Court dismissed appeal against administrative penalty for refusing alcohol test after driving.

NORAKSTS Lieta Nr.P129035907 143/AA43-0440-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 29.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš, tiesneses S.Gintere un M.Osmane,

piedaloties D.A. pilnvarotajam pārstāvim V.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par D.A. (personas kods (dzēsts personas kods)) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas, sakarā ar D.A. iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 2.marta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 27.februārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 180247 par to, ka D.A. 2007.gada 27.februārī plkst.2240 vadīja automašīnu Mercedes Benz E220, valsts reģistrācijas numurs (dzēsts valsts reģistrācijas numurs), Rīgā, pa Maskavas ielu no Slāvu ielas Dzērvju ielas virzienā un atteicās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Līdz ar to D.A. izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta astotās daļas pārkāpumu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 2.marta lēmumu D.A. atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.15panta astotajā daļā, un sodīts ar naudas sodu Ls 500 apmērā un administratīvo arestu uz 10 diennaktīm, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Lēmumā norādīti šādi argumenti: [2.1] D.A. tiesas sēdē neatzina administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos faktus un savu vainu pārkāpuma izdarīšanā, kā arī paskaidroja, ka transportlīdzekli apstādinājis pie veikala Maskavas ielā, dzinēju nav izslēdzis, kad pie viņa piebraukuši policisti un pieprasījuši uzrādīt dokumentus. Policisti pieprasījuši izkāpt no transportlīdzekļa un paziņojuši par aizdomām, ka lietots alkohols vai narkotiskās vielas, sakarā ar to nepieciešams doties uz medicīnisko pārbaudi. D.A. piekritis doties uz medicīnisko pārbaudi Hospitāļu ielā, taču vēlāk aiz satraukuma un noguruma, bailēm iegūt kādu infekcijas slimību, kā arī, uzklausot policijas darbinieku viedokli, atteicies nodot bioloģisko vidi pārbaudes veikšanai; [2.2] tiesas sēdē D.A. pārstāvis norādīja, ka D.A. vaina nav pierādīta, jo D.A. nav atteicies no pārbaudes, bet gan atteicies no bioloģiskās vides nodošanas sievietes klātbūtnes un sava etniskā stāvokļa dēļ; [2.3] no sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka D.A. vadīja transportlīdzekli, savukārt no medicīniskās pārbaudes protokola izriet, ka D.A. atteicies no ekspertīzes veikšanas, atsakoties nodot bioloģisko vidi. Tādējādi ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un apstākļi un pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs; [2.4] nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi. Atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

[3] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 2.marta lēmumu D.A. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt minēto lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi: [3.1] tiesa nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi pierādījumus, kas apstiprina pieteicēja vainu; [3.2] D.A. nav atteicies no medicīniskās pārbaudes veikšanas, jo tika veikta ārējā izskata, psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaude, un pēc tās rezultātiem netika konstatēts, ka D.A. atrastos alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu ietekmē; [3.3] no administratīvā pārkāpuma protokola nav saprotams, kādi iemesli bijuši transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanai uz medicīnisko pārbaudi un vai policijas darbiniekiem bija iespēja veikt pārbaudi uz vietas. Nav norādīts, kādos apstākļos transportlīdzeklis tika apturēts, līdz ar to nav pierādīts, ka D.A. vadīja transportlīdzekli; [3.4] šādos apstākļos D.A. nogādāšanai medicīniskajā iestādē nebija tiesiska pamatojuma.

[4] Tiesas sēdē D.A. pilnvarotais pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies D.A. pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka D.A. apelācijas sūdzība nepamatota.

[6] LAPK 149.15 panta astotā daļa nosaka, ka par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes [..] transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Saskaņā ar minētajām tiesību normām, lai kādu personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15panta astotās daļas, jākonstatē šādi apstākļi: [6.1] persona ir vadījusi transportlīdzekli, proti, ir transportlīdzekļa vadītājs; [6.2] policijas darbiniekam bija pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē; [6.3] transportlīdzekļa vadītājs ir atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai.

[7] Lietā nepastāv strīds par to, ka D.A. pirms aizturēšanas vadīja transportlīdzekli un ir uzskatāms par transportlīdzekļa vadītāju. To apliecina gan pats D.A. savos paskaidrojumos rajona tiesas sēdē, kas minēti šā sprieduma [2.1] punktā, gan administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 180247 ir norādīts, ka D.A. 2007.gada 27.februārī plkst.2240 vadīja automašīnu Rīgā pa Maskavas ielu no Slāvu ielas Dzērvju ielas virzienā. Līdz ar to ir nepamatots apelācijas sūdzībā minētais arguments, ka nav pierādīts fakts, ka D.A. vadīja transportlīdzekli.

[8] Apstākli, ka policijas darbiniekiem ir bijušas aizdomas par D.A. atrašanos alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, D.A. ir atzinis rajona tiesas sēdē, paskaidrojot, ka policijas darbinieki viņam ir izteikuši savas aizdomas, kā arī norādījuši uz nepieciešamību doties uz medicīnisko pārbaudi, kam arī D.A. piekritis. No lietas materiāliem secināms, ka policijas darbinieki D.A. veduši uz medicīnisko pārbaudi, nepiedāvājot veikt uz vietas alkohola koncentrācijas izelpojamā gaisā pārbaudi. No medicīniskās pārbaudes protokola Nr.1058 izriet, ka D.A. ārstam teicis, ka ir lietojis zālīti 2007.gada 8.februārī, un minētajā protokolā cita starpā ir norādīts, ka D.A. mēle ir sausa ar aplikumu, sklēras injecētas, vāja reakcija uz gaismu. Tādējādi konstatējams, ka policijas darbinieki nogādājuši D.A. uz medicīnas iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai uz aizdomu pamata par D.A. atrašanos tieši narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, bet ne par aizdomām par alkohola reibumu. Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtībā, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 14.1.punkts nosaka, ka medicīnisko pārbaudi (..) veic, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Līdz ar to ir nepamatoti apelācijas sūdzības argumenti, kas minēts šā sprieduma [3.3] un [3.4] punktā.

[9] Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtībā, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 13.punkts nosaka, ka medicīniskā pārbaude ietver:

1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;

2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;

3. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību noteiktajā pārbaudes protokolā. Minēto Ministru kabineta noteikumu 19.punkts nosaka, ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes, atsakās nodot bioloģiskās vides (asiņu, urīna vai siekalu) paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā. Ja tas iespējams, atzinumu sniedz, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika. Ņemot vērā, ka D.A. neapstrīd medicīniskās pārbaudes protokolā minēto apstākli, ka D.A. atteicās no paraugu ņemšanas bioloģiskā vidē – no urīna un asinīm, kā arī to apliecina D.A. paraksts medicīniskās pārbaudes protokolā, tad ir konstatējams, ka D.A. ir atteicies no medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai. Līdz ar to par nepamatotu ir uzskatāms arī apelācijas sūdzībā minētais arguments, kas minēts šā sprieduma [3.2] punktā.

[10] Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt D.A. apelācijas sūdzībā minētajam argumentam, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese nav vispusīgi un objektīvi izvērtējusi pierādījumus, kas apstiprina pieteicēja vainu. Tā kā D.A. bija atteicies no medicīniskās pārbaudes, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā apstāklim, ka D.A. 2007.gada 13.martā, tas ir, vairāk kā divas nedēļas pēc notikuma, brīvprātīgi ieradās Hospitāļu ielā, lai nodotu bioloģiskās vides paraugu, izskatāmajā gadījumā nav nozīmes. Atkārtotai pārbaudei un tās rezultātiem, iespējams, būtu nozīme, ja D.A. 2007.gada 27.februārī būtu nodevis bioloģiskās vides paraugus, piekrītot medicīniskās pārbaudes veikšanai, bet pēc tam nebūtu piekritis pārbaudes rezultātiem.

[11] Ņemot vērā iepriekšminēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada

2.marta lēmumu D.A. ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15panta astotās daļas. Tā kā D.A. par minēto administratīvo pārkāpumu ir uzlikts minimālais sods, kādu nosaka minētā tiesība norma, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 2.marta lēmums ir atzīstams par tiesisku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta pirmās daļas 1.punktu un Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 2.marta lēmumu, bet D.A. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) E.Puriņš

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) M.Osmane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis E.Puriņš Rīgā 2008.gada 29.februārī