Court orders management company to pay furniture supplier for property management fees and damages.

Lietas Nr. C29809912

C-4453/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013. gada 24. septembrī.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese S. Hrebtova

ar sekretāri Valsts amatpersona

2013. gada 24. septembrī, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā

pret SIA „Zevs mēbeļu furnitūra” par parāda piedziņu,

noskaidroja:

2012. gada 26. oktobrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) griezies tiesā ar prasību pretSIA „Zevs mēbeļu furnitūra”

(turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu norādot, ka 31.07.2003. starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk-līgums) par nekustamā īpašuma Rīgā/adrese/,10 kvm platībā, uzturēšanu un

apsaimniekošanu. Līdz ar to starp prasītāju un atbildētāju tika nodibinātas tiesiskās attiecības, kas ir šī strīda pamatā un izriet no

apsaimniekošanas līguma.

Nekustamais īpašums atbildētājam piederēja saskaņā ar Zemesgrāmatu apliecību un bija iegūts 08.07.2003., pamatojoties uz

pirkuma līgumu.

Līguma 3.daļā tika atrunāta maksāšanas kārtība par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Līguma 3.7.punktā tika noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par

pakalpojumiem kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,5% apmērā no laikā

nesamaksātās summas. Šāds līgumsods tiek rēķināts no 2009.gada marta līdz 2011.gada aprīlim un sastāda LVL 324,67.

15.03.2011.stājās likumīgā spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru īpašuma tiesības uz šīm telpām ieguva SIA „Screen

Group”. Ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 12.04.2011. lēmumu atbildētāja īpašuma tiesības tika izbeigtas.

Parāds par īpašuma apsaimniekošanu un pamatpakalpojumiem radās no 2009.gada janvāra līdz 2011.gada aprīlim un

sastāda LVL 3364,06, kas sastāv no pamatparāda LVL 3039,39 un līgumsoda LVL 324,67. Pamatparādu LVL 3039,39 veido-

apsaimniekošana LVL 1120,76, ūdensapgāde LVL 28,38, apkure LVL 1890,25.

Nepildot likumā noteiktos pienākumus, atbildētājs nodarīja zaudējumus prasītājam. Starp prasītāja prettiesisko rīcību-neveicot

maksājumus un nodarītajiem zaudējumiem ir ciešs cēlonisks sakars.

Ar 2010.gada 29.decembra LR UR lēmumu Nr.6-12/167284 RP SIA „Avota nami” izslēgta no komercreģistra un

reorganizācijas-saplūšanas rezultātā izveidots jauns komersants SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kas 29.12.2010. ir reģistrēts LR

Uzņēmumu reģistrā un ir RP SIA „Avotu nami” saistību un tiesību pārņēmējs.

Pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786. un 1791.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma

„Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu (spēkā līdz 2011.gada 01.janvārim), likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu LVL 3364,06 un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs rakstiskus paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Tiesas sēdē SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis nav ieradies, 2013. gada 23.septembrī tiesā ir saņemts prasītāja pārstāvja

iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, kurā norādīts, ka prasību ar parāda un tiesas izdevumu piedziņu

uztur uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to

apgalvo. Šajā gadījumā atbildētājam. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku

apliecinājumu jeb kvīti. Atbildētājs savus paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret prasību nav izteicis un iesniegtos pierādījumus

nav apstrīdējis. (lietas lapa 43)

Tiesa, ņemot vērā minēto iesniegumu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, iebildumus pret prasību nav cēlis un paskaidrojumus nav sniedzis. Par tiesas sēdes

laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā vēstulē uz

atbildētāja juridisko adresi un juridiskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai juridiskajā adresē, tādējādi uzskatāms, ka

atbildētājs par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir informēts. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3. punktu

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Ievērojot minēto, un

nekonstatējot pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā minētos apstākļus un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un ir apmierināma.

No lietas materiālos iesniegtās zemesgrāmatas informācijas par īpašumu seko, ka saskaņā ar 2003. gada 8.jūlija pirkuma līgumu

atbildētājam uz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi piederēja īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu Nr. 603 /adrese/,

kadastra Nr. /numurs A/, ar kopējo platību 114,10 kvm., īpašuma tiesības reģistrētas zemesgrāmatā 2003. gada 29.jūlijā. (lietas lapas

12-18)

Savukārt no zemesgrāmatu apliecības seko, ka atbildētājam īpašumtiesības uz neapdzīvojamo telpu Nr. 603, /adrese/ ir izbeigušās,

pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu, kurš stājies spēkā 2011. gada 15. martā, zemesgrāmatās

tiesneša lēmums no 12.04.2011. (lietas lapas 19-20)

No lietas materiāliem seko, ka 2003. gada 31. jūlijā starp namu pārvaldi „Grīziņkalns” kā apsaimniekotāju un atbildētāju kā īpašnieku

noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.G-147. Līguma 3. daļā „Maksājumi” ir atrunāta maksāšanas

kārtība par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 3.7. punktā

noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējuma gadījumos par katru

nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,5% no kopējās parāda summas. (lietas lapas 21-24)

Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra 25.01.2012. izziņu Nr.7-3-11990 (lietas lapa 32) 2010.gada 29.decembrī reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA „Avota nami” reorganizācija, kuras rezultātā Rīgas pašvaldības SIA ,,Avota nami” saistību un tiesību pārņēmēja ir

SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2011. gada 01. janvārim) 12. pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 3., 4., 5.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes

lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Atbilstoši minētā likuma 13.panta prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas

valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir

tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Savukārt Civillikuma 1071.pants paredz, ka uz kopējo lietu gulošas nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi

jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa (nedzīvojamo telpu) īpašniekam gan uz noslēgtā līguma, gan uz

likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Civillikuma 1717. panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā

arīlīgumaizpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā.

No prasītāja iesniegtajām izdrukām par parāda apmēru no parāda aprēķina (lietas lapa 10), no parāda kopsavilkuma uz

01.10.2012.g. (lietas lapa 11) redzams, ka atbildētājs maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem veica neregulāri un nepietiekamā apmērā, kā rezultātā atbildētājam no 2009.gada janvāra līdz

2011.gada aprīlim parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem izveidojies LVL 3039,39 un līgumsods LVL 324,67 apmērā.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, nav apstrīdējis prasītāja izrakstītos

rēķinus, nav cēlis iebildumus par sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos

augstākminētos pierādījumus, ar kuriem apstiprināts, ka atbildētājs ir parādā prasītājam par periodu no 2009. gada janvāra līdz 2011.

gada aprīlim (līdz īpašuma tiesību izbeigšanās brīdim) par dzīvokļa (neapdzīvojamās telpas) īpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL 3039,39, kā arī, pamatojoties uz Dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līguma 3.7. punktu aprēķināto līgumsodu LVL 324,67 par maksājumu kavējumiem.

Tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparāda summu LVL 3039,39 un līgumsodu LVL 324,67,

kopā parādu LVL 3364,06.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6%

gadā no neapmaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi: prasītāja

samaksātā valsts nodeva LVL 209,10; ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL 3,30 par prasības pieteikuma un pavēstu piegādi,

kopā tiesas izdevumi LVL 212,40.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā par trīs pasta

sūtījumiem, jo saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu viena sūtījuma cena sastāda LVL 1,10. Lietā ir veikti četri pasta sūtījumi –

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts atbildētājam, nosūtīts paziņojums par lietas ievešanu prasītājam, nosūtītas divas tiesas

pavēstes, tādējādi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda LVL 4,40, no kuriem prasītājs ir apmaksājis LVL 3,30, bet LVL 1,10

nav apmaksāti. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo

daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Pamatojoties uz augstākminēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195. pantiem, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA „Zevs mēbeļu furnitūra” reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par periodu no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada aprīlim LVL 3039,39(trīs tūkstoši trīsdesmit deviņi lati 39 santīmi)

un līgumsodu LVL 324,67 (trīs simti divdesmit četri lati 67 santīmi), kopā piedzīt parādu LVL 3364,06 (trīs tūkstoši trīs simti sešdesmit

četri lati 06 santīmi), kā arī piedzīt tiesas izdevumus LVL 212,40 (divi simti divpadsmit lati 40 santīmi).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no SIA „Zevs mēbeļu furnitūra” valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 1,10 (viens lats 10 santīmi).

Maksājumā norādāmi šādi rekvizīti: Saņēmējs Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā

C29809912/C-4453/13. Samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Noteikt SIA „Zevs mēbeļu furnitūra” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2013. gada 08. oktobris.

Tiesnese S. Hrebtova