Court dismissed defendant's payment defense and allowed plaintiff's loan claim in full with interest and costs.

Lietas Nr. C34061216

Lietas arhīva Nr. C-0131-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū, 2017.gada 23.janvārī

Saldus rajona tiesas tiesnese S.Ozola rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “PlusPlus Baltic Re” cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 20.03.2007. starp

atbildētāju un AS ,,GE ??ne? Bank”, iepriekšējais nosaukums AS ”Baltic Trust Bank”, tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.27 (turpmāk - Līgums),

saskaņā ar kuru AS “GE ??ney Bank” piešķīra atbildētājai aizdevumu 3000 LVL jeb 4268,62 EUR apmērā.

2013.gada 23.augustā starp AS ,,GE ??n?? Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāle Latvijā noslēgts cesijas līgums, AS ,,GE ??

n?? Bank” cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēma no Aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Atbildētāja par Cesijas līgumu, kurš noslēgts starp AS ,,GE ??n?? Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā, informēta

2014.gada 25. februārī.

Līguma 1.2.punkts nosaka ikmēneša procentu likmi par aizdevuma lietošanu 16 % gadā no izmantotās, bet nesamaksātās summas.

Kopš Cesijas līguma noslēgšanas atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu. Prasītājas aprēķinātais līgumsods 2014.gada 1.janvārī tika

samazināts līdz tas sasniedza ne vairāk kā 10 % no pamatsummas.

2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re” saskaņā ar kuru

prasījuma tiesības tika nodotas SIA “PlusPlus Baltic Re”.

Atbildētāja par Cesijas līguma noslēgšanu starp Ārvalsts komersanta PlusPlus BaltiC OU filiāli Latvijā un SIA “PlusPlus BaltiC Re” tika informēta

2015.gada 7.aprīlī..

Prasītāja ir aprēķinājusi līguma nokavējuma procentus par laika periodu no līguma Cesijas starp AS ,,GE ??n?? Bank” un Ārvalsts

komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā dienas (20.03.2009.) līdz prasības sagatavošanai (21.07.2016.) kopā - 7 gadi, 4 mēneši, 1 diena.

Prasības pieteikumā pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta pirmās un otrās daļas, 1753., 1756., 1764., 1811 .,

1828., 1934. un 1943 .panta pamatiem lūgts tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “PlusPlus Baltic Re” nesamaksāto aizdevuma pamatsummu

1401,16 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 59,19 EUR, likumiskos procentus 625,85 EUR, līgumsodu 140,12 EUR, samaksāto valsts

nodevu 333,95 EUR, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kopā 2564,97 EUR, noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re” tiesības

saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai

izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu par maza apmēra prasību tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26

pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par

tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumu par prasību.

Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 un 250.26 panta nosacījumiem, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka

sprieduma norakstu varēs saņemt Saldus rajona tiesas kancelejā 2017.gada 23.janvārī, par ko paziņots pusēm.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši

Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā

daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma

1943.pants).

2007.gada 20.martā starp AS “Baltic Trust Bank” kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.27 (lietas 11.-

12.lapa), saskaņā ar kuru AS “Baltic Trust Bank” atbildētājai izsniedza aizdevumu 3000 Ls (4268,62 EUR), ar aizdevuma atmaksas termiņu ne vēlāk

kā līdz 2009.gada 20.martam (Līguma 1.1.punkts).

Ielūkojoties Uzņēmumu reģistra datu bāzē, tiesa konstatē, ka 2013.gada 4.decembrī AS “Baltic Trust Bank” nosaukums mainīts uz AS ,,GE

??ne? Bank”.

Patēriņa kredīta līguma Nr.27 1.2.punktā atbildētāja apņēmās par aizdevuma lietošanu maksāt procentus 16 % gadā no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas, savukārt, 2.1.2.punktā puses vienojušās, ka aizdevuma atmaksu un procentus aizņēmējs maksā saskaņā ar Bankas sastādīto maksājumu

grafiku (lietas 11.lapa).

Tiesa atzīst, ka starp AS ,,GE ??ne? Bank” un atbildētāju izveidojās tiesiskas aizdevuma līguma attiecības, no kurām atbildētājai izriet pienākums

atmaksāt saņemto aizdevumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.

2013.gada 23.augusta Cesijas līguma izraksts (lietas 13.lapa), Izraksts no 2013.gada 23.augusta Cesijas līguma Pielikuma Nr.2 (lietas 14.lapa)

apliecina, ka starp AS „GE Money Bank” (iepriekš AS “Baltic Trust Bank”) un Ār valsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas

līgums, saskaņā ar kuru AS “GE Money Bank” savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma ir cedējusi Ārvalsts komersanta PlusPlus

Baltic OU filiālei Latvijā.

Savukārt 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līguma izraksts (lietas 18. lapa), izraksts no 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līguma pielikuma (lietas 19.lapa)

apliecina, ka starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un SIA “PlusPlus Baltic Re” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru Ārvalsts

komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma ir cedējusi prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas no 2007.gada 20.marta Patēriņa kredīta līguma Nr.27 izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ņemot vērā, ka samaksas termiņš saskaņā ar Līgumu ir iestājies 2009.gada 20.martā un atbildētāja pilnā apmērā nav atmaksājusi aizdevuma

pamatsummu, tiesa atzīst par pamatotu prasību daļā par neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1401,16 EUR piedziņu no atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu (konkrētajā gadījumā to paredz

līgums).

Kredīta dzēšanas grafiks (lietas 11.lapa), parāda aprēķins (lietas 48.lapa) apliecina, ka laika posmā no 2008.gada 20.septembra līdz 2009.gada

20.martam atbildētāja nav veikusi procentu par aizdevuma lietošanu samaksu 59,19 EUR apmērā. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu prasību daļā par

neatmaksāto līgumisko procentu 59,19 EUR piedziņu no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst par pamatotiem prasītājas aprēķinātos likumiskos nokavējuma procentus no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 1401,16 EUR

par laiku no 21.03.2009. ( sākot ar aizdevuma atmaksas beigu termiņu) līdz 2016.gada 21.jūlijam (līdz laikam, kad tiesā celta prasība) 625,85 EUR

apmērā, kura ir piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Savukārt saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt

līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada

1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717., un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda

samaksas kārtību.

Līdz ar to, lai gan Līgums ir noslēgts 2007.gada 20.martā, ievērojot apstākli, ka Līguma darbība pēc 2014.gada 1.janvāra tika turpināta, un

prasītāja vienpusēji no pušu noslēgtā Līguma nav atkāpusies, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā izšķirot jautājumu par Līgumā noteiktā līgumsoda piedziņu,

ir piemērojamas Civillikuma normas par līgumsoda noteikumiem, kuras stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Līguma 4.3.punktu par Līgumā noteikto maksājumu termiņu neievērošanu aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5 % no nokavētā

maksājuma summas par katru kavējuma dienu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai ir pielīgtas tiesības Līgumā pielīgto saistību nepienācīgas izpildes gadījumā prasīt no atbildētājas līgumsodu.

Līgumsoda parāda aprēķins (lietas 48.lapa) apliecina, ka atbildētājai, savlaicīgi neveicot maksājumus Līgumā noteiktajos termiņos, prasītāja

pamatoti un atbilstoši Līguma nosacījumiem ir veikusi līgumsoda aprēķinu uz 23.08.2013. 1631,41 EUR apmērā.

Ievērojot apstākli, ka prasītāja pieprasītais līgumsods 140,12 EUR atbilst Civillikuma 1716.pantā noteiktajam līgumsoda aprobežojumam un

nepārsniedz 10 % no pamatparāda apmērā, kā arī to, ka tiesa ir konstatējusi Līgumā noteikto maksājumu kavējumu, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir

pienākums maksāt prasītājas aprēķināto līgumsodu par nesavlaicīgu Līgumā noteikto saistību izpildi.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai nekādus

pierādījumus, kas apliecina, ka parāda summa ir atmaksāta.

Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju atzīst, prasība ir apmierināma pilnā apmērā, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai

pamatparādu 1401,16 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2008.gada 20.septembra līdz 2009.gada 20.martam

59,19 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2009.gada 21.septembra līdz 2016.gada 21.jūlijam 625,85 EUR, līgumsodu 140,12 EUR.

No atbildētājas par labu prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļas nosacījumiem piedzenami tiesas izdevumi 328,49 EUR, ko

veido samaksātā valsts nodeva 323,79 EUR un ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70

EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantam, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus 6 % gadā no piedzītās parāda

pamatsummas 1401,16 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97.pantu, tiesa

no s pri e da

SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasību par naudas piedziņu apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, pamatparādu 1401,16

EUR (viens tūkstotis četri simti viens euro 16 centi), līgumiskos procentus par laika periodu no 2008.gada 20.septembra līdz 2009.gada 20.martam

59,19 EUR (piecdesmit deviņi euro 19 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu līdz 2016.gada 21.jūlijam 625,85 EUR (seši simti

divdesmit pieci euro 85 centi), līgumsodu 140,12 EUR (viens simts četrdesmit euro 12 centi) un tiesas izdevumus 328,49 EUR (trīs simti divdesmit

astoņi euro 49 centi).

Samaksa veicama SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, norēķinu kontā Nr. LV07HABA0551037623572, kas atvērts AS

„Swedbank”.

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz

sprieduma izpildei procentus 6 % apmērā gadā no piedzītās parāda pamatsummas.

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteikto, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 23.janvāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Saldus rajona tiesā.