Court dismissed guardian's appeal, ruling guardians must act in ward's interest regarding inheritance acceptance.

Lieta Nr. A420229622

Lietas arhīva Nr. AA43-0812-23/12

ECLI:LV:ADAT:2023:0628.A420229622.6.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2023.gada 28.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents Kaspars Berķis,

tiesneses Ilze Amona un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ aizgādņa /pers. B/ pieteikumu

par Rīgas bāriņtiesas 2022.gada 19.aprīļa lēmuma Nr.1.3./664 atcelšanu un administratīvā akta izdošanu, sakarā ar /pers. A/

aizgādņa /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 7.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ aizgādnis /pers. B/ 2022.gada 7.februārī un 21.martā vērsās Rīgas bāriņtiesā ar iesniegumiem, kuros lūdza

atļaut /pers. A/ vārdā atraidīt abu mirušās mātes /pers. C/ atstāto mantojumu.

Rīgas bāriņtiesa ar 2022.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.1.3./664 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atteica /pers. B/ atļauju

atraidīt /pers. A/ atstāto mantojumu un atļāva /pers. B/ pieņemt /pers. A/ piekritušo mantojumu.

Lēmumā konstatēts, ka mantojuma masā ietilpst naudas līdzekļi un divi nekustamie īpašumi, kuriem zemesgrāmatu

nodalījumos apgrūtinājumi ar lietu un ķīlas tiesībām nav reģistrēti. Mantojuma pieņemšanas rezultātā pieteicēja necietīs

zaudējumus, gluži pretēji – viņa iegūs kustamo un nekustamo mantu, kas viņai var nodrošināt materiālo stabilitāti un

labklājību.

[2] /pers. B/ vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un administratīvā akta

izdošanu, ar kuru viņam kā /pers. A/ aizgādnim tiktu atļauts atraidīt /pers. A/ piekrītošo mantojumu.

Pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ jau ilgstoši nekur nestrādā, nav spējīga gūt ienākumus algotā darbā un krietni un

rūpīgi apieties ar viņai piešķirto sociālo pabalstu. /pers. A/ abi brāļi sagādā viņai pārtiku, nodrošina naudas līdzekļus un veic

gan kārtējos komunālos, apsaimniekošanas u.c. maksājumus par viņai piederošo dzīvokli, gan parāda par saņemtajiem

pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa parāda nomaksu. Jāņem arī vērā, ka mantojuma pieņemšanas rezultātā

nekustamie īpašumi kļūs par trīs personu kopīpašumu. Tā kā /pers. A/ nav spējīga gūt ienākumus un uzturēt sev piederošo

nekustamo īpašumu, ir apšaubāms, ka viņa spēs izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un saistības mantoto

nekustamo īpašumu daļu uzturēšanā, kā arī ir šaubas par viņas iespējamo mantojamo kopīpašuma daļu atsavināšanu un

finanšu līdzekļu iegūšanu. Šādos apstākļos nav pamata secināt, ka mantojuma pieņemšana /pers. A/ neradīs zaudējumus un

varēs nodrošināt materiālo stabilitāti un labklājību. Bāriņtiesa nav vērtējusi pārsūdzētā lēmuma samērīgumu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 7.marta spriedumu pieteikums noraidīts, motivējot šādi.

[3.1] Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 4.panta otro daļu, 17.panta 1.punktu un 41.panta otrās daļas 1.punktu bāriņtiesai,

lemjot jautājumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, jāaizstāv aizgādnībā esošās personas intereses.

[3.2] Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un šīs tiesības ikvienam

piemīt neatkarīgi no viņa rīcībspējas. Tādējādi personas tiesības uz īpašumu ir personas pamattiesības, kurām ir

konstitucionāls rangs. Savukārt Civillikuma 355. panta otrā daļa noteic, ka aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, rīkojas

aizgādnībā esošās personas interesēs. Tādējādi aizgādnim savu pienākumu izpildē ir jāievēro pieteicējas pamattiesības un

viņas tiesiskās, tostarp mantiska rakstura, intereses.

Īpašuma tiesību iegūšana vispārīgi ir personas mantiska rakstura interese, un šādu tiesību iegūšanas nozīmi nemazina

apstākļi, kas saistīti ar iespējām šo īpašumu nākotnē realizēt vai apsaimniekot tā, lai no tā gūtu labumu. Proti, gadījumā, ja

nepastāv tādi apstākļi, kas acīmredzami liecina par to, ka īpašuma tiesību iegūšana var radīt personai nelabvēlīgas sekas

(piemēram, īpašumam ir apgrūtinājumi), īpašuma tiesību iegūšana ir personas interesēs. Savukārt tas, kā persona ar šo

īpašumu vēlāk nākotnē izvēlas rīkoties – paturēt nekustamo īpašumu savā īpašumā, izīrēt, iznomāt vai pārdot – ir personas

izvēle. Persona, kurai nodibināta aizgādnība, šīs tiesības īsteno ar aizgādņa palīdzību. Tātad tiesību uz īpašumu iegūšana

vispārīgi ir pieteicējas interesēs.

[3.3] Nekustamajiem īpašumiem ir trīs potenciālie mantinieki – /pers. A/, viņas aizgādnis /pers. B/ un viņu brālis, katrs

no viņiem mantotu nekustamo īpašumu 1/3 domājamo daļu. Lietā nav strīda, ka īpašumi nav apgrūtināti ar ķīlas tiesībām

vai jebkādām citām mantiska rakstura saistībām, līdz mantojuma pieteikšanās termiņa beigām kreditoru pretenzijas nav

saņemtas un īpašumu tirgus vērtība pārsniedz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību (10 861 euro un 650 euro).

[3.4] Attiecībā uz aizgādņa argumentiem par /pers. A/ nespēju uzturēt un rūpēties par nekustamo īpašumu, kā arī

apieties ar saviem finanšu resursiem tiesa norāda, ka personai, kurai nodibināta aizgādnība mantiska rakstura jautājumos, ir

apgrūtinoši pilnvērtīgi īstenot savas pamattiesības uz īpašumu un grūtības risināt mantiska rakstura jautājumus. Taču tas

nenozīmē, ka šādai personai ir liedzamas tiesības uz īpašumu. Viens no iemesliem, kāpēc personai tiek nodibināta

aizgādnība, ir nepieciešamība personai palīdzēt nodrošināt tās tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Šādā situācijā

persona nezaudē savas pamattiesības, tostarp tiesības uz cilvēka cieņas aizsardzību, un viņai ir jānodrošina palīdzība ar

īpašuma tiesībām saistītos jautājumos, un pamatā to nodrošina tieši aizgādnis. Nav apšaubāms, ka aizgādņa pienākumu

izpilde ir sarežģīta un var prasīt arī emocionālu ieguldījumu. Taču tas nevar būt par pamatu, lai atraidītu mantojumu.

[3.5] Savukārt attiecībā uz aizgādņa argumentiem par mantojuma pieņemšanas izdevumiem tiesa norāda, ka pamata

izdevumi, kas saistībā ar mantojuma pieņemšanu varētu rasties /pers. A/, viņai kā pirmās šķiras mantiniekam tiesiskajā

regulējumā noteikti samazinātā apmērā (Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumu Nr.737 „Noteikumi par

zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” 39.punkts). Turklāt ar mantojuma pieņemšanu saistītās

izmaksas ir īstermiņa tēriņi, kurus ievērojami pārsniedz mantojuma pieņemšanas rezultātā iegūstamā nekustamā īpašuma

vērtība. Nav pamata secināt, ka šādi izdevumi /pers. A/ varētu būt tik pārmērīgi, lai būtu pamats atzīt, ka mantojuma

pieņemšana pati par sevi viņai varētu radīt pārmērīgus zaudējumus.

Tāpat /pers. A/ nelielo ienākumu apmērs un tas, ka kopīpašuma apsaimniekošana un realizēšana ir sarežģītāka nekā tā

ir situācijā, kurā viss nekustamais īpašums pieder vienai personai, nav pamats atzīt, ka personas interesēs ir atraidīt

mantojumu – īpašumu, kas, atbilstoši apsaimniekots vai realizēts, kopumā var uzlabot personas finansiālo stāvokli.

Tā kā nav sagaidāms, ka izdevumi, kas /pers. A/ neizbēgami varētu rasties saistībā ar nekustamo īpašumu, varētu

pārsniegt viņai pienākošās nekustamā īpašuma daļas vērtību, nav pamata atzīt, ka konkrētajā gadījumā mantojuma

pieņemšana /pers. A/ varētu radīt pārmērīgu apgrūtinājumu vai zaudējumus.

[3.6] Pārsūdzētais lēmums nav pretrunā samērīguma principam, jo ar to tiek nevis ierobežotas tiesības, bet gan

veicināta /pers. A/ būtisku pamattiesību – tiesību uz īpašumu – aizsardzība.

[4] /pers. B/ par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka lietā ir jāvērtē ne

tikai mantojuma masas sastāvs, kurā ietilpst arī naudas līdzekļi, bet arī sekas, kas radīsies, iegūstot konkrētu īpašumu.

Aizgādnis atkārtoti norādījis pieteikumā minētos apsvērumus par /pers. A/ nespēju uzturēt sev piederošo nekustamo

īpašumu un kopīpašumu. Papildus pausts, ka /pers. A/ ienākumi ir nelieli, turklāt, ja viņai piederēs vairāki nekustamie

īpašumi, viņa zaudēs pašvaldības piešķirtās kompensācijas, kas veido daļu no ienākumiem. Ir apšaubāms, ka vienam no

pārējiem kopīpašniekiem būs līdzekļi iespējamo /pers. A/ nekustamo īpašumu domājamo daļu izpirkšanai vai ka cita

persona vēlēsies iegādāties 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, proti, ir apšaubāms, ka /pers. A/ nekustamo

īpašumu atsavināšanas rezultātā varētu iegūt finanšu līdzekļus. Tiesa nav vērtējusi /pers. A/ iespējamās finansiālās saistības.

Aizgādnis nevar uzņemties /pers. A/ finansiāla rakstura saistības, lai arī līdz šim abi ar brāli to ir darījuši, kā arī aizgādnim

nav pienākuma aizgādnībā esošo personu uzturēt uz sava rēķina.

[5] Rīgas bāriņtiesa paskaidro, ka nekustamie īpašumi, tos atbilstoši apsaimniekojot vai realizējot, var nest tikai

ieguvumu. Tas, ka īpašumu apsaimniekošana ir saistīta ar izdevumiem, nav pamats atzīt, ka mantojuma atraidīšana ir /pers.

A/ interesēs. Pēc mantojuma pieņemšanas aizgādņa pienākums ir /pers. A/ mantu apsaimniekot tā, lai no tās pēc iespējas

gūtu ienākumus. Tiesa ir objektīvi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu un mantojuma masas

interesēm atbilstošu spriedumu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, kā arī izvērtējusi pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu kopsakarā ar lietas dalībnieku sniegtajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Administratīvā rajona tiesa ir izvērtējusi lietas izspriešanai būtiskos apstākļus un pamatoti secinājusi, ka mantojuma

pieņemšana ir /pers. A/ interesēs un lietā nav konstatējami tādi apstākļi, kas liecinātu, ka mantojuma pieņemšana varētu radīt

/pers. A/ pārmērīgu apgrūtinājumu vai zaudējumus. Līdz ar to tiesa ir pamatoti atzinusi, ka pārsūdzētais lēmums atbilst

aizgādnībā esošās /pers. A/ interesēm un tādēļ ir atzīstams par tiesisku un pamatotu. Pirmās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[7] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa secina, ka tajos pamatā norādīts uz iespējamiem

apgrūtinājumiem, ar kuriem viņam būs jāsaskaras, /pers. A/ pieņemot mantojumu. Turklāt šie argumenti satur zināmas

pretrunas. Piemēram, /pers. B/ ir norādījis, ka, /pers. A/ pieņemot mantojuma masā ietilpstošos nekustamos īpašumus,

veidosies kopīpašums, kas apgrūtinās rīcību ar šiem īpašumiem. Vienlaikus no lietas materiāliem izriet, ka šiem

nekustamajiem īpašumiem ir trīs mantinieki un /pers. B/ bāriņtiesas sēdē ir paskaidrojis, ka viņš ar brāli ir nolēmuši pieņemt

mantojumu (lietas 55.–56.lapa). Līdz ar to konkrētajos apstākļos jebkurā gadījumā veidosies kopīpašums, un

mantiniekiem būs kopīgi jāvienojas par rīcību ar šiem nekustamajiem īpašumiem.

/pers. B/ ir arī norādījis uz mantojuma masā ietilpstošā dzīvokļa slikto stāvokli, kas liedz to izīrēt. Vienlaikus

bāriņtiesas sēdē /pers. B/ ir norādījis, ka vēlētos minēto dzīvokli pārrakstīt savam dēlam (lietas 56.lapa). /pers. B/ lietā ir

uzsvēris vien apgrūtinājumus un izdevumus, kurus nestu mantojuma masā ietilpstošo nekustamo īpašumu pieņemšana, taču

nav ņēmis vērā apsvērumus par iespējamo labumu, ko varētu gūt, ar atbilstošu rūpību apsaimniekojot vai atsavinot strīdus

īpašumus.

Šo apstākļu kopums, apgabaltiesas ieskatā, liecina par aizgādņa vēlmi atteikties no aizgādnībā esošajai /pers. A/

piekrītošā mantojuma, lai atvieglotu sev turpmāko rīcību ar mantojuma masā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Taču šādi apsvērumi nevar būt par pamatu, lai atraidītu aizgādnībā esošai personai piekrītošu mantojumu.

Kā to pamatoti norādījusi jau pirmās instances tiesa, /pers. B/, pildot aizgādņa pienākumus, saskaņā ar Civillikuma

355.panta otrajā daļā noteikto ir pienākums rīkoties aizgādnībā esošās personas interesēs. Tādējādi /pers. B/ ir jārīkojas tā,

lai maksimāli nodrošinātu arī aizgādnībā esošās /pers. A/ intereses, tostarp uz īpašumu un arī uz augļiem, kurus varētu nest

šie īpašumi.

[8] Apgabaltiesa papildus norāda, ka no aizgādņa sniegtajiem paskaidrojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem nav

konstatējams, ka /pers. A/ sagaidāmie izdevumi sakarā ar nekustamo īpašumu uzturēšanu varētu būt tik ievērojami, ka

pārsniegtu viņas ienākumu apmēru, varētu radīt pārmērīgus apgrūtinājumus vai zaudējumus un nebūtu samērojami ar no

nekustamajiem īpašumiem iespējami iegūstamo labumu.

Savukārt apsvērums par to, ka /pers. A/, iespējams, varētu zaudēt pašvaldības piešķirtās kompensācijas, ja viņas

īpašumā būs vairāki nekustamie īpašumi, pirmo reizi izteikts apelācijas sūdzībā, turklāt neuzrādot pierādījumus par saņemto

kompensāciju apmēru. Taču no apelācijas sūdzībā norādītajiem ienākumu veidiem un summām secināms, ka pašvaldības

kompensācija 28,46 euro apmērā sastāda tikai nelielu daļu no /pers. A/ ienākumiem.

[9] Aizgādnis apelācijas sūdzībā vērsis uzmanību, ka pārsūdzētajā spriedumā nav minēti mantojuma masā ietilpstošie

naudas līdzekļi, vienlaikus nepaskaidrojot, kāda tam ir bijusi ietekme uz sprieduma pareizību.

Pārbaudot šo argumentu, apgabaltiesa secina, ka atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja sniegtajai informācijai 2021.gada

30.septembrī mantojuma atstājējas norēķinu kontā bija atlikuši 3,37 euro (lietas 53.lapa). Ņemot vērā, ka /pers. B/ gan

iestādē, gan tiesā pauda apsvērumus par to, ka tieši nekustamo īpašumu pieņemšana nebūtu /pers. A/ interesēs, tiesa

pamatoti pievērsās šo apstākļu vērtēšanai, nevis jautājumam par naudas līdzekļu pieņemšanu. Apstāklis, ka mantojuma masā

ietilpst arī naudas līdzekļi, nemaina pirmās instances tiesas secinājumu pamatotību par to, ka mantojuma pieņemšana ir

/pers. A/ interesēs.

[10] Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ iesniegtā apelācijas sūdzība nav pamatota. Pārsūdzētais lēmums

ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ aizgādņa /pers. B/ pieteikumu par Rīgas bāriņtiesas 2022.gada 19.aprīļa lēmuma Nr.1.3./664

atcelšanu un administratīvā akta, ar kuru /pers. B/ tiktu atļauts atraidīt aizgādnībā esošajai /pers. A/ piekrītošo mantojumu,

izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis referents K.Berķis

Tiesneses I.Amona

V.Zommere