Court allows gas company's small claims suit for unpaid gas, late fees, and court costs against individual.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's small claims request for unpaid gas, late fees, and court costs. The plaintiff, Latvijas Gāze, proved a valid gas supply contract and the defendant's failure to pay within the statutory 20-day period. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, interest, and all litigation expenses to the gas company and the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 34., 39., 41. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 42. pants; Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pants: A court shall support a creditor's claim for unpaid contractual obligations and associated costs when the debtor fails to pay within the agreed or statutory timeframe.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33497614 Lietas arhīva Nr.C-1970-15/18
SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Siguldā, 2015.gada 9.septembrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un konstatēja
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] 2014.gada 18.decembrī prasītājs AS „Latvijas Gāze” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36.5., 46., 65., 69., 84.punktu un 90.1.apakšpunktu, Civillikuma 1402., 1511., 1587., 1590., 1646., 1756., 1759., 1765., 1828., 2004., 2033., 2107., 2109. pantu, Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 195.pantu, lūdzis tiesu piedzīt no atbildētājas prasītāja labā 1344,21 euro (galvenais parāds 1259,66 euro, nolīgtie vai nokavējuma procenti 84,55 euro) un tiesāšanās izdevumus: samaksāto valsts nodevu 201,63 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 1550,54 euro; atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas. [1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa. [1.2] 2013.gada 15.novembrī starp akciju sabiedrību „Latvijas Gāze” un /pers.
A/ noslēgts Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-7658627 par dabasgāzes piegādi objektā /adrese/. Saskaņā ar līguma Nr. 73-7658627 1.1.punktu prasītājs piegādā un pārdod, bet atbildētājs saņem dabasgāzi objektā, samaksā par to. Saskaņā ar līguma Nr. 73-7658627 2.1.2.apakšpunktu un Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 90.1 apakšpunktu atbildētājas pienākums bija veikt samaksu par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā pēc katra kārtējā norēķinu perioda beigām.
Par dabasgāzes lietošanu objektā nav veikta samaksa. [1.3] 2014.gada 4.jūnijā maksājumu neveikšanas dēļ objektā pārtraukta dabasgāzes padeve, vienlaikus fiksējot dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumu, līdz kuram izlietota dabasgāze - 15077, ko apliecina akts par dabasgāzes patēriņa skaitītāja atvienošanu Nr. 724. [1.4] Periodā no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam objektā izlietota dabasgāze no rādījuma 12703 līdz 15077, par ko bija jāveic samaksa 1258,80 euro apmērā. Par minēto periodu nav maksāts, nesamaksātais parāds ir 1344,21 euro, tajā skaitā nokavējuma procenti un 0,86 euro - prasītāja izdevumi par pretenziju nosūtīšanu atbildētājam.
Galvenais parāds sastāda 1259,66 euro. [1.5] Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 84,55 euro - 0,15% dienā no kavētā maksājuma par periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam. Nokavējuma procenti aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 65.punktu. [1.6] Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja vairākkārt ir brīdinājusi atbildētāju un aicinājis veikt saistību labprātīgu izpildi. Atbildētāja saistības labprātīgi nav izpildījusi. Pēdējā pretenzija par parāda nomaksu atbildētājai nosūtīta 2014.gada 6.augustā (Nr.20-4- 3.3/9307P) uz viņas deklarēto dzīvesvietu.
Vienlaikus atbildētāja brīdināta par prasības celšanu tiesā. Prasītāja ar atbildētāju nav vienojusies par mediācijas izmantošanu.
[2] 2014.gada 19.decembrī atbildētājai /pers. A/ ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 20.lapa). [2.1] 2015.gada 27.janvārī minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts piegādes laikā nav sastopams, atstāts aicinājums (lietas 21-23.lapa). [2.2] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāja /pers. A/ savu dzīvesvietu deklarējusi /adrese/ LV - 2167 (lietas 24.lapa). Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. [2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc
tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu
adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. [2.5] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. [2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas. [2.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. [2.8] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa
izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu. 2015.gada 30.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs saņemt 2015.gada 9.septembrī (lietas 27.lapa). [2.9] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.
MOTĪVU DAĻA
[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību. Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu. [4.1] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2012.gada 20.novembrī starp dzīvojamās mājas – /adrese/ īpašnieku /pers. E/ un /pers. F/ noslēgts dzīvojamās mājas - /adrese/, īres līgums. Saskaņā ar īres līguma 4.1.1.punktu, īrnieks /pers. F/ iemitinājies šajā mājā kopā ar saviem ģimenes locekļiem /pers. A/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ (lietas 11.lapa). 2013.gada 7.novembrī /pers. E/ izsniedzis komercpilnvaru /pers. A/, ar kuru pilnvarojis /pers. A/,
sagatavot, parakstīt un saņemt dokumentus, parakstīt (slēgt) līgumus saistībā ar AS „Latvijas Gāze”, kas
nepieciešams gāzes pieslēgšanai adresē /adrese / pagasts, Mārupes novads (lietas 12.lapa). 2013.gada 15.novembrī atbildētāja /pers. A/ iesniegusi prasītājam AS „Latvijas Gāze” pieteikumu, kurā lūdz noslēgt ar viņu līgumu par dabasgāzes piegādi dzīvojamai mājai /adrese/. Šajā pieteikumā norādījusi, ka maksājumus par dabasgāzi apņemas sākt no 2013.gada 15.novembra. Skaitītāja rādījums līguma slēgšanas dienā ir 12703 m3. Lietošanā esošā gāzes aparatūra – apkures katls (lietas 13.lapa). [4.2] 2013.gada 15.novembrī starp prasītāju AS „Latvijas Gāze” un atbildētāju /pers. A/, personas kods /personas kods/ noslēgts dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-7658627
par dabasgāzes piegādi gazificētā objektā – /adrese/ (lietas 14.lapa). Prasītājs ar līgumu uzņemtās saistības
ir izpildījis pilnā apmērā, t.i., dabasgāze objektam – /adrese/, ir piegādāta. [4.3] 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu” 3.punkts noteic, ka dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi. Ja persona, kas lieto dabasgāzi, nav noslēgusi minēto līgumu, sistēmas operators var pārtraukt dabasgāzes piegādi, iepriekš par to nebrīdinot. Savukārt minēto noteikumu 34.punkts noteic, ka lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā vai lietošanā esošo dabasgāzes apgādes sistēmu un tās darbību. [4.4] Tiesa izanalizējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu”
ietverto tiesisko regulējumu, atzīst, ka atbildētāja /pers. A/ uzskatāma par dabas gāzes lietotāju objektā –
/adrese/. [4.5] 2013.gada 15.novembra dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73- 7658627 2.1.2.punkts paredz lietotāja (atbildētāja) pienākumu maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdī. Maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja apstiprinātajiem metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai. [4.6] Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46.punkts noteic, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu
un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtība paredz, ka lietotājs nolasa norēķinu
uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram.
Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās spēkā stāšanās
publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā. Minēto Ministru kabineta noteikumu 69.punkta noteic, ja lietotājs dabasgāzes iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai personai un par to nav informējis sistēmas operatoru, lietotājs ir atbildīgs par saņemtās dabasgāzes samaksu līdz dienai, kad noslēgts līgums ar jauno lietotāju. Savukārt 90.1.punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums, atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis. [4.7] No 2014.gada 4.jūnija akta par norēķinu uzskaites mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, demontāžu, pievienošanu un gāzes iekārtu pievienošanu, atvienošanu vai demontāžu Nr. 724 izriet, ka AS „Latvijas Gāze” pārstāvis veica gāzes atslēgšanu par
parādu objektā - /adrese/. Vienlaicīgi fiksēja dabasgāzes patēriņu skaitītāja rādījumu, līdz kuram izlietota
dabasgāze – 15077. Minētā akta sastādīšanas brīdī piedalījās atbildētāja /pers. A/, kura parakstīja minēto
aktu. Līdz ar to secināms, ka atbildētāja piekrita minētajā aktā konstatētajam (lietas 15.lapa). [4.5] No prasības pieteikuma un parāda aprēķina redzams, ka objektā /adrese/, par periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam dabasgāzes patēriņš bijis 2374 m 3, par minēto periodu aprēķināta maksa 1344,21 euro (pamatparāds 1258,80 euro + nokavējuma procenti 84,55 euro + pasta izdevumi 0,86 euro), kopā 1344,21 euro (lietas 16.lapa). [4.6] No 2014.gada 6.augusta pretenzijas Nr.20-4-3.3/9307D redzams, ka prasītāja informējusi atbildētāju par parāda 1344,21 euro samaksu par izlietoto dabasgāzi gazificētajā objektā /adrese/. Lūgts nomaksāt aprēķināto parādu līdz 2014.gada 16.augustam (lietas 17.-18.lapa). [4.7] Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un
lietošanas noteikumi” 36.5.punkts noteic, ka lietotājam ir pienākums līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt
datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. [4.8] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs parādu nav samaksājis, paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis, nav iesniedzis iebildumus celtajai prasībai, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka parādu samaksājis. Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei
tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. [4.9] Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka veikusi parāda samaksu, tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minēto tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par patērēto dabasgāzi par laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam 1258,80 euro apmērā.
[5] Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus par periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam 84,55 euro apmērā. [5.1] Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants). [5.2] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. [5.3] Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts noteic, ka par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15% dienā no nesamaksātās summas. No prasības pieteikuma un parāda aprēķina redzams, ka nokavējuma procenti aprēķināti 84,55 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam (lietas 16.lapa). Ņemot vērā, ka lietā pierādīts apstāklis, ka atbildētāja ir pielaidusi maksājuma kavējumus, tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas pienākumu maksāt arī nokavējuma procentus un prasība par nokavējuma procentu 84,55 euro apmērā piedziņu, apmierināma.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. [6.1] Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu par saņemto dabasgāzi viņa būtu atmaksājusi. [6.2] Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu par patērēto dabasgāzi 1258,80 euro apmērā un nokavējuma procentu 84,55 euro apmērā ir apmierināma pilnībā. Tādēļ, no atbildētājas /pers. A/ prasītājas labā piedzenams parāds par dabasgāzes lietošanu, kopā 1343,35 euro apmērā.
[7 Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētājas pasta izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu 0,86 euro apmērā. [7.1] 2006.gada 31.oktobra dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73- 7658627 6.1 punkts noteic, ka izdevumus, kas rodas piegādātājam saistībā ar parāda piedziņu, sedz lietotājs. No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājs samaksājis pasta izdevumus par atbildētājai adresēto sūtījumu nosūtīšanu 0,86 euro apmērā (lietas 16.lapa). [7.2] Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus parāda atmaksai, līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājs, atbilstoši 2006.gada 31.oktobra dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-7658627
6.1 punktam, pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētājas pasta izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu 0,86 euro apmērā.
[8] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par dabasgāzes lietošanu par laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam 1258,80 euro apmērā, nokavējuma procenti par laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam 84,55 euro apmērā un izdevumi, kas saistīti ar parāda atgūšanu 0,86 euro, kopā 1344,21 euro.
[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. [9.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu
un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. [9.2] Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 1258,80 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[10] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro, valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. [10.1] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. [10.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 201,63 euro (15% no 1344,21). Prasītājas ceļot prasību tiesā samaksājis valsts nodevu 201,63 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 6. - 7.lapa). [10.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 201,63 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro apmērā. [10.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu
un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir 8,66 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka
prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas
izskatīšanas saistītie izdevumi 3,96 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētājas par labu valstij. Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27panta, tiesa
nosprieda prasību apmierināt. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu par patērēto dabas gāzi ar laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam 1258,80 euro (viens tūkstotis divi simti piecdesmit astoņi euro un 80 centi), nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 19.novembra līdz 2014.gada 4.jūnijam 84,55 euro (astoņdesmit četri euro un 55 centi), izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu 0,86 euro, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 201,63 euro (divi simti viens euro un 63 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā 1550,54 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit euro un 54 centi). Parāda summa iemaksājama AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, norēķinu kontā AS ,,Citadele banka” Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9. Noteikt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas – 1258,80 euro (viens tūkstotis divi simti piecdesmit astoņi euro un 80 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,96 euro (trīs euro un 96 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27. Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese V.Mazure