Court allows property management company's debt collection claim against former tenant for unpaid services and interest.

Lietas arhīva Nr. C-2911-17/24

ECLI:LV:RLPT:2017:1227.C29666416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 27.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretāru G.Rimko,

piedaloties prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 12.decembrī izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 25.novembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītājs) cēlis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/

(atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Rīgas pilsētas pašvaldība dzīvojamo māju /adrese/, ar 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un 08.07.2016.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī nodeva SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. B/ 07.06.2007. nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Individuālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar Prasītāju Atbildētājs nav noslēdzis.

Prasītājs atbilstoši savam pilnvarojumam un normatīvajiem tiesību aktiem veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinās ar

pakalpojumu sniedzējiem par atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinās ar prasītāju. Saskaņā ar Civillikuma

1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Ņemot vērā 16.11.2016. rēķinu Nr.17256001/11991, Atbildētāja parāda summa ir 2461,21 eiro, kas sastāv no pamatparāda 2259,44 eiro par

periodu 01.11.2013.-01.11.2016. un likumiskajiem procentiem 201,77 eiro par periodu 01.10.2014.-16.11.2016.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 2259,44 eiro, likumiskos procentus 201,77 eiro, piedzīt tiesas izdevumus - valsts nodevu 333,19

eiro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 eiro. Atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda

summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Parāda summa iemaksājama AS ,,DNB banka”, LV63 RIKO 0002013197596.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1651., 1759. panta 1.punktu, 1762., 1765. panta pirmo daļu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.panta astoto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.

[3] 2017. gada 2.oktobrī tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi. Norādīts, ka atbildētāja dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašuma tiesības,

pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājies spēkā 25.07.2017. ir izbeigušās. Prasītājs lūdz piedzīt parādu par sniegtajiem pakalpojumiem periodā

01.11.2013.-24.07.2017., t.i., līdz īpašuma tiesību izbeigšanās dienai.

Atbildētāja parāda summa ir palielinājusies un tā sastāda 3307,35 eiro, ko veido pamatparāds 2974,23 eiro par periodu

01.11.2013.-24.07.2017. un likumiskie procenti 333,12 eiro par periodu 01.10.2014.-22.09.2017.

Paskaidro, ka par pakalpojumiem līdz 24.07.2017. aprēķins veikts 2017.gada augustā, jo par pakalpojumiem konkrētā mēnesī maksājuma summa

nosakāma tikai nākamajā mēnesī. Pēdējais rēķins atbildētājam tika izrakstīts 15.08.2017. Atbildētājs, kā arī jaunais dzīvokļa īpašnieks, prasītājam uzreiz

nebija darījuši zināmu faktu par dzīvokļa īpašnieka maiņu, tāpēc 15.08. 2017.rēķinā norādītā kārtējā rēķina summa ir lielāka, nekā prasītājs lūdz piedzīt

no atbildētāja ar šo prasības pieteikumu, jo, uzzinot par dzīvokļa īpašnieka maiņu, prasītājs veica nepieciešamo rēķina korekciju, kas atspīguļota

piedzenamās summas aprēķinā.

Lūdz piedzīt pamatparādu 2974,23 eiro par periodu 01.11.2013.-24.07.2017. u n likumiskos procentus 333,12 eiro par periodu

01.10.2014.-22.09.2017., tiesas izdevumus - valsts nodevu 367,03 eiro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 20,35 eiro, kā arī atzīt prasītājas

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4] 2017. gada 27.novembrī tiesā saņemts prasītājas paziņojums par sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un lūdz

papildus piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,65 eiro apmērā.

[5] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja, atbilstoši 02.10.2017. gada prasības pieteikuma precizējumiem. Lūdz piedzīt no atbildētāja ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 36,00 eiro apmērā, valsts nodevu 367,03 eiro apmērā. Prasītājs ir iesniedzis tiesā maksājuma uzdevumus par

sludinājumu ievietošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Apliecina, ka atbildētājs nav veicis samaksu un nav vērsies prasītāja. Atbildētājs nav

cēlis iebildumus.

Tiesas sēdē atbildētājs nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots, likumā noteiktajā kārtībā uz atbildētāja pēdējo

deklarēto dzīvesvietu /adrese/, gan arī uz nekustamā īpašuma atrašanās vietu /adrese/.

Tiesa konstatējusi, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētājs aicināts uz tiesas sēdi Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā

kārtībā ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, ko apliecina SIA „Latvijas Vēstnesis” Publikācijas apliecinājums par sludinājuma

publicēšanu 2017.gada 30.oktobra laidienā Nr.215.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētāja

piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka atbildētājs ir bijis dzīvokļa īpašuma Nr.29,

/adrese/, īpašnieks, no 2007.gada 7. jūnija līdz 2017.gada 9.augustam, kad viņa īpašuma tiesības izbeigušās, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2017.gada 7.jūlija lēmumu, kas stājies spēkā 2017.gada 25.jūlijā.

Dzīvojamo māju /adrese/ apsaimnieko SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Starp prasītāju un atbildētāju apsaimniekošanas līgums noslēgts nebija, atbildētāja saistības izriet no likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 2011. gada 1. janvāri) 10. pantu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz

dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2010. gada 20. jūlijā) 50. panta astotā daļa

noteic Prasītāja, kā pašvaldības pilnvarnieka, tiesības saņemt maksu par Atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem viņas privātīpašuma pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs savas saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/, kā arī atbildētājs ir saņēmis

prasītāja sniegtos pakalpojumus, jo atbildētājs pretējus pierādījumus lietā nav iesniedzis un minētos faktus nav apstrīdējis. Sniegto pakalpojumu apjoms

izriet no lietā esošajiem atbildētājam izrakstītajiem rēķiniem (lietas 26., 57. lapa), ko tiesai nav pamata apšaubīt.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu, parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasītājs norādījis, ka atbildētāja parāds par pakalpojumiem aprēķināts 2974,23 eiro apmērā, atbildētāja dzīvokļa /adrese/, īpašuma tiesības

izbeigušās 2017. gada 25. jūlijā, jo šajā datumā stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmums, ar ko

dzīvokļa īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas citai personai (lietas 53. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veiktā

piedzenamās summas aprēķina pareizību, kā arī faktu, ka prasītāja apsaimniekoja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds 2974,23 eiro par laika posmu no 01.11.2013.-24.07.2017.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma

pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu

ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētājam bija jāveic dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, un komunālo pakalpojumu maksājumu samaksa, ko atbildētājs nav

darījis.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 333,12 eiro par laika posmu no 01.10.2014.-22.09.2017.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentus 333,12 eiro par laika

posmu no 01.10.2014.-22.09.2017. ir pamatota un apmierināma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1756.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6

% gadā no nesamaksātā galvenā parāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus

par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu par prasību 367,03 eiro (lietas 7.,58. lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 eiro (lietas 8.lapa),

15,65 eiro (lietas 52.lapa), 15,65 eiro.

Apmierinot prasību no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 367,03 eiro (320,10 eiro + 4 % no

(3307,35 eiro – 2134 eiro) Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 36,00 eiro,

kopā 403,03 eiro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamatparādu

2974,23 eiro par periodu 01.11.2013.-24.07.2017., likumisko nokavējuma procentus 333,12 eiro par periodu 01.10.2014.-22.09.2017., tiesas

izdevumus 403,03 eiro, kopā 3710,38 eiro (trīs tūkstoši septiņi simti desmit eiro un 38 centi).

Samaksa veicama uz kontu Nr. LV63 RIKO 0002 0131 9759 6, AS “DNB banka”.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt atbildētājam /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova