Court dismissed VAT audit appeal, ruling expenses for company restructuring were not deductible business costs.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420219315

Lietas arhīva Nr. AA43-0137-18/10

ECLI:LV:ADAT:2018:0116.A420219315.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 16.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Margarita Osmane,

tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (/pers. A/) pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2015.gada 30.aprīļa lēmuma Nr.22.10/L-18813 atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 23.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) pieteicējam /pers. A/ veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk –

PVN) auditu par 2011.gada janvāri – 2013.gada decembri un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par

2011., 2012. un 2013.gadu.

Audita rezultātā secināts, ka pieteicējs 2011., 2012. un 2013.gada saimnieciskās darbības izdevumos nepamatoti

iekļāvis SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajos dokumentos par pakalpojumiem norādīto

darījuma vērtību, jo pēc ekonomiskā satura un būtības minētie izdevumi nav saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību un

nav nepieciešami tās nodrošināšanai. Pieteicējs PVN deklarācijās nepamatoti atskaitīja priekšnodokli par deklarētajiem

darījumiem ar minētajām sabiedrībām, kā arī izdevumos, kas saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās

darbības, nav iekļāvis valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tā rezultātā ar VID amatpersonas 2014.gada 17.septembra lēmumu Nr.23.11/L-939 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN 10 591,49 euro, nokavējuma nauda 1453,08 euro, samazināts no

budžeta atmaksājamais PVN par 27 071,32 euro un aprēķināta soda nauda 5634,52 euro, kā arī papildus aprēķināts

IIN 74 814,13 euro, nokavējuma nauda 13 654,63 euro un soda nauda 11 222,13 euro. Soda naudas apmērs aprēķināts,

piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumus.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Ar VID ģenerāldirektores 2015.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.22.10/L-18813 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk atreferētajiem argumentiem.

[2.1] Ievērojot, ka SIA „/Nosaukums A/” vārdā noformētajos rēķinos nav norādīti konkrēti darbi, nav iespējams

konstatēt, kādus pakalpojumus SIA /Nosaukums A/ sniedza pieteicēja rēķinos norādītajos pakalpojumu sniegšanas

periodos. Rēķinā Nr.2/J/12 nav norādīts pakalpojumu sniegšanas periods.

[2.2] No 2011.gada 3.janvārī starp pieteicēju un SIA /Nosaukums A/ noslēgtā trešās puses vadības līguma (turpmāk –

vadības līgums) nosacījumiem izriet, ka SIA /Nosaukums A/ ir nolīgts dažādu prezentācijas materiālu sagatavošanai,

norādot vispārīgu kopējo mēnešu skaitu, nevis konkrētus izpildes datumus, kas nepieciešami šo materiālu sagatavošanai.

Savukārt no iesniegtajiem dokumentiem lietā nevar konstatēt, kādi līgumā norādītie dokumenti (informatīvie materiāli) un

pakalpojumi (piemēram, līgumā norādīta investoru aptaujāšana, pārrunas, piedāvājumu apkopošana) nodoti pasūtītājam

(pieteicējam). Līdz ar to nevar konstatēt, kādā veidā pakalpojumi sniegti, kā arī nevar noteikt pakalpojumu izpildei patērētās

darba stundas.

[2.3] SIA /Nosaukums A/ neiesniedza VID konkrētu informāciju par vadības līgumā noteikto pamatuzdevumu izpildei

veiktajām darbībām.

[2.4] SIA /Nosaukums A/ vārdā noformētais pētījuma apkopojums „Investment Opportunity SIA /Nosaukums C/”

angļu valodā, kurā iekļauti SIA /Nosaukums C/ bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un to pielikumu dati par 2008.,

2009. un 2010. gadu, satur informāciju par SIA /Nosaukums C/ tirgus izpēti un analīzi tirgus paplašināšanai un attiecas uz

SIA /Nosaukums C/ saimniecisko darbību, nevis pieteicēja saimnieciskās darbības ieņēmumu nodrošināšanu. Ņemot vērā,

ka pieteicējs kā SIA /Nosaukums C/ vienīgais īpašnieks un amatpersona apstiprina gada pārskatu datus un ir informēts par

SIA /Nosaukums C/ saimnieciskās darbības rezultātiem, VID ir pamats apstrīdēt SIA /Nosaukums A/ sniegto pakalpojumu

attiecināmību uz pieteicēja saimniecisko darbību.

[2.5] Izvērtējot pieteicēja pārbaudei iesniegtos nomas līgumus, kā arī VID rīcībā esošo informāciju, secināms, ka lietā

nav gūts apstiprinājums, ka pieteicējam piederošos nekustamos īpašumus un intelektuālo īpašumu (reģistrētās preču zīmes)

apzina un pārvalda SIA /Nosaukums A/.

[2.6] Izvērtējot 2007.gada 25.aprīļa nekustamā īpašuma nomas līguma Nr.25/04-07 nosacījumus, kā arī 2008.gada

2.janvāra līgumu Nr.0201/08.01 un 2012.gada 25.maija vienošanos par grozījumiem minētajā līgumā kopsakarā ar pieteicēja

2014.gada 1.septembra paskaidrojumu, secināms, ka lietā nav konstatējams, ka līgumā noteikto pakalpojumu sniegšana

nodrošinātu pieteicēja saimnieciskās darbības ieņēmumu pieaugumu.

[2.7] Pieteicējs ir SIA /Nosaukums C/ vienīgais īpašnieks, kuram pieder 100 % sabiedrības kapitāla daļu, un lietā nav

gūts apstiprinājums, ka 2011.-2013.gadā pieteicējs būtu atsavinājis SIA /Nosaukums C/ kapitāla daļas.

Tādējādi lietā nav gūts apstiprinājums, ka vadības līgumā SIA /Nosaukums A/ nolīgtie pakalpojumi (īpašumu

apzināšana un pārvaldīšana) faktiski saņemti ar nolūku tos izmantot pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā vai pēc

ekonomiskā satura un būtības tie ir nepieciešami pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Līdz ar to lietā nav

konstatējama SIA /Nosaukums A/ sniegto pakalpojumu tieša saistība ar pieteicēja attiecīgo ienākumu gūšanas veidu, proti,

no sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas.

[2.8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs kā SIA /Nosaukums C/ vienīgais īpašnieks un kapitāla daļu turētājs vēlas

(vai apsver iespēju) veikt SIA /Nosaukums C/ reorganizāciju, tā rezultātā izveidojot uzņēmumus, kurus nākotnē plānots

pārdot. Tādējādi, lai īstenotu pārdošanas darījumu (darījumus) par atbilstošu cenu, kas nodrošinātu viņam maksimālu

materiālo labumu, pieteicējs nolīga SIA /Nosaukums B/ veikt SIA /Nosaukums C/ un izveidoto uzņēmumu novērtējumu

(tirgus cenu) un analīzi, veikt nepieciešamus priekšdarbus un organizēt darījumu (darījumus), kā arī izstrādāt

SIA /Nosaukums C/ reorganizācijas plānu. Tātad līgumā, tā grozījumos un papildvienošanās noteiktās darbības ir vērstas

uz pieteicējam piederošās SIA /Nosaukums C/ saimnieciskās darbības un finanšu stāvokļa analīzi un reorganizāciju, nevis

pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu iznomāšanu.

No pieteicēja 2014.gada 1.septembra paskaidrojumiem ir secināms, ka pieteicējs atzīst, ka sniegtie pakalpojumi vērsti

uz SIA /Nosaukums C/ darbības izvērtējumu, nevis uz viņam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tā kā pieteicējs kā

savas saimnieciskās darbības veidu reģistrēja sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, tad

S I A /Nosaukums B/ sniegtie pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības un satura bija nepieciešami komercsabiedrības

SIA /Nosaukums C/ darbības sakārtošanai un reorganizācijas iespēju izvērtēšanai, nevis pieteicēja saimnieciskās darbības

nodrošināšanai. Līdz ar to lietā nav konstatējama SIA /Nosaukums B/ sniegto pakalpojumu tieša un nepārprotama saistība

ar pieteicēja saimniecisko darbību (sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana) un ieņēmumu gūšanu no

saimnieciskās darbības.

[2.9] Tā kā lietā esošie pieteicēja iesniegtie dokumenti un paskaidrojumi neapliecina, ka SIA /Nosaukums A/ un

S I A /Nosaukums B/ vārdā noformētajos rēķinos norādītie pakalpojumi ir saistīti ar pieteicēja taksācijas gadā gūto

apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, tad VID pamatoti par to vērtību samazināja pieteicēja saimnieciskās

darbības izdevumus, un pamatoti samazināja pieteicēja PVN deklarācijās norādīto priekšnodokli. Tāpat VID pamatoti

palielināja pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumus par neiekļautajām VSAOI summām, par ko lietā nav strīda.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar

turpmāk atreferētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicējam kā fiziskai personai pieder nekustamais īpašums, preču zīmes un SIA /Nosaukums C/ kapitāldaļas,

kas uzskatāms par vienotu īpašumu, tāpēc SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ sniegtie pakalpojumi ir attiecināmi

uz pieteicēja saimniecisko darbību.

[3.2] Pārsūdzētajā lēmumā netika izvērtēti pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā izteiktie argumenti ar pierādījumiem, bet

gan vienkārši atkārtoti VID audita pārskata Nr.23.11/1004 secinājumi.

[3.3] Pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu faktiski izskatīja VID galvenā nodokļu

inspektore, kura nebija tiesīga to darīt.

[3.4] Pieteicēja vārds nav /pers. A/, savukārt VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i. 2014.gada

29.aprīļa lēmums Nr.23.11/L-l 1964 „Par /pers. A/ nodokļu audita veikšanu” pieņemts attiecībā pret personu /pers. A/.

Tāpat pieteikumā norādīts, ka vēlāk, jau uzsāktā audita laikā pieteicēja personība tika identificēta uz nederīga personas

apliecinoša dokumenta pamata – Lietuvas Republikas kartes Nr.13151811, kas bija derīga līdz 2013.gada 18.janvārim.

Ievērojot minēto, pieteicējs varētu nebūt patiesais audita rezultātā pieņemto lēmumu adresāts.

[3.5] Audita pārskata 2.sadaļā „Grāmatvedības uzskaite”, vērtējot SIA /Nosaukums A/ rēķinus, VID citēja vadības

līguma 3.1. un 3.2.punktu, nevis līguma 3.3. un 3.4.punktu, saskaņā ar kuru tika veikti maksājumi SIA /Nosaukums A/.

[3.6] No SIA /Nosaukums A/ rēķiniem ir iespējams konstatēt, kādi un kādā apjomā konkrēti pakalpojumi tika sniegti, jo

izrakstītos rēķinus nevar vērtēt atrauti no pārējiem darījuma dokumentiem. Rēķinos precīzi norādīta atsauce uz noslēgto

līgumu un apmaksājamo pakalpojumu apjomu, bet pakalpojumu apjoms ir uzrādīts SIA /Nosaukums A/ veiktajās atskaitēs

par noteikto laika periodu.

[3.7] Pieteicēja saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar ienākuma gūšanu no viņam piederošajiem īpašumiem. Līdz ar to

īpašumu iznomāšanas darbība ir cieši saistīta ar pieteicējam piederošo SIA /Nosaukums C/ darbību, jo īpašumi ir iznomāti

SIA /Nosaukums C/. SIA /Nosaukums A/ sniegtais pakalpojums ir SIA /Nosaukums C/ finanšu rādītāju un ekonomiskā

stāvokļa analīze, kas tika pasūtīta SIA /Nosaukums C/ darbības novērtēšanai, lai izanalizētu iespējas palielināt pieteicēja

guvumu no iznomātajiem SIA /Nosaukums C/ īpašumiem.

[3.8] Audita pārskatā auditors pievērsis lielu uzmanību vadības līguma tekstā norādītajiem vārdiem „apzina un

pārvalda”, kas ir izrauti no konteksta, ignorējot līguma priekšmeta būtību.

Pieteikumā norādīts, ka ar minēto līgumu pieteicējs pilnvaroja SIA /Nosaukums A/ izpētīt un apkopot (līgumā

izmantotā termina „apzināt” vietā), kā arī pārraudzīt, vadīt pieteicēja īpašumu atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai

(līgumā izmantotā termina „pārvaldīt” vietā) apjomā, kāds norādīts līgumā.

[3.9] Auditā konstatēts, ka pieteicējam piederošos nekustamos īpašumus „apzina un pārvalda” nevis SIA /Nosaukums

A/, bet SIA /Nosaukums C/ un SIA „/Nosaukums D/”.

Šajā sakarā pieteicējs norādījis, ka katra atsevišķa līguma robežās ir noteikta sava atlīdzība: nomas līgumā – par nomu,

tas ir, nomas maksa, bet pilnvarojuma līgumā (vadības līgumā) – par sniegtajiem pakalpojumiem.

[3.10] Attiecībā uz VID iebildumiem, ka auditam iesniegtajiem dokumentiem (prezentācijai par tirgus izpēti un analīzi)

nav norādīts dokumentu sagatavotājs un sagatavošanas datums, kā arī nav paraksti, pieteikumā norādīts, ka prezentācijai

nav juridiskā spēka, jo tas ir dokuments, kas tika sagatavots SIA /Nosaukums C/ darbības un attīstības tendences

novērtēšanai. Prezentācijai kā rakstveida informācijai Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē nav nepieciešams norādīt

dokumentu sagatavotāju un sagatavošanas datumu, kā arī nav nepieciešami paraksti, jo dokumentam puses nav

paredzējušas juridiskā spēkā esamību, proti, nav paredzējušas nodrošināt iespēju izmantot šo dokumentu tiesību

īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai.

[3.11] Audita pārskatā nepatiesi norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ analīzē izmantota un analizēta informācija, kas

pieteicējam kā vienīgajam SIA /Nosaukums C/ valdes loceklim bija pieejama bez maksas.

[3.12] Pieteicējam nebija šaubu, ka SIA /Nosaukums B/ kolektīvā ir personāls, t.sk. analītiķi, juristi u.c., SIA

/Nosaukums B/ personāls apmeklēja pieteicēja objektus un pieteicējs daudzkārtīgi sastapās ar tiem, veicot sadarbību

noslēgtā līguma robežās. Pieteicējs nevar atbildēt par SIA /Nosaukums B/ darba resursiem un pieteicējs nevarēja zināt, vai

tika piesaistīti iekšējie vai ārējie resursi, vai darbā tika iesaistīti SIA /Nosaukums B/ darbinieki vai apakšuzņēmēji vai

pilnvarotās personas, jo minēta informācija pieteicējam nav pieejama. Turklāt VID nevar izdarīt secinājumus par darba

resursu pieejamību, ņemot vērā tikai iesniegtos SIA /Nosaukums B/ ziņojumus par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba

ņēmēja pie darba devēja – ārzemnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo pastāv arī citas iespējas piesaistīt darba resursus, piemēram, noslēdzot

darbuzņēmuma līgumus, iesniedzot pilnvarojumus u.c..

[3.13] SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa /pers. B/ rīcība, neierodoties sniegt paskaidrojumus pēc VID aicinājuma, kā

arī tas, ka VID amatpersona nav veikusi visas likumā atļautās darbības, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju, nevar radīt

pieteicējam negatīvas sekas.

[3.14] Pieteicējs vairākkārt VID ir norādījis, ka viņa ienākumi ir pārsvarā saistīti ar nomas maksas saņemšanu. Lai

saņemtu ienākumu no nomas vispār, noturētu nomas maksu noteiktajā apmērā, samazinot iespējas nomas maksas

ievērojamam kritumam, 2011.gadā bija jāuzsāk pieteicēja īpašumu sakārtošana. SIA /Nosaukums C/ uzsāktā reorganizācija

veikta ar nodomu palielināt pieteicēja ienākumu no nomas. SIA /Nosaukums C/ reorganizācijas sagatavošanas procesā tika

iesaistīti gan SIA /Nosaukums A/, gan SIA /Nosaukums B/ speciālisti, ko var redzēt pēc esošās līguma dokumentācijas un

pēc veikto darbību rezultāta.

Līdz ar to VID secinājums, ka auditā neapstiprinājās pieteicēja norādītais, ka SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums

B/ sniegtie pakalpojumi ir izmantoti saimnieciskās darbību ieņēmumu un ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, ir

neatbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem.

[3.15] Pieteicēja ieskatā, lietā nav nozīmes tam, vai /pers. C/ un pieteicējam bija pieejami SIA /Nosaukums C/ dati.

Pieteicējs un /pers. C/ šos datus neizmantoja saskaņotai darbībai, lai samazinātu nodokļus, tas ir, lai palielinātu PVN

priekšnodokļa summas un izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, un auditā nav pierādīts pretējais.

[3.16] Audita pārskatā norādītā informācija, ka pieteicējs nolēma pārdot 100 % SIA /Nosaukums C/ kapitāldaļas,

zemes gabalu ar noliktavas kompleksu, ofisa kompleksu un ēku, kā arī atsevišķu zemes gabalu (komerciālās, rūpnieciskās

un ofisa ēkas) ir iespējami paņemta no informatīvā bukleta, kas bija sagatavots investīciju piesaistīšanas mērķim.

Informācija minētajā informatīvajā bukletā burtiski nenorāda uz to, ka pieteicējs vēlējies noslēgt tieši tajā minēto

darījumu, bet tas bija izstrādāts kā pamatojums sakaru (potenciālo investoru) atrašanai. Bukletam ir informatīvs raksturs, tas

nevienam nav saistošs. Pieteicēja izdevumi, kas tika saistīti ar SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ pakalpojumu

apmaksu, netika tieši saistīti un novirzīti kapitāla daļu atsavināšanas mērķim, tāpēc kapitāla daļu pārdošana netika uzskatīta

par PVN piemērošanas iespēju.

[3.17] Privātīpašuma noma ir ar nodokli apliekams darījums, līdz ar to pieteicējam atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas

atziņām ir tiesības minēto darījumu vajadzībām veikt strīdus izdevumus.

[ 4] VI D pirmās instances tiesai rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka pieteikums nav pamatots, balstoties uz

pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Papildus attiecībā uz pieteikumā norādīto, ka sava īpašuma noma ir ar nodokli apliekams darījums, līdz ar to

pieteicējam ir tiesības minēto darījumu vajadzībām veikt strīdus izdevumus, paskaidrojumā norādīts, ka ne katri izdevumi

atzīstami par attaisnotiem izdevumiem, jo, lai izdevumus atzītu par attaisnotiem, kas dod tiesības veikt arī IIN un PVN

atskaitījumus, ir jāpamato izdevumu nepieciešamība un mērķis, kas ar šādiem izdevumiem tiek sasniegts.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja norādi, ka ir sniegts pamatojums pārbaudāmo darījumu saistībai ar savu saimniecisko

darbību, paskaidrojumā norādīts, ka tas vēl pats par sevi nevar būt pamats atzīt izdevumu saistību ar pieteicēja

saimniecisko darbību, jo VID pēc visu lietas materiālu iegūšanas veic pierādījumu novērtējumu, kas var atšķirties no

nodokļa maksātāja viedokļa. Konkrētajā gadījumā VID nav saskatījis ekonomisko pamatojumu un apstrīdēto darījumu reālo

nepieciešamību pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 23.februāra spriedumu pieteikumu noraidīja.

Spriedums motivēts šādi.

[5.1] Tiesa konstatēja, ka pieteicējs pārbaudāmajā periodā bija Latvijas rezidents, kas reģistrējis saimnieciskās darbības

veidu – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Pieteicējs pārbaudāmajā periodā guva ieņēmumus

no telpu un zemes nomas SIA /Nosaukums C/ un SIA „/Nosaukums D/”, kā arī preču zīmju nodošanas lietošanā SIA

/Nosaukums C/.

Tiesa atzina, ka tai atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (redakcijā, kāda bija spēkā auditējamajā

periodā) un Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

normu piemērošanas kārtība” tiesību normās noteiktajam, kā arī atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai ir pamats pārbaudīt,

vai SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētajos dokumentos norādītie pakalpojumi ir saistīti ar

pieteicēja ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības un ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanu.

[5.3] Attiecībā uz SIA /Nosaukums A/ sniegtajiem pakalpojumiem, tiesa konstatēja turpmāk norādīto.

S I A /Nosaukums A/ pieteicējam izrakstīja četrus rēķinus – 2011.gada 30.jūnija rēķins Nr.2/J/06, 2011.gada

14.decembra rēķins Nr.2/J/12, 2012.gada 3.decembra rēķins Nr.1/J/12, 2013.gada 24.septembra rēķins Nr1/J/09. Rēķinos

kā maksājuma mērķis norādīts – „saskaņā ar „Trešās puses vadības līgumu” („Outsourcing managment agreement”) no

03.01.2011. saskaņā ar p.3.3 un 3.4”.

Pārbaudot vadības līgumu, tiesa secināja, ka pieteicējs uzdod SIA /Nosaukums A/ kā pilnvarniekam veikt pieteicēja

īpašumu apzināšanu un pārvaldījumu attiecībā uz pieteicējam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu

kapitāldaļām. Attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem – veikt visas darbības, kas būtu nepieciešamas šo īpašumu

izmantošanai ar mērķi gūt ienākumus no tiem, šajā sakarā nodrošinot to piedalīšanos uzņēmējdarbībā, izstrādājot

nekustamo īpašumu attīstības un/vai realizācijas priekšlikumus un projektus. Attiecībā uz kapitāldaļām – organizēt

SIA /Nosaukums C/ un ar to saistītā pieteicēja īpašuma kopuma (turpmāk – uzņēmums) visu (100 %) kapitāla daļu un/vai

aktīvu izvērtēšanu (uzņēmuma analīze), veicot attīstības izvērtējumu ar mērķi noteikt uzņēmuma kopības vērtību, tā

realizācijas modeli (tā pārdošanas procesā kā vienotam uzņēmumam vai sadalītās vienībās), mandāta izpildes laikā

nodrošināt nepieciešamo līdzdalību uzņēmuma efektīvā pārvaldē; par SIA /Nosaukums H/ – veikt tai piederošā

zemesgabala /adrese/, izmantošanas izpēti un darbības optimizāciju.

Saskaņā ar šā līguma 3.2.apakšpunktu SIA /Nosaukums A/ kā pilnvarnieks apņemas:

1. uzkrāt, šķirot, analizēt, kā arī izveidot datu bāzi uz SIA /Nosaukums C/ piederošas datorprogrammas Navision

operatīvas sistēmas pamata;

2. noteikt uzņēmuma attīstības tendences (pašu kapitāla atdeve, likviditātes rādītāji Ebid, DSCLR), iespējamo

2012.gada budžetu un piesaistāmo līdzekļu apjomus;

3. izveidot un prezentēt uzņēmuma kā vienota modeļa pārvaldījuma pamatprincipus;

4. sniegt nepieciešamās konsultācijas pieteicējam uzņēmuma kapitāla daļu/aktīvu pārdošanas procesā.

Saskaņā ar šā līguma 3.3.apakšpunktu pieteicējs apņēmās apmaksāt SIA /Nosaukums A/ kā pilnvarnieka pakalpojumus

atbilstoši „šī līgumā noteiktiem apmēriem un nosacījumiem”. Savukārt saskaņā ar šā līguma 3.4.apakšpunktu pirmo

maksājumu beznosacījumu kārtībā, pamatojoties uz šo līgumu un rēķinu veic pieteicējs līdz 2011.gada 1.jūlijam (..).

Izvērtējot SIA /Nosaukums A/ izrakstītos rēķinus, tiesa secināja, ka noformētajos rēķinos nav norādīti konkrēti veiktie

darbi, tie satur tikai atsauci uz līguma 3.3. un 3.4.apakšpunktu, kur ir atrunāts rēķinu apmaksas vispārējs nosacījums, nevis

sniegtie pakalpojumi. Tādējādi iestāde pamatoti atzina, ka lietā nav iespējams konstatēt, kādus pakalpojumus

SIA /Nosaukums A/ sniedza pieteicējam.

Vērtējot vadības līgumu, tiesa konstatēja, ka saskaņā ar līguma 4.punktu SIA /Nosaukums A/ jāsagatavo prezentācijas

materiāli un jāveic darbības investora piesaistei attiecībā uz uzņēmumu.

Izvērtējot līgumu, tiesa secināja, ka pieteicējs uzdeva SIA /Nosaukums A/ veikt pilnvarnieka pienākumus attiecībā uz

uzņēmumu. Savukārt atbilstoši līguma 3.2.apakšpunktam ar uzņēmumu saprotams SIA /Nosaukums C/ un ar to saistīto

pieteicēja īpašumu kopums. Proti, pieteicējs uzdeva SIA /Nosaukums A/ veikt pilnvarnieka pienākumus arī attiecībā uz

SIA /Nosaukums C/ īpašumu. Līdz ar to, lai saprastu, kādus pakalpojumus SIA /Nosaukums A/ sniedza tieši pieteicējam

un vai šie pakalpojumi ir saistīti tieši ar pieteicēja saimniecisko darbību, ir nepieciešams vērtēt detalizētu darījuma aprakstu

un iegūto informāciju no SIA /Nosaukums A/.

[5.4] No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 26.jūnijā SIA /Nosaukums A/ vienīgā īpašniece un valdes locekle /pers.

C/ (pilnvaru termiņš no 2000.gada 19.decembra), kas ir arī SIA /Nosaukums C/ padomes priekšsēdētāja (pilnvaru termiņš

n o 2008.gada 20.novembra lī d z 2014.gada 12.jūnijam), iesniedza elektroniski VID dokumentus kā paraugus līgumā

norādītajiem darbiem, kas tika veikti, vērtējot pieteicēja aktīvus, kuri pamatā ir saistīti ar tam piederošā SIA /Nosaukums C/

darbības rezultātiem (nekustamie īpašumi un preču zīmes atrodas SIA /Nosaukums C/ nomā). /pers. C/ norādīja, ka

2011.gadā par uzņēmuma iegādi tika veiktas pārrunas ar Lietuvas un citiem uzņēmumiem, kuriem tika nosūtīta informācija

un veiktas pārrunas. Lietas materiāliem pievienots SIA /Nosaukums A/ vārdā noformētais pētījuma apkopojums par

ieguldījumu iespēju, pētījums sagatavots SIA /Nosaukums C/ un tās īpašnieku vārdā, kā arī SIA /Nosaukums A/ iesniedza

atskaites Nr.1, 2. 3 un atskaiti bez numura.

Izvērtējot minētos dokumentus, tiesa secināja, ka tie nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību. No

minētajiem dokumentiem izriet, ka SIA /Nosaukums A/ pakalpojumi saistīti ar SIA /Nosaukums C/ saimniecisko darbību.

Tiesa atzina, ka šo secinājumu apstiprina arī SIA /Nosaukums A/ valdes locekles /pers. C/ liecība. Vērtējot liecinieces

liecību, tiesa secināja, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtie pakalpojumi attiecas uz SIA /Nosaukums C/ saimniecisko darbību,

jo tika vērtēti tieši SIA /Nosaukums C/ finanšu rādītāji, izmantojot tieši SIA /Nosaukums C/ datorprogrammu, tostarp, cik

daudz tieši SIA /Nosaukums C/ var maksāt nomas maksu. Tiesa norādīja, ka ekonomiskai būtībai nav raksturīgi tas, ka

zemes iznomātājs nosaka nomas maksu tādu, kas atkarīga no nomnieka maksātspējas, nevis tirgus cenas. Līdz ar to

liecinieces sniegtie paskaidrojumi par vadības līguma uzdevumiem apstiprina secinājumu, ka pakalpojumi sniegti un primāri

attiecas uz SIA /Nosaukums C/ saimniecisko darbību.

Izvērtējot /pers. C/ liecību par atskaitē Nr.1 norādīto pakalpojumu (akcionāra pilnvaru realizācija uzņēmumu darbības

kontrolē), tiesa secināja, ka sniegtais pakalpojumus tieši attiecas uz SIA /Nosaukums C/ saimniecisko darbību, jo

pakalpojums saistīts ar SIA /Nosaukums C/ akcionāra darbu, maksājumiem bankai un uzņēmuma sadali. Līdz ar to minētais

pakalpojums nekādā veidā nav saistīts ar pieteicēja saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu iznomāšanu.

Izvērtējot /pers. C/ liecību jautājumā par pakalpojumu „Dominances un rezidentūras izvērtējums, modeļu izstrāde,

finanšu datu izvērtējums, informācijas apkopojums”, tiesa secināja, ka minētais pakalpojums nav saistīts ar pieteicēja

reģistrēto saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu iznomāšanu Latvijas Republikā, jo IIN no saimnieciskās darbības

maksājams Latvijā un šāda nodokļa nomaksai nav un nevar būt saistības ar Lietuvas nodokļu administrāciju. Turklāt lietas

materiālos atrodas Lietuvas nodokļu administrācijas vēstule, kas adresēta advokātu birojam „Ramanauskas ir partneriai”,

kurā sniegta atbilde saistībā ar vērtspapīru pārdošanu, nevis nekustamā īpašuma pārdošanu.

Izvērtējot /pers. C/ liecību jautājumā par iespējamo pircēju loka apzināšanu, izpēti un potenciālo pircēju informēšanu un

aptauju, tiesa secināja, ka lietā nav pierādījumu, ka šāds pakalpojums sniegts vispār, jo nav dokumentu, kas norādītu, kad,

kur, ar ko un cik ilgi veiktas pārrunas. Gadījumā, ja šāds pakalpojums sniegts, nav informācijas, cik liela daļa no tā attiecas

tieši uz pieteicēja nekustamo īpašumu pārdošanu. Līdz ar to izdevumus par šādu pakalpojumu nevar attiecināt uz pieteicēja

saimniecisko darbību.

Izvērtējot /pers. C/ liecību par 2011.gada 30.decembra atskaiti – konsultācijas juridiskajos jautājumos, tiesa secināja,

ka lietā nav pierādījumu pakalpojumu sniegšanas faktam, jo lieciniece neatceras, par ko pakalpojums sniegts, turklāt

norādījusi, ka tas varētu būt saistīts ar juridisku konsultāciju sniegšanu SIA /Nosaukums C/. Līdz ar to minēto pakalpojumu

nevar attiecināt uz pieteicēja saimniecisko darbību.

Izvērtējot liecinieces liecību par lietā esošo 2012.gada 21.decembra atskaiti Nr.2 un 2013.gada 31.decembra atskaiti

Nr.3, tiesa secināja, ka /pers. C/ faktiski apstiprina to, ka darbojusies SIA /Nosaukums C/ interesēs, jo pakalpojums saistīts

ar SIA /Nosaukums C/ akcionāra darbu, maksājumiem bankai un uzņēmuma sadali. Atskaitēs norādīts, ka bijuši izbraukumi

Lietuvā un veiktas pārrunas, tomēr no liecības izriet, ka pārrunas veiktas par SIA /Nosaukums C/ un ar to saistīto

nekustamo īpašumu un preču zīmju pārdošanu.

Papildus tiesa konstatēja, ka SIA /Nosaukums A/ 2011.gadā sagatavoja pētījuma apkopojumu „Ieguldījumu iespēja

S IA /Nosaukums C/”, kurā nepārprotami norādīts, ka ieguldījuma iespēja ir sagatavota SIA /Nosaukums C/ un tās

īpašnieku vārdā un šajā dokumentā ir nepārprotami norādīts uz ieguldījuma iespēju tieši SIA /Nosaukums C/.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzina, ka tā ir guvusi pilnīgu pārliecību, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtie

pakalpojumi nav saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu iznomāšanu.

Papildus tiesa konstatēja, ka lietas materiālos atrodas lēmuma projekts par SIA /Nosaukums C/ reorganizāciju

sadalīšanas ceļā ar nodalīšanas metodi, kā arī SIA /Nosaukums C/ bilance pirms un pēc reorganizācijas, kā arī

SIA /Nosaukums C/ sadalīšanas modelis, ko ir izstrādājis SIA /Nosaukums B/, nevis SIA /Nosaukums A/. Ievērojot

minēto, tiesa apšaubīja SIA /Nosaukums A/ atskaitēs norādīto pakalpojumu esību vispār, vienlaikus ņemot vērā, ka

pārsūdzētā lēmumā pakalpojumu esība ir atzīta, līdz ar to tiesa atzina, ka tai nav kompetences šos secinājumus pārvērtēt.

[5.5] Attiecībā uz pieteikumā norādīto argumentu, ka VID ir nepamatoti pārsūdzētajā lēmumā citējis vadības līguma

3.2. un 3.2.apakšpunktu, tiesa norādīja, ka SIA /Nosaukums A/ rēķinos norādītais pamatojums neatspoguļo pakalpojuma

būtību, tāpēc iestāde pareizi vērtēja arī citus līguma punktus un pieprasīja papildus informāciju. Savukārt no papildus

iesniegtās informācijas nav secināms, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtie pakalpojumi attiecas tieši uz pieteicēja saimniecisko

darbību.

Pieteicēja apsvērumi, ka viņa saimnieciskā darbība tieši ir saistīta ar ienākuma gūšanu no viņam piederošajiem

īpašumiem, tāpēc īpašumu iznomāšanas darbība ir cieši saistīta ar pieteicējam piederošo SIA /Nosaukums C/ darbību,

nevar būt par pamatu secinājumam, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtie pakalpojumi attiecas uz pieteicēja saimniecisko

darbību. Proti, no liecinieces /pers. C/ liecības izrietēja, ka viņa ieteikusi pieteicējam saņemt lielāku nomas maksu. Minētais

ieteikums ir vienīgais, kas attiecas uz pieteicēja saimniecisko darbību. Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka rēķins tieši par

šādu ieteikumu nav izrakstīts. Savukārt pieteicēja apsvērumi, ka bija nepieciešams veikt SIA /Nosaukums C/ datu analīzi, lai

saprastu, cik SIA /Nosaukums C/ var pieteicējam maksāt, ir absurda pieteicēja saimnieciskās darbības izmaksa. Normālai

saimnieciskajai darbībai neatbilst situācija, ka nekustamā īpašuma iznomātājs veic nomnieka finanšu datu izvērtējumu, lai

zinātu, cik tas spējīgs maksāt nomas maksu, proti, vai var maksāt vairāk.

Savukārt attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka audita pārskatā ir norādīta nepareiza informācija par pieteicēja

iznomātajiem nekustamajiem īpašumiem SIA /Nosaukums C/, tiesa norādīja, ka lietā tam nav izšķirošas nozīmes. Proti, lietā

nav strīds par to, ka pieteicēja nekustamos īpašumus pārvalda SIA /Nosaukums C/, līdz ar to auditā un arī pārsūdzētajā

lēmumā iestāde tikai vērtējusi jautājumu, vai SIA /Nosaukums A/ varēja pārvaldīt nekustamos īpašumus.

[5.6] Par SIA /Nosaukums B/ sniegtajiem pakalpojumiem tiesa konstatēja turpmāk norādīto.

S I A /Nosaukums B/ pieteicējam izrakstīja četrus rēķinus: 2013.gada 1.augusta rēķins Nr.7/2013EF, 2013.gada

3.septembra rēķins Nr.8/2013EF, 2013.gada 2.oktobra rēķins Nr.10/2013EF, 2013.gada 4.decembra rēķins Nr.24/2013EF.

Rēķinos kā maksājuma mērķis norādīta atsauce uz sadarbības līguma Nr.06052010/1 papildvienošanos Nr.2 un sadarbības

līguma Nr.06052010/1 (grozījumi Nr.3) papildvienošanos Nr.3 par darbiem 2013.gada augustā un septembrī.

Tiesa konstatēja, ka pieteicējs un SIA „/Nosaukums B/” (investīciju banka) 2010.gada 14.maijā noslēdza sadarbības

līgumu Nr.l4052010/4, kam pievienoti pielikumi, papildvienošanās un grozījumi.

Sadarbības līgums noslēgts, ievērojot, ka pieteicējs ir SIA /Nosaukums C/ kapitāla daļu īpašnieks, SIA /Nosaukums

C/ nākotnē tiks reorganizēta, kā rezultātā tiks izveidotas juridiskas personas, kuras katra darbosies konkrētā

uzņēmējdarbības virzienā, un īpašnieks ir ieinteresēts pārdot reorganizācijas rezultātā izveidotās juridiskās personas (līguma

A., B. un C. apakšpunkti).

Minētā līguma izpratnē šo izveidoto uzņēmumu aktīvi ir uzņēmumiem piederošie materiālie aktīvi, tai skaitā, bet ne tikai

ēkas, būves, zeme, pamatlīdzekļi, transportlīdzekļi, kā arī uzņēmumu nemateriālie aktīvi, tai skaitā, bet neaprobežojoties ar

to – intelektuālais īpašums, preču zīmes, tiesības un pielikumā Nr.l uzskaitītie nekustamie īpašumi (līguma D.apakšpunkts).

Atbilstoši minētā līguma nosacījumiem SIA „/Nosaukums B/” pret atlīdzību apņemas veikt darbības un sniegt

pakalpojumus, kas vērsti uz to, lai īstenotu darījumu par cenu, kas nav mazāka par līgumā noteikto minimālo cenu un

nodrošinātu īpašniekam maksimālu materiālo labumu (līguma 2.1.apakšpunkts).

Minētajā sadarbības līgumā paredzēts, ka SIA „/Nosaukums B/” apņemas sniegt šādus pakalpojumus – veikt izveidoto

uzņēmumu indikatīvu novērtējumu, nosakot tirgus vērtību uz novērtējuma veikšanas brīdi, veikt nepieciešamos

priekšdarbus darījuma organizēšanai (SIA /Nosaukums C/ un uzņēmumu izpēte, sagatavot uzņēmumu aprakstu

(descriptivee teaser), intereses apliecinājuma vēstules (expression of interest) un konfidencialitātes līguma projektu (non

disclosure agreement), meklēt potenciālos pircējus, sagatavot informāciju par finanšu, pārdošanas un tirgus rādītājiem),

organizēt darījumu (kontaktējoties ar potenciālajiem pircējiem, nosūtot nepieciešamo informāciju par uzņēmumu, uzņēmumu

prezentāciju sagatavošana u.c.) un tā noslēgumu (līguma 3.1. apakšpunkts).

Saskaņā ar 2012.gada 19.aprīļa grozījumiem Nr.2 tiek pagarināts sadarbības līguma spēkā esības laiks līdz 2013.gada

10.maijam un saskaņā ar 2013.gada 1.augusta papildvienošanos Nr.2 SIA /Nosaukums B/ (tiesību pārņēmējs) iestājas

SIA „/Nosaukums B/” (investīciju banka) vietā visās saistībās un blakus saistībās, kas radušās uz līguma, tā grozījumu vai

papildinājumu pamata.

Vienlaikus atbilstoši papildvienošanās Nr.2 noteiktajam puses vienojas par līguma spēkā esības laika pagarināšanu

(līdz 2014.gada 10.maijam) un SIA /Nosaukums B/ papildu pakalpojuma sniegšanu, nosakot papildu atlīdzību, proti,

SIA /Nosaukums B/ apņemas izstrādāt un saskaņot ar pieteicēju SIA /Nosaukums C/ reorganizācijas plānu, saskaņot

sabiedrības reorganizācijas plānu ar SIA /Nosaukums C/ finansējošu kredītiestādi AS /Nosaukums I/, veikt

S I A /Nosaukums C/ reorganizācijas vadību, konsultēt sabiedrības īpašnieku (pieteicēju) ar reorganizāciju saistītos

jautājumos u.c..

2012.gada 1.augusta papildvienošanās Nr.3 SIA /Nosaukums B/ un pieteicējs vienojas par līguma 6.1.apakšpunkta

papildināšanu ar nosacījumu maksāt atlīdzību SIA /Nosaukums B/ pēc faktiski patērētā laika pakalpojumu izpildei,

noformējot atskaiti un rēķinu.

Pārbaudei tika iesniegti arī darījumu ar SIA /Nosaukums B/ apliecinoši dokumenti par sniegtajiem pakalpojumiem:

apliecinājums par darbu izpildi, atskaites par izpildītajiem darbiem, SIA /Nosaukums B/ prezentācijas materiāli,

SIA /Nosaukums C/ operatīvā bilance par 2013.gadu un iekšējās sarakstes dokumentācija.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicējs kā SIA /Nosaukums C/ vienīgais īpašnieks un kapitāla daļu turētājs

vēlas veikt SIA /Nosaukums C/ reorganizāciju, tā rezultātā izveidojot uzņēmumus, kurus nākotnē plānots pārdot. Tādējādi,

lai īstenotu pārdošanas darījumu (darījumus) par atbilstošu cenu, kas nodrošinātu viņam maksimālu materiālo labumu,

pieteicējs nolīga SIA /Nosaukums B/ veikt SIA /Nosaukums C/ un izveidoto uzņēmumu novērtējumu (tirgus cenu) un

analīzi, veikt nepieciešamos priekšdarbus un organizēt darījumu (darījumus), kā arī izstrādāt SIA /Nosaukums C/

reorganizācijas plānu.

Līdz ar to tiesa konstatēja, ka no līguma, tā grozījumiem un papildvienošanās izriet, ka SIA /Nosaukums B/

pakalpojumi ir vērsti uz pieteicējam piederošā uzņēmuma SIA /Nosaukums C/ saimnieciskās darbības un finanšu stāvokļa

analīzi un reorganizāciju, nevis uz pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu iznomāšanu. Uz minēto norādījis arī pats

pieteicējs 2014.gada 1.septembra paskaidrojumā iestādei, norādot, ka, lai palielinātu ienākumu no viņa iznomātajiem SIA

/Nosaukums C/ īpašumiem, viņš vērsās pie speciālistiem, lai izvērtētu finansiālo situāciju SIA /Nosaukums C/ un saņemtu

piedāvājumu variantus, kādā veidā sakārtot uzņēmuma darbību, lai nesamazinātu, bet iespējami palielinātu savus ienākumus.

Pieteicējs uzskata, ka bez SIA /Nosaukums B/ veiktās SIA /Nosaukums C/ darbības un finanšu stāvokļa analīzes nebija

iespējams uzsākt uzņēmuma reorganizācijas aktivitātes.

Tāpat tiesa norādīja, ka minētos secinājumus apstiprina arī SIA /Nosaukums B/ bijušās amatpersonas /pers. B/ liecība.

Izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa secināja, ka SIA /Nosaukums B/ sniegtie pakalpojumi pēc ekonomiskās

būtības un satura bija nepieciešami komercsabiedrības SIA /Nosaukums C/ darbības sakārtošanai un reorganizācijas

iespēju izvērtēšanai, nevis pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai, jo pieteicējs kā savas saimnieciskās darbības

veidu reģistrēja sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Līdz ar to lietā nav konstatējama SIA /Nosaukums B/ sniegto pakalpojumu tieša un nepārprotama saistība ar pieteicēja

saimniecisko darbību (sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana) un ieņēmumu gūšanu no

saimnieciskās darbības.

[5.7] Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ sniegtie pakalpojumi nav

attiecināmi uz pieteicēja saimniecisko darbību un VID pamatoti par to vērtību samazināja pieteicēja saimnieciskās darbības

izdevumus, proti, 2011.gadā par 91475,41 latiem, 2012.gadā par 40000 latiem un 2013.gadā par 84500 latiem.

Vienlaikus iestāde konstatēja, ka pieteicējs izdevumos, kas saistīti ar taksācijas gada ienākumu gūšanu no saimnieciskās

darbības, nebija iekļāvis VSAOI par 2011.gadu 756,48 latus, par 2012.gadu 779,04 latus un par 2013.gadu 7728 latus,

tādējādi VID atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta trešās daļas 13.punktam palielināja minētās

fiziskās personas saimnieciskās darbības izdevumus par attiecīgajām VSAOI summām, par ko lietā nav strīda.

Ņemot vērā minēto, VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta trešās daļas 9., 13.

un 15.punktu samazināja pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumus 2011.gadā par 90718,93 latiem (91475,41 lati - 756,48

lati), 2012.gadā par 39220,96 latiem (40000 lati - 779,04 lati) un 2013.gadā par 83727,92 latiem (84500 lati - 772,08 lati) un

noteica saimnieciskās darbības izdevumus 2011.gadā 73770,36 latus, 2012.gadā 41489,09 latus un 2013.gadā 32327,62

latus.

Tādējādi pieteicēja apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības nosakāms 2011.gadā 91262,29 lati (ieņēmumi

165032,65 lati - izdevumi 73770,36 lati), 2012.gadā 87147,33 lati (ieņēmumi 128636,42 lati - izdevumi 41489,09 lati) un

2013.gadā 87674,76 lati (ieņēmumi 120002,38 lati - izdevumi 32327,62 lati).

[5.8] Tiesa norādīja, ka VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas

3.punktu un 3.panta pirmo un otro daļu noteica pieteicēja 2011.gada ar IIN apliekamo ienākumu 92018,77 lati (ienākumi no

saimnieciskās darbības 91262,29 lati un pašnodarbinātas personas VSAOI 756,48 lati) un, ņemot vērā attaisnotos

izdevumus 756,48 lati (VSAOI) un gada neapliekamo minimumu 540 lati, aprēķināja IIN 22680,57 latus. Ņemot vērā

deklarēto piemaksu 0,84 LVL, budžetā papildus maksājamais IIN noteikts 22679,73 lati (22680,57 lati - 0,84 lati), kas

sastāda 32270,35 euro.

Tāpat VID pamatoti noteica pieteicēja 2012.gada ar IIN apliekamo ienākumu 87926,37 lati (ienākumi no saimnieciskās

darbības 87147,33 lati un pašnodarbinātas personas VSAOI 779,04 lati) un, ņemot vērā attaisnotos izdevumus 779,04 lati

(VSAOI) un gada neapliekamo minimumu 540 lati, aprēķināja IIN 21651,83 latus. Ņemot vērā deklarēto piemaksu 11846,59

latus, budžetā papildus maksājamais IIN noteikts 9805,24 lati (21651,83 lati - 11846,59 lati), kas sastāda 13951,6 euro.

Tāpat VID pamatoti noteica pieteicēja 2013.gada ar IIN apliekamo ienākumu 93861,19 latus (algotā darbā gūtie

ienākumi 5414,35 lati, ienākumi no saimnieciskās darbības 87674,76 lati un pašnodarbinātas personas VSAOI 7728 lati un,

ņemot vērā attaisnotos izdevumus 1367,65 latus (VSAOI) un gada neapliekamo minimumu 540 latus, aprēķināja IIN

22068,85 latus. Ņemot vērā avansā samaksāto nodokli 12658,84 latus un deklarēto pārmaksu 10684,69 latus, budžetā

papildus maksājamais IIN noteikts 20094,7 lati (22068,85 lati - 12658,84 lati 10 684,69 lati), kas sastāda 28592,18 euro.

Tāpat VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu

pieteicējam papildu nomaksai budžetā noteica IIN 74814,13 euro, soda naudu 22444,24 euro un nokavējuma naudu

13654,63 euro, kā arī pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajai daļai samazināja soda

naudu 50%, nosakot to 11222,13 euro apmērā. Tiesa nekonstatēja matemātiska aprēķina kļūdas.

[5.9] Saistībā ar SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ darījumiem pieteicējs 2011.gada jūlija, decembra,

2012.gada decembra, 2013.gada augusta, septembra, oktobra un decembra PVN deklarācijās atskaitīja priekšnodokli

46269,59 latus (2011.gada jūlijā 19800 latus, decembrī 324,59 latus, 2012.gada decembrī 8400 latus, 2013.gada augustā

210 latus, septembrī 8610 latus, oktobrī 4494 latus un decembrī 4431 latus, pamatojoties uz minēto sabiedrību vārdā

noformētajiem dokumentiem par saņemtajiem pakalpojumiem.

No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 10.panta pirmās daļas 1.punkta,

Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu

piemērošanas kārtība”” 195.punkta, kā arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 32.panta

pirmās daļas 1.punkta izriet, ka tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitījumu ir tad, ja rēķinā norādītie pakalpojumi ir

saņemti un izmantoti nodokļu maksātāja ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, radot jaunu ar PVN apliekamu preci

vai pakalpojumu.

[5.10] No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka auditējamajā periodā pieteicējs izrakstījis rēķinus par nekustamo

īpašumu nomu, kas atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma

nosacījumiem ir ar nodokli apliekamie darījumi.

Savukārt, vērtējot SIA /Nosaukums A/ rēķinos noformēto pakalpojumu izmantošanu pieteicēja ar PVN apliekamo

darījumu nodrošināšanā, lietā konstatējams, ka kapitāla daļu pārdošana Pievienotās vērtības nodokļa 5.panta izpratnē un

lietotu nekustamo īpašumu pārdošana atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa 52.panta pirmās daļas 24.punktam ir ar PVN

neapliekamie darījumi.

Tāpat SIA /Nosaukums B/ rēķinos noformētie pakalpojumi, kas saistīti ar SIA /Nosaukums C/ reorganizāciju, pēc

ekonomiskās būtības nav saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību un nav nepieciešami saimnieciskās darbības ietvaros

veikto ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Ievērojot, ka lietā esošie dokumenti un paskaidrojumi neapliecina, ka SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/

vārdā noformētajos rēķinos norādītie pakalpojumi ir saistīti ar pieteicēja taksācijas gadā gūto apliekamo ienākumu no

saimnieciskās darbības, tad VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktu un Pievienotās vērtības nodokļa 92.panta pirmās daļas 1.punktu samazināja pieteicēja 2011.gada decembra,

2012.gada decembra, 2013.gada augusta, septembra, oktobra un decembra PVN deklarācijās norādīto priekšnodokli par

26469,59 latiem. Tā kā atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmajai daļai nodokļu administrācija pēc

nodokļu audita ir tiesīga noteikt papildu nomaksai budžetā nodokļu summas un soda naudu triju gadu laikā pēc

normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, tad pieteicēja nodokļu auditā konstatētās neatbilstības 2011.gada jūlijā

netika koriģētas.

[5.11] Tiesa atzina, ka atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” tiesību normām VID pamatoti saskaņā ar

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu,

32.panta pirmo, otro ceturto un piekto daļu papildu nomaksai budžetā pieteicējam noteica PVN 7443,75 latus, kas sastāda

10591,49 euro, nokavējuma naudu 1021,23 latus, kas sastāda 1453,08 euro, kā arī samazināja nepamatoti palielināto no

budžeta atmaksājamo PVN par 19025,84 latiem, kas sastāda 27071,32 euro un aprēķināja soda naudu 7919,88 latus, kas

sastāda 11268,97 euro, kā arī pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajai daļai samazināja

soda naudu 50%, nosakot to 5634,52 euro apmērā.

[5.12] Attiecībā uz pieteicēja pārstāves apsvērumu, ka pieteicēja saimnieciskā darbība var būt saistīta arī ar īpašuma

izdevīguma konstatēšanu un pārdošanu, tai skaitā speciālistu piesaisti, tiesa paskaidroja, ka izskatāmajā gadījumā

SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ ir snieguši pakalpojumus, kas attiecas gan uz pieteicēja aktīviem, gan SIA

/Nosaukums C/ aktīviem. No grāmatvedības dokumentiem nav iespējams izdalīt, kādi tieši un kāda apjomā pakalpojumi

tikuši sniegti tieši uz pieteicējam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tā kā nav iespējams sniegtos pakalpojumus

izdalīt, tad iegrāmatotie rēķini nevar būt par attaisnojuma dokumentu saimnieciskās darbības izdevumiem un PVN

atskaitīšanai. Papildus tiesa norādīja, ka komercsabiedrības reorganizācijas pakalpojumi, pat ja tie nav īstenojušies, ir

attiecīgās komercsabiedrības izdevumi, nevis akcionāra privātie izdevumi.

[5.13] Tiesa norādīja, ka ir izvērtējusi visus pierādījumus lietā, spriedumā iekļaujot būtiskākos no tiem un nonākusi pie

secinājuma, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots. Tiesa nekonstatēja arī procesuālos pārkāpumus, līdz ar to

atzina, ka pieteikums ir noraidāms. Tiesa norādīja, ka nevērtēs tos pieteicēja argumentus, kuri nevar ietekmēt lietu pēc

būtības.

[6] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā atkārto pieteikumā

minētos argumentus attiecībā uz to, ka pārsūdzēto lēmumu faktiski ir pieņēmusi persona, kura nebija tiesīga to darīt, kā arī

to, ka saimnieciskā darbība auditējamā periodā ir saistīta ar pieteicējam piederošo īpašumu (nekustamie īpašumi un preču

zīmes) iznomāšanu un pārvaldīšanu.

Papildus apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk atreferētie argumenti.

[6.1] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā nevienu pieteicēja tiesvedības laikā izteiktu argumentu, kā arī ir pavirši

izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tādējādi pārkāpjot pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu.

[6.2] Pieteicējs nav pārkāpis normatīvo regulējumu, jo tikai izpildīja savu pienākumu pārvaldīt īpašumus. Viņš rīkojās

savas saimnieciskās darbības ietvaros, jo ņēma vērā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta l. 1punktā

norādīto. Speciālistu piesaistīšana ir pieteicēja veiktā darbība, kas tika vērsta uz pieteicēja īpašumu tirdzniecību un nomu,

kura bija nepieciešama aktīvu pārvaldīšanai, un tāpēc tika veikta saimnieciskās darbības ietvaros.

[6.3] Prasība, lai grāmatvedības (atskaites) dokumentācijā būtu izvērstā veidā norādīts un pierādīts, kādā veidā katrs

pirkums nodrošina personas saimniecisko darbību, ir pārmērīga un neatbilst 2007.gada 20.marta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības,

citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.

[6.4] Novērtējums par to, vai izdevumi ir tādi, kas saistāmi ar personas saimniecisko darbību, ir jāveic saprātīgi,

novērtējot iegādāto preci (pakalpojumu) un personas saimnieciskās darbības veidu un apjomu. Turklāt, veicot novērtējumu,

ir jāievēro neitralitātes princips, proti, ne VID, ne tiesas kompetencē nav pārvērtēt uzņēmēja lēmuma lietderības apsvērumu

pareizību.

[6.5] Tiesa neiedziļinājās pieteicēja veiktās uzņēmējdarbības būtībā, pavirši izvērtēja lietas apstākļus, dokumentus un

sniegtās liecības, jo, pieteicēja ieskatā, visi lietā esošie materiāli tikai apstiprina to, ka viņš vēlējās optimizēt savus aktīvus,

un pirmkārt, preču zīmes, lai no tām saņemt vislielāko guvumu.

Preču zīmes reālo tirgus vērtību nav iespējams novērtēt, neizanalizējot uzņēmuma, kas ar to strādā, atguvumu no preču

zīmes izmantošanas. Piesaistītie speciālisti neveica savu darbu SIA „Voldemārs”, veiktie pakalpojumi tika mērķtiecīgi

sniegti pieteicēja aktīvu optimizācijai, izmantojot visus pieteicējam pieejamos instrumentus.

[6.6] Pieteicēja ieskatā, VID ir nepamatoti šauri tulkojis likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punktu (spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim). Minētajā tiesību normā noteikto priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību

izmantošanai, lai konstatētu pakalpojuma izmantošanu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, būtisks ir

personas nodoms to saņemt ar mērķi turpmāk izmantot saimnieciskajā darbībā. Izskatāmajā gadījumā izdevumi, kas saistīti

ar realizējamo īpašumu vai pakalpojumu iepriekšēju novērtēšanu un sagatavošanu (mazinot risku par nākotnē iespējamiem

zaudējumiem vai novērtējot iespējamo peļņu), ir nevis pašmērķīgi, bet gan vērsti uz nākotnes attiecīgā veida darījumu

nodrošināšanu. Kamēr nav pazīmes par pretējo, saimnieciskās darbības veicēja izdevumi par vērtētiem realizācijai

īpašumiem un pakalpojumiem ir saistāmi vai nu ar apliekamiem, vai neapliekamiem darījumiem.

Līdz ar to apstāklis, ka novērtētie un atsavināšanai gatavotie īpašumi netika realizēti, pats par sevi nenozīmē, ka

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nav izmantojamas, jo lietā ir pamats secināt, ka pakalpojumi tika saņemti ar nodomu tos

izmantot savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

[6.7] Apelācijas sūdzībā ietvertas atsauces uz Eiropas Savienības Tiesas un Augstākās tiesas spriedumiem,

paskaidrojot, ka VID un pirmās instances tiesa nav ievērojušas tajos nostiprinātās atziņas.

[7] VID rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un noraidāma, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādītajiem argumentiem.

Papildus paskaidrojumā norādīts, ka, VID ieskatā, pirmās instances tiesa ir objektīvi, vispusīgi un pilnīgi izvērtējusi

lietā esošos pierādījumus, dokumentus, lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus un liecinieku sniegtās liecības, izsmeļoši

spriedumā norādot, uz kādu dokumentu vai apstākļu pamata ir izdarīti konkrēti tiesas secinājumi un kāpēc VID secinājumi

atzīti par pamatotiem. Tāpat tiesa izvērsti ir sniegusi savu argumentāciju un vērtējumu attiecībā par pieteicēja rakstveida un

mutvārdu paskaidrojumiem, kā arī pamatoti norādījusi, ka tā nav vērtējusi tos pieteicēja argumentus, kuri nevar ietekmēt

lietu pēc būtības.

Savukārt attiecībā uz pieteikumā un apelācijas sūdzībā norādīto, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo pieteicēja

apstrīdēšanas iesniegumu faktiski izskatīja VID galvenā nodokļu inspektore, kura nebija tiesīga to darīt, paskaidrojumā

norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība” 85.3.apakšpunktam apstāklis, ka pārsūdzētais lēmums atbilstoši pārvaldes dokumentu tehniskajām

noformēšanas prasībām satur norādi arī par dokumenta izstrādātāju, nekādā veidā nemaina lēmuma pieņēmēju un nevar

kalpot par pamatu secinājumam, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks.

[8] Apelācijas sūdzībā pieteicējs ir izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Motīvu daļa

[9] Vispirms izlemjams pieteicēja lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējs lūgumu nav motivējis.

Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu

izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu

process parasti nav lietderīgs (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA 0034-14

6.punktu).

Apgabaltiesa norāda, ka rakstveida procesā lietas dalībniekiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu

procesā, arī tiesības pieteikt lūgumus, izteikt viedokli vai iesniegt pierādījumus, līdz ar to procesa veids nevar ietekmēt lietas

dalībnieku procesuālās tiesības. Turklāt konstatējams, ka lieta mutvārdu procesā tiesas sēdēs tika izskatīta pirmās instances

tiesā, sniedzot iespēju lietas dalībniekiem izteikt savus apsvērumus gan par tiesiskajiem, gan faktiskajiem lietas apstākļiem.

Tādējādi, ja apelācijas instances tiesā procesa dalībnieku mutvārdu uzklausīšana nav nepieciešama, lietu var izskatīt

rakstveida procesā neatkarīgi no procesa dalībnieku vēlmēm (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 13.oktobra lēmuma lietā

Nr.SKA-989/2016 6.punktu).

Novērtējot lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē nepieciešamību konkrēto lietu apelācijas instances

tiesā skatīt mutvārdu procesā, jo lietā ir pietiekams pierādījumu daudzums, kas lietu vispusīgi, pilnvērtīgi un objektīvi ļauj

izskatīt rakstveida procesā. Līdz ar to pieteicēja lūgums par lietas izskatīšana mutvārdu procesā ir noraidāms.

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība

nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Iepazinusies ar pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa atzīst,

ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks, tā pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa

rūpīgi un vispusīgi ir noskaidrojusi visus lietā būtiskos apstākļus un pareizi tos juridiski novērtējusi. Tāpēc atbilstoši

iepriekš minētajai tiesību normai apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, izvērstāku

argumentāciju nesniedzot.

[12] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[13] Pārbaudot, vai augstāka iestāde darbojusies tai ar normatīvo aktu noteiktās kompetences ietvaros, apgabaltiesa

secina, ka pārsūdzēto lēmumu ir pieņēmusi VID ģenerāldirektore atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.pantā

noteiktajai VID amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtībai.

Ievērojot minēto, nepamatots ir pieteicēja apelācijas sūdzības arguments, ka apstrīdēšanas iesniegumu izskatījusi

persona, kura nebija ne tiesīga, ne pilnvarota to darīt. Pārsūdzētajā lēmumā ietvertā norāde par dokumenta izstrādātāju

/pers. C/ nevar būt pamats secinājumam, ka sākotnējā lēmuma pamatotību nav pārbaudījusi augstāka pārvaldes

amatpersona, izskatāmajā gadījumā VID ģenerāldirektore. Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu

Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 85.3.apakšpunktam dokumenta paraksta zonā var izvietot

norādi par dokumenta izstrādātāju un viņa sakaru līdzekli (līdzekļiem). Apgabaltiesa piekrīt VID argumentam, ka

pārsūdzētajā lēmumā ietvertā norāde arī par tā izstrādātāju nekādā veidā nemaina šā lēmuma pieņēmēju un nevar kalpot par

pamatu secinājumam, ka tas ir prettiesisks.

[14] No pārējiem apelācijas sūdzības argumentiem izriet, ka pieteicējs nepiekrīt pirmās instances tiesas veiktajam lietas

faktisko apstākļu un pierādījumu novērtējumam, uzskatot, ka tiesa nav iedziļinājusies lietas būtībā, pavirši izvērtējusi lietas

apstākļus, dokumentus un sniegtās liecības. Pieteicēja ieskatā, tiesa nav ņēmusi vērā viņa argumentus, pierādījumus

novērtējusi tā, lai vērtējums atbilstu tikai VID secinājumiem, uzskatot tos par pareiziem bez jebkādas motivācijas.

Apgabaltiesa šādam pieteicēja viedoklim nepiekrīt.

[15] Pretēji pieteicēja norādītajam, pirmās instances tiesa visus faktiskos apstākļus un pierādījumus ir izvērtējusi

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi, nonākot pie pamatota secinājuma, ka SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ vārdā

noformētajos rēķinos norādītie pakalpojumi nav saistīti ar pieteicēja ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības un ar PVN

apliekamo darījumu nodrošināšanu. Līdz ar to VID pamatoti par šo darījumu vērtību samazināja pieteicēja saimnieciskās

darbības izdevumus, koriģēja ar IIN apliekamo ienākumu un noteica budžetā papildus maksājamo IIN, kā arī pamatoti

koriģēja pieteicēja uz priekšnodokli attiecināmās PVN summas par darījumiem SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums

B/, attiecīgi samazinot no budžeta atmaksājamo un palielinot budžetā maksājamo nodokli.

Pirmās instances tiesa ir motivējusi, kāpēc lietā konstatētie fakti to savstarpējā kopsakarā neapliecina SIA /Nosaukums

A/ un SIA „/Nosaukums B/” sniegto pakalpojumus saistību ar pieteicēja saimniecisko darbību. Tiesa ir detalizēti izvērtējusi

lietā esošos rakstveida pierādījumus un liecinieku liecības attiecībā uz katra strīdus pakalpojuma saturu un ekonomisko

būtību. Tiesa ir izsmeļoši argumentējusi, kāpēc no lietā esošajiem pierādījumiem, tostarp vadības līguma, SIA /Nosaukums

A/ vārdā noformētā pētījuma apkopojuma un iesniegtajām atskaitēm izdarāms secinājums, ka SIA /Nosaukums A/ sniegtie

pakalpojumi nekādā veidā nav saistīti ar pieteicēja saimniecisko darbību, bet ir attiecināmi uz SIA „Voldemārs”

saimniecisko darbību – komersanta kapitāla daļu un aktīvu izvērtēšanu un sadali. Šo secinājumu apstiprina arī

SIA /Nosaukums A/ valdes locekles /pers. C/ pirmās instances tiesā sniegtā liecība, no kuras izriet, ka SIA /Nosaukums A/

sniegtie pakalpojumi primāri attiecināmi tieši uz SIA „Voldemārs” saimniecisko darbību.

Arī attiecībā uz SIA „/Nosaukums B/” sniegtajiem pakalpojumiem pirmās instances tiesas veiktais pierādījumu

izvērtējums ir vispusīgs, pilnīgs un objektīvs, līdz ar to pamatots ir arī izdarītais secinājums, ka tās sniegtie pakalpojumi

pēc to ekonomiskās būtības un satura bija nepieciešami SIA „Voldemārs” darbības sakārtošanai un reorganizācijas iespēju

izvērtēšanai, nevis pieteicēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

[16] Pirmās instances tiesa strīdus pakalpojumu sakarā papildus pamatoti vērsusi uzmanību apstāklim, ka

komercsabiedrības reorganizācijas pakalpojumi, pat ja tie nav īstenojušies, ir attiecīgās komercsabiedrības izdevumi, nevis

kapitāla daļu (akciju) īpašnieka privātie izdevumi. Pieteicēja argumentiem, ka sagatavošanās darbi ietilpst saimnieciskās

darbības jēdzienā un personai par tiem ir tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav nozīmes, jo izšķiroši ir tas, ka nav

konstatējama saņemto pakalpojumu saistība ar pieteicēja PVN apliekamo darījumu nodrošināšanu.

Apgabaltiesai, izvērtējot lietā konstatētos apstākļus un pierādījumus, nerodas šaubas par to, ka SIA /Nosaukums A/ un

SIA „/Nosaukums B/” sniegtie pakalpojumi nav attiecināmi uz pieteicēja saimniecisko darbību. Apelācijas sūdzībā nav

izvirzīti argumenti, kas būtu par pamatu izdarīt citādus secinājumus.

[17] Pirmās instances tiesa spriedumā ir sniegusi vērtējumu pieteicēja argumentiem un apsvērumiem (sk. pirmās

instances tiesas sprieduma 11., 12. un 18.punktu), kā arī pamatoti norādījusi, ka nevērtē tos pieteicēja argumentus, kuri

nevar ietekmēt lietu pēc būtības.

Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā noteiktais tiesas pienākums motīvu daļā norādīt argumentus,

citastarp arī procesa dalībnieku argumentu analīzi, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu, neietver

tiesas pienākumu detalizēti izvērtēt pilnīgi visus procesa dalībnieku izteiktos apsvērumus, tostarp arī tādus, kuriem nav

izšķirošas nozīmes un tie nevar ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu pēc būtības. Turklāt, kā ir atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību Tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums

argumentēt nolēmumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 1994.gada

19.aprīļa sprieduma lietā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90) 61.punktu).

Apgabaltiesa norāda, ka tā arī šajā spriedumā procesuālās ekonomijas nolūkā neuzskata par nepieciešamu detalizēti

atrunāt visus administratīvā procesa dalībnieku argumentus, jo tie nevar ietekmēt apgabaltiesas izdarītos secinājumus.

[18] Rezumējot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2015.gada 30.aprīļa lēmuma

Nr.22.10/L-18813 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) M.Osmane

Tiesneses (paraksts) I.Kaļiņina

(paraksts) R.Paegle