Appeal court allows building permit request on old foundations without detailed plan under current zoning rules.

NORAKSTS Lieta Nr.A42361106 AA43-1125-08/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 20.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneses S.Liniņa un S.Zakrevska,

piedaloties pieteicējai R.K., atbildētājas Jūrmalas pilsētas domes pilnvarotajai pārstāvei Guntai Putņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.K. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 7.februāra lēmuma Nr.39/K-5127 atcelšanu un administratīvā akta izdošanu, sakarā ar R.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 7.februārī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.39/K-5127 (turpmāk arī - Lēmums), ar kuru nolemts atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2005.gada 8.decembra lēmumu Nr.14- 12/4297 „Par arhitektūras un plānošanas uzdevuma saņemšanu dzīvojamās mājas būvniecībai zemesgabalā Jūrmalā, Kaugurciems 20a”, ar kuru R.K. atteikts izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu vienstāva-pusotra stāva dzīvojamās ēkas būvniecībai Jūrmalā, Kaugurciems 20a.

[2] R.K. Lēmumu pārsūdzēja tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas domei izdot labvēlīgu administratīvu aktu. Pieteikumā un tā papildinājumos norādīts turpmāk minētais. [2.1] 2005.gada 10.oktobrī pieteicēja lūdza Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldei izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, lai celtu dzīvojamo māju uz esošajiem pamatiem, nepārsniedzot esošo būvapjomu. Pēc inventarizācijas datiem pēdējā ēkas apsekošana notika 1971.gada 9.augustā, apbūves laukums sastādīja 169,4 m2. No ēkas palikuši tikai pamati, kas redzami dabā un iezīmēti topogrāfiskajā plānā. Pēdējais ieraksts inventarizācijas lietā veikts 1971.gada 26.augustā.

[2.2] Jūrmalas pilsētas dome, noraidot pieteicējas lūgumu, nav iedziļinājusies konkrētajā gadījumā. Detālplānojumu izstrādā tad, ja ir kādas izmaiņas, bet pieteicēja vēlas būvēt, neizmainot esošo apbūves platību. Saskaņā ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā šā likuma 36.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka jaunu dzīvojamo māju būvniecība vai esošo ēku paplašināšana Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegta, izņemot, ja tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, kā arī pie esošajām dzīvojamām ēkām, būvēm tiek būvētas palīgēkas, kā arī, ja pašvaldības teritorijas plānojumā ir paredzēta apbūve. Saskaņā ar šā likuma 1.panta 17.punktu iepriekšējā apbūve ir likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā. [2.3] Arī saskaņā ar Būvniecības likumu pamati ir būve. [2.4] Saskaņā ar Jūrmalas apbūves noteikumiem jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļauts saglabāt esošo savrupmāju zemesgabalus ar esošo apbūvi. Jauna būvniecība pieļaujama saskaņā ar piekrastes aizsargjoslu detālplānojumu un saskaņā ar minētajiem noteikumiem jaunbūve ir būve, ko būvē neapbūvētā laukumā, arī jauni inženiertehniskās apgādes tīkli un citas būves. [2.5] Jūrmalas Attīstības plāns un pilsētas apbūves noteikumu 7.6.2 punkts noteic, ka nolūki, kādos atļauts pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, ir savrupmāja. [2.6] Pieteicējai ir tiesības un arī pienākums saglabāt un atjaunot iepriekšējo apbūvi un lai to veiktu, nav nepieciešama sabiedriskā apspriešana.

[3] Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk arī - atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minēto. [3.1] Skatot administratīvo lietu pēc būtības ne Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2005.gada 8.decembra lēmumā Nr.14-12/4297, ne Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 7.februāra lēmumā Nr.39/K-5127 nav izteikti iebildumi pret mājas būvniecību, bet gan norādīts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma sagatavošana būs iespējama tikai pēc detālplānojuma izstrādes. Līdz ar to strīda priekšmets ir detālplānojuma izstrādes nepieciešamība plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai. [3.2] Pieteicējas zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. [3.3] No Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 22.punktā ietvertās renovācijas definīcijas skaidri saprotams, ka mājas būvniecība uz esošajiem pamatiem nav uzskatāma par renovāciju. [3.4] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka vēlas būvēt, neizmainot esošo apbūves platību. Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punktu un pieteicējas 2005.gada 10.oktobra lūgumu Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldei izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, lai celtu dzīvojamo māju uz esošajiem pamatiem, nepārsniedzot esošo būvapjomu. [3.5] Teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī nosaka Ministru kabineta 2004.gada 3.novembra noteikumi Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr.883). Noteikumu Nr.883 54.7.punktā paredzētajām teritorijām – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu teritorijas, pie kurām pieder nekustamais īpašums Jūrmalā, Kaugurciems 20a, detālpānojuma izstrāde ir obligāts nosacījums. Līdz ar to, Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes un Jūrmalas pilsētas domes prasība detālplānojuma izstrādei, lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu, ir pamatota un atbilstoša tiesību normām.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 7.septembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Lietā nav strīda, ka zemesgabals Jūrmalā, Kaugurciems 20a, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un uz zemes gabala atrodas dzīvojamās mājas pamati. Lietā ir strīds par to, vai dzīvojamās mājas atjaunošana uz esošajiem pamatiem atzīstama par renovāciju un vai šīs ieceres realizācijai kā obligāts nosacījums ir detālplānojuma izstrāde. [4.2] Saskaņā ar Būvniecības likuma 3.panta pirmo un otro daļu, noteikumu Nr.883 54.7.punktu un Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punktu, veicot būvniecību Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, nepieciešams izstrādāt attiecīgās teritorijas detālplānojumu, izņemot Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punktā minētos izņēmuma gadījumus. Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka vēlas dzīvojamo ēku renovēt uz esošajiem pamatiem, neizmainot esošo apbūves platību. Tādējādi, tiesai jānoskaidro, vai uz konkrēto gadījumu ir attiecināma izņēmuma situācija, kad detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama. [4.3] Izvērtējot konkrēto situāciju, ka dabā ir saglabājušies tikai dzīvojamās mājas pamati, bet pati dzīvojamā māja ir nojaukta, tiesas ieskatā par renovāciju nebūtu atzīstama dzīvojamās mājas pilnīga atjaunošana, neizmainot tās būvapjomu.

No Vispārīgo būvnoteikumu 22.punktā minētās renovācijas definīcijas izriet, ka renovēt iespējams tikai dabā reāli esošas būves vai tās daļas. Tādējādi pieteicējai nebūtu nepieciešams izstrādāt detālplānojumu gadījumā, ja viņa vēlētos veikt dzīvojamās mājas pamatu atjaunošanu, ievērojot to esošos apjomus. Tā kā pieteicēja vēlas atjaunot dzīvojamo māju pilnībā, atzīstams, ka, lai saņemtu arhitektūras un plānošanas uzdevumu, vispirms nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. Tiesa pievienojas atbildētāja izdarītajam secinājumam, ka Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes prasība detālplānojuma izstrādei, lai saņemtu arhitektūras un plānošanas uzdevumu, ir pamatota un atbilstoša tiesību normām.

[5] Par šo spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk minētais. [5.1] Tiesa nepareizi spriedumā norāda, ka lietā ir strīds par to, vai dzīvojamās mājas atjaunošana uz esošajiem pamatiem atzīstama par renovāciju. Pieteicēja to nav lūgusi. [5.2] Tiesa pareizi norāda, ka, veicot būvniecību Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, nepieciešams izstrādāt attiecīgās teritorijas detālplānojumu, izņemot Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā minētos izņēmuma gadījumus. Tiesai tikai bija jāpārbauda, vai uz pieteicējas prasījumu ir attiecināmi izņēmuma gadījumi. [5.3] Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemes komisijas 2004.gada 5.marta lēmumu Nr.86 un Jūrmalas pilsētas attīstības plānu, zemesgabals Kaugurciems 20a atrodas jauktas atpūtas un dzīvojamā teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un Kauguru zvejniekciema vēsturiskajās robežās un tā lietošanas mērķis ir vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve - 0601. Dzīvojamās ēkas pamati ir iezīmēti topogrāfiskajā plānā un arī dabā ir redzami gandrīz metru virs zemes un pēdējais ieraksts inventarizācijas lietā tika veikts 1971.gada 26.augustā. [5.4] Būvniecības likums nosaka, ka būve ir būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija, tātad pamati arī ir būve. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumiem jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļauts saglabāt esošo savrupmāju zemesgabalus ar esošo apbūvi. [5.5] Jūrmalas pilsētas attīstības plāns un Apbūves noteikumu 7.6.2. punkts nosaka, ka nolūki, kādos atļauts pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku un citu būvi uz zemes jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijās Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir savrupmāja: vienas ģimenes dzīvojamā māja, vasarnīca. Minēto noteikumu 7.6.10.punkts nosaka, ka esošo ēku un būvju apbūves laukuma palielināšana pieļaujama par 15%.

[6] Par pieteicējas iesniegto apelācijas sūdzību atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus. Paskaidrojumos norādīts turpmāk minētais. [6.1] Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas izņēmuma gadījumi nav attiecināmi uz konkrēto gadījumu, jo minētā tiesību norma nosaka, ko un kādos apstākļos drīkst būvēt, renovēt, restaurēt un rekonstruēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, bet nenosaka detālplānojuma izstrādes nepieciešamību. Ja zemesgabalā nebūtu iespējama mājas būvniecība uz dabā esošajiem pamatiem, arī pēc detālplānojuma izstrādes nebūtu nepieciešamības. [6.2] Teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī nosaka noteikumi Nr.883, šo noteikumu 7.punkts. Jāņem vērā Būvniecības likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktais. [6.3] Jūrmalas pašvaldības teritorijas plānojums ir Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem. Teritorijas plānojums ierobežo privātpersonas brīvību un netraucētu rīcību savā īpašumā un to var uzskatīt par sava veida īpašuma (lietošanas) tiesību aprobežojumu - šeit priekšplānā tiek izvirzītas privāttiesiskās rīcības brīvības ierobežošanas aspekts. Noteikumu Nr.883 54.7.punktā paredzētajās teritorijās (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu teritorijas), pie kurām pieder arī nekustamais īpašums Jūrmalā Kaugurciems 20a, detālpānojuma izstrāde ir obligāts nosacījums. Līdz ar to prasība izstrādāt detālplānojumu lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu ir pamatota un atbilstoša tiesību normām.

[7] Tiesas sēdē pieteicēja apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu apmierināt. Atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[9] Pieteicēja pieteikumā ietvērusi prasījumu atcelt Lēmumu, ar kuru viņai atteikts izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu dzīvojamās mājas būvniecībai un prasījumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam izdot administratīvu aktu - plānošanas un arhitektūras uzdevumu bez detālplānojuma izstrādes. Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, šādu divu prasījumu nodalīšana nav pareiza, parasti tie kopumā veido vienu prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Savukārt prasījums par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, jo nelabvēlīga administratīvā akta atcelšana pati par sevi nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu labumu var dot tikai labvēlīga akta izdošana. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, proti, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14 17.punktu un 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415 17.punktu). Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka prasījums par Lēmuma atcelšanu nav izskatāms kā atsevišķs prasījums. Tiesai jāizvērtē tikai prasījums par pienākuma uzlikšanu atbildētājam izdot pieteicējai plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

[10] Atbildētājs ar Lēmumu noteicis prasību pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma izdošanas dzīvojamās mājas būvniecībai izstrādāt detālplānojumu, jo zemes gabals Jūrmalā, Kaugurciems 20a, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un uz tā atrodas tikai dzīvojamās mājas pamati. Savukārt pieteicēja uzskata, ka viņai ir tiesības saņemt arhitektūras un plānošanas uzdevumu bez detālplānojuma izstrādes.

[11] Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Šā panta otrā daļa noteic, ka būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. Arī pašlaik spēkā esošā Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja apbūve citastarp ir saskaņā ar detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Saskaņā ar noteikumu Nr.883 1.punktu un Teritorijas plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā ietverto deleģējumu šie noteikumi nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas. Šo noteikumu 54.7.punkts citastarp noteica (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā), ka teritorijā, kurā paredzēta būvniecība, detālplānojumu izstrādā Rīgas jūras līča krasta kāpu teritorijā. Tātad pašvaldība ar Lēmumu pamatoti pieteicējai atteica izdot plānošanas un arhitektūras uzdevumu bez detālplānojuma izstrādes, jo Lēmuma pieņemšanas laikā spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi noteica pienākumu izstrādāt detālplānojumu pirms ikvienas būvniecības Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.

[12] Ar 2007.gada 13.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.751 noteikumu Nr.883 54.punkts izteikts jaunā redakcijā. Pašlaik spēkā esošais noteikumu Nr.883 54.2.apakšpunkts noteic, ka Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā nepieciešams izstrādāt detālplānojumu teritorijai, kurā paredzēta jauna būvniecība. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējas plānotā ēkas būvniecība uz esošajiem pamatiem ir uzskatāma par jaunu būvniecību, kam nepieciešams detālplānojums.

[13] Teritorijas plānošanas likuma 5.pants noteic, ka teritorijas plānošanu īsteno citastarp vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Saskaņā ar noteikumu Nr.883 7.punktu detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, un to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, atbilstoši mēroga noteiktībai detalizējot un precizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

Saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu detālplānojumā katrai esošajai zemes vienībai parāda pašreizējo izmantošanu un nosaka plānoto (atļauto) izmantošanu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (ietverot apgrūtinājumus) u.c. risinājumus, kas detalizē un precizē vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumus un nosacījumus. Saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā.

Lietā nav strīda par to, ka vietā, kur pieteicēja vēlas būvēt dzīvojamo māju, ir dabā saglabājušies pamati no iepriekšējās apbūves. Pieteicēja uz dabā esošajiem pamatiem vēlas būvēt dzīvojamo māju. Lietā nav strīda arī par to, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otro daļu un Jūrmalas apbūves noteikumiem dzīvojamās mājas būvniecība konkrētajā vietā ir pieļaujama. Ņemot vērā to, ka dzīvojamās mājas būvniecība pieteicējas zemes gabalā ir atļauta un arī agrāk konkrētajā vietā bijusi dzīvojamā māja, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo noteikumu Nr.883 54.2.apakšpunktu pirms plānošanas arhitektūras uzdevuma izdošanas dzīvojamās mājas būvniecībai nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

Kaut arī pieteicēja uz vecajiem pamatiem vēlas būvēt jaunu dzīvojamo māju, nevis rekonstruēt vai renovēt iepriekšējās ēkas pamatus, būtībā pieteicēja iecerējusi tāda paša rakstura apbūvi, kāda bijusi iepriekš, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja iecerējusi pilnīgi jaunu būvniecību. Saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 19.punktu plānošanas un arhitektūras uzdevumus ir dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei. Tā kā dzīvojamās ēkas būvniecības uz iepriekšējās mājas pamatiem pieteicējas zemes gabalā ir atļauta, tiesa secina, ka visas nepieciešamās prasības šā zemes gabala plānojumam un apbūvei iespējams noteikt plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

Tāpēc tiesa secina, ka detālplānojuma izstrāde šādos apstākļos nav obligāti nepieciešama.

[14] Līdz ar to secināms, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināms un pašvaldībai uzliekams pienākums Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktā noteiktajā 30 dienu termiņā izdot pieteicējai plānošanas un arhitektūras uzdevumu dzīvojamās mājas būvniecībai. Tā kā pieteikums ir apmierināms, saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu atbildētājam uzliekams pienākums atmaksāt pieteicējai viņas samaksāto valsts nodevu Ls 15 apmērā. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa pamatoti pieteikumu noraidīja, ņemot vērā sprieduma taisīšanas laikā spēkā esošās tiesību normas, tomēr saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām tiesību normām pieteicējas pieteikums ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt R.K. pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas domei trīsdesmit dienu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot R.K. plānošanas un arhitektūras uzdevumu dzīvojamās mājas būvniecībai Jūrmalā, Kaugurciemā 20a. Uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai atmaksāt R.K. viņas samaksāto valsts nodevu Ls 15 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneses (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) S.Zakrevska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2008.gada 20.novembrī