Legislator Case Law & Legislation
116031407 / AA43-0610-08 AI generated

Appeal court dismisses appeal against administrative fine where defendant admitted guilt and no procedural violations occurred.

Case Number 116031407 / AA43-0610-08
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court dismissed the appellant's appeal against a first-instance court's decision to impose a fine for public order violations. The appellant argued that witnesses lied and that he did not commit the alleged acts, but the court noted that the appellant had voluntarily admitted guilt and expressed remorse in the first instance. Consequently, the court held that it was not necessary to re-examine the facts or the appropriateness of the penalty, as the appellant's admission meant the first-instance court's findings were accepted without doubt.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2861. panta 1. punkts; Apelācijas tiesa nevar mainīt pirmās instances tiesas nolēmumu par sodu, ja pārkāpējs apgalvojumā neatzīst vainu vai nožēlu, un tad tiesa vairs nav saistīta ar sodu, ja pārkāpums ir pierādīts.

Keywords

AI generated
administrative appeal admission of guilt procedural violations administrative fine public order voluntary confession ratio decidendi

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2861. panta 1. punkts

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.116031407 143/AA43-0610-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 26.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš, tiesneses S.Gintere un M.Osmane,

piedaloties M.V. un viņa pilnvarotajam pārstāvim P.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.V. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta, sakarā ar M.V. apelācijas sūdzību par Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 4.aprīlī Jēkabpils rajona policijas pārvaldes vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 172402, kurā norādīts, ka 2007.gada 4.aprīlī plkst.1500 Jēkabpilī, Pasta ielā pie 42.nama, M.V. lamājās ar necenzētiem vārdiem uz B.S. un viņas klātbūtnē bija izvilcis dzimumlocekli un gribēja urinēt. Plkst.1800 M.V., turpinot savas darbības, lamājās ar necenzētiem vārdiem uz B.S. un A.S., tādējādi traucējot sabiedrisko mieru un kārtību. Ņemot vērā minēto, M.V. ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.panta pārkāpumu.

[2] Ar Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu M.V. atzīts par vainīgu LAPK 167.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar naudas sodu Ls 50 apmērā. Lēmumā norādīti šādi argumenti: [2.1] lietas izskatīšanas laikā M.V. savu vainu atzina un izdarīto nožēloja; [2.2] M.V. vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, B.S. 2007.gada 4.aprīļa iesniegumu, A.S. un J.P. paskaidrojumiem, izdruku no informācijas sistēmas „Filtrs” un lietas materiāliem kopumā; [2.3] nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, mantiskais stāvoklis. Pārkāpējs veica tīšas darbības, kas pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību. Atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Atbildību mīkstinošs apstāklis – M.V. vaļsirdīgi nožēlo izdarīto.

[3] Par Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu M.V. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt minēto lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti: [3.1] tiesneses lēmums balstīts uz B.S. un A.S. paskaidrojumiem, kas nav patiesi; [3.2] 2007.gada 4.aprīlī ap plkst.1500 M.V. izgāja no Pasta ielas 42-5 mājas pagalmā, kur atradās I.un A.S.. M.V. I.S. aizrādīja, lai viņš beidzot urinēt pie mājas durvīm. I.S. M.V. nogrūda no lieveņa. Pienāca I.S. sieva B.S., kura sāka M.V. lamāt necenzētiem vārdiem. M/V. nevienu nelamāja, kā arī nebija izvilcis savu dzimumlocekli; [3.3] plkst.1800 M.V. iznāca pagalmā uzsmēķēt. Tur atradās B.S., kura sāka kliegt un lamāties ar necenzētiem vārdiem, kā arī centās iesist M.V. pa galvu ar lāpstu. Šo incidentu redzēja V.G.; [3.4] iespējams, ka B.S vienojās ar savu dēlu A.S., lai netiktu saukta pie administratīvā atbildības, un iesniedza policijai nepatiesu ziņojumu par M.V..

[4] Tiesas sēdē M.V. uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā minētajiem argumentiem. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki B.S., A.S., V.E., I.V., V.G.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies M.V., viņa pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus un nopratinājusi lieciniekus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka M.V. apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[6] Administratīvā apgabaltiesa ar lietas materiāliem konstatē, ka M.V. pirmās instances tiesas sēdē atzina, ka ir veicis administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 172402 minētās darbības, un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto. Minētas darbības administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētas pamatojoties uz B.S. iesniegumu un A.S. un J.P. paskaidrojumiem policijai.

[7] LAPK 2812.panta trešā daļa nosaka, ka apelācijas tiesvedības ierosināšanas kārtību un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesuālo kārtību apelācijas instances tiesā nosaka Administratīvā procesa likums (turpmāk-APL). APL 161.panta otrā daļa nosaka, ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

[8] Izvērtējot minētas tiesību normas kontekstā ar lietas materiāliem, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa tiesnese ir atzinusi par pierādītu administratīvā pārkāpuma protokolā minēto M.V. darbību esamību, un tiesnesei nav bijušas šaubas par M.V. atzīšanos administratīvā pārkāpuma protokolā minēto darbību izdarīšanā.

[9] Apelācijas instances tiesas sēdē M.V. pilnvarotais pārstāvis paskaidroja, ka M.V. bija atzinies tādēļ, lai tiesa to ņemtu vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, jo pastāvēja iespēja saņemt arī arestu, kas negatīvi ietekmētu viņa darbu. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka minētais paskaidrojums nedod pamatu atzīt, ka M.V. pirmās instances tiesas sēdē savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

[10] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Jēkabpils rajona tiesas tiesnese ir pareizi novērtējusi lietas materiālus un M.V. paskaidrojumus (atzīšanos), pamatoti konstatējusi, ka M.V., veicot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 172402 minētās darbības, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzētā administratīvā atbildība LAPK 167.pantā. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas Jēkabpils rajona tiesas tiesneses lēmuma motivācijai, kas norādīta šī sprieduma [2] punktā, un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[11] APL, nosakot lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē, 302.panta otrajā daļā paredz, ka apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā šāds APL regulējums nav pietiekams administratīvā pārkāpuma lietās, kur pirmās instances tiesā netiek skatīti personu prasījumi APL izpratnē, bet gan personas publiskā atbildība. Ņemot vēra abu publisko atbildību (administratīvā un kriminālā) savstarpējo līdzību, kur galvenā atšķirība ir kaitējums, ko rada vai var radīt noteikta veida likumpārkāpums, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka jautājumā par lietas izskatīšanas robežām apelācijas instancē būtu vērā ņemams Kriminālprocesa likuma regulējums, ciktāl tas nav pretrunā ar LAPK un APL.

[12] Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu (epizodi) tikai ar nosacījumu, ka: 1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; 2) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; 3) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai. Minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā minētās tiesību normas būtu piemērojamas arī administratīvā pārkāpuma lietās gadījumos, kad pirmās instances tiesā pie administratīvās atbildības sauktā persona atzīst savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, pirmās instances tiesai nav šaubu par minētas personas vainu (atzīšanās patiesumu), pie administratīvās atbildības sauktā persona pirmās instances tiesā neapšauba lietā esošos pierādījumus. Pretējā gadījumā apelācijas instances tiesai šādos gadījumos būtu atkārtoti jānoskaidro visi LAPK 272.pantā minētie apstākļi, ieskatot, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, ko ņem vērā, uzliekot sodu. Ja pati pie administratīvās atbildības sauktā persona apelācijas sūdzībā neatzīst vienīgo atbildību mīkstinošo apstākli (vaļsirdīgu atzīšanos un nožēlu), kas bija par pamatu minimāla soda uzlikšanai, apelācijas instances tiesai, tomēr konstatējot administratīvo pārkāpumu, vairs nav nozīmes vērtēt pirmās instances tiesas tiesneša uzlikto sodu, jo no LAPK 2861.panta otrās daļas izriet, ka gadījumos, kad lietas tiek skatīta pēc pie administratīvās atbildības sauktās personas apelācijas sūdzības, apelācijas instances tiesa tāpat nevar pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu.

[13] Ņemot vērā, ka šajā lietā ir konstatējami visi trīs [12] minētie nosacījumi, Administratīva apgabaltiesa pārbauda tikai Jēkabpils tiesas tiesneses uzliktā soda pamatotību, kā arī, vai lietas izskatīšanā nav pieļauti tādi procesuāli pārkāpumi, kas būtu par pamatu personas atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Administratīvā apgabaltiesa attiecīgi nevērtē tiesas sēdē M.V. un viņa pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus un nopratināto liecinieku liecības, kas attiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem, kurus pirmās instances tiesas tiesnese Administratīvās apgabaltiesas ieskatā (skatīt šā sprieduma [6]-[10] punktus) pamatoti atzina par pierādītiem.

[14] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Jēkabpils tiesas tiesnese M.V. uzlikusi administratīvo sodu sankcijas ietvaros, kādu paredz LAPK 167.pants, kā arī, uzliekot sodu, ir ņēmusi vērā LAPK 23.pantā minētos apstākļus.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Jēkabpils tiesas tiesneses M.V. uzliktais administratīvais sods (Ls 50) ir samērīgs un pamatots.

[15] Administratīvā apgabaltiesa ar lietas materiāliem nekonstatē, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas gaitā policijā un lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā būtu pieļauti kādi procesuāli pārkāpumi, kas būtu par pamatu M.V. atbrīvošanai no administratīvās atbildības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2861.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Jēkabpils rajona tiesas tiesneses 2007.gada 5.aprīļa lēmumu, bet M.V. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš

Tiesneses S.Gintere

M.Osmane