Court dismisses appeal against traffic fine, upholding police finding of driver's fault in collision.

Lietas Nr. 133011116

Lietas arhīva Nr. 1-0111-16/17

S PR IED UM S

Siguldā, 2016.gada 9.maijā

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Dreimane rakstveida procesā, izskatīja /pers. A/ sūdzību par 2015.gada 24.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu Nr.2370, lietā Nr.PC200136 un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus

Aprakstošā daļa

2015.gada 28.decembrī no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes ( turpmāk- Istāde) saņemta /pers. A/ (

turpmāk sūdzības iesniedzējs) sūdzība par 2015.gada 24.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes lēmumu

Nr.2370 ( turpmāk- Iestādes lēmums), lietā Nr.PC200136 un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

No lietas materiāliem konstatējams, ka ar 2015.gada 11.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja vecākā inspektora majora /pers. B/ lēmumu par ceļu satiksmes negadījuma faktu 2015.gada 10. septembrī

/adrese/, kur notikusi sadursme, nolemts atteikt uzsākt kriminālprocesu, ievērojot to, ka cietušais /pers. C/ nevēlas iesniegt pieteikumu kriminālprocesa

uzsākšanai tādā procesā, kuru var uzsākt tikai uz šāda iesnieguma pamata.

Ar lēmumu materiāls nosūtīts izskatīšanai RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2015.gada 19.oktobrī plkst. 8:30 VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas inspektors I.Tiļļa

sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC200136, par to, ka 2015.gada 10.septembrī plkst. 11:46 Rīgā, vadītājs /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/, pa Mazā Rencēnu ielu, virzienā no Jāņavārtu ielas puses uz Slāvu ielas pusi, un pretī ēkai Mazā

Rencēnu iela 2, veicot kreiso pagrieziena manevru, nepārliecinājās par to, ka aiz viņa braucošais transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/,

bija uzsācis apdzīšanu, kā rezultātā izraisīja sadursmi, bojājot to. Tādejādi, /pers. A/, pārkāpjot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.

571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 76.punktā minēto prasību pārkāpums, par kura pārkāpšanu atbildība, paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.6 panta otrajā daļā.

Ar 2015.gada 23.oktobra Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenās inspektores Valsts

amatpersona lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC200136 ( turpmāk -Sākotnējais lēmums) /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 20.00 euro apmērā

par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.6.panta pirmās un otrās daļas.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis Iestādē.

2015.gada 24.novembrī ar VP RRP KPP priekšnieka vietnieka A.Pumpura Lēmumu Nr.2370 ( turpmāk- Iestādes lēmums), Sākotnējais lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC200136 atstāts negrozīts, bet sūdzība noraidīta.

Iestāde savu lēmumu pamatojusi ar sekojošiem argumentiem.

2015.gada 09.septembrī, Rīgā, ap plkst. 11.46 , uz M.Rencēnu ielas iepretim namam Nr.2, notika transportlīdzekļu sadursme starp

automobili /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs /pers. D/ un automobili /TL marka/ (turpmāk - mikroautobuss)

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs /pers. A/.

VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk - PPP ???) jaunākais inspektors D.Gruznovs par notikušo

ceļu satiksmes negadījumu sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ307058. Notikuma vietā veikta

fotografēšana.

Tā kā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cieta mikroautobusa pasažieris /pers. C/ (/pers. C/), lietas materiāli tālākai izskatīšanai

tika nodoti VP RRP KPP Satiksmes noziegumu izskatīšanas birojam (turpmāk - SNIB).

VP RRP KPP SNIB vecākais inspektors E.Oščenkovs, apkopojot lietas materiālus, sazinājās ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo

personu un noskaidroja, ka /pers. C/ (/pers. C/) nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess. Līdz ar to 2015.gada 11.septembrī vecākais

inspektors Valsts amatpersona pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo no cietušās personas netika pieņemts

saņemts pieteikums par kriminālprocesa uzsākšanu. Pēc kā lietas materiāli tālākai izvērtēšanai nodoti VP RRP KPP Satiksmes

administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojam (turpmāk – SAPIB).

VP RRP KPP SAPĪB lietas materiāliem pievienoja mikroautobusa vadītāja iesniegumu, tāpat tika pievienots videoieraksts, kurā

redzama ceļu satiksmes negadījuma norise. Pēc kā VP RRP KPP SAPĪB Meklēšanas nodaļas (turpmāk - MN) inspektors I.Tiļļa,

analizējot situāciju kopumā, secināja, ka no mikroautobusa vadītāja /pers. A/ puses saskatāmi Latvijas Republikas Ministru kabineta

noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 76.punkta prasību pārkāpumi. Līdz ar to, /pers. A/

tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC200136.

2015.gada 23.oktobrī VP RRP KPP SAPĪB Administratīvās nodaļas galvenā inspektore K.Sruoģe, izskatot lietas materiālus un

uzklausot /pers. A/ situācijas skaidrojumu, secināja, ka viņa rīcība bija pretrunā Ceļu satiksmes noteikumu 76. un 89.punkta prasībām.

Līdz ar to, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.6 panta pirmo daļu un otro daļu, tika pieņemts

lēmums lietā Nr.PC200136 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam naudas sodu 20 euro apmērā.

Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka nepiekrīt VP RRP KPP SAPĪB Administratīvās nodaļas galvenās inspektores K.Smoģes

pieņemtajam lēmumam lietā Nr.PC200136 un lūdz lietu pārskatīt. Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka pirms manevra veikšanas bija

izdarījis visas nepieciešamās darbības, lai droši veiktu kreisā pagrieziena manevru. Tāpat viņš norāda, ka savlaicīgi redzējis automobili

/TL marka/, taču tas atradies pietiekami drošā attālumā.

/pers. A/ paskaidrojumā, kuru policijas darbiniekiem sniedza notikuma vietā, pēc būtības norāda, ka vadīja mikroautobusu pa

M.Rencēnu ielu no Katlakalna ielas puses Dienvidu tilta virzienā. Iepretim M.Rencēnu ielas namam Nr.2 viņam bija nepieciešams veikt

kreisā pagrieziena manevru. Tā kā paraugoties spoguļos nevienu transportlīdzekli viņš nav redzējis, /pers. A/ ieslēdzis kreisā pagrieziena

virzienrādītāja signālu un uzsācis manevru. Negaidīti, manevra laikā /pers. A/ ieraudzījis automobili /TL marka/, kura vadītājs bija

uzsācis apdzīšanas manevru, pēc kā notika transportlīdzekļu sadursme.

Papildus paskaidrojumā /pers. A/, kas iesniegts VP RRP KPP SAPĪB pēc būtības norāda, ka nepiekrīt situācijai, ka tieši viņš ir

ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs.

/pers. D/ paskaidrojumā, kuru policijas darbiniekiem sniedza notikuma vietā, pēc būtības norāda, ka vadīja automobili /TL marka/

pa M.Rencēnu ielu Slāvu ielas virzienā (no Katlakalna ielas puses). Vadot transportlīdzekli, viņš ievērojis, ka pa priekšu ar nelielu

kustības ātrumu brauca mikroautobuss. Ņemot vērā minēto, /pers. D/ nolēmis veikt apdzīšanas manevru, līdz ar to viņš ieslēdza kreisā

pagrieziena gaismas virzienrādītāju un uzsāka apdzīšanas manevru. Atrodoties jau praktiski blakus mikroautobusam, tā vadītājs negaidīti

uzsāka kreisā pagrieziena manevru, kā rezultātā notika transportlīdzekļu sadursme.

Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar notikuma vietā veiktiem fotouzņēmumiem, VP RRP KPP secina, ka ceļu satiksmes

negadījums, kurā tika bojāti automobilis /TL marka/ un mikroautobuss, notika Rīgā, uz M.Rencēnu ielas iepretim namam Nr.2, brīdī,

kad mikroautobuss, kas brauca pa M.Rencēnu ielu no Katlakalna ielas puses Dienvidu tilta virzienā un iepretim M.Rencēnu ielas namam

Nr.2, veicot kreisā manevru, lai iebrauktu nama teritorijā, bet uztriecās automobilis /TL marka/ vadītājs, kas brauca tajā pat virzienā

taisni un veica mikroautobusa apdzīšanu.

Vērtējot lietas materiāliem pievienoto videoierakstu, kurā redzama ceļu satiksmes negadījuma norise, VP RRP KPP secina, ka

konkrētajā gadījumā notikuma vieta atrodas rotējošas kameras redzes lokā, līdz ar to notikuma vieta kameras redzes lokā ir īsu laika

sprīdi. Videoierakstā redzams, ka pa brauktuvi, pa labo brauktuves pusi, pārvietojas sarkanas krāsas mikroautobuss, kas pārvietojas ar

nelielu kustības ātrumu. Mikroautobusam tuvojoties iebrauktuvei, kameru redzeslokā parādās gaišas krāsas kravas automobilis (/TL

marka/), kas pārvietojas ar ievērojami lielāku kustības ātrumu, nekā mikroautobuss. Tajā pat laikā no videoieraksta redzams, ka

automobilis /TL marka/ jau pārvietojas pa pretējā virziena kustības joslu. Tālāk no ieraksta redzams, ka mikroautobus uzsāk kreisā

pagrieziena manevru, aizšķērsojot ceļu, ar ievērojami lielāku kustība ātrumu braucošam automobilim /TL marka/, kā rezultātātā notiek

transportlīdzekļu sadursme.

Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka pirms pagriezienam manevra uzsākšanas redzēja tālumā esošo automobili /TL marka/, kā arī pirms

manevra bija ieslēdzis pagrieziena virzienrādītāja signālu, līdz ar to automobiļa /TL marka/ vadītājam, pārvietojoties ar lielāku kustības

ātrumu, nebija tiesības uzsākt manevru. Uz minētiem argumentiem VP RRP KPP norāda, ka videoierakstā, kaut nepār liecinoši, bet

redzams, ka mikroautobusam deg aizmugurējie lukturi, taču nav nosakāms, kas tie ir par signāliem, vai tie ir gabarītlukturi, vai arī

bremžu signāli. Taču viennozīmīgi videoierakstā redzams, ka mikroautobusam nav ieslēgts pagrieziena virzienrādītāja signāls, jo tas, VP

RRP KPP ieskatā, īpaši izceļas darbības laikā, t.i., mirgo un ir spožāks, nekā stopsignāls vai gabarītlukturi.

Analizējot lietas materiālus kopumā, VP RRP KPP secina, ka konkrētajā gadījumā tikai no mikroautobusa puses saskatāmi Ceļu

satiksmes noteikumu punktu prasību pārkāpumi, jo, ja pirms manevra veikšanas viņš būtu pilnvērtīgi pārliecinājies par manevra drošību,

tad nepārprotami viņš būtu savlaicīgi pamanījis automobili /TL marka/, kura vadītājs veica apdzīšanas manevru un, VP RRP KPP ieskatā,

jau ilgstošāku laika periodu atradās pretējā virziena kustības joslā. Tajā pat laikā VP RRP KPP norāda, ka ieslēgts pagrieziena gaismas

virzienrādītājs nedod priekšrocību transportlīdzekļa vadītājam veikt pagrieziena manevru attiecībā pret apdzenošo transportlīdzekļa

vadītāju, brīdī, kad tas ir uzsācis apdzīšanas manevru un atrodas pretējā virziena kustības joslā.

Balstoties uz minēto un lietas materiāliem kopumā, VP RRP KPP uzskata, ka attiecībā pret automobiļa /TL marka/ vadītāju /pers.

A/ VP RRP KPP SAPĪB administratīvās nodaļas galvenā inspektore K.Sruoģe pamatoti pieņēma lēmumu lietā Nr.PC200136 par viņa

saukšanu pie administratīvās atbildības, atbilstoši LAPK prasībām, par Ceļu satiksmes noteikumu 76. un 89.punkta prasību

pārkāpumiem, līdz ar to lēmums lietā ir likumīgs un pamatots. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam pirms

nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs

pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu, kā arī nogriežoties pa kreisi

vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem

transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu ( lietas 7.-9.lapa).

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, 2015.gada 11.decembrī sūdzības iesniedzējs par to iesniedzis sūdzību Iestādei. Savukārt 2015.gada 28.decembrī

sūdzība saņemta Rīgas rajona tiesā.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā par Iestādes lēmumu lūdzis tiesu atcelt Iestādes lēmumu, jo lēmumu uzskata par nepamatotu turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka ir invalīds, tāpēc brauc lēni un pārdomāti, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Uzskata, ka viņš nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 76.punktu: pirms pagrieziena pa kreisi bija samazinājis ātrumu un savlaicīgi ieslēdzis kreisā

pagrieziena gaismas virzienrādītāju. Pirms manevra veikšanas bijis pārliecinājies, ka netraucē nevienam aiz viņa braucošam transportlīdzeklim, jo

transportlīdzeklis /TL marka/ (marka tika noskaidrota tikai pēc avārijas) bija tālumā un nevarēja traucēt veikt manevru. Par ieslēgto pagrieziena gaismas

rādītāju var liecināt /pers. C/, kurš braucis Sūdzības iesniedzēja automašīnā (viņš dzirdējis skaņu, kura rodas, kad ir ieslēgts pagrieziena rādītājs).

Norāda, ka nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumu 89.punktu, jo brīdī, kad bija samazinājis ātrumu un ieslēdzis kreisā pagrieziena gaismas

virzienrādītāju, aiz Sūdzības iesniedzēja nebijis transportlīdzeklis, kas uzsācis apdzīšanu.

Sūdzības iesniedzējs piekrīt /pers.D/ liecībām, ka Sūdzības iesniedzēja automašīna /TL marka/ brauca ar nelielu ātrumu. Tas ir skaidrojams ar to,

ka samazinājis ātrumu un ieslēdzis kreiso pagrieziena gaismas virzienrādītāju, lai veiktu pagriezienu.

Uzskata, ka /pers.D/ nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu 121. 2.punktu, jo bija uzsācis apdzīšanas manevru transportlīdzeklim, kas samazināja

ātrumu un bija ieslēdzis kreiso pagrieziena signālu.

Uzskata, ka /pers.D/ nav ievērojis ceļu satiksmes noteikumu 114.punktu, par ko var liecināt avārijā iesaistīto transportlīdzekļu bojājumu raksturs

(stipri sasistas automašīnas, pat neskatoties uz to, ka abas brauca vienā virzienā) un videoieraksts, kurā redzams, ka /TL marka/ “pārvietojas ar

ievērojami lielāku kustības ātrumu”.

Uzskata, ka videoierakstu nevar uzskatīt par pierādījumu tam, ka automašīnai /TL marka/ nebija ieslēgts gaismas virzienrādītājs, jo lēmumā

Nr.2370 arī minēts, ka notikuma vieta kameras redzes lokā ir īsu brīdi un ieraksts ir nepārliecinošs.

Uzskata, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nebija izvērtēts, ka transportlīdzeklis /TL marka/ ir veicis apdzīšanas manevru ieslēdzot kreiso pagrieziena

gaismas virziena rādītāju.

Uzskata, ka /pers.D/ nav ievērojis ceļu satiksmes noteikumu 121.4 punktu un 123.4punktu, jo uzsācis apdzīšanas manevru transportlīdzeklim vietā,

kur reāli nebūtu iespējams manevru pabeigt līdz krustojumam un pagriezienam, kas atrodas pirms Dienvidu tilta (attālums mazāks par 50 metriem).

2016.gada 4.janvārī ar Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt tiesvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 9.maijā. Lietas dalībniekiem paziņots par laiku,

kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2016.gada 20.janvārim.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

Motīvu daļa

Iepazīstoties un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, secināms, ka Iestādes lēmums ir

atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar APK 289. 6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai, jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Izskatot sūdzību, tiesa izvērtē

sūdzībā ietvertos iebildumus un argumentus.

Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējusi pārsūdzētajā lēmumā norādīto pamatojumu, kopsakarā ar sūdzībā norādītajiem

argumentiem, secina, ka Iestāde pareizi novērtējusi faktiskos apstākļus, normatīvie akti interpretēti pareizi, iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pietiekams. Tiesa konstatē, ka lietas faktiskie apstākļi sakrīt ar konkrēto tiesību normu tiesisko sastāvu.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav iegūti tādi pierādījumi, kuri varētu radīt tiesai šaubas par tiem apstākļiem, kurus

konstatējusi amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolā. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtajai daļai –

protokolā fiksētās ziņas ir pierādītas.

Izvērtējot sūdzībā noradītos argumentus, tiesa Iestādes lēmuma pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK

289. panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto, bet norāda savus apsvērumus.

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē, ka Iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā būtu izdarījusi procesuālus pārkāpumus,

kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar LAPK 243.panta ceturtās daļas noteikumiem protokols par administratīvo pārkāpumu ir līdzeklis, ar kuru konstatē faktus, uz kuru

pamata likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

No 2015.gada 23.oktobra Sākotnējā lēmuma izriet, ka administratīvā pārkāpuma esamība konstatēta ar 2015.gada 19.oktobra administratīvā

pārkāpuma protokolu PC 200136, kurā konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 76., 89.punktu, par ko administratīvā

atbildība paredzēta pēc LAPK 149.6.panta otrās daļas ( lietas 10.a lapa).

Lietā nav strīda par to, ka notikuma dienā sūdzības iesniedzējs vadījis automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, pa Mazā

Rencēnu ielu, virzienā no Jāņavārtu ielas puses uz Slāvu ielas pusi un pretī ēkai Mazā Rencēnu iela 2, veicot kreiso pagrieziena manevru.

Lietā pastāv strīds par to, vai ir pietiekoši pierādījumi tam, ka viņš ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumu ( turpmāk –CSN) 76., 89.punktu, kas

norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā. Sūdzības iesniedzēja ieskatā ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis transportlīdzekļa /TL marka/ vadītājs.

LAPK 149.6.pantā paredzēts sods par braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšanu.

LAPK 149.6.panta pirmā daļa noteic, ka par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, izsaka brīdinājumu

vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas

sodu piecpadsmit euro apmērā.

Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka,uzliek naudas sodu

velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz trīsdesmit euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Tādejādi, lai sūdzības iesniedzēju sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, tas ir, LAPK 149. 6.panta pirmajai un

otrajai daļai, nepieciešams konstatēt, ka viņš ir pārkāpis CSN 76., 89.punktu prasības ( likuma redakcijā līdz 2015.gada 31.decembrim), kas viņam

inkriminēts administratīvā pārkāpuma protokolā.

CSN 76.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad

transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

Savukārt CSN 89.punkts noteic, ka nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa

vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

Līdz ar to izskatāmajā lietā ir nepieciešams izvērtēt lietā esošos pierādījumus un pārbaudīt vai sūdzības iesniedzēja darbībās ir konstatējams LAPK

149.6.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcija vai amatpersonas

likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši šā paša panta ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Minētā panta piektā daļa tostarp noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos konstatēti sekojoši pierādījumi.

No lietā esošā administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka 2015.gada 19.oktobrī plkst. 8:30 VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas

inspektors I. Tiļļa sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC200136, par to, ka 2015.gada 10.septembrī plkst. 11:46 Rīgā, vadītājs /pers.

A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/, pa Mazā Rencēnu ielu, virzienā no Jāņavārtu ielas puses uz Slāvu ielas pusi un pretī

ēkai Mazā Rencēnu iela 2, veicot kreiso pagrieziena manevru, nepārliecinājās par to, ka aiz viņa braucošais transportlīdzeklis /TL marka/, valsts

reģ.Nr./TL numurs/, bija uzsācis apdzīšanu, kā rezultātā izraisīja sadursmi, bojājot to. Tādejādi, pārkāpjot 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta

noteikumu Nr. 571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 76.punktā minēto prasību pārkāpums, par kura pārkāpšanu atbildība, paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.6 panta otrajā daļā( lietas 10a.lapa).

No lietā esošā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas 2015.gada 10.septembra protokola Nr. EZ 307058 un tajā attēlotās ceļu satiksmes

negadījuma shēmas redzams, ka 2015.gada 10.septembrī plkst. 11:46 Rīgā Mazā Rencēnu ielā pie nama Nr.2 notikusi sadursme starp divām

automašīnām /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/, kuru vadīja /pers. A/ un /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/, kuru vadīja /pers. D/. No ceļu

satiksmes negadījuma shēmas redzams abu automašīnu novietojums pēc negadījuma, tas, ka abu automašīnu priekšpuses novietotas pagriezienā pa kreisi

no Māzās Rencēnu ielas, virzienā uz nama Nr.2 pusi ( lietas 23.lapa).

No minētās shēmas izriet, ka kreiso pagriezienu veicis sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ( oriģināliem) pievienotā videoieraksta un fotogrāfijām redzams, ka pa brauktuvi ( pēc CSNg

shēmas Mazā Rencēnu iela Salu ielas virzienā), pa labo brauktuves pusi, pārvietojas sarkanas krāsas mikroautobuss (/TL marka/, valsts

reģ.Nr./TL numurs/) , kas pārvietojas ar nelielu kustības ātrumu. Sarkanas krāsas mikroautobusam tuvojoties iebrauktuvei uz Mazās

Rencēnu ielas namu Nr.2, kameru redzeslokā parādās baltas krāsas kravas automobilis ar uzrakstu Venden (/TL marka/), kas pārvietojas

ar ievērojami lielāku kustības ātrumu, nekā mikroautobuss un veic apdzīšanas manevru, atrodoties pretējās braukšanas joslā. No

videoieraksta redzams, ka brīdī, kad baltas krāsas kravas automobilis jau faktiski ir blakus sarkanas krāsas mikroautobusam,

mikroautobuss uzsāk kreisā pagrieziena manevru, aizšķērsojot ceļu, ar ievērojami lielāku kustības ātrumu braucošam automobilim /TL

marka/, kā rezultātā notiek transportlīdzekļu sadursme. No lietā esošā videoieraksta nav redzams, ka sarkanās krāsas mikroautoubusam,

pirms manevra uzsākšanas ir ieslēgti kreisā pagrieziena rādītāji.

No sūdzības iesniedzēja /pers. A/ sākotnējā paskaidrojuma, kuru viņš policijas darbiniekiem sniedzis notikuma vietā 2015.gada

10.septembrī, izriet, ka viņš vadījis mikroautobusu /TL marka/, valsts reģ.Nr./TL numurs/ pa M.Rencēnu ielu no Katlakalna ielas puses

Dienvidu tilta virzienā 40 km/h. Iepretim M.Rencēnu ielas namam Nr.2 nogriezies pa kreisi. Paskatījies aizmugures skata spogulī,

automašīnas neesot bijušas redzamas, tādēļ ieslēdzis kreiso pagriezienu un sācis nogriezties. Šajā brīdī ieraudzījis, ka viņu apdzenot

kravas automašīna. Notikusi sadursme, viņš neko neesot spējis darīt ( lietas 14.lapa)un uzsācis manevru. Negaidīti, manevra laikā /pers.

A/ ieraudzījis automobili /TL marka/, kura vadītājs bija uzsācis apdzīšanas manevru, pēc kā notikusi transportlīdzekļu sadursme ( lietas

12.,14.lapa).

Savukārt no lietā esošā /pers. A/ papildus paskaidrojuma, kas iesniegts VP RRP KPP SAPĪB priekšniekam 2015.gada 22.oktobrī,

viņš jau norādījis, ka nepiekrīt situācijai, ka tieši viņš ir ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs un to, ka inspektors Tiļļa cenšoties viņu

pārliecināt, ka tieši viņš radījis avārijas situāciju ( lietas 15.lapa).

No lietā esošā /pers. D/ paskaidrojuma, kuru viņš sniedzis policijas darbiniekiem notikuma vietā 2015.gada 10.septembrī, izriet,

ka vadījis automobili /TL marka/ pa M.Rencēnu ielu Slāvu ielas virzienā (no Katlakalna ielas puses). Vadot transportlīdzekli, ievērojis,

ka pa priekšu ar nelielu kustības ātrumu brauc mikroautobuss. Ņemot vērā minēto, viņš, /pers. D/, nolēmis veikt apdzīšanas manevru,

līdz ar to ieslēdza kreisā pagrieziena gaismas virzienrādītāju un uzsāka apdzīšanas manevru. Atrodoties jau praktiski blakus

mikroautobusam, tā vadītājs negaidīti uzsācis kreisā pagrieziena manevru, kā rezultātā notika transportlīdzekļu sadursme ( lietas

12a.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, ticami un attiecināmi, pilnībā apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā

pārkāpuma būtību.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītajam apstāklim, ka viņš esot pārliecinājies par manevra- kreisā pagrieziena izdarīšanas drošību,

jo tas ir pretrunā ar lietā noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem un paša sūdzības iesniedzēja notikuma vietā sniegtajiem paskaidrojumam policijas

darbiniekam.

Tāpat tiesa pievienojas Iestādes lēmumā izdarītajiem secinājumiem par to, ka konkrētajā gadījumā tikai no sūdzības iesniedzēja

vadītā transportlīdzekļa puses saskatāmi Ceļu satiksmes noteikumu punktu prasību pārkāpumi, jo, ja pirms manevra veikšanas viņš būtu

pilnvērtīgi pārliecinājies par manevra drošību, tad nepārprotami viņš būtu savlaicīgi pamanījis automobili /TL marka/, kura vadītājs veica

apdzīšanas manevru un jau ilgstošāku laika periodu atradās pretējā virziena kustības joslā. Kā arī ieslēgts pagrieziena gaismas

virzienrādītājs nedod priekšrocību transportlīdzekļa vadītājam veikt pagrieziena manevru attiecībā pret apdzenošo transportlīdzekļa

vadītāju, brīdī, kad tas ir uzsācis apdzīšanas manevru un atrodas pretējā virziena kustības joslā.

Tiesa izvērtējot pierādījumus, secina, ka sūdzības iesniedzējs, konkrēti skatāmajā gadījumā ir vainojams CSN 76. un 89.punktu pārkāpumos, līdz

ar ko pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.6.panta pirmās un otrās daļas.

Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sods piemērots atbilstoši LAPK 35.panta otrajā daļā

noteiktajam un LAPK 149.6.panta otrajā daļā noteiktajai soda sankcijai, soda sankcijas minimālajā robežā. Līdz ar to secināms, ka sūdzības

iesniedzējam sods ir piemērots pamatoti un atbilst likuma normu prasībām.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, tiesa secina, ka iestādes lēmums ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav iemeslu, bet sūdzība ir noraidāma.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a

Atstāt negrozītu 2015.gada 24.novembra Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka A.Pumpura

lēmumu Nr.2370 “Par apstrīdēto lēmumu lietā Nr.PC200136”, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā, Siguldā.

Tiesnese M.Dreimane