Court partially allowed VAT refund claim by rejecting tax authority's fraud allegations against specific transactions.

Lietas Nr. A420529811

Lietas arhīva Nr. AA43-0152-15/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 12.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona,

tiesneses S.Gintere un L.Konošonoka,

piedaloties pieteicējas SIA „Brodu nami” pārstāvim /pers. C/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers.D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Brodu nami” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 13.aprīļa lēmuma Nr.22.4.7/26352 atcelšanu, sakarā ar SIA „Brodu nami” un

Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 13.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektā audita

daļa laikā no 2010.gada 11.novembra līdz 2011.gada 3.februārim veica pieteicējas SIA „ Brodu nami” pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ 2009.gada 2.decembrī, SIA /Nosaukums C/

2010.gada 19.aprīlī un SIA /Nosaukums D/ 2010.gada 10.maijā.

Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenās nodokļu inspektores

2011.gada 3.februāra lēmumu Nr.23.22/99 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) SIA „Brodu nami” papildus aprēķināts PVN Ls

2 564,34, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 6 255,66, aprēķināta soda nauda Ls 3 085,83 un nokavējuma

nauda Ls 342,64.

SIA „Brodu nami” Sākotnējo lēmumu apstrīdēja un ar VID ģenerāldirektora 2011.gada 13.aprīļa lēmumu

Nr.22.4.7/26352 (turpmāk– Lēmums) tas atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] SIA „Brodu nami” 2009.gada decembra PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 5 460 par darījumu

ar SIA /Nosaukums B/, 2010.gada aprīļa deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 3 150 par darījumu ar SIA /Nosaukums

C/ un 2010.gada maija PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 210 par darījumu ar SIA /Nosaukums D/. VID

ierobežoja SIA „Brodu nami” tiesības atskaitīt priekšnodokli par minētajiem darījumiem, jo pārbaudes laikā neguva

apstiprinājumu darījumu faktiskajai esamībai.

[1.2] VID 2010.gada 15.oktobrī veica apsekošanu SIA „Brodu nami” struktūrvienības telpās „/Nosaukums A un

adrese/, kur konstatēja, ka telpās atrodas zāģmateriālu kaltes sastāvdaļas, kuru iegādi SIA „Brodu nami” pamato ar SIA

„/Nosaukums B/” vārdā noformēto pavadzīmi un daudzzāģu lentzāģmašīna, kuras iegādi SIA „Brodu nami” pamato ar SIA

/Nosaukums C/ vārdā noformēto pavadzīmi. VID konstatēja, ka zāģmateriālu kaltes sastāvdaļām un daudzzāģu

lentzāģmašīnai nav piešķirti identifikācijas numuri, tāpēc šīs preces nav identificējamas ar minēto uzņēmumu vārdā

noformētajām pavadzīmēm. Savukārt lentzāģmašīna, kuras iegādi SIA „Brodu nami” pamato ar SIA „/Nosaukums D/”

vārdā noformēto pavadzīmi, netika konstatēta dabā. Saskaņā ar SIA „Brodu nami” paskaidrojumu šī lentzāģmašīna nodota

remontā SIA „/Nosaukums H/”.

[1.3] S I A „Brodu nami” neuzrādīja līgumus par preču iegādi, preču pieņemšanas - nodošanas aktus, no

piegādātāja saņemtos preces tehniskos datus, preces ražotāja atzīmes, tādēļ pavadzīmēs norādītās preces nevar identificēt

ar dabā esošajiem pamatlīdzekļiem.

[1.4] VID secināja, ka nav iespējams pārliecināties par preču faktisko izcelsmi, jo SIA „/Nosaukums B/” un SIA

„/Nosaukums D/” amatpersonas aicinājumu ierasties VID atstāja bez ievērības, bet no SIA „/Nosaukums C/” iesniegtajiem

grāmatvedības dokumentiem nevar konstatēt, ka sabiedrība iegādājās preci no SIA „/Nosaukums F/”.

Pavadzīmē kā pārvadātājs uzrādīts SIA /Nosaukums E/ un transportlīdzeklis - kravas transporta kokvedējs Scania

/TL numurs/. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju SIA /Nosaukums E/ darba ņēmējam /pers. G/ ir C kategorijas

vadīšanas apliecība, kas neatbilst kategorijai, lai veiktu pārvadājumus ar smago automašīnu un piekabi. SIA /Nosaukums E/

uzrādīja maršruta ceļazīmes, kurās nevar konstatēt maršruta veicēju, jo ceļazīmes ir noformētas diviem šoferiem kopā. Līdz

ar to pēc ceļazīmēm nav identificējams konkrētā maršruta veicējs. Pārbaudes materiālos norādīts, ka hidromanipulatora

celtspēja ir aptuveni 1500 kg, tādējādi minēto preču iekraušana un izkraušana nav iespējama, kā arī pārvadātājam SIA

/Nosaukums E/ nav izsniegta licence komercpārvadājumiem.

[1.5] Ņemot vērā minēto, nav gūts apstiprinājums SIA „Brodu nami” darījumu ar SIA /Nosaukums B/, SIA

/Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ faktiskajai esamībai. Līdz ar to SIA „Brodu nami” ierakstus grāmatvedības

reģistros ir veikusi, izmantojot pavadzīmes, kurās norādīta nepatiesa, lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

Tādējādi minētās pavadzīmes nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, uz kuru pamata saskaņā ar

likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros un atbilstoši kuriem atskaitāms

priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2] SIA „Brodu nami” iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] SIA „Brodu nami” un tās darījumu partneri SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums

D/ ir reģistrēti VID kā ar PVN apliekamās personas.

[2.2] SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ piegādātās preces (zāģmateriālu kalte,

daudzzāģu lentzāģmašīna un lentzāģmašīna) iegādāta, lai nodrošinātu pieteicējas saimniecisko darbību un citas ar PVN

apliekamas preču piegādes un pakalpojumus. Visas preces ir reāli saņemtas un uzskaitītas pieteicējas pamatlīdzekļu sastāvā.

[2.3] SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ noformētie preču piegādi apliecinošie

dokumenti atbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļā norādītajām prasībām.

[2.4] Apstāklis, ka SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums C/ amatpersonas neatsaucās uz VID uzaicinājumu un

neieradās VID, nevar būt par pamatu preču iegādes darījumu izslēgšanai no pieteicējas PVN deklarācijām, jo pieteicēja

nevar ietekmēt cita uzņēmuma amatpersonas.

[2.5] Lēmumā norādīts, ka auditam nav iesniegti līgumi par preču iegādi, pieņemšanas nodošanas akti, pārņemti

no piegādātāja preces tehniskie dati, preces ražotāja atzīmes. Normatīvie akti neparedz obligātu šo dokumentu sastādīšanu

preču iegādes gadījumā. To neparedz arī likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normas, kas nosaka PVN

atspoguļošanu deklarācijās un priekšnodokļa atskaitīšanu.

[2.6] Tā kā audita laikā pieteicēja pati vērsās pie saviem piegādātājiem, tad VID tika iesniegti SIA /Nosaukums E/

izpilddirektora /pers. G/, SIA /Nosaukums C/ valdes locekļa /pers. I/, SIA /Nosaukums D/ valdes locekļa /pers. J/

paskaidrojumi par veikto darījumu būtību. VID minētos paskaidrojumus neizvērtēja.

[2.7] Eiropas Savienības Tiesas spriedumos vairākkārt atzīts, ka būtiska nozīme ir apstāklim, ka pārbaudāmā

persona saņemtajos PVN rēķinos uzrādīto PVN reāli samaksājusi personai, kura piegādāja preces un izsniedza rēķinu, jo

uzliekot pienākumu preču saņēmējam budžetā iemaksāt PVN, kurš ir samaksāts personai, kura izsniedza rēķinu par preču

piegādi, tiek pārkāpts viens no Eiropas Savienības direktīvas 77/388/EEC pamatprincipiem – neitralitātes princips (skat.

Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 21.aprīļa sprieduma lietā C-25/03 80.punktu, 2006.gada 12.janvāra sprieduma

apvienotajā lietā C-354/03, C-355/03 un C-484/03 49.punktu, 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 80.

un 92.punktu).

Eiropas Cilvēktiesību Tiesas 2009.gada 22.janvāra spriedumā lietā Nr.399/03 „Bulves AD” pret Bulgāriju atzīts, ka

nodokļu maksātāja varā nav citas personas uzraudzīšana un kontrolēšana, lai piespiestu to ievērot normatīvajos aktos

noteiktās prasības par PVN deklarāciju iesniegšanu un PVN iemaksāšanu valsts budžetā. Tiktāl, cik pieteicēja uzņēmums

pilnībā un pienācīgā laikā izpilda valsts noteiktās PVN tiesību normas, tam nav līdzekļu, lai piespiestu piegādātāju, un nav

informācijas par tā pieļauto (saistību pret valsti) neizpildi, tam ir pamatotas tiesības sagaidīt atļauju gūt labumu no vienas no

PVN tiesību normu piedāvātajām iespējām saņemt tiesības atskaitīt tā piegādātājam samaksāto PVN. Tādējādi minētajā

spriedumā atzīts, ka, nepamatoti liedzot atskaitīt PVN priekšnodokli, valsts pārkāpj personas tiesības uz īpašumu, ko

garantē Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā protokola 1.pants.

[3] VID paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 13.maija spriedumu Lēmums atcelts daļā par no budžeta

atmaksājamā PVN samazināšanu par Ls 3 963,16, papildus aprēķināto PVN Ls 1706,84 un par to aprēķināto soda naudu un

nokavējuma naudu saistībā ar pieteicējas darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums D/, kā arī daļā par Ls

11,15 nokavējuma naudu no nesamaksātā PVN saistībā ar darījumu ar SIA /Nosaukums C/, bet pārējā daļā pieteikums

noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta „a” apakšpunktu priekšnodoklis ir

PVN summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai

saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā

reģistrētai ar PVN apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa

summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) 2013.gada 7.maija spriedumā lietā

Nr.A42559408 norādījis, ka pēdējā pusgada laikā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā izvērstāk skaidrota PVN

administrācijas un tiesu tālākā rīcība, ja konstatēts, ka darījums faktiski ar nodokļu rēķinā norādīto personu nav noticis.

Vienā no pēdējiem nolēmumiem lietā, kurā prejudiciālu jautājumu līdzīgā lietā šai uzdeva Augstākā tiesa, Eiropas Savienības

Tiesa, atsaucoties uz 2012.gada 6.decembra spriedumu lietā Nr.C?285/11 Bonik 45.punktu un 2013.gada 31.janvāra

spriedumu lietā Nr.C?643/11 LVK – 56 64.punktu , norādījusi, ka „tomēr, ja nodokļu administrācija no nodokļu rēķina

izsniedzēja īstenotās krāpšanas vai pieļauto nelikumību esamības izsecina, ka darījums, par kuru ir izrakstīts rēķins un kurš

ir minēts, lai pamatotu atskaitīšanas tiesības, faktiski nav noticis, šai administrācijai, lai varētu tikt atteiktas atskaitīšanas

tiesības, ir jāpierāda, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura

tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā, kas ir

jāpārbauda iesniedzējtiesai (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11

Forvards V 35.punktu). Tātad tas nozīmē, ka pievienotās vērtības nodokļa administrācija nevar apstāties pie konstatējuma,

ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu vai fiktīvā rakstura dēļ. Arī tiesa savā argumentācijā nevar ar

to aprobežoties.

Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka ar Eiropas Savienības direktīvā noteiktais priekšnodokļa atskaitīšanas

sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no PVN, kas tam jāmaksā vai kuru tas ir samaksājis saistībā ar savu

saimniecisko darbību. Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN neietekmē tas, vai PVN par

agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir

pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska

vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs,

kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar PVN apliekamā darbībā.

Savukārt nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai

ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu,

nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Ja tas tā būtu, tas pārsniegtu to, kas nepieciešams valsts

budžeta interešu aizsardzībai (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-

80/11 un C-142/11 Mahageben 39. – 50.punktu).

Tāpat Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu

priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo

darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir

iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-

255/02 Halifax 81.punktu).

[4.2] Tiesa secina, ka izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka SIA „Brodu nami”, S IA /Nosaukums B/, SIA

/Nosaukums C/ un SIA /Nosaukums D/ formāli atbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktajam, lai izmantotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. VID neapšauba, ka pieteicēja ir saņēmusi preces,

bet uzskata, ka tās nav saņemtas no nodokļu rēķinā norādītās personas. Līdz ar to tiesa pārbaudīs VID secinājumu

pamatotību.

[4.3] VID liedza pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumā ar SIA „/Nosaukums B/”, pamatojoties

uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.3.1] SIA „/Nosaukums B/” juridiskā adrese ir /adrese/, ir reģistrēta struktūrvienība „/Nosaukums I/” /adrese/.

[4.3.2] Uzņēmuma reģistrētais darbības veids ir automobiļu apkope un remonts.

[4.3.3] Uzņēmuma valdes loceklis ir /pers. O/.

[4.3.4] SIA „/Nosaukums B/” 2010.gada 8.jūlijā izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar

grāmatvedības dokumentu un atskaišu neiesniegšanu, kā arī apturētas norēķinu kontu operācijas.

[4.3.5] /pers. O/neieradās VID paskaidrojuma sniegšanai.

[4.3.6] VID 2010.gada 15.oktobra apsekošanas aktā konstatēts, ka apsekošanas laikā pieteicējas struktūrvienībā

atrodas zāģmateriālu kalte, par kuru pieteicējas amatpersona paskaidrojusi, ka tā iegādāta no SIA /Nosaukums B/ un to

plānots izmantot saimnieciskajā darbībā (lietas 176.lapa).

[4.3.7] 2010.gada 11.novembrī pieteicējas amatpersona /pers. R/ sniedza paskaidrojumu, ka piegādes procesu

neatceras, SIA „/Nosaukums B/” amatpersonu /pers. O/ pazīst personiski, samaksa veikta daļēji (atreferēts lietas 13.lapā,

paskaidrojuma teksts pārbaudīts ar audita oriģināllietu).

[4.4] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums B/ tiesa konstatē, ka 2009.gada 2.decembrī SIA

/Nosaukums B/ ir izrakstījusi pavadzīmi par zāģmateriālu kaltes piegādi pieteicējai (lietas 74.lapa), atbilstoši VID

2010.gada 15.oktobra apsekošanas aktam pieteicējas struktūrvienībā atrodas zāģmateriālu kalte izjauktā veidā.

Tiesa konstatē, ka VID nav pārbaudījis, vai SIA /Nosaukums B/ īpašumā varēja būt zāģmateriālu kalte, kuru tā būtu

varējusi atsavināt pieteicējai, nav veikta uzņēmuma struktūrvienības apsekošana.

Lēmumā izdarītie secinājumi par šā darījuma fiktīvo dabu ir balstīti tikai uz apstākli, ka S IA /Nosaukums B/

2010.gada 8.jūlijā izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra un SIA /Nosaukums B/ amatpersona /pers. O/ nav

atsaucies uz VID uzaicinājumu ierasties paskaidrojumu sniegšanai, kas tiesas ieskatā nav pietiekams pamats darījuma

apšaubīšanai. Lietas izskatīšanas ietvaros VID ir iesniedzis dokumentus, kas norāda, ka SIA „/Nosaukums B/” ir bijusi

iesaistīta fiktīvu darījumu noformēšanā (lietas pielikuma Nr.2 2-137.lapa ), tomēr arī šie dokumenti nav pietiekami

darījuma apšaubīšanai. No VID iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka iestāde ir veikusi SIA „/Nosaukums B/” auditu no

2010.gada 12.marta līdz 2010.gada 17.maijam, kura ietvaros ir ieguvusi arī /pers. O/ paskaidrojumu, līdz ar to secināms, ka

SIA „/Nosaukums B/” vadīja tā reģistrētā amatpersona, uzņēmums vispārīgi ir veicis saimniecisko darbību, bijusi reģistrēta

struktūrvienība.

Tiesa papildus ņem vērā, ka prece atrodas pieteicējas struktūrvienībā un ir izmantojama pieteicējas saimnieciskajā

darbībā, par to ir veikta apmaksa.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka VID nav ieguvis objektīvus pierādījumus pieteicējas un SIA /Nosaukums

B/ darījuma apšaubīšanai. Līdz ar to iestāde nepamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls 5 460

apmērā.

[4.5] VID liedza pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumā ar SIA „/Nosaukums C/”, pamatojoties

uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.5.1] SIA „/Nosaukums C/” juridiskā adrese ir /adrese/, struktūrvienības nav reģistrētas.

[4.5.2] Uzņēmuma reģistrētais darbības veids ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku

darbība.

[4.5.3] Uzņēmuma valdes loceklis un vienīgais darba ņēmējs no 2010.gada 29.marta ir /pers. I/.

[4.5.4] SIA „/Nosaukums C/” nav reģistrēti transportlīdzekļi.

[4.5.5] Pieteicēja samaksu veikusi daļēji uz SIA „/Nosaukums C/” norādīto kontu AS „Swedbank”, minētais

konts VID nav reģistrēts. Darījuma vērtība bez PVN Ls 15 000, PVN vērtība Ls 3 150, bet apmaksa veikta tikai Ls 1 275

apmērā.

[4.5.6] VID 2010.gada 15.oktobra apsekošanas aktā konstatēts, ka apsekošanas laikā pieteicējas struktūrvienībā

daudzzāģu lentzāģmašīna, par kuru pieteicējas amatpersona paskaidrojusi, ka tā iegādāta no SIA /Nosaukums C/ un to

plānots izmantot saimnieciskajā darbībā (lietas 176.lapa).

[4.5.7] Pavadzīmē kā preču izsniegšanas vieta norādīta /adrese/, pārvadātājs – SIA /Nosaukums E/ un

transportlīdzeklis – kravas transporta kokvedējs Scania /TL numurs/ ar piekabi /TL numurs/.

S I A /Nosaukums C/ 2010.gada 1.decembrī VID iesniedza daudzzāģu lentzāģmašīnas iegādes un pārdošanas

pavadzīmes un grāmatvedības reģistru izdruku kopijas, kā arī vēstulē norādīja, ka valdes loceklis /pers. S/ pašlaik

neatrodas Latvijā. Savukārt pēc VID rīcībā esošās informācijas SIA /Nosaukums C/ amatpersona uz darījuma norises brīdi

bija /pers. I/.

Saskaņā ar SIA /Nosaukums C/ VID iesniegtiem grāmatvedības reģistriem 2010.gada 30.martā SIA /Nosaukums C/

iegādājās no SIA /Nosaukums F/ daudzzāģu lentzāģmašīnu /numurs/. Pēc VID rīcībā esošās informācijas SIA /Nosaukums

F/ reģistrētais darbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Saskaņā ar iesniegto atskaiti 2010.gada martā sabiedrība

uzrāda vienu darba ņēmēju – valdes locekli /pers. U/. 2010.gada 30.aprīlī veikta juridiskās adreses apsekošana, kurā

konstatēts, ka minētajā adresē SIA /Nosaukums F/ neatrodas. SIA /Nosaukums F/ 2010.gada 20.oktobrī izslēgta no VID ar

PVN apliekamo personu reģistra. Pēc CSDD informācijas SIA /Nosaukums F/ nav reģistrēti transportlīdzekļi.

VID, pārbaudot SIA /Nosaukums F/ vārdā izrakstīto 2010.gada 30.marta pavadzīmi Nr.PTS 35, konstatēja, ka

pavadzīmē nav norādīts pārvadātājs un SIA /Nosaukums C/ neuzrādīja grāmatvedības dokumentus, kas apliecinātu

pārvadājumu. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai SIA /Nosaukums F/ un SIA ,,/Nosaukums C/ nav tehniskā

nodrošinājuma un darbinieku, lai 2010.gada 30.martā atvestu daudzzāģu lentzāģmašīnu, un telpas, kur varēja no 2010.gada

30.marta līdz 19.aprīlim uzglabāt preci. VID, lai saņemtu papildu informāciju, uzaicināja ierasties VID SIA /Nosaukums F/

amatpersonu /pers. U/. Sūtītais pasts atgriezts ar piezīmi - „nedzīvo pēc dotās adreses” un VID rīcībā nav citas

informācijas par /pers. U/ atrašanās vietu. Tādējādi nav apstiprinājies fakts, ka SIA /Nosaukums F/ ir pārdevusi preci SIA

/Nosaukums C/.

[4.6] VID ir apšaubījis šā darījuma norisi, jo SIA /Nosaukums C/ nav uzrādījusi pārvadājuma dokumentus par

darījumu ar SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums C/ nebija piemērotu telpu iekārtas uzglabāšanai līdz tās pārdošanai

pieteicējai, savukārt SIA /Nosaukums F/ nav reģistrētu struktūrvienību, ir reģistrēts tikai viens darba ņēmējs un sabiedrība

neatrodas savā juridiskajā adresē. Tiesa piekrīt lēmumā izdarītajiem secinājumiem attiecībā par darījumu starp SIA

/Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums C/.

Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums F/ 2010.gada 30.marta pavadzīmē par lentzāģmašīnas piegādi SIA /Nosaukums

C/ (lietas 73.lapa) nav norādīts preces pārvadātājs. Ievērojot to, ka SIA /Nosaukums F/ nav ne transportlīdzekļu, ne

darbaspēka, nav iespējams, ka lentzāģmašīnas piegādi būtu veikusi SIA /Nosaukums F/, kā tas norādīts SIA /Nosaukums

F/ valdes locekļa /pers. I/ paskaidrojumā (lietas 51.lapa), uz kuru atsaucas pieteicēja. Tāpat ir apšaubāma visa augšupējā

darījuma ekonomiskā jēga. Proti, nav saprotams, kādēļ un kur SIA /Nosaukums F/, kuras reģistrētie darbības veidi ir

nekustamā īpašuma pārvaldīšana, apsaimniekošana un dažādu būvdarbu veikšana un kurai acīmredzami pietrūkst

darbaspēka pat šo darbietilpīgo pasākumu veikšanai, būtu ieguvusi specifisku un dārgu kokrūpniecībā izmantojamu iekārtu,

kuru tā neskaidros apstākļos pārdevusi vairumtirdzniecības uzņēmumam – SIA /Nosaukums C/, kas savukārt to bez liekas

kavēšanās pārdevis sabiedrībai, kura šo iekārtu faktiski arī varētu izmantot – SIA „Brodu Nami”.

Pieteicējas darījumā ar SIA /Nosaukums C/ norādītās preces izcelsme un augšupējā darījuma norise ir neskaidra,

pieteicēja nav veikusi pilnu rēķina apmaksu. Tiesa kritiski vērtē pieteicējas iesniegto SIA /Nosaukums C/ valdes locekļa

/pers. I/ iesniegto rakstveida paskaidrojumu. Tiesa ņem vērā, ka paskaidrojumā nav sniegts detalizēts darījuma apraksts,

turklāt /pers. I/ vairākkārt neattaisnojoši neieradās uz tiesas sēdi, līdz ar to viņa liecības tiesai nav izdevies iegūt.

Vērtējot preces pārvadāšanas apstākļus, tiesa konstatē, ka no SIA /Nosaukums C/ nopirktās iekārtas ir pārvadājis

SIA /Nosaukums E/ No preču pavadzīmes konstatējams, ka pārvadājums veikts ar transportlīdzekli /TL numurs/un to

veicis SIA /Nosaukums E/ darbinieks /pers. G/. Tiesas sēdē /pers. G/ liecināja, ka pārvadājuši SIA „Brodi nami”

lentzāģmašīnu no SIA /Nosaukums D/, tāpat daudzzāģi un kalti, kopā trīs vienības. SIA /Nosaukums E/ bija

komercpārvadājumu licence, kuras derīguma termiņš pēdējo divu pārvadājumu laikā gan bija beidzies. /pers. G/ izsniegtā C

kategorijas autovadītāja apliecība ļauj viņam vadīt kravas transportlīdzekli, tikai bez piekabes, kas konkrētajos

pārvadājumos nav bijusi nepieciešama. Preces iekrautas ar hidromanipulatoru /Nosaukums L/ un to ir iespējams izdarīt.

Liecinieks māk strādāt ar hidromanipulatoru, jo viņam ir liela darba pieredze mežrūpniecībā un viņš to pats ir iemācījies

(lietas 184.-186.lapa). Ievērojot liecinieka liecību, tiesa secina, ka vispārīgi SIA /Nosaukums E/ varēja būt iespējams veikt

izrakstītajā pavadzīmē norādīto pārvadājumu.

Vienlaikus tiesa konstatē visu trīs uzņēmumu saistību, kas dod pamatu kritiski vērtēt gan pieteicējas, gan tās

darījumu partnera un pārvadātāja norādītos darījuma apstākļus. Proti, no lietas materiāliem konstatējams, ka SIA

„/Nosaukums G/” pārdeva sava uzņēmuma pamatlīdzekļus pieteicējai. Turklāt pieteicējas valdes loceklis /pers. R/ iepriekš

bija SIA „/Nosaukums G/” darba ņēmējs. Visi trīs uzņēmumi kaut arī dažādos laikos darbojušies telpās /adrese/.

Novērtējot darījuma saturu un ņemot vērā uzņēmumu amatpersonu personisku saistību, kā arī to, ka par preci nav

veikta apmaksa, tiesa secina, ka VID iegūtie pierādījumi norāda uz to, ka darījums noformēts ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi

gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Tāpat tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja zināja par to, ka tā bijusi

iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

Ievērojot minēto, tiesa, atzīst, ka Lēmumā pamatoti samazināta no budžeta atmaksājamā PVN summa Ls 3 150 un

papildus aprēķināts PVN par pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums C/.

[4.7] VID liedza pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības darījumā ar SIA „/Nosaukums D/”, pamatojoties

uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.7.1] SIA „/Nosaukums D/” juridiskā adrese ir /adrese/, ir reģistrētas četras struktūrvienības.

[4.7.2] Uzņēmuma reģistrētais darbības veids ir zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

[4.7.3] Uzņēmuma valdes loceklis un vienīgais darba ņēmējs no 2010.gada aprīlī ir /pers. J/.

[4.7.4] SIA „/Nosaukums D/” nav reģistrēti transportlīdzekļi.

[4.7.5] Pieteicēja ir veikusi samaksu par iegādāto lentzāģmašīnu.

[4.7.6] SIA „/Nosaukums D/” amatpersona /pers. J/neieradās VID paskaidrojuma sniegšanai.

[4.7.7] VID 2010.gada 15.oktobra apsekošanas aktā konstatēts, ka apsekošanas laikā pieteicējas struktūrvienībā

lentzāģmašīna neatrodas (lietas 176.lapa). Pieteicējas valdes loceklis 2010.gada 22.novembrī paskaidroja, ka

lentzāģmašīna 2010.gada 20.septembrī ir nodota remontā SIA „/Nosaukums H/”.

[4.8] Tiesa konstatē, ka pieteicēja 2010.gada PVN maija deklarācijā kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 210 saskaņā ar

SIA /Nosaukums D/ vārdā izrakstīto 2010.gada 10.maija pavadzīmi Nr.SCH 11 par lentzāģmašīnas iegādi (lietas 75.lapa).

VID 2010.gada 15.oktobra apsekošanas aktā norādīts, ka apsekošanas laikā pieteicējas struktūrvienībā pieteicējas

valdes loceklis paskaidrojis, ka no SIA /Nosaukums D/ iegādātā lentzāģmašīna šobrīd atrodas pie SIA /Nosaukums H/

restaurācijas darbu veikšanai (lietas 176.lapa). Pieteicēja iesniedza dokumentus, kas apstiprina tās nodošanu remontā pie

S I A /Nosaukums H/ – 2010.gada 20.septembra uzņēmuma līgumu starp pieteicēju un SIA /Nosaukums H/ par

lentzāģmašīnas restaurāciju (lietas 43. – 45.lapa), 2011.gada 24.februāra SIA /Nosaukums H/ pavadzīmi Nr.ACC 000109

par remontētās lentzāģmašīnas piegādi pieteicējai (lietas 47.lapa), kā arī pieņemšanas nodošanas aktus par lentzāģmašīnas

nodošanu remontā un pieņemšanu pēc remonta (lietas 46. un 48.lapa).

Tiesas sēdē SIA „/Nosaukums D/” valdes loceklis apstiprināja, ka 2010.gada 10.maijā pārdeva pieteicējai

lentzāģmašīnu, to transportējis /pers. G/(lietas 183.-184.lapa).

2013.gada 15.martā SIA „/Nosaukums D/” valdes loceklis /pers. J/tiesai iesniedza 2000.gada 24.februāra ZS

/Nosaukums N/ preču pavadzīmi – rēķinu par lentzāģmašīnas piegādi SIA /Nosaukums D/, 2000.gada 24.februāra līgumu

starp ZS /Nosaukums N/ un SIA /Nosaukums D/ par lentzāģa pirkumu, kvīti un kases ieņēmumu orderi, kas apstiprina

pirkuma maksas samaksu (lietas 207. – 209.lapa).

Iepriekš minētie pierādījumi tiesas ieskatā pietiekami pārliecinoši pierāda to, ka pieteicējas darījums ar SIA

/Nosaukums D/ par lentzāģmašīnas iegādi ir faktiski noticis. Iesniegtie dokumenti par darījumu starp ZS /Nosaukums N/ un

S IA /Nosaukums D/ apstiprina, ka SIA /Nosaukums D/ īpašumā varēja būt lentzāģmašīna, kuru 2010.gada 10.maijā

iegādājusies pieteicēja.

Apstāklis, ka uz līguma par lentzāģmašīnas restaurāciju nav atšifrēts amatpersonas paraksts un izmantots spiedogs,

pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai apšaubītu starp pieteicēju un SIA /Nosaukums H/ notikušo darījumu un izdarītu

secinājumu, ka 2010.gada 10.maija pavadzīmē minētās lentzāģmašīnas faktiski nav pieteicējas rīcībā un tā to neizmanto un

neplāno izmantot kā uzņēmuma pamatlīdzekli. Turklāt, SIA /Nosaukums H/ amatpersona savu parakstu ir atšifrējusi uz

pieņemšanas nodošanas aktiem un pavadzīmes.

Tiesa papildus ņem vērā, ka prece ir izmantojama pieteicējas saimnieciskajā darbībā, par to ir veikta apmaksa.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka VID nav ieguvis objektīvus pierādījumus pieteicējas un SIA /Nosaukums

D/ darījuma apšaubīšanai. Līdz ar to iestāde nepamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli Ls 210

apmērā.

[4.9] Tiesa secināja, ka iestāde pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības 2010.gada aprīlī atskaitīt priekšnodokli Ls

3 150 par darījumu ar SIA „/Nosaukums C/”, līdz ar to iestāde pamatoti samazināja no budžeta atmaksājamā PVN summu

Ls 2 292,50 apmērā (aprēķins lietas 25.-26.lapa).

Tāpat iestāde pamatoti, atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta trešajai daļai (minētā norma noteic,

ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir

samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no

nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas) un 32.3panta trešajai daļai (minētā norma noteic, ja no budžeta

atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda nauda tiek

noteikta 50 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra) noteica soda naudu Ls 1

575 apmērā.

Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrās daļas nosacījumus, iestāde pamatoti aprēķināja

nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā PVN. Vienlaikus tiesa konstatē nokavējuma naudas aprēķina kļūdas, jo iestāde

nokavējuma naudu aprēķinājusi par 204 dienām (par laika posmu no 2010.gada 21.aprīļa līdz 2010.gada 11.novembrim), lai

gan nokavējuma naudas aprēķins veicams par 178 dienām (par laika posmu no 2010.gada 17.maija līdz 2010.gada

10.novembrim). Līdz ar to nokavējuma nauda nosakāma Ls 76,32 apmērā.

[4.10] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai

daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētājas par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu Administratīvajā rajona tiesā ir samaksāta valsts nodeva Ls

20 apmērā (lietas 9.lapa). Ņemot vērā, ka pieteicējas pieteikums ir apmierināts daļēji, tad no atbildētājas par labu pieteicējai

ir piespriežama samaksātā valsts nodeva.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kurā pieteikums noraidīts, pieteicēja iesniedza apelācijas

sūdzību. Apelācijas sūdzībā un paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Tiesa nepareizi iztulkoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu.

Pieteicējai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par no SIA /Nosaukums C/ pēc 2010.gada 19.aprīļa pavadzīmes Nr.CS 2

iegādāto preci - daudzzāģu lentzāģmašīna.

Gan SIA „Brodu nami”, gan SIA /Nosaukums C/ ir reģistrētas VID kā ar PVN apliekamās personas; SIA

/Nosaukums C/ piegādātā daudzzāģu lentzāģmašīna ir iegādāta, lai nodrošinātu SIA „Brodu nami” saimniecisko darbību un

citas ar PVN apliekamas preču piegādes un pakalpojumus; SIA /Nosaukums C/ noformētais preces piegādi apliecinošais

dokuments atbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļā norādītajām prasībām; daudzzāģu

lentzāģmašīna ir saņemta un uzskaitīta SIA „Brodu nami” pamatlīdzekļu sastāvā. Lai to pārbaudītu, 2010.gada 15.oktobrī

VID veica apsekošanu SIA „Brodu nami” struktūrvienībā „/Nosaukums A/” un sastādīja apsekošanas aktu Nr.23.3.3/1156.

No tā redzams, ka no SIA /Nosaukums C/ iegādātā daudzzāģu lentzāģmašīna apsekošanas laikā atradās SIA „Brodu nami”

struktūrvienībā „/Nosaukums A/”.

Tiesas sēdē kā liecinieks tika nopratināts 2010.gada 19.aprīļa pavadzīmē Nr.CS 2 norādītā pārvadātāja SIA

/Nosaukums E/ autovadītājs /pers. G/, kas veica daudzzāģu lentzāģmašīnas piegādi SIA „Brodu nami”. Liecinieks

apliecināja preču pārvadāšanu un tādējādi tiesa pamatoti atzina, ka SIA /Nosaukums E/ varēja veikt minēto pārvadājumu.

[5.2] Vērtējot lietā esošos pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus saistībā ar darījumu ar SIA /Nosaukums C/,

tiesa nepamatoti atkāpās no Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos norādītā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 ietvertajām atziņām nav

pieļaujams, ka nodokļu rēķina saņēmējam tiek atteiktas priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanas tiesības, pamatojoties

uz to, ka, ņemot vērā šī rēķina izsniedzēja īstenoto krāpšanu vai pieļautās nelikumības, ar šo rēķinu saistītais darījums ir

uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis, ja vien netiek pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot

minētā nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka

minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Tādējādi VID un tiesa nav tiesīga liegt tiesības preču pircējam atskaitīt PVN priekšnodokli, pamatojoties pat uz

pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām un preču pircējs drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli pat tad, ja

attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. Tāpat minētie secinājumi norāda, ka nav

likumīga pamata saistīt SIA „Brodu nami” tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem, pamatojoties uz tādiem apstākļiem kā,

vai preču pārdevējam ir attiecīgās preces un vai pārdevējs spēj tās piegādāt, vai preču pārdevējs pilda savus PVN

deklarēšanas un maksāšanas pienākumus, kā arī to, vai augšupējo darījumu līmenī nav nelikumību vai krāpšanas.

Eiropas Savienības Tiesas nolēmumos ietvertās atziņas 2013.gada 7.maija spriedumā lietā Nr.A42559408

(SKA-14/2013), ir ietvērusi arī Augstākā tiesa, kopsēdē izlemjot jautājumu par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām.

[5.3] Pieteicējai nevar uzlikt pienākumu atbildēt par SIA /Nosaukums C/ darbību un veikt tās preču piegādātāja

SIA /Nosaukums F/ pārbaudi.

SIA „Brodu nami” ar SIA /Nosaukums F/ nav bijuši darījumi, līdz ar to pieteicēja nevar komentēt šīs sabiedrības

darbības. Saskaņā ar minēto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi,

kura nav tiesību aktos skaidri prasīta. Arī apstāklis, ka SIA /Nosaukums C/ valdes loceklis /pers. I/ neieradās uz tiesas sēdi

liecības sniegšanai, nevar ietekmēt pieteicējas tiesības. Turklāt lietas materiālos ir /pers. I/ 2011.gada 19.janvāra

paskaidrojums, kurā viņš apliecina preču piegādi SIA „Brodu nami”.

[5.4] Nav pamatots tiesas norādītais, ka pieteicēja ir veikusi daļēju samaksu uz SIA „/Nosaukums C/” kontu.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli’ 10.panta pirmās daļas 1.punktu, SIA „Brodu nami” tiesības atskaitīt

priekšnodokli izriet no saņemtā PVN rēķina - 2010.gada 19.aprīļa pavadzīmes Nr.CS 2, nevis no tā, vai ir pilnā apmērā

veikta šī rēķina apmaksa. Proti, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības rodas rēķina saņemšanas brīdī, nevis tā apmaksas

brīdī.

Kā redzams no Sākotnējā lēmuma, apmaksu Ls 1 275 apmērā SIA „Brodu nami” veica uz SIA /Nosaukums C/

kontu AS „Latvijas Krājbanka”, konta Nr. /konta numurs/, kas VID ir reģistrēts. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pēc Sākotnējā

lēmuma pieņemšanas ir veikta arī atlikušās summas, kopā Ls 16 875 samaksa, un tādējādi SIA „Brodu nami” norēķinājās ar

SIA /Nosaukums C/ pēc 2010.gada 19.aprīļa pavadzīmes Nr.CS 2 pilnā apmērā.

Tiesai saskaņā ar APL 103.panta otro daļu pašai bija objektīvi jānoskaidro visi lietas apstākļi, kas pamatojas uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, un jādod tiem juridisks vērtējums.

[5.5] Nav pamatots tiesas norādītais, ka pieteicēja zināja, ka ir iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

SIA /Nosaukums E/ piederošās telpas /adrese/, ir plaša teritorija ar vairākām ēkām, kurā darbojas vairākas juridiskas

personas. Savukārt tas, ka SIA „Brodu nami” ir bijuši darījumi ar SIA /Nosaukums E/, kurā iepriekš, pirms sava uzņēmuma

izveidošanas, strādāja SIA „Brodu nami” valdes loceklis /pers. R/, nav nekas neparasts un neliecina par SIA „Brodu nami”

iesaistīšanos nelikumīgās darbībās. Drīzāk šie fakti interpretējami pretēji - SIA „Brodu nami” veica saimniecisko darbību

SIA /Nosaukums E/ īpašumā un iegādājās pamatlīdzekļus no SIA /Nosaukums E/, ar kuras īpašniekiem un amatpersonām

SIA „Brodu nami” valdes loceklis /pers. R/ bija personīgi pazīstams, pamatlīdzekļi un to stāvoklis /pers. R/ bija zināms un

par SIA /Nosaukums E/ spēju veikt pamatlīdzekļu piegādi nebija šaubu.

[5.6] Pieteikuma apmierinātajā daļā tiesa pareizi iztulkoja likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta

pirmās daļas 1.punktu un pamatoti atsaucās uz Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kurā pieteikums apmierināts, VID iesniedza apelācijas

sūdzību. Apelācijas sūdzībā un paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Nav pamatots tiesas secinājums, ka VID nav ieguvis objektīvus pierādījumus pieteicējas darījumu a r SIA

/Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums D/ apšaubīšanai.

Tiesa nav pietiekami objektīvi un vispusīgi novērtējusi pierādījumus un nav ņēmusi vērā likuma „Par Valsts

ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punktu un 10.punktu, proti, ka VID kompetencē ir izvērtēt nodokļu maksātāja

uzrādīto ziņu patiesumu un iegūt visu ieejamo informāciju un uz lietu attiecināmos pierādījumus.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punktu kopsakarā ar 1.panta 9.punktu un 8.pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļu rēķinam

faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka vispirms jākonstatē, vai

darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši

likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet

nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (skat. Augstākās tiesas prakses vispārinājumu „Administratīvo

tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu interpretāciju un piemērošanu”).

Kā atzīts judikatūrā, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību kontekstā izšķiroši svarīgi ir tas, ka prece vai pakalpojums

faktiski saņemts no citas ar PVN apliekamās personas un, ka preci faktiski piegādājusi vai pakalpojumu faktiski sniegusi

tieši rēķinā norādītā persona (skat. Augstākās tiesas sagatavotā tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo tiesu prakse

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu interpretāciju un piemērošanu” 8.-10.punktu).

Būtiski ir konstatēt, vai pieteicēja ir saņēmusi preces tieši no rēķinos norādītajām ar PVN apliekamajām personām.

Tikpat būtiski ir konstatēt, vai iegrāmatotās pavadzīmes atspoguļo patieso darījuma būtību.

VID par SIA /Nosaukums B/konstatēja, ka tā pusgadu pēc strīdus darījuma izslēgta no VID ar PVN apliekamo

personu reģistra, SIA /Nosaukums B/amatpersona /pers. O/ neatsaucās uz uzaicinājumu ierasties VID, komercsabiedrība

bija iesaistīta fiktīvu darījumu noformēšanā un uzņēmums saimniecisko darbību ir veicis vispārīgi.

VID par SIA /Nosaukums D/ konstatēja, ka tās valdes loceklis un vienīgais darba ņēmējs attiecīgajā periodā ir /pers.

J/, SIA /Nosaukums D/ nav reģistrēti transportlīdzekļi, apsekošanas laikā pieteicējas struktūrvienībā strīdus lentzāģmašīna

neatrodas un ne pieteicēja, ne SIA /Nosaukums D/ nevarēja VID iesniegt dokumentus, kas palīdzētu identificēt preci.

Vērtējot kopsakarā iegūtos pierādījumus, VID secināja, ka pieteicējas grāmatvedības reģistros ir veikti ieraksti,

izmantojot tādas pavadzīmes, kurās norādīta nepatiesa un lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša informācija.

Lai gan Augstākā tiesa rīcības sēdes 2010.gada 20.maija lēmumā lietā Nr.SKA-263 norādījusi, ka no likuma „Par

nodokļiem un nodevām” 38.panta neizriet nodokļu maksātāja pienākums nodrošināt pierādījumus par to, ka nodokļu

maksātāja darījumu partneri ievēro tiesību normas, jo uzņēmējdarbība tiktu nepamatoti kavēta, ja komersantam būtu

jāpārliecinās par to, vai tā darījumu partneri nepārkāpj kādu nodokļu tiesības vai kādu tautsaimniecības nozari regulējošu

normu, VID ieskatā APL 150.panta trešā daļa, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants un likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts ir vērtējami kopsakarā. Līdz ar to pieteicējai kā nodokļu maksātājai, kura

vēlas izmantot paredzētās priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un kura nepiekrīt VID noteiktajam nodokļu maksājuma

lielumam, ir tiešs un obligāts pienākums piedalīties pierādījumu vākšanā. Turklāt, lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli,

ne tikai darījumiem jābūt faktiski notikušiem, bet arī nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam, taču, kā izriet

no VID lēmuma, konkrētajā gadījumā ir šaubas tieši par darījumu faktisko esību.

Līdzšinējā tiesu prakse attiecībā uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta

interpretāciju ir bijusi konsekventa un gadījumā, ja tiek izpildīti formālie priekšnosacījumi, nodokļu administrācija izvērtē

nodokļu maksātāja uzrādīto darījumu pēc būtības, proti, vai rēķinā uzrādītais darījums faktiski varēja notikt, un, vai tas

noticis ar rēķinā uzrādīto personu. Tiesu praksē nav atzīts, ka, lai atskaitītu priekšnodokli, pietiktu formāli ievērot likuma

prasības un darījumi ar konkrētām, attaisnojuma dokumentos norādītām personām varētu nebūt reāli notikuši gan pēc to

ekonomiskā, gan juridiskā rakstura.

[6.2] Tiesa nav ievērojusi APL 103.panta pirmās daļas, 54.panta pirmās un trešās daļas noteikumus. Tiesai bija

pienākums pārbaudīt un pārvērtēt tos apstākļus un pierādījumus, uz kuru pamata VID liedza pieteicējai tiesības uz

priekšnodokļa atskaitījumiem nevis balstīties uz subjektīvu secinājumu par objektīvu pierādījumu neesamību.

Augstākās tiesas 2012.gada 9.novembra spriedumā Nr.SKA-433/2012 norādīts, ka vērtējot administratīvā akta

tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka par administratīvā akta pamatojumu minēto normu izpratnē ir atzīstami apstākļi, uz

kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. Minētais izriet no APL 150.panta pirmās daļas,

kas noteic, ka iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Līdz ar to APL

150.panta otrā daļa un 250.panta otrā daļa liedz tiesai, skatot pieteikumu par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu,

pieteicējam nelabvēlīgu spriedumu pamatot ar jauniem apstākļiem, uz kuriem nav norādīts administratīvajā aktā. Tomēr

tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai iestādes norādītie apstākļi, uz kuriem administratīvais balstīts, patiešām pastāv (skat.,

piemēram, 2008.gada 30.jūlija sprieduma Nr.SKA-46 1 / 2 0 0 8 11.punktu, 2012.gada 4.jūlija sprieduma

Nr.SKA-196/2012 9.punktu, 2012.gada 14.septembra sprieduma Nr.SKA-367/2012 9.punktu).

Augstākā tiesa ir arī norādījusi (skat. 2012.gada 4.jūlija sprieduma Nr.SKA-96/2012 10.punktu, 2012.gada

14.septembra sprieduma Nr.SKA-367/2012 10.punktu), ka tiesa var un tai nepieciešams atļaut lietas dalībniekiem iesniegt

papildu ierādījumus par iestādes lēmumā minēto pamatojumu. Pat ja lēmumā nav atspoguļoti visi pierādījumi kādam

iestādes pamatojumam, vai tie izvēlēti neveiksmīgi, gan iestāde, gan privātpersona tiesā var iesniegt papildu pierādījumus.

Tā judikatūrā atzīts, ka apstāklis, ka iestāde pārsūdzētajā lēmumā nav piešķīrusi ticamību kādam dokumentam, nenozīmē,

ka iestāde un tiesa turpmāk ir ierobežota papildu pierādījumu iegūšanā (skat. Augstākās tiesas 2009.gada 18.maija rīcības

sēdes lēmums lietā Nr.SKA-403/2009) . Līdz ar to secināms, ka tiesa, it īpaši, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu,

nav ierobežota pierādījumu vērtēšanā, kā arī pati ir tiesīga iegūt jaunus pierādījumus.

[6.3] Pieteikuma noraidītajā daļā spriedums ir pamatots. Tiesa ir izvērtējusi visus nepieciešamos apstākļus, kā

rezultātā ir nonākusi pie objektīva secinājuma, ka pieteicēja nav ievērojusi likumā noteiktos priekšnoteikumus, lai iegūtu

tiesības atskaitīt priekšnodokli par deklarētajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums C/.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nodokļu maksātājam pašam jārūpējas, lai vienlaikus būtu izpildīti visi likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētie priekšnoteikumi (skat., piemēram, 2006.gada

13.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-230/2006, 2006.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA- 422/2006).

Savukārt Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saglabājas tikai tad, ja

nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība. Turklāt sestā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas pret nodokļa

maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību.

VID pierādīja, ka faktiski darījums starp pieteicēju un SIA /Nosaukums C/ nav noticis, bet pieteicēja ir rīkojusies

ļaunprātīgi, iesniedzot darījumu it kā apliecinošo preču pavadzīmi – rēķinu, mēģinot pierādīt, ka tas ir faktiski noticis.

SIA /Nosaukums C/ juridiskā adrese ir /adrese/, kurā nav reģistrēta minētās sabiedrības struktūrvienība. Uzņēmuma

valdes loceklis un vienīgais darba ņēmējs no 2010.gada 29.marta ir /pers. I/, bet pavadzīmēs un grāmatvedības izdruku

reģistru izdruku kopijās ir norādīts /pers. S/. SIA /Nosaukums C/ reģistrētais darbības veids ir kokmateriālu un

būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un tai nav materiāli tehniskais nodrošinājums darījuma izpildei. Turklāt,

pieteicēja samaksu par darījumā norādīto preci ir veikusi daļēji uz SIA /Nosaukums C/ norādīto kontu AS „Swedbank”, kas

VID nav reģistrēts.

Ja ar lietā esošajiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka konkrētais darījums nav noticis, tad šo darījumu it kā

apliecinošo preču pavadzīmi - rēķinu (vai cita veida nodokļu rēķinu) nevar uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura

pamata būtu pieļaujams izdarīt ierakstus grāmatvedības reģistros, kā arī attiecīgi iekļaut šā rēķina summu kā saimnieciskās

darbības izdevumus uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā (skat. Augstākās tiesas 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA- 93/2007 14.punktu).

Arī Eiropas Savienības Tiesa ir argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību

iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā

mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu

samazināšanas plānā (skat. 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā Nr.C-255/02 Halifax 81.punktu).

Novērtējot darījuma saturu un lietā esošos pierādījumus, tiesa pamatoti secināja, ka VID iegūtie pierādījumi norāda

uz to, ka darījums noformēts ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā un

pieteicēja zināja par to, ka bija iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteicējas apelācijas sūdzību, VID apelācijas sūdzību neatzina un

lūdza pieteikumu apmierināt. VID pārstāve uzturēja VID apelācijas sūdzību, pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina un lūdza

pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka apelācijas sūdzības nav pamatotas un pieteikums apmierināms daļā.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos

un tiesiskos apstākļus. Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz

ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas

lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un APL 251.panta piektajā daļā norādītos

apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka VID norādītie apstākļi pieteicējas un SIA /Nosaukums B/ darījuma

apšaubīšanai nav tieši attiecināmi un saistāmi ar šo konkrēto darījumu. Tātad VID savas šaubas par konkrētā

darījuma norisi nav pietiekami pamatojis. Konkrētā darījuma noformēšanas laikā 2009.gada decembrī SIA

/Nosaukums B/ bija vairāki darbinieki, tostarp arī /pers. O/ (lietas 2.pielikuma 128.lapa), tātad nav pamata

uzskatīt, ka uzņēmums vispār nebūtu veicis nekādu saimniecisko darbību. Savukārt VID konstatētais, ka šī

sabiedrība ir bijusi iesaistīta fiktīvu darījumu noformēšanā, tikai vispārīgi veikusi saimniecisko darbību un ir

izslēgta no ar PVN apliekamo personu reģistra, nav tieši saistāms ar konkrētā darījuma norisi. Turklāt no

2010.gada 15.oktobra apsekošanas akta (lietas 1.sējuma 41.lapa) izriet, ka VID darbinieki apskatīja tieši no

SIA /Nosaukums B/ iegādāto zāģmateriālu kalti, konstatēja, ka tā ir izjaukta pa sastāvdaļām un ievietota divās

telpās. VID secinājums, ka pieteicējas rīcībā noteikti jābūt dokumentam, kurā uzrādītas konkrētās kaltes

sastāvdaļas, nav pamatots. Tiesas ieskatā šādi pierādījumi būtu nepieciešami, ja VID būtu konstatējis, ka

pieteicēja pieder vairākas līdzīgas kaltes un tādējādi būtu nepieciešams no vairākām kaltēm identificēt tieši

konkrēto kalti. Tā kā šādi apstākļi nav konstatēti, ir pamats atzīt, ka apsekošanas laikā VID ir konstatējis, ka

pieteicējas rīcībā ir konkrētā no SIA /Nosaukums B/ iegādātā zāģmateriālu kalte.

[11] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums C/ pieteicēja norāda, ka tā pēc Sākotnējā

lēmuma pieņemšanas pilnībā ir norēķinājusies ar SIA /Nosaukums C/ par daudzzāģu lentmašīnas iegādi. Lai

to pierādītu, pieteicēja tiesā ir iesniegusi konta izrakstu (lietas 2.sējuma 56.lapa), no kura izriet, ka pieteicēja

2011.gada 1.februārī SIA /Nosaukums C/ ir samaksājusi Ls 1000, bet 2011.gada 22.februārī – Ls 600. Tātad

pieteicēja nav tiesā iesniegusi pierādījumus par to, ka samaksa par konkrēto preci ir veikta pilnībā. Taču

apgabaltiesas ieskatā, pat ja šādi pierādījumi tiesai būtu iesniegti, ar tiem nebūtu pietiekami, lai atzītu

pieteicējas tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par konkrēto darījumu. No VID konstatētā izriet, ka

pieteicējas apsekošanas laikā pieteicējas rīcībā bija daudzzāģu lentmašīna, taču pārējie VID konstatētie

apstākļi saistībā ar starp SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums C/ noformēto šīs preces pārdošanas

darījumu un preces transportēšanu, liek apšaubīt to, ka konkrētā prece ir iegādāta tieši no SIA /Nosaukums

C/. Ņemot vērā šos apstākļus kopsakarā ar lietā noskaidroto, ka pieteicējas pārstāvis /pers. R/ bija labi

pazīstams ar SIA /Nosaukums C/ pārstāvi /pers. I/, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicējai vajadzēja zināt, ka tā iesaistās

krāpnieciskās darbībās, kuru mērķis ir fiskāla labuma gūšana no valsts budžeta. Apgabaltiesa secina, ka pieteicēja zināja vai

vismaz tai vajadzēja zināt, ka tā preces iegādājas no personas, kas nav norādīta pavadzīmēs, kas nedod tiesības uz

priekšnodokļa atskaitīšanu.

[12] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums D/ VID norādīja, ka salīdzinājumā ar

pārējiem diviem darījumiem no SIA /Nosaukums D/ lentzāģmašīna iegādāta par ļoti zemu cenu, kas

kopsakarā ar tās remonta izmaksām un remonta ilgumu liek apšaubīt konkrēto darījumu. Taču VID tajā pašā

laikā nav pamatojis, kāpēc konkrētajai ierīcei būtu jāmaksā ievērojami vairāk. Ņemot vērā pieteicējas

paskaidroto, ka iekārtai bija nepieciešams remonts un par to iesniegtos pierādījumus, apgabaltiesa secina, ka

pieteicēja ir atspēkojusi VID šaubas par konkrēto darījumu.

[13] VID apelācijas sūdzībā norādīts, ka tas pārsūdz spriedumu daļā, kurā pieteikums apmierināts, taču VID

apelācijas sūdzībā nav norādīti apsvērumi, kāpēc VID nepiekrīt spriedumam daļā par nokavējuma naudas atcelšanu daļā par

pieteicējas darījumu ar SIA /Nosaukums C/. Līdz ar to apgabaltiesa papildus pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajiem

apsvērumiem šajā daļā nekādus apsvērumus nenorāda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt SIA „Brodu nami” pieteikumu.

Atcelt ar pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 13.aprīļa lēmumu

Nr.22.4.7/26352 daļā par no budžeta atmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu par Ls 3 963,16 (5639,07

euro), papildus aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 1706,84 (2428,61 euro) un par to aprēķināto soda naudu un

nokavējuma naudu saistībā ar SIA „Brodu nami” darījumiem ar SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums D/, kā arī daļā

par Ls 11,15 (15,87 euro) nokavējuma naudu no nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa saistībā ar SIA „Brodu nami”

darījumu ar SIA /Nosaukums C/. Pārējā daļā SIA „Brodu nami” pieteikumu noraidīt.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt SIA „Brodu nami” tās samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona

Tiesneses S.Gintere

L.Konošonoka