Court partially allows debt collection appeal, awarding interest and costs to creditor while shifting some costs to plaintiff.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the appellant's appeal, ordering the defendant to pay the full debt, interest, and court costs to the creditor. The appellant argued that the lower court erred in calculating costs and interest, but the appellate court found no merit in these claims. Consequently, the judgment was upheld in part, with the defendant ordered to pay the creditor and the creditor ordered to pay the state for its own litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432.-434. panti; Civilprocesa likuma 42. pants; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants; Civilprocesa likuma 451.-452. panti: The appellate court may partially uphold an appeal when the lower court's calculation of debt, interest, or costs is correct, while ordering the losing party to pay the state for its own litigation expenses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0342-18/7
ECLI:LV:VAT:2018:1206.C11064617.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2018.gada 6.decembrī
Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš
tiesnese I.Pinne, tiesnesis A.Bukavs
tiesas sēdes sekretāre A.Balode
piedaloties prasītājas SIA "Jūsu partneris" pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam A.Ādamsonam un atbildētāja /pers.
A/ pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei J.Kramerovskai
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA "Jūsu Partneris" prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar atbildētāja
/pers. A/ apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
2017.gada 18. maijā SIA "Jūsu Partneris" cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu;
- piedzīt no /pers. A/ par labu SIA "Jūsu partneris" pamatparādu 30000 EUR, lietošanas procentus 13532,85 EUR un
nokavējuma procentus 1474,07 EUR, kopā 44932,97 EUR;
- piedzīt tiesas izdevumus - valsts nodevas par prasības iesniegšanu tiesai 1465,90 EUR, par prasības nodrošināšanu 224,67
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR;
- noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas 30000 EUR par laiku no
prasības celšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasībā norādīti turpmāk minētie apstākļi.
2007.gada 19.oktobrī un 2007.gada 22.oktobrī atbildētājs aizņēmies no /pers. B/ naudas līdzekļus - kopā 30000 EUR, kurus
/pers. B/ pārskaitījis uz atbildētājam piederošo bankas kontu Nr.LV75UNLA0050004917983.
Aizdevuma līgums rakstveidā nav noslēgts.
Civillikuma 1533.pants nosaka, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga
vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties.
Prasījums pamatots uz Civillikuma 1934.pantu, kas nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu
lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Kā
norādīts teorijā, tad aizdevuma līgums ir reāllīgums. Līguma noslēgšanas būtiska sastāvdaļa ir naudas vai atvietojamās lietas nodošana
īpašumā. Aizdevuma līgums ir vienpusējs līgums (Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmatā. Kalvis Torgāns, Rīga, 2008; lpp.76.,
81.).
Ar 2016.gada 24.maija cesijas līgumu Nr.CLl-2016 /pers. B/ nodevis savas prasījuma tiesības prasītājai SIA "Jūsu
Partneris", kas pienācīgā kārtā 2016.gada 25.maijā nosūtījusi paziņojumu par cesiju atbildētājam.
Civillikuma 1829.pants nosaka, ka, ja izpildījumam nav noteikts termiņš, tad kreditors var to prasīt katrā laikā, bet parādnieks
var katrā piemērotā laikā izpildīt.
2015.gada 21.aprīlī prasītāja nosūtījusi atbildētājam atgādinājumu par aizdevumu un noteikusi aizdevuma atmaksas termiņu
līdz 2015.gada 30.aprīlim.
Pēc minētā atgādinājuma saņemšanas atbildētājs griezies ar piedāvājumu aizdevumu atdot ar cesiju pret /pers. F/, kuram
minēto naudas summu atbildētājs ir aizdevis tālāk. Prasītāja, izvērtējot atbildētāja piedāvāto cesijas prasījumu un tā izpildes termiņu,
uzskatīja, ka kreditoram nav pienākums pieņemt naudas vietā prasījumus pret atbildētāja parādniekiem. Arī Civillikuma 1832.pants
nosaka, ka izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas
izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
Tā kā atbildētājs aizdevuma parāda summu prasītājas noteiktajā termiņā nav atmaksājis, tad, pēc prasītājas ieskata, ir iestājies
saistības izpildes nokavējums.
Prasītāja prasībā norāda, ka parādu uz 2016.gada 23.februāri veido aizdevuma pamatsumma 30000 EUR, lietošanas procenti
13532,85 EUR (aprēķins tiek veikts pieņemot, ka gadā ir 365 dienas; aizdevuma procentu lietošanas termiņš no 2007.gada 22.oktobra
līdz 2015.gada 30.aprīlim ir 2745 dienas; procentu apmērs dienā - 4,93 EUR ((6% x 30 000) : 365); procentu apmērs kopā 13532,85
EUR (2745 dienas x 4,93 EUR), nokavējuma procenti 1474,07 EUR (aprēķins tiek veikts pieņemot, ka gadā ir 365 dienas; aizdevuma
atmaksas nokavējuma termiņš no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 23.februārim ir 299 dienas; procentu apmērs dienā ir 4,93 EUR
((6% x 30 000) : 365); procentu apmērs kopā 1474,07 EUR (299 dienas x 4,93 EUR). Kopējais parāda apmērs 44932,97 EUR (30000
+ 13458,90 + 1474,07).
Prasītāja 2015.gada 5.jūnijā nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, kurā lūgts atbildētājam labprātīgi atmaksāt
parādu, taču minētais sūtījums atgriezts atpakaļ, jo atbildētājs sūtījumu nav izņēmis un tam beidzies 30 dienu glabāšanas termiņš.
Prasītāja uzskata, ka minētais liecina par to, ka atbildētājs turpina izvairīties no savu saistību izpildes.
Ar tiesnese s 2017.gada 13.jūnija lēmumu, pamatojoties uz prasītājas pieteikumu, piemērots prasības nodrošinājuma
līdzeklis: apķīlāti atbildētājam piederošie naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās. Noraidīts pieteikums daļā par ķīlas
tiesību atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatās atbildētājam piederošiem nekustamiem īpašumiem.
Prasība pamatota uz Civillikuma l., 1533., 1587., 1651., 1652., 1756., 1759., 1765., 1828., 1832.pantu.
Atbildētājs /pers.A/ savā 2017.gada 12.jūlija rakstveida paskaidrojumā tiesai norādījis, ka SIA "Jūsu Partneris" prasību
neatzīst turpmāk minēto apstākļu dēļ.
Atbildētājs nekad nav aizņēmies no /pers. B/ jebkādas naudas summas, līdz ar to, ne /pers. B/, ne arī viņa cesionāram nav
nekādu prasījuma tiesību pret atbildētāju.
Naudas pārskaitījumi, kas veikti no /pers. B/ bankas konta uz atbildētāja norēķinu kontu ir izmantoti aizdevuma izmaksai
patiesajam aizņēmējam /pers. F/, kā to paredzēja mutiskā vienošanās starp atbildētāju, /pers. B/ un /pers. F/. Uz to norāda fakts, ka /pers.
B/ pārskaitījis atbildētājam ievērojamu naudas summu bez aizdevuma līguma noslēgšanas, kā arī /pers. B/ nekad nav prasījis šāda līguma
noslēgšanu.
Atbildētājs uzskata, ka cedents rīkojies noziedzīgi un ar viltu, izmantojot cesionāra prasību uz neesoša parāda pamata,
mēģina iegūt atbildētāja īpašumus un, visticamāk, jau iepriekš izplānojis šādu krāpšanas shēmu. Atbildētājs norāda, ka sakarā ar to
nekavējoties vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par krimināllietas ierosināšanu un tiesību aizskāruma novēršanu.
Tiesai, iztulkojot līgumu un ņemot vērā visus apstākļus, vispirms jācenšas noskaidrot līdzēju faktiskais kopīgais nodoms un
patiesā griba. Savukārt tiesisks darījums rada izteiktajai gribai (gribas izteikumam) atbilstošas tiesiskās sekas. (lieta
Nr.C30392213,SKC-335/2017). Tāpat Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 12.janvāra
spriedumā lietā Nr.SKC-7/2011 norādīts, ka juridiskajā literatūrā atzīts, ka "(..) tiesa vispirms konstatē, vai prāvnieku (galvenā kārtā
prasītāja) uzdotie apstākļi, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi, izrādījušies par patiesiem un kādas juridiskas sekas likums saista ar
noskaidrotiem apstākļiem." (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata, Rīga: autora izdevums, 1933, 431.Ipp.).
Saskaņā ar Civillikuma 1940.panta noteikumiem "līdzējiem vajadzīgs nodoms noslēgt aizdevuma līgumu". Šajā gadījumā
līdzējiem šāds nodoms nav bijis.
Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums ir divu vai vairāku personu (līdzēju) savstarpēji, ar vienošanos pamatoti
(saskanīgi) gribas izteikumi, kas vērsti uz noteiktu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līdzēju saskaņotais
gribas izpaudums ir vērsts uz saistību tiesību nodibināšanu Civillikuma 1401.panta izpratnē, nolūkā radīt noteiktas tiesiskas sekas.
Atbilstoši Civillikuma 1427.pantam divpusējā darījumā vajadzīgs abu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums un, kamēr nav noticis abu
pušu saskaņots gribas izteikums, tikmēr darījums nevar būt spēkā. Līdz ar to, iztulkojot divpusēja darījuma, kāds ir aplūkojamais
darījums, noteikumus, tiesai jānoskaidro abu pušu saskanīga griba šajā jautājumā. Konkrētajā gadījumā pusēm nekad nav bijis saskanīgs
nodoms un gribas izpaudums noslēgt aizdevuma līgumu. To apliecina arī pierādījumi lietā, šī saistība nav aizdevums un nav apspriežama
pēc aizdevumam piemērojamām tiesību normām.
Atbildētājs uzskata, ka prasījums par lietošanas procentu 13532,85 EUR piedziņu ir nepamatots, jo nepastāv galvenais
parāds. Atbildētājs nav saņēmis aizdevumu un guvis no šāda aizdevuma ekonomisku labumu. Tāpēc nav nekāda tiesiska pamata nedz
lietošanas procentu, nedz nokavējuma procentu piedziņai. Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka nokavējuma procenti ir maksa par
naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums. Nokavējuma procentu maksāšana ir saistīta ar tiesību
pārkāpumu - nokavējumu, taču to daba paliek tāda pati kā procentiem vispār.
Civillikuma 1656.pants noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par
to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.
Sakarā ar to, ka prasība ir nepamatota un noraidāma, no prasītājas par labu atbildētājam ir piedzenami visi tiesāšanās
izdevumi.
Ar Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedumu SIA "Jūsu Partneris" prasība apmierināta daļēji.
Piedzīts no /pers. A/ par labu SIA "Jūsu Partneris" pamatparāds 30000 EUR, nokavējuma procenti par laiku no 2015.gada
1.maija līdz 2016.gada 23.februārim 1474,07 EUR un tiesas izdevumi - valsts nodeva 1183,29 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 3,29 EUR, kopā 32660,65 EUR.
Noraidīta SIA "Jūsu Partneris" prasība daļā par lietošanas procentu 13532,85 EUR piedziņu.
Noteiktas SIA "Jūsu Partneris" tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 30000
EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Ar spriedumu noraidīts atbildētāja lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 1200 EUR apmērā piedziņu.
Piedzīti par labu valstij no pusēm ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - no Ingmara Ofkanta 4,85 EUR, no SIA "Jūsu
Partneris" 2,08 EUR.
Tiesa pamatojusi savu spriedumu ar turpmāk minētajiem apstākļiem un apsvērumiem.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ 2007.gada 19.oktobrī un 2007.gada 22.oktobrī uz atbildētāja kontu pārskaitījis kopā
30000 EUR (lietas 8., 9.lapa). Rakstveidā aizdevuma līgums nav noslēgts.
Prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības pamatojoties uz 2016.gada 24.maija cesijas līgumu (lietas 15.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc
likuma.
Civillikuma 1473.pants nosaka, ka tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši
norādītus gadījumus, bet Civillikuma 1474.pants paredz dalībniekiem tiesības samierināties arī ar mutisku vienošanos.
Tiesa atzinusi, ka prasītāja ir pierādījusi faktu, ka starp /pers. B/ un atbildētāju /pers. A/ ir nodibinātas aizdevuma tiesiskās
attiecības.
Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar
pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1935.pantā noteikts, ka līgums, ar ko
viena puse apsola aizdevumu dot, bet otra to pieņem, ir spēkā tikai no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma
apmēru.
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu noteikto, ņēmusi vērā judikatūru.
Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 19.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC280 ievada tēzē norādīts, ka lietā par naudas summas
piedziņu pēc aizdevuma līguma prasības pamata aktīvie fakti ir līguma noslēgšana un naudas summas nodošana aizņēmējam, kas tiesai
pie prasības apmierināšanas jākonstatē, lai saistītu šos faktus ar Civillikuma 1943.panta hipotēzi. Spriedumā norādīts, ka aizdevuma
līgums ir reāllīgums, tas atzīstams par noslēgtu ar naudas vai lietas nodošanas brīdi. To norādījis arī prof. K. Torgāns, komentējot
aizdevuma līgumu (Civillikuma komentāri, saistību tiesības, Mans īpašums, Rīga, 1998.g. 382.lpp.).
Apstāklis, ka aizdevums nav noformēts rakstveidā, nav pamats atzinumam, ka aizdevums kā tāds nav noticis, jo likums
rakstveida formu neprasa (skat.:Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2001.gada 11.aprīļa spriedums SKC-203. Citēts
pēc: Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 48.lpp.).
Lai atzītu, ka starp pusēm pastāv no aizdevuma līguma izrietošas civiltiesiskās attiecības, jāpastāv tādam atbilstoši izvērtētam
pierādījumu kopumam, kas to apliecina.
No lietā esošā atgādinājuma (lietas 10.lapa) un pirmstiesas brīdinājuma (lietas 12.lapa) redzams, ka SIA "Jūsu Partneris"
2015.gada 21.aprīlī darījusi zināmu atbildētājam, ka viņa parāds pēc mutiski noslēgta aizdevuma līguma starp viņu un /pers. B/ ir
43710,33 EUR (pamatsumma 30000 EUR, lietošanas procenti 13458,90 EUR un nokavējuma procenti 177,48 EUR).
Tāpat no 2015.gada 5.jūnija pirmstiesas brīdinājuma redzams, ka atbildētājs 2015.gada aprīļa beigās darījis zināmu /pers. B/
cesionāram, ka naudu aizdevis /pers. F/ un, ka šobrīd atbildētājam nav iespējas naudu atdot, kā vienīgi piedāvāt prasījuma cesiju pret
/pers. F/. Šādus pirmstiesas brīdinājumā paša norādītos faktus atbildētājs nav apstrīdējis.
Tiesas ieskatā, nodibinātā no aizdevuma līguma izrietošā saistība saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu ir notikusi, jo /pers. B/
naudas summas ir pārskaitījis uz atbildētāja /pers. A/ bankas kontu, bet atbildētājs minēto naudas summu ir pieņēmis un izlietojis to pēc
saviem ieskatiem, ko apstiprina lietā iesniegtie maksājumu uzdevumi (lietas 8., 9. lapa) un 2007.gada 22.oktobra aizdevuma līgums, kas
noslēgts starp atbildētāju /pers. A/ un /pers. F/ par 30000 EUR aizdošanu trešajai personai /pers. F/ (lietas 66.lapa).
Tiesa atzinusi, ka atbildētājs savus apgalvojumus par to, ka viņš ir bijis tikai starpnieks starp /pers. B/ un /pers. F/ un, ka pats
aizdevuma līgumu ar /pers. F/ noslēdzis, lai nodrošinātos pret nelabvēlīgām sekām, nav pierādījis.
Tiesa ņēmusi vērā arī apstākli, ka atbildētājs ir iesniedzis šķīrējtiesā prasību pret /pers. F/ par parāda piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmās daļas noteikumiem procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši
norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Pēc tiesas ieskata, prasītāja ir tiesīga prasīt nokavējuma procentus no atbildētāja par laiku, kad atbildētājs ir kavējis
aizdevuma atmaksu, t.i., pēc 2015.gada 15.aprīļa atgādinājumā norādītā aizdevuma atmaksas termiņa - 2015.gada 30.aprīļa - līdz prasības
pieteikumā norādītajam laikam - 2016.gada 23.februārim.
Pie šādiem apstākļiem tiesa, izvērtējot visus lietā iesniegtos pierādījumus, atzinusi par pamatotu prasību daļā par parāda un
nokavējuma procentu piedziņu un piedzinusi no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 30000 EUR un nokavējuma procentus
1474,07 EUR apmērā.
Ņemot vērā Civillikuma 1946.panta pirmās daļas nosacījumus tiesa atzinusi, ka prasība daļā par lietošanas procentu
13532,85 EUR piedziņu ir noraidāma, jo lietā nav iesniegti pierādījumi apstāklim, ka /pers. B/ un atbildētājs /pers. A/ ir vienojušies par
aizdevuma summas lietošanas procentu došanu.
Ņemot vērā judikatūrā atzīto par likumisko procentu piedziņu (Augstākās tiesas Civillietu departaments 2016.gada
29.janvāra lēmumā Nr.SKC-1331-16) un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, tiesa noteikusi prasītājai tiesības par
laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 30000 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Tā kā prasītājas prasība ir apmierināta daļēji - 69,93 % apmērā, tad, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu,
tiesa no atbildētāja prasītāja labā ir piedzinusi tiesas izdevumus - valsts nodevu 1183,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,29 EUR, kopā 1186,58 EUR.
No atbildētāja par labu prasītājai tiesa piedzinusi 32660,65 EUR un atzinusi, ka ir noraidāms atbildētāja lūgums piedzīt no
prasītājas par labu atbildētājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1200 EUR apmērā, jo saskaņā ar
Civilprocesa likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ar lietas vešanu saistītie izdevumi piedzenami tikai tādā gadījumā, ja prasība
noraidīta.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem tiesa piedzinusi par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus - no atbildētāja 4,85 EUR; no prasītājas 2,08 EUR.
Par Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība, apelācijas sūdzību iesniedzis
atbildētājs /pers. A/, kurā norāda turpmāk minētos apstākļus un iebildumus.
Tiesa, iztiesājot lietu un novērtējot pierādījumus, formāli atsaukusies uz tiesību normām un judikatūras atziņām, bet nav
novērtējusi pierādījumus un atbilstību attiecīgo judikatūras atziņu un tiesību normu piemērošanai šajā lietā. Tiesa, konstatējot, ka starp
prasītāja cedentu un atbildētāju ir pastāvējusi aizdevuma attiecība, aprobežojas vien ar neapstrīdama fakta konstatējumu, ka naudas
pārskaitījums ir veikts. Tomēr naudas ieskaitījums var būt gan bez pamata, gan dāvinājums, gan parāda atmaksa, arī šajos gadījumos šī
viena formālā pazīme - naudas samaksa būs raksturojošs elements, arī šajos gadījumos var nebūt rakstveidā noformēts darījums. Tiesa
ignorējusi atbildētāja norādīto judikatūras atziņu, ka Civillikums neatzīst formālu pieeju darījumu iztulkošanai. Darījuma iztulkošanas
mērķis ir uzzināt darījuma dalībnieku patiesu gribu; to situāciju, kuru puses patiesībā gribēja (sk. S. Rudāns. Saistību tiesību
komentāri. IV. Tiesisku darījumu iztulkošana. Jurista vārds, 2006.gada 9.maijs, Nr.18 (421)), sk. arī, piemēram, Augstākās tiesas
2004.gada 1.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-642/2004, 2013.gada 6.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-374/2013, 2017.gada
31.marta spriedumu lietā Nr.SKC-144/2017). Tādējādi, tiesai iztulkojot līgumu un ņemot vērā visus apstākļus, vispirms bija jācenšas
noskaidrot līdzēju faktiskais kopīgais nodoms un patiesā griba.
Tā kā maksājuma uzdevumā nav norādīts maksājuma mērķis - aizdevums, tad atbildētāja ieskatā, tiesai bija jākonstatē
apstākļi, kas liecina par pušu nodomu un gribu noslēgt aizdevumu. Tiesa spriedumā atsaukusies uz netiešiem pierādījumiem - atbildētāja
tālāko rīcību ar ieskaitītajiem naudas līdzekļiem, tomēr, kā uzskata atbildētājs, tas pats par sevi vēl nepierāda sākotnēja darījuma būtību,
jo šādi atbildētājs būtu varējis rīkoties arī uz cita pamata ieskaitītiem naudas līdzekļiem. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta 2011.gada 12.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-7/2011 norādīts, ka juridiskajā literatūrā atzīts, ka: "(..) tiesa
vispirms konstatē, vai prāvnieku (galvenā kārtā prasītāja) uzdotie apstākļi, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi, izrādījušies par patiesiem
un kādas juridiskas sekas likums saista ar noskaidrotiem apstākļiem." (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata, Rīga: autora
izdevums, 1933, 431.Ipp.).
Saskaņā ar Civillikuma 1940.panta noteikumiem "līdzējiem vajadzīgs nodoms noslēgt aizdevuma līgumu", bet šajā gadījumā
tāds nodoms nevienai no pusēm nav bijis un tikai tagad, izmantojot ārēji aizdevuma līgumam līdzīgas pazīmes (naudas pārskaitījumu uz
otras personas kontu), prasītājas puse mēģina tās uzdot par aizdevuma līguma attiecībām un no tām izrietošu prasījumu. Tiesai,
iztulkojot līgumu un ņemot vērā visus apstākļus, vispirms jācenšas noskaidrot līdzēju faktiskais kopīgais nodoms un patiesā griba.
Savukārt tiesisks darījums rada izteiktajai gribai (gribas izteikumam) atbilstošas tiesiskās sekas." (lieta Nr.C30392213,SKC-
335/2017).
Tāpat atbildētājs uzskata, ka situācijā, kad prasītāja nav nepārprotami varējusi pierādīt savas prasības pamatotību, darījuma
iztulkošana veicama saskaņā ar Civillikuma 1508.panta noteikumiem - saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz
tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku, līdz ar ko prasība līdz ar visiem blakus prasījumiem ir noraidāma.
Ņemot vērā visu minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1., 1508.pantu, Civilprocesa likuma 24.panta otro daļu, 93., 94., 96.
un 425,-440.pantu atbildētājs lūdz apelācijas instances tiesu:
- noraidīt SIA "Jūsu Partneris" prasību un piedzīt no prasītājas par labu atbildētājam visus tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāja /pers.A/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Jolanta Kramerovska apelācijas instances tiesas sēdē sava
pārstāvamā apelācijas sūdzību ar visiem tajā minētajiem iebildumiem un apstākļiem uzturēja pilnīgi un neatzina prasību, lūdzot to
noraidīt kā nepierādītu.
Prasītājas SIA "Jūsu Parneris" pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Ādamsons apelācijas instances tiesas sēdē
atbildētāja apelācijas sūdzību neatzina pilnīgi un uzturēja savas pārstāvamās prasību apmērā, par kādu tā ir apmierināta ar Vidzemes
rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedumu.
Motīvu daļa
Uzklausījusi apelācijas instances tiesas sēdē lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot atbildētāja /pers. A/ apelācijas
sūdzībā minētos apstākļus, pārbaudot lietas materiālus kopumā, tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas SIA "Jūsu Partneris" prasība ir
apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa
izskata lietu pēc būtības sakarā ar atbildētāja /pers. A/ apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda faktus, kas
konstatēti pirmās instances tiesā, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedums nepārsūdzētajā daļā, ar kuru noraidīts prasījums par lietošanas
procentu 13532,85 EUR piedziņu no /pers. A/ par labu SIA "Jūsu partneris", saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta otro daļu, ir
stājies spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās
instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas
zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma
motīvu daļā var nenorādīt.
Tiesas kolēģija, izskatot lietu, atzīst, ka Vidzemes rajona tiesas 2018.gada 16.aprīļa spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai, nenorādot sprieduma motīvu daļā
Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus.
Tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāja /pers. A/ apelācijas sūdzībā minētie iebildumi un apstākļi nedod apelācijas instances
tiesai pamatojumu taisīt lietā atšķirīgu spriedumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta nosacījumiem, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus
vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tādējādi var secināt,
ka patiesības noskaidrošana un aizskarto tiesību atjaunošana ir ne tikai noteikta subjekta interesēs, kurš ir vai nu vērsies tiesā ar prasību
un piekritis izmantot likumā noteikto formālo patiesības noskaidrošanas procedūru, vai tiek aicināts iesaistīties patiesības
noskaidrošanas procesā atspēkojot savu skatījumu par apstākļiem, kuri pamatojas uz pagātnes atspoguļojumu viņam pieejamajos,
Civilprocesa likumā norādītajos informācijas nesējos - pierādīšanas līdzekļos, bet arī visas sabiedrības interesēs, lai veicinātu vienotu
izpratni par likumību un taisnīgumu.
Izskatāmā lieta, pēc tiesas kolēģijas ieskata, ir komplicēta tā iemesla dēļ, ka pusēm ne vien ir radikāli pretējas pozīcijas, bet
arī tādēļ, ka nav rakstveida aizdevuma līguma, kas apliecinātu vienas vai otras puses pozīcijas pamatotību.
Līdz ar to šādā situācijā jo īpaši liela nozīme ir adekvātai loģikā un dzīves pieredzē un likumsakarībās balstītā netiešo
pierādījumu rūpīgā izvērtēšanā to kopsakarā.
Šajā gadījumā, lai atzītu, ka starp pusēm pastāv no aizdevuma līguma izrietošas civiltiesiskās attiecības, jāpastāv tādam
atbilstoši izvērtētam pierādījumu kopumam, kas to apliecina.
Atbildētāja norādītie argumenti apelācijas sūdzībā, ka tiesa nav noskaidrojusi /pers. B/ un atbildētāja kopīgu nodomu
nodibināt aizdevuma līgumu ir nepamatoti un ir pretrunā ar tiesas nodibinātiem apstākļiem tiesas sēdē. Apstāklis, ka aizdevums nav
noformēts rakstveidā, tādēļ nav pamats atzinumam, ka aizdevums kā tāds ir noticis, nav pamatots, jo likums rakstveida formu neprasa
(skat.:Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2001.gada 11.aprīļa spriedums SKC-203. Citēts pēc: Torgāns K. Saistību
tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 48.lpp.).Arī atbildētāja norādītajiem apstākļiem, ka naudas
pārskaitījuma pamatojums ir "konta papildināšana", aizdevuma ilgstoša neatprasīšana, pēc tiesas kolēģijas ieskata, nav nozīmes pareizā
lietas izspriešanā.
Nav strīds, ka 2015.gada 21.aprīlī prasītāja darījusi zināmu atbildētājam, ka viņa parāds pēc mutiski noslēgta aizdevuma
līguma ir 43710,33 EUR (pamatsumma 30000 EUR, lietošanas procenti 13458,90 EUR un nokavējuma procenti 177,48 EUR).
Savukārt no 2015.gada 5.jūnija prasītāja pirmstiesas brīdinājuma izriet, ka atbildētājs 2015.gada aprīļa beigās darījis zināmu
/pers. B/ cesionāram, ka naudu aizdevis /pers. F/ un, ka šobrīd atbildētājam nav iespējas naudu atdot, kā vienīgi piedāvāt prasījuma cesiju
pret /pers. F/.
Tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas atzinumam, ka izrietošā saistība no aizdevuma līguma saskaņā ar Civillikuma
1427.pantu ir notikusi, jo /pers. B/ naudas summas ir pārskaitījis uz atbildētāja /pers. A/ bankas kontu (maksājuma uzdevumi lietas 8.,
9.lapā), bet atbildētājs minēto naudas summu ir pieņēmis un izlietojis to pēc saviem ieskatiem, ko pierāda 2007.gada 22.oktobra
aizdevuma līgums starp /pers. A/ un /pers. F/ par 30000 EUR aizdošanu /pers. F/ (lietas 66.lapa).
Tāpat tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas secinājumiem, ka atbildētājs savu iebildumu, ka viņš bijis tikai
starpnieks starp /pers. B/ un /pers. F/, ka pats aizdevuma līgumu ar /pers. F/ noslēdzis, lai nodrošinātos pret nelabvēlīgām sekām,
atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, pamatotību nav pierādījis.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka starp /pers. B/, /pers. A/ un /pers. F/ būtu notikusi savstarpēja vienošanās par to, ka
atbildētājs būs starpnieks /pers. B/ un /pers. F/ starpā mutiski noslēgtā aizdevuma līgumā.
Turklāt vērā ņemams fakts, ka atbildētājs ir iesniedzis šķīrējtiesā prasību pret /pers. F/ par parāda, kas izriet no 2007.gada
22.oktobra aizdevuma līguma saistībām, piedziņu.
Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus atbilstoši Civilprocesa likuma
97.panta pirmās daļas nosacījumiem, nonākot pie pamatota atzinuma, ka /pers. B/ un /pers. A/ starpā nodibinātas tiesiskās attiecības,
kuras vērtējamas kā aizdevums Civillikuma 1934.panta izpratnē un pamatoti apmierinājusi prasību tās pārsūdzētajā daļā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Prasība apmierināta daļēji -69,93% apmērā. Tātad no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 69,93%
apmērā no samaksātās valsts nodevas par prasību 1467,08 EUR, valsts nodevas par prasības nodrošināšanu 225,03 EUR un par ar lietas
izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,70 EUR, kas sastāda 1183,58 EUR.
Tiesas izdevumu atlīdzināšanu valstij regulē Civilprocesa likuma 42.pants.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi abās tiesu instancēs ir 12,75 EUR – pirmajā instancē 11,63 EUR, apelācijas instancē
1,12 EUR (izdevumu saraksti lietas 2. un 110.lapa).
Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi 4,70 EUR, savukārt atbildētājs samaksājis ar pirmās instances tiesas spriedumu
piespriestos 4,85 EUR. Atlikušie izdevumi piedzenami – no prasītājas ar pirmās instances spriedumu piespriestos un nesamaksātos
2,08 EUR, bet no atbildētāja apelācijas instances tiesā radušos 1,12 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem nosakāmas prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un
konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu Civillietu tiesas kolēģija
nos prieda
pilnīgi apmierināt SIA "Jūsu Partneris" prasību tās pārsūdzētajā daļā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA "Jūsu Partneris", reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, pamatparādu 30000 EUR, nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2016.gada 23.februārim 1474,07 EUR
un tiesas izdevumus 1186,58 EUR, kopā 32660,65 EUR (trīsdesmit divi tūkstoši eiro seši simti sešdesmit eiro un 65 centi).
Noteikt SIA "Jūsu Partneris" tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 30000
EUR līdz sprieduma izpildei.
Piedzīt no SIA "Jūsu Partneris", reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 2,08 EUR (divi eiro un 08 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 EUR (viens
eiro un 12 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā nomaksājami Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, Valsts kase, kods TRELLV22, norādot datus personas vai lietas identificēšanai.
Maksājuma dokumenti iesniedzami Vidzemes apgabaltiesas kancelejā.
Noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no 2018 gada 6.decembra kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451.-452.pantā norādīto tiesību normu pārkāpumu gadījumos, iesniedzot kasācijas
sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis D.Lazdiņš
Tiesnese I.Pinne
Tiesnesis A.Bukavs