Court dismisses gas supply contract claim due to statute of limitations expiration under Civil Code provisions.

Lietas Nr. C14033416

Lietas arhīva Nr. C-0334-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2016.gada 17.novembrī

Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M. Bogdane

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Latvijas Propāna Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 16.martā SIA “Latvijas Propāna Gāze” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedzis Gulbenes rajona tiesā prasības pieteikumu maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par naudas piedziņu. Lieta ievesta 2016. gada 23.martā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2000.gada 6.jūnijā prasītājs un atbildētājs noslēdza līgumu par sašķidrinātās gāzes iegādi dzīvokļa īpašniekam

(īrniekam) Nr.559 (turpmāk prasībā- līgums). Piegādātājam SIA "Latvijas propāna gāze" tika noteikts pienākums piegādāt un pārdot sašķidrināto gāzi,

bet lietotājam /pers. B/- saņemt un apmaksāt par piegādāto gāzi. Līgumā tika atrunāts, ka par katru nokavēto maksājuma dienu lietotājam jāmaksā

līgumsods 0,15% no parāda summas (līguma 2.1.2.punkts).

Ņemot vērā, ka pēc līguma noslēgšanas atbildētājs maksājumus neveica par visu patērēto gāzi, 2010.gada 8.novembrī prasītāja pārstāvis un

atbildētājs sastādīja aktu, konstatējot, ka gāzes skaitītāja rādījums uz 2010.gada 8.novembri ir 443.000 m3. Gāzes padeve tika pārtraukta sakarā ar

parādu. Tika konstatēts, ka atbildētājs ir saņēmis un nav norēķinājies par sašķidrināto naftas gāzi par kopējo summu EUR 772.62 (septiņi simti

septiņdesmit divi eiro un 62 centi).

Tā kā atbildētājs maksājumus nebija veicis, izveidojās nenokārtotas maksājuma saistības. Prasītājs 2011.gada 26.oktobrī parāda piedziņu nodeva

ārpustiesas parādu piedziņai. Taču arī ārpustiesas parāda piedziņas ietvaros atbildētājs nekādus maksājumus neveica.

Līdz pat šim brīdim, t.i., 2016.gada 4.martam, atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbildētājs, noslēdzot līgumu ar

prasītāju uzņēmās saistību maksāt pieteicējam pirkuma maksu par saņemto sašķidrināto naftas gāzi (līguma 1., 2.1.1,2.1.8.punkts), taču atbildētājs šo

pienākumu nav izpildījis.

Kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem (Civillikuma 2109.pants).

Pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību (Civillikuma 2002.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 2004. un 2033.pantiem līguma puses bija vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu un pircējam - atbildētājam bija

pienākums samaksāt pirkuma maksu noteiktā termiņā.

Civillikuma 1716.panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Atbildētājs savu līgumisko pienākumu nav

pildījis, tādēļ saskaņā ar līguma 2.1.2.punktu un Civillikuma 1716.panta trešo daļu jāmaksā līgumsods 10% apmērā, kas sastāda EUR 77.26.

Līgumsoda samaksa neatsvabina līgumsoda cietēju no procentu maksājuma, kādēļ, pamatojoties uz. Civillikuma 1759.panta ceturto daļu,

atbildētājam ir pienākums veikt likumisko procentu samaksu SIA ,,Latvijas propāna gāze". Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu noteikts, ka

likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz

likumu (Civillikuma 1756.pants). Procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu (Civillikuma

1763.pants).

Atslēgšanas Maksājuma Aprēķina Parāda Procenti diena Kavējuma Procenti

dokuments apmaksas datums datums summa EUR dienas EUR

E=

A B C D=6%/365*C D*E

(A+1)+B

Demontāžas 08.11.2010 09.03.2016 772,62 0,1270 1920 243,85

akts Nr.84

Kopā: 772,62 Kopā: 243,85

Likumiskie nokavējuma procenti uz 04.03.2016 aprēķināti EUR 243.22. Ņemot vērā visu iepriekš minēto atbildētājam /pers. B/ ir pienākums

izpildīt apsolīto - samaksāt pirkuma maksu par piegādāto sašķidrināto naftas gāzi EUR 772.62 apmērā, samaksāt līgumsodu par maksājumu termiņu

nokavējumu EUR 77.26 apmērā, nokavējuma procentus EUR 243.85, kopā EUR 1093.75 (tūkstoš deviņdesmit trīs eiro un 75 centi), kā arī visus

tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam radušies.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1591., 1716., 1717., 1720., 1759., 1765., 1775., 2004., 2009., 2021., 2033., 2107.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 772,62; līgumsodu EUR 77,26; likumiskos nokavējuma procentus EUR 243,85 un visus

tiesāšanās izdevumus, kādi tie būs uz sprieduma taisīšanas brīdi. Lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus no neatmaksātās pamatparāda daļas.

Prasītājs arī norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 7. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 18.-21. lapa).

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasību nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājam sūtītie tiesas dokumentu uz pēdējo zināmo dzīvesvietu atgriezti atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks. Par lietas

izskatīšanas laiku atbildētājam savlaicīgi paziņots Civilprocesa likuma 59.panta kārtībā - ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.194 (5766)

2016.gada 6.oktobrī (lietas 59.lapa).

Tiesa nesaskata šķēršļus lietas izskatīšanai.

Motīvu daļa

Tiesa pārbaudot rakstveida pierādījumus lietā, kopsakarā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, konstatē, ka maza apmēra prasība ir

noraidāma, turpmāk norādīto argumentu dēļ.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav tiesai darījis zināmu savu viedokli par prasību. Taču tas neatbrīvo prasītāju no pienākuma pierādīt savu prasību. Kamēr prasītājs

nav pierādījis prasību, atbildētājs būtībā var rīkoties pasīvi, tajā skaitā, neceļot iebildumus par prasību.

Taisnīguma princips ir ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā, kā to norādījusi Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā

Nr.2002-06-01. Šajā spriedumā ir norādīts, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu – tiesas darba rezultātu, t.i., tiesas

spriedumam, bez šaubām, ir jābūt „taisnīgam spriedumam”.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētais Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā (lieta Nr.SKC-100/2010), ja, izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka ir

iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro

faktiskie apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Tiesa secina, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta

pirmajā daļā un Civillikuma 1.pantā noteikto, prasītājam jāpierāda, ka viņam piešķirtās prasības tiesības prasītājs izmantojis likumā noteiktajā termiņā.

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā nav pamatota prasītāja atsauce (lietas 58.lapa) uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2015.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. C03020713 (SKC – 2482/2015), jo minētā lieta izspriesta saistībā ar citādākiem faktiskajiem apstākļiem.

Turklāt, pieminētajā lietā atbildētājs bija darījis zināmus tiesai savus iebildumus par prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No rakstveida pierādījumiem konstatējams, ka starp prasītāju kā piegādātāju un atbildētāju kā lietotāju 2000.gada 1.jūnijā noslēgts Līgums par

sašķidrinātās gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr.559 (turpmāk tekstā arī – Līgums) (lietas 11.lapa), ar kuru prasītājs apņēmies pārdot un

piegādāt sašķidrināto gāzi atbildētājam, bet lietotājs apņēmies to saņemt un samaksāt par piegādāto gāzi.

Tiesa konstatē, ka prasītājs realizē komercdarbību un līgumiskajās attiecībās uzstājas kā komersants.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka konkrētajā situācijā ir piemērojamas Komerclikuma tiesību normu prasības.

Tiesu judikatūrā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 4.marta spriedums lietā Nr. SKC –

40/2016) noteikts, ka komercdarījuma noslēgšanai piemērojami Civillikuma noteikumi par tiesiskajiem darījumiem. Nozīmīgākie no tiem ir noteikumi par

gribas izteikumu (Civillikuma 1427.pants un turpm. p.) (..). Tātad komercdarījumā, tāpat kā citā darījumā, saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu ir

nepieciešams brīvi pausts personas gribas

izteikums.

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais līgums (lietas 11.lapa) vērtējams kā komercdarījums, kur atbildētājs

ir patērētājs, kā rezultātā izspriežamajā lietā piemērojamas Komerclikuma normas.

Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst trīs gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantā doto definīciju komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Komerclikuma

likuma 389.pantā noteikts, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz

piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. Līdz

ar to tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgtais līgums ir komercdarījums.

Civillikuma 1895.pantā noteikts, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti

īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Savukārt 2010.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikuma D daļa, t.sk., 406.pants, kurā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi

noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Komerclikuma Pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteikts, ka likuma D daļa stājas

spēkā 2010.gada 1.janvārī. Ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma

D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda

aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar

Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Ņemot vērā, ka Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem kā lex specialis attiecināmi pret Civillikumā vispārīgi noteikto 10 gadu

noilguma termiņu, tad komercdarījumiem piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu

pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to

noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau

būtu notecējis.

Tiesa konstatē, kas prasītāja prasījums pret atbildētāju jau 2010.gada 8.novembrī, kad sastādīts Akts Nr.84 par gāzes skaitītāja un gāzes iekārtu

atslēgšanu vai demontāžu (lietas 12.lapa), bija tā nodibināts, ka pret atbildētāju prasītājs nekavējoties varēja celt prasību.

Atbilstoši Civillikuma 1902.-1906.pantā noteiktajam, noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā, atgādinājums parādniekam par

parādsaistībām, kā arī kreditora prasības atzīšana jebkādā veidā no parādnieka puses.

No lietā esošā 28.10.2011. brīdinājuma un Latvijas pastam nodoto sūtījumu saraksta (lietas 75.-76.lapa) konstatējams, ka prasītājs 2011.gada

28.oktobrī vienkāršā sūtījumā uz atbildētāja dzīvesvietas adresi, ko viņš norādījis pie līguma noslēgšanas, nosūtījis brīdinājumu saistībā ar prasībā norādīto

parādu. No SIA “Paus Konsults” apliecinājuma (lietas 77.lapa) izriet, ka 2012.gada 6.martā atbildētājs telefoniski ir sazinājies ar SIA “Paus Konsults”,

norādījis, ka dzīvo /adrese A/, nav panākta vienošanās par parāda samaksu, jo atbildētājs atsaucies uz naudas trūkumu. No minētā tiesa secina, ka

prasītājam vai viņa pārstāvim atbildētājs ir bijis sasniedzams gan faktiskajā dzīvesvietas adresē, gan telefoniski. Tomēr lietā nav iesniegti tādi pierādījumi,

ka pēc 2012.gada 6.marta prasītājs būtu veicis jebkādas darbības, kuras varētu vērtēt kā noilguma pārtraukšanu. Prasība celta 2016.gada 16.martā.

Nav pierādījumu, ka prasītājs vai viņa pārstāvis ir vērsies pie atbildētāja ar atgādinājumu samaksāt parādu vai atbildētājs noilguma tecējuma laikā

(noilgumu skaitot no 2012.gada 6.marta līdz 2015.gada 5.martam, t.i., triju gadu laikā) būtu veicis tādas darbības, kas būtu pārtraukušas noilgumu.

Apstāklis, kad atbildētāja atrašanās vieta nav zināma šobrīd, nepierāda, ka tā ir bijis arī noilguma tecējuma laikā. Tiesa konstatē, ka prasītājs nav

pierādījis prasības pieteikuma papildinājumos (lietas 58.lapa) norādīto, ka atbildētāja dzīvesvieta nav bijusi zināma, ka atbildētājs ir slēpies.

Prasības tiesvedībā puses pēc sava ieskata izvēlas nepieciešamos pierādīšanas līdzekļus, procesuālo līdzekļu un paņēmienu izvēlē tiesa neiejaucas.

Prasībā nav norādīti tādi apstākļi, kas ļautu izdarīt secinājumus, ka prasītāja rīcībā ir pierādījumi par noilguma pārtraukšanu. Tāpēc tiesai nav

pamata piemērot Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu.

Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt

Civillikuma 1910.pants nosaka, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilgušu

prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

Ievērojot konstatēto, tiesa secina, ka prasītājs viņam piešķirtās prasības tiesības nav izmantojis likumā noteiktajā termiņā, līdz ar ko lietā ir iestājies

prasības noilgums, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai pilnībā, tādējādi spriedumā netiek dots izvērstāks vērtējums prasībā norādītajiem

apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem.

Konstatējot, ka prasība ir noraidāma, ir pamats noraidīt arī prasītāja lūgumu par tiesas izdevumu piedziņu par labu prasītājam no atbildētāja,

vadoties no Civilprocesa likuma 41. un 42.panta.

Taču tiesa secina, ka prasītāja samaksātā summa pilnībā nenosedz ierakstīto sūtījumu izdevumus, kas, saskaņā ar lietā esošo uzziņu par ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, sastāda EUR 17,79 (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu - ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Starpība starp prasītāja

nomaksāto summu un faktiskajiem izdevumiem piedzenama no prasītāja, t.i., EUR 13,09 par labu valstij, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta

otro daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.-44., 97., 190.-193., 250.18, 250.25, 250.27 , 415.,pantiem, tiesa

nosprieda:

NORAIDĪT SIA “LATVIJAS PROPĀNA GĀZE” maza apmēra prasību pret /pers. B/.

PIEDZĪT no SIA “LATVIJAS PROPĀNA GĀZE”, reģistrācijas Nr.40003493561, par labu valstij EUR 13,09 (trīspadsmit euro 9

centi) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija, NMR 90001672316 ar PVN apliekamās

personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316 saņēmēja iestāde ; Valsts kase BIC kods : TRELLV22 konta Nr. LV51TREL2190458019000,

ekonomiskās klasifikācijas kods 21499. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Gulbenes rajona

tiesas kancelejā.

NOTEIKT prasītājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Sūdzība iesniedzama Gulbenes rajona tiesā.

Pārsūdzības termiņš skaitāms no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas – 2016.gada 17.novembra.

Tiesnese M.Bogdane