoklim apgabaltiesa nepiekrīt.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.1daļa noteic, ka nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir

tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu

informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.1 daļas jēga ir iedibināt sistēmu, ka

tikai iestādes augstākā amatpersona izlemj tādu būtisku jautājumu kā privātpersonas tiesību ierobežojuma samērīgums

sakarā ar ieilgušu nodokļu pārbaudi (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-269/2017

9.punktu).

Lietā nav strīda par to, ka lēmumu par audita termiņa pagarināšanu ir pieņēmusi VID augstākā amatpersona. Faktu, ka

lēmumu par audita termiņa pagarināšanu ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore, apstiprina arī lietā esošie pierādījumi (lietas

1.sējuma 51.lapa). Tādējādi minētais procesuālais lēmums ir pieņemts VID augstākās amatpersonas kompetences ietvaros.

Apgabaltiesa nevar piekrist pieteicējas izvirzītajiem iebildumiem par to, ka termiņa pagarinājums nebija objektīvi

nepieciešams.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka auditā tika pārbaudīti pieteicējas darījumi ar SIA „Wood AB” un ar

SIA „/Nosaukums B/”.

Pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka par pieteicējas uzrādīto darījumu ar SIA „Wood AB” nepieciešams izprasīt

informāciju no Igaunijas nodokļu administrācijas. Savukārt pēc atbildes saņemšanas no Igaunijas nodokļu administrācijas

iegūtā informācija bija jāizvērtē kopsakarā ar pārējiem audita lietā iegūtajiem materiāliem.

Apgabaltiesa uzskata, ka minētā VID rīcība izskatāmajā gadījumā ir bijusi objektīvi nepieciešama, tā ir bijusi situācijai

atbilstoša un nozīmīga audita lietā, lai pareizi noskaidrotu un izvērtētu sākotnēji apšaubīto darījumu apstākļus. Turklāt

minētā nodokļu administrācijas rīcība ir bijusi pieteicējai labvēlīga, jo pēc visu pārbaudē iegūto pierādījumu novērtēšanas

viens no sākotnēji apstrīdētajiem darījumiem vairs netika apšaubīts.

Savukārt pieteicēja savos iebildumos ir nonākusi pretrunās. No vienas puses, pieteicēja argumentē, ka tas apstāklis, ka

Lēmumā darījums ar SIA „Wood AB” vairs netika apstrīdēts, ap liecina audita veikšanas termiņa pagarinājuma prettiesisko

raksturu. Tomēr, no otras puses, pieteicēja ceļ iebildumus arī par to, ka atbilstoši 2017.gada 1.jūnija Nobeiguma sarunas

protokolā (lietas 1.sējuma 156.-165.lapa) norādītajam darījums ar SIA „Wood AB” vēl tika apšaubīts.

Kā jau iepriekš tika norādīts, audita nobeiguma sarunas protokolā ir īpaši uzsvērts tas, ka pārbaude joprojām turpinās

un ka rezultāti ir tikai provizoriski.

Secināms, ka pārbaudes gaitā iegūtie pierādījumi tika analizēti un pārbaudīti līdz pat lēmuma par audita rezultātiem

pieņemšanai. Tādējādi tas apstāklis, ka audita rezultātā viens no sākotnēji apšaubītajiem darījumiem tomēr tika atzīts,

norāda uz rūpīgu pārbaudes veikšanu, nevis uz to, ka audita veikšanas termiņš būtu pagarināts nepamatoti.

Atbilstoši tiesu prakses atziņām audita laikā tieši nodokļu administrācija ir kompetentā persona novērtēt, kuri apstākļi

un pierādījumi ir pārbaudāmi. Tiesas vērtējums par pārbaudes darbību lietderību, ja vien nepastāv acīmredzami

neatbilstošas un ar pārbaudes objektu nesavienojamas darbības, būtu nepamatota iejaukšanās valsts pārvaldes kompetencē

(sk. sal. Augstākās tiesas 2016.gada 28.aprīļa lēmuma lietā Nr.SKA-881/2016 6.punktu).

Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa nekonstatē VID amatpersonu veiktas nelietderīgas, neatbilstošas vai ar pieteicējas

auditu nesavienojamas darbības.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējas audita veikšanas termiņa pagarināšana šajā gadījumā bija

nepieciešama un pamatota.

[27] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 49.panta ceturto daļu, ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka

termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam

administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien

iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma.

Atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām administratīvā akta izdošana (Lēmuma pieņemšana) nav procesuāla

darbība (sk. sal. Augstākās tiesas 2010.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-207/2010 13.punktu).

Ievērojot minēto, secināms, ka Administratīvā procesa likuma 49.panta ceturto daļu nav pamata attiecināt uz lēmuma

par audita rezultātiem (kas ir administratīvais akts) pieņemšanu.

Izvērtējot pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu, tiek pārbaudīti arī administratīvā akta izdošanas procesā

pieņemtie procesuālie lēmumi un citas procesuālās darbības. Šajā gadījumā lēmums par audita rezultātiem ir pieņemts

likumā noteiktajā termiņā, ņemot vērā audita veikšanas termiņa pagarinājumu par 30 dienām.

Apgabaltiesa nekonstatē materiālo tiesību normu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus VID rīcībā, kas varētu būt

par tiesisku pamatu Lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt S I A /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas

2017.gada 20.septembra lēmuma Nr.30.2-22.9/5013 atcelšanu un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

R.Paegle

Tiesnese referente (paraksts)

I.Kaļiņina

Tiesneses (paraksts)

M.Osmane

(paraksts)

NORAKSTS PAREIZS:

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese R.Paegle

Rīgā 2018.gada 25.oktobrī