Court allows cash flow support to SME after finding tax office erred in using VAT data for turnover calculation.

Lietas Nr. A420206521

AA43-0403-26/14

ECLI:LV:ADAT:2026:0217.A420206521.17.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 17. februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneses Ieva Dambe un

Sandra Gintere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „SENDEKO LATVIA” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas

krituma kompensēšanai par 2021. gada aprīli izdošanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „SENDEKO

LATVIA” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 15. februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,, SENDEKO LATVIA ” vērsās Valsts ieņēmumu dienestā

(turpmāk – dienests) ar iesniegumu atbalsta saņemšanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (turpmāk –

atbalsts) par 2021. gada aprīli.

[2] Ar dienesta 2021. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 33.17-6/22.10/7322 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

atstāts negrozīts dienesta 2021. gada 20. maija lēmums Nr. 33.17-3/17.9.1/47665, ar kuru pieteicējai atteikts

piešķirt atbalstu. Pārsūdzētais lēmums pamatots šādi.

[2.1] Dienests atzina, ka, vērtējot pieteicējas apgrozījuma kritumu, ir jāvērtē pievienotās vērtības nodokļa

(turpmāk – PVN) deklarācijas dati, citi dati nav jāvērtē.

[2.2] Salīdzinot pieteicējas PVN deklarācijā par 2021. gada aprīli norādīto apgrozījumu ar vidējo

apgrozījumu 2020. gada augustā–oktobrī, dienests konstatēja, ka tas ir krities vismaz par 20 %. Vienlaikus,

salīdzinot apgrozījumu 2021. gada aprīlī ar 2019. gada aprīļa vai 2020. gada aprīļa apgrozījumu, dienests

konstatēja, ka tas nav krities vismaz par 30 %, tas nav pieaudzis (palielinājies). Līdz ar to dienests atzina, ka

neizpildās Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes

skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – Atbalsta noteikumi) 4.2.1.

apakšpunkta nosacījumi.

[2.3] Pieteicēja kā nodokļu maksātāja reģistrējusies 2011. gada 6. jūnijā, tāpēc uz to nav attiecināmi minēto

noteikumu 4.2.2. un 4.2.3. apakšpunkta nosacījumi.

[2.4] Pieteicēja nekvalificējas atbalstam arī pēc 4.2.4. apakšpunkta nosacījumiem, jo tās apgrozījums 2021.

gada aprīlī nav krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada aprīlī.

[3] Pieteikums tiesai par labvēlīga administratīvā akta izdošanu pamatots šādi.

[3.1] Definīcija „apgrozījums” nesatur jēdzienu „avanss”. Ministru kabinets Atbalsta notikumos neiekļāva

normu, kura noteiktu, ka, apstiprinot apgrozījuma rādītāju, ņem vērā PVN deklarācijā norādīto taksācijas perioda

kopējo darījumu vērtību bez PVN (avansa un apgrozījuma summa). Tādējādi pieteicēja uz 2021. gada 6. maiju

pareizi aprēķināja apgrozījumu par 2021. gada aprīli, neietverot apgrozījumā saņemtos avansus.

[3.2] Iesniegums par atbalsta saņemšanu tika iesniegts 2021. gada 6. maijā, tādējādi grozījumi Atbalsta

noteikumos, kas stājās spēkā 2021. gada 8. jūnijā, nav piemērojami. Dienestam bija pienākums vadīties pēc

Atbalsta noteikumu 2021. gada 18. februāra redakcijas, jo pieteicējas iesniegums un faktiskie apstākļi ar

darījumiem, arī avansiem, bija saistīti ar 2021. gada aprīli.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 15. februāra spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojot

šādi.

[4.1] Tiesa vērtēja, vai pieteicējai ir piešķirams prasītais labums, ņemot vērā to tiesisko regulējumu, kāds tas

bija labuma prasīšanas brīdī, tas ir, Atbalsta noteikumu redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 4. marta līdz 7.

jūnijam.

[4.2] Tiesa pārbaudīja, vai attiecībā uz pieteicēju izpildās Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunkts – atbalsta

perioda mēnesī tās apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā,

septembrī un oktobrī kopā, un atbalsta perioda mēnesī apgrozījums krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar

apgrozījumu 2019. vai 2020. gada atbilstošajā mēnesī.

[4.3] Tiesa konstatēja, ka dienests ņēma vērā pieteicējas 2019. gada aprīļa, 2020. gada augusta, septembra

un oktobra, kā arī 2021. gada aprīļa PVN deklarācijās norādītās kopējās darījumu vērtības. Proti, nosakot attiecīgā

mēneša apgrozījumu, dienests ņēma vērā PVN deklarācijas 40. rindā norādīto vērtību, secinot, ka pieteicējas

apgrozījums 2019. gada aprīlī bija 98 452,52 euro, 2020. gada augustā – 95 090,39 euro, 2020. gada septembrī –

146 865,77 euro, 2020. gada oktobrī – 102 645,36 euro un 2021. gada aprīlī – 69 733,92 euro (lietas 39., 42., 45.,

48. un 51. lapa).

Veicot aprēķinus atbilstoši PVN deklarācijās norādītajām kopējām darījumu vērtībām, dienests, salīdzinot

pieteicējas PVN deklarācijā par 2021. gada aprīli norādīto apgrozījumu 69 733,92 euro ar vidējo apgrozījumu

2020. gada augustā–oktobrī 114 867,17 euro, konstatēja, ka apgrozījums ir krities vismaz par 20 %. Turpretim,

salīdzinot apgrozījumu 2021. gada aprīlī 69 733,92 euro ar 2019.gada aprīļa apgrozījumu attiecīgi 98 452,52 euro,

dienests konstatēja, ka apgrozījums nav krities vismaz par 30 % (samazinājums ir 29,17 %).

Pieteicēja uzskata, ka dienests kļūdaini noteicis definīciju „apgrozījums”, jo avansa maksājumi nav iekļauti

apgrozījumā. Līdz ar to, nosakot attiecīgā mēneša apgrozījumu, dienestam vajadzējis ņemt vērā pieteicēja datus bez

avansiem, proti, apgrozījumu par 2019. gada aprīli 93 766,68 euro, 2020. gada augustu – 86 235,87 euro, 2020.

gada septembri – 154 012,01 euro, 2020. gada oktobri – 100 858,25 euro un 2021. gada aprīli – 61 101,60 euro.

Pamatojoties uz minēto, pieteicējas ieskatā apgrozījuma rādītāji atbilst noteikumu Nr. 676 4.2.1. [apakš]punktam,

jo, salīdzinot 2021. gada un 2019. gada aprīļa apgrozījumu bez avansa, apgrozījums ir krities par 30 %

(samazinājums ir 34,84 %).

Tiesa secināja, ka lietā ir strīds par to, vai apgrozījumu Atbalsta noteikumu izpratnē veido arī avansā

saņemtie maksājumi un vai pieteicējai ir konstatējams apgrozījuma kritums 2021. gada aprīlī.

[4.4] Tiesa atsaucās uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.5 panta pirmās un otrās daļas, likuma „Par

grāmatvedību” 8. panta piektās daļas, 9. panta pirmās daļas un 13. panta piektās un sestās daļas un Gada pārskatu

un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk – Gada pārskatu likums) 3. panta pirmās un trešās daļas regulējumu,

secinot, ka nodokļu un grāmatvedības jomā ar jēdzienu „apgrozījums” saprot ieņēmumus. Tiesa atzina, ka arī

ieņēmumi avansa maksājuma veidā ietilpst Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktā ietvertā jēdziena „uzņēmuma

apgrozījums” saturā.

[4.5] Tiesa uzskatīja, ka, vērtējot saimnieciskās darbības apgrozījuma kritumu, dienests pamatoti aprēķinam

ir ņēmis vērā attiecīgo periodu PVN deklarāciju 40. rindās „Kopējā darījuma vērtība” iekļautās vērtības.

[4.6] Tiesa secināja, ka pieteicējas apgrozījums, salīdzinot ar 2021. gada un 2019. gada aprīļa apgrozījumu

(ieņēmumiem), nav krities vismaz par 30 %, kas ir šķērslis labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[5] Apelācijas sūdzībā pieteicēja norāda šādus argumentus

[5.1] Tiesa nepamatoti secināja, ka Atbalsta noteikumu 4.3 punkts tika papildināts, lai precizētu noteikumu

normu piemērošanu par uzņēmēju saimniecisko darbību, tostarp par periodu, kas bija spēkā pirms noteikumu

grozījumiem. Šis noteikumu punkts ir spēkā attiecībā uz 2021. gada maija un jūnija Covid-19 krīzes skarto

uzņēmumu iesniegumiem, bet nav piemērojams attiecībā uz pieteicējas iesniegumu par 2021. gada aprīli.

[5.2] Atbalsta noteikumu projekta sākotnējā ziņojumā (anotācijā) nav norādīts par avansu, kā arī par to, ka

apgrozījumā ir iekļaujami samaksātie avansi. Ministru kabinets nevienā noteikumu redakcijā līdz 2021. gada 7.

jūnijam neplānoja iekļaut saņemto avansu uzņēmumu rādītājos sakarā ar Covid-19 krīzes skartā uzņēmumu

iesnieguma sagatavošanu. Avansa rēķins vēl nenosaka, ka notiek darījums. Tikai pēc pavadzīmes izsniegšanas

pārdevējs var atspoguļot preču cenu ieņēmumos (apgrozījumā). Nodokļu maksātājam nav tiesību palielināt

ieņēmumus (vai apgrozījumu) pēc avansa maksājuma saņemšanas. Ņemot vērā, ka ieņēmumi ir jānorāda pēc

rašanās laika, tad pieteicēja var atspoguļot apgrozījumā (bet ne PVN deklarācijā) darījumu tikai pēc preču

izsniegšanas.

[6] Dienests paskaidrojumā norāda, ka nodokļu un grāmatvedības jomā ar jēdzienu „apgrozījums” saprot

ieņēmumus, tātad – ne tikai ieņēmumus no pieteicējas pamatdarbības, bet arī dažādus citus ieņēmumus, kas nav

norādīti postenī „neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies saimnieciskās

darbības rezultātā vai izriet no tās. Līdz ar to arī ieņēmumi avansa maksājuma veidā dienesta ieskatā ietilpst

Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktā ietvertā jēdziena „uzņēmuma apgrozījums” saturā.

[7] Administratīvā apgabaltiesa ar 2022. gada 29. novembra spriedumu pieteikumu noraidīja, bet ar Senāta

2025. gada 28. oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-29/2025 (turpmāk – Senāta spriedums) tas atcelts, un lieta nosūtīta

jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

[8] Pieteicēja papildu paskaidrojumos norāda, ka tiesai ir pienākums piemērot tiesību normas tādā redakcijā,

kādā tās bija spēkā līdz 2021. gada 7. jūnijam. Pieteicējai, pamatojoties uz Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktu,

ir tiesības izteikt prasījumu uzlikt dienestam pienākumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu.

Motīvu daļa

[9] Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka atbalsts ir uzskatāms par piešķirtu datumā, kad kompetentā

iestāde ir nepamatoti atteikusies to piešķirt privātpersonai, kura bija to pieprasījusi tā piešķiršanai paredzētajā

termiņā, bet kas šai privātpersonai tiek izmaksāts, izpildot labvēlīgu administratīvo aktu, kurš izdots, jo tiesa to ir

uzdevusi nolēmumā, ar ko pēc šā termiņa beigām konstatēts šā atteikuma prettiesiskums (Eiropas Savienības Tiesas

2025. gada 3. jūlija sprieduma lietā „SIA „TOODE””, C‑653/23,ECLI:EU:C:2025:517, 37. punkts).

Tādējādi, stājoties spēkā tiesas spriedumam par labvēlīga administratīvā akta – valsts atbalsta piešķiršanu –

izdošanu, dienestam nav šķēršļu izpildīt spriedumu un izmaksāt prasīto atbalstu, kaut arī tas tiks izmaksāts pēc

2022. gada 30. jūnija (Senāta 2025. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-62/2025,

ECLI:LV:AT:2025:1024.A420229321.12.S, 9. punkts).

Ņemot vērā minēto, ja tiek konstatēts, ka sākotnēji personai prettiesiski atteikts atbalstu piešķirt, nepastāv

tiesiski šķēršļi tai izmaksāt atbalstu arī pēc termiņa, kas vispārīgi noteikts konkrētā atbalsta piešķiršanai.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa noteica pareizu pieteikuma priekšmetu – labvēlīga

administratīvā akta izdošana par atbalsta piešķiršanu.

[10] Lietā jāpārbauda, vai izpildās visi Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktā noteiktie kritēriji, lai

pieteicējai piešķirtu atbalstu par 2021. gada aprīli.

Pirmās instances tiesa pareizi secināja, ka lietā ir strīds par to, vai apgrozījumu Atbalsta noteikumu izpratnē

veido arī avansā saņemtie maksājumi un vai pieteicējai ir konstatējams apgrozījuma kritums 2021. gada aprīlī.

Dienesta ieskatā, salīdzinot pieteicējas 2021. gada apgrozījumu ar 2019. gada aprīļa apgrozījumu, samazinājums ir

29,17 %, proti, tas nav krities vismaz par 30 %, savukārt pieteicēja pamato, ka samazinājums ir 34,84 %.

[11] Lietā jāpiemēro tā Atbalsta noteikumu redakcija, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī (sk.,

piem., Senāta 2025. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-16/2025, ECLI:LV:AT:2025:1022.A420218021.13.S,

9. punktu).

Tā kā pieteicēja iesniegumu par atbalsta piešķiršanu iesniedza 2021. gada 6. maijā, pamatots ir tās

arguments, ka bija piemērojama Atbalsta noteikumu redakcija, kas bija spēkā no 2021. gada 4. marta līdz 2021.

gada 7. jūnijam.

[12] Atbalsta noteikumu minētajā redakcijā 4.2.1. apakšpunkts noteica, ka šo noteikumu ietvaros atbalstu

var saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts dienestā kā nodokļu maksātājs, atbalsta perioda mēnesī tā apgrozījums ir

krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un

atbalsta perioda mēnesī apgrozījums krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. vai 2020. gada

atbilstošajā mēnesī.

Atbilstoši minētajam, lai saņemtu atbalstu, jākonstatē, ka pieteicēja bija reģistrēta dienestā kā nodokļu

maksātājs; atbalsta perioda mēnesī 2021. gada aprīlī tās apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo

apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā; minētajā mēnesī apgrozījums krities vismaz par 30 %,

salīdzinot ar apgrozījumu 2019. vai 2020. gada atbilstošajā mēnesī.

Iesniegumā dienestam (lietas 10. lapa) pieteicēja norādīja savu apgrozījumu, neietverot saņemtos avansa

maksājumus, proti, apgrozījumu par 2019. gada aprīli 93 766,68 euro, 2020. gada augustu – 86 235,87 euro, 2020.

gada septembri – 154 012,01 euro, 2020. gada oktobri – 100 858,25 euro un 2021. gada aprīli – 61 101,60 euro.

Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apgrozījuma rādītāji atbilst noteikumu Nr. 676 4.2.1. apakšpunkta

kritērijiem, jo, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, 2021. gada aprīlī

pieteicējas apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, par ko lietā strīda pēc būtības nav; un, salīdzinot 2021. gada un

2019. gada aprīļa apgrozījumu bez avansa, konstatējams, ka apgrozījums ir krities vairāk nekā par 30 %

(samazinājums ir 34,84 %), kā to pareizi uzskata pieteicēja.

Apgabaltiesa konstatē, ka dienests pārsūdzētā lēmuma aprēķinā nepamatoti ietvēra arī pieteicējas saņemtos

avansa maksājumus, kā rezultātā kļūdaini uzskatīja, ka neizpildās Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktā noteiktie

kritēriji. Minētais izriet no iesnieguma iesniegšanas brīdī spēkā piemērojamām tiesību normām, ko izskatāmajā

lietā interpretēja Senāts.

[13] Senāta spriedumā vērtēts jautājums, vai Atbalsta noteikumu redakcijas, kas bija spēkā no 2021. gada 4.

marta līdz 2021. gada 7. jūnijam, 4.5. apakšpunktā lietotais jēdziens „apgrozījums” ietver maksājumus, kurus

uzņēmums saņem par vēl nenodotām precēm vai nesniegtiem pakalpojumiem.

Senāts norādīja, ka brīdī, kad pieteicēja iesniedza iesniegumu, ar jēdzienu „apgrozījums” bija jāsaprot

apgrozījums Gada pārskatu likuma gaismā (sk. arī Senāta 2025. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-

16/2025, ECLI:LV:AT:2025:1022.A420218021.13.S, 13. punktu).

Senāts pie šāda secinājuma nonāca, jo Atbalsta noteikumu 4.1 punktā ir skaidrota 4.2. apakšpunktā minētā

apgrozījuma krituma aprēķināšanas kārtība, un tas paredz, ka, aprēķinot apgrozījuma kritumu, neņem vērā šajos

noteikumos noteikto iepriekš saņemtā valsts atbalsta apmēru. Gan no 4.2 punkta tiešā teksta, gan no anotācijas

(pieejama:

https://likumi.lv/wwwraksti/ANOTACIJAS/TAP/2021_06/EMANOT_270521_APGROZLIDZ.1262.DOCX) Senāts

secināja, ka ar apgrozījumu šajos noteikumos ir domāta apgrozījuma izpratne, kas pamatā balstās uz Gada pārskatu

likuma izpratni par apgrozījumu, jo PVN deklarācijā maksājums, kas saņemts kā valsts atbalsts, vispār netiek

ieskaitīts.

Tādēļ Senāts secināja, ka, lai gan Atbalsta noteikumi tieši neatsaucas uz Gada pārskatu likumu un nevar

uzskatīt, ka jēdziens „apgrozījums” Atbalsta noteikumos ir ar pilnīgi identisku saturu, kāds šim jēdzienam ir

piešķirts Gada pārskatu likumā, likumdevēja piešķirtās nozīmes Atbalsta noteikumos lietotajam jēdzienam

„apgrozījums” noskaidrošanas sākuma punkts ir tieši Gada pārskatu likumā, nevis Pievienotās vērtības nodokļa

likumā paredzētā izpratne.

Gada pārskatu likuma (redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 3. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim)

41. pants paredz, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu

sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī PVN un citi nodokļi, kas

tieši saistīti ar apgrozījumu (pirmā daļa). Postenī „Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” norāda dažādus citus

ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu

svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā

atbalsta), kas nav norādīti postenī „Neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies

saimnieciskās darbības rezultātā vai izriet no tās (otrā daļa).

Senāts norādīja, ka Gada pārskatu likuma 41. panta formulējums pats par sevi nesniedz atbildi par to, kā

uztverams avanss jeb maksājums par vēl nesaņemtiem pakalpojumiem vai vēl nenodotām precēm, taču no tā jau

Senāta vērtējumā var secināt, ka minētais likums nošķir uzņēmuma ieņēmumus, kas uzskatāmi par „apgrozījumu”,

no citiem ar saimniecisko darbību saistītajiem ieņēmumiem.

Senāts izskatāmajā lietā atzina, ka tādēļ šis jautājums ir jāizvērtē, nevis vadoties no Pievienotās vērtības

nodokļa likuma izpratnes, bet gan aplūkojot Gada pārskatu likumā iedibināto sistēmu, lai noskaidrotu to, vai

atbilstoši tai avansu var uzskatīt par ietilpstošu uzņēmuma apgrozījumā.

Senāta spriedumā atzīts par nepamatotu dienesta arguments, ka avansa maksājumu rezultātā pieteicēja ir

ieguvusi papildu finansējumu jeb apgrozāmos līdzekļus, kurus izmantot savā saimnieciskajā darbībā, līdz ar to šo

līdzekļu neņemšana vērā būtu pretēja konkrētā atbalsta mērķim. Senāts norādīja, ka, lai gan Covid-19 infekcijas

izplatības seku pārvarēšanas likums un Atbalsta noteikumi tā nosaukumā un 1. punktā atsaucas uz „apgrozāmo

līdzekļu” kritumu, kas neapšaubāmi ir atšķirīgs jēdziens no jēdziena „apgrozījums”, Atbalsta noteikumu 4. punktā,

kas definē nosacījumus atbalsta piešķiršanai, lietota frāze „atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities”. Tieši

izvēle lietot atšķirīgo jēdzienu „apgrozījums”, nevis „apgrozāmie līdzekļi”, kas lietots citās Atbalsta noteikumu

normās, Senāta vērtējumā pastiprina secinājumu, ka arī maksājums, kas saņemts kā avanss, lai arī nešaubīgi

papildina apgrozāmo līdzekļu apmēru, nerada pamatu uzskatīt, ka avansa neieskaitīšana „apgrozījumā” būtu pretēja

likumdevēja mērķiem. Ja likumdevējs būtu vēlējies akcentēt to, ka nav nozīmes tam, kāds ir saņemto līdzekļu avots

vai iemesls, tad tas būtu drīzāk noteicis, ka jāsalīdzina „apgrozāmo līdzekļi” apmēri.

Senāts atzina, ka dienesta argumenti, ka šādu maksājumu neņemšana vērā būtu pretēja atbalsta mērķim, jo

atbalsts paredzēts apgrozāmo līdzekļu iztrūkuma segšanai, nerada pamatu secinājumam, ka interpretācijas rezultāts

būtu pretējs regulējuma jēgumam vai mērķim. Senāts norādīja, ka nav šaubu, ka regulējuma visaptverošais mērķis

ir nodrošināt uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmu, tomēr Atbalsta noteikumu 4.5. apakšpunkta mērķis ir

šaurāks: noteikt metodi, ar kuru noskaidrojams tas, kuriem uzņēmumiem šis atbalsts pienākas. Kā metodi nosakot

salīdzinājumu starp apgrozījuma apmēriem tajā pašā mēnesī pirms Covid-19 pandēmijas sākuma (2019. gadā) un

aktuālajiem apgrozījuma apmēriem, likumdevējs ir vēlējies ar vienkāršu metodi noskaidrot to, kuriem

uzņēmumiem piešķirams paredzētais atbalsts. Senāts vērsa uzmanību, ka nav nekā pretrunīga situācijā, kurā

regulējuma mērķis tiek sasniegts ar metodi, kurā vērtēts apgrozījuma samazinājums, jo tādējādi tiek noskaidrots,

vai uzņēmuma pārdošanas apmērus ietekmē ierobežojumi Covid-19 infekcijas pārvarēšanai. Likumdevējam ir plaša

brīvība izvēlēties to, kā būtu nosakāms atbalsta saņēmēju loks un tā apmērs, un nepastāv nepieciešamība saskaņot

vēlamo iznākumu (apgrozāmo līdzekļu papildinājums skartajiem uzņēmumiem) ar kritērijiem, pēc kuriem tiek

noteikts, kam šis atbalsts pienākas. Tādējādi Senāts no Atbalsta noteikumiem kopumā secināja, ka „apgrozāmo

līdzekļu” aspekts saistāms ar atbalsta piešķiršanas jēgumu un mērķi – palīdzēt segt šobrīd pastāvošo apgrozāmo

līdzekļu iztrūkumu, savukārt „apgrozījuma” aspekts – ar metodi, ar kuru, aplūkojot pagātni, tiek noskaidrots tas,

kuriem uzņēmumiem šis atbalsts pienākas. Senāts norādīja, ka jau no jēdzieniskajām atšķirībām Atbalsta

noteikumu normās vien var secināt, ka apstāklim, ka arī avansa maksājumi 2019. gadā papildina pieteicējas

apgrozāmo līdzekļu apmēru, konkrētajā gadījumā nav nozīmes Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunkta

interpretācijā.

[14] Kā jau norādīts, saskaņā ar Gada pārskatu likuma 41. panta pirmo daļu neto apgrozījums ir ieņēmumi

no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 „Gada pārskatu un konsolidēto

gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Gada pārskatu noteikumi) 50. punktam ar pārskata gadu

saistītos ieņēmumus no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu

aprēķina postenī „neto apgrozījums” likuma 41. panta noteiktajā kārtībā. Ieņēmumus no preču pārdošanas un

pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir

izpildīti attiecīgie ieņēmumu uzskaites nosacījumi.

Gada pārskatu noteikumu 53.1. apakšpunkts paredz, ka ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, ja

preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju un visi varbūtējie

ieguvumi no šīm precēm (piemēram, ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam. Atbilstoši noteikumu 54.

punktam preču pārdošanu atzīst, ņemot vērā saimnieciskā darījuma saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Ja

sabiedrība patur nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, darījums nav pārdošana un ieņēmumus

neatzīst.

No minētā apgabaltiesa secina, ka neto apgrozījumā iekļaujamie ieņēmumi netiek saistīti tikai ar

izrakstītiem rēķiniem un saņemtiem maksājumiem, bet uzņēmumam ir piešķirtas tiesības vērtēt saimnieciskā

darījuma saturu un būtību un tā izpildes pakāpi. No Gada pārskatu noteikumu 53.1. apakšpunkta izriet, ka

ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad preces ir nodotas pircējam, nevis kad ir veikts maksājums,

tostarp avansa.

No minētā apgabaltiesa secina, ka Gada pārskatu likumā noteiktajā postenī „neto apgrozījums” nav

iekļaujami pieteicējas saņemtie avansa maksājumi, jo ieņēmumus atzīst tikai tad, kad ir veikta preču piegāde vai

sniegts pakalpojums. Savukārt, kamēr darījums, par kuru saņemts avansa maksājums, nav pabeigts, saņemtais

maksājums tiek uzrādīts kā pieteicējas saistība pret pircēju, jo pieteicējai vēl ir pienākums piegādāt preci vai sniegt

pakalpojumu.

[15] Ņemot vērā minēto, kā arī Senāta spriedumā norādīto tiesību normu interpretāciju un ievērojot

Administratīvā procesa likuma 350. panta pirmajā daļā noteikto, ka tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas

izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna, – apgabaltiesa atzīst,

ka dienests nepamatoti pieteicējas apgrozījumam pieskaitīja arī avansa maksājumus, līdz ar to kļūdaini noteica

pieteicējas apgrozījuma kritumu. Dienests, izvērtējot pieteicējas iesniegumu, nepamatoti vadījās no Pievienotās

vērtības nodokļa likuma izpratnes, bet iesniegums bija jāaplūko Gada pārskatu likumā iedibinātas sistēmas

kontekstā. Atbilstoši minētajai sistēmai avansu izskatāmajā lietā nevar uzskatīt par ietilpstošu uzņēmuma

apgrozījumā.

Brīdī, kad pieteicēja iesniedza iesniegumu atbalsta piešķiršanai, Atbalsta noteikumi nenoteica, no kādiem

avotiem tiek ņemta informācija aprēķinam par apgrozījuma kritumu.

Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likumā un citos normatīvajos aktos nav normu par apgrozījuma

noteikšanu, Atbalsta noteikumos ar terminu „apgrozījums” sākotnēji bija domāts tieši neto apgrozījums Gada

pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē. Savukārt, ņemot vērā, ka uzņēmumu gada pārskatos un

PVN deklarācijās iekļaujamā informācija atšķiras, nav pamata atzīt, ka pirms Atbalsta noteikumu 2021. gada 27.

maija grozījumu pieņemšanas apgrozījuma noteikšanā dienestam bija tiesības izmantot PVN deklarācijās iekļauto

informāciju (sk., piem., Senāta 2025. gada 23. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-90/2025,

ECLI:LV:AT:2025:1023.A420210121.12.S, 12. punktu).

Tādējādi apgabaltiesa atzīst, ka dienests nepamatoti apgrozījuma noteikšanai izmantoja PVN deklarācijas

40. rindā norādīto kopējo darījumu vērtību.

[16] Šādos apstākļos apgabaltiesa atzīst, ka izpildās visi Atbalsta noteikumu 4.2.1. apakšpunktā noteiktie

kritēriji labvēlīga administratīvā akta izdošanai, tostarp kritērijs par apgrozījuma kritumu vismaz par 30 %, atbalsta

perioda mēnesī, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. vai 2020. gada atbilstošajā mēnesī, lai pieteicējai piešķirtu atbalstu

par 2021. gada aprīli.

[17] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļā

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja par pieteikumu un apelācijas sūdzību samaksājusi valsts nodevu 90 euro (lietas 7. un 86. lapa),

kuru atbildētājai ir pienākums atlīdzināt.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā

iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13. punktu valsts nodevu

atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā

minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē. Minēto noteikumu 14. punkts noteic, ka pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, kurā ir

paredzēta valsts nodevas atlīdzināšana, pieteicējs iesniedz iestādē, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi

pieaicināta atbildētāja pusē, iesniegumu par valsts nodevas atlīdzināšanu.

[18] Pirmās instances tiesa kļūdījās piemērojamo tiesību normu iztulkojumā, tāpēc tās spriedums nav

pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu, un 329. panta

pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „SENDEKO LATVIA” pieteikumu;

noteikt Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas

izdot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „SENDEKO LATVIA” labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību „SENDEKO LATVIA” tiktu piešķirts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma

kompensēšanai par 2021. gada aprīli;

piespriest no Latvijas Republikas par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „SENDEKO LATVIA”

(reģistrācijas Nr. 40103424937) tās samaksāto valsts nodevu 90 (deviņdesmit)euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese L. Vīnkalna Tiesnese I. Dambe Tiesnese S. Gintere