Court convicts defendant of administrative offense for failing to appear at home during police control and imposes fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative offense under Article 177 of the Administrative Offenses Law for failing to appear at his residence during a scheduled police control. The defendant did not attend the court hearing, and the court ruled his absence unjustified despite proper notification. Consequently, the court imposed a monetary fine of 25 euros, balancing mitigating factors like the defendant's confession against the aggravating circumstance of a prior criminal record.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 289.6.panta 7.daļa; LAPK 289.16.pants: Failure to appear at residence during police control constitutes an administrative offense punishable by a fine, with sentencing adjusted based on confession and prior criminal history.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 126025215
1-0252-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē
2015.gada 11.septembrī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Zutis,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,
Aprakstošā daļa:
[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos:
/pers. A/ 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 neatvēra mājokļa durvis savā norādītajā dzīvesvietā /adrese//. Tādejādi /pers. A/ pārkāpa Rēzeknes
tiesas 2014.gada 12.decembra spriedumu, kurā noteikta policijas kontrole uz 1 gadu. Policijas kontroles laikā /pers. A/ noteikts ierobežojums - aizliegts
atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 177.pantā paredzēto
administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa:
[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. /pers. A/ pavēste nosūtīta pa pastu ierakstītā
sūtījumā uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto dzīvesvietu. /pers. A/ bija pienākums ierasties uz tiesas sēdi. /pers. A/ nav paziņojis par
neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa priekšniekam (turpmāk –iestāde) par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi, bet iestāde
lūdza izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes.
Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo viņiem likumā
noteiktā kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek
lietas izskatīšana.
[3] Pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta
pilnīgi:
1) ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC167530 (lietas 2.lapa);
2) ar 2015.gada 31.jūlija pārbaudes aktu, kuru sastādīja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
1.iecirkņa inspektore un kurā norādīts, ka 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 pēc adreses /adrese// pārbaudes laikā durvis neviens neatvēra (lietas 4.lapa);
3) ar 2015.gada 7.jūlija lēmuma kopiju par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemērots ierobežojums - aizliegts
atstāt dzīvesvietu /adrese//, laika periodā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 (lietas 5.lapa);
4) ar Daugavgrīvas cietuma vecākās inspektores 2015.gada 14.maija paziņojuma kopiju, ka /pers. A/ izskaidroti policijas kontroles noteikumi, un
/pers. A/ ar parakstu 2015.gada 18.maijā apstiprināja, ka iepazinies ar šo paziņojumu (lietas 7.lapa)
5) ar Rēzeknes tiesas 2014.gada 12.decembra sprieduma kopiju, no kuras izriet, ka /pers. A/ noteikts sods – brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem
un policijas kontrole uz 1 gadu (lietas 9.-12.lapa);
6) ar IeM informācijas centra izziņu un Daugavgrīvas cietuma paziņojumu par notiesāto /pers. A/, no kuriem konstatējams, ka /pers. A/ atbrīvots
pēc Rēzeknes tiesas 2014.gada 12.decembra spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanas 2015.gada 22.jūnijā (lietas 6., 13.-15.lapa);
7) ar /pers. A/ 2015.gada 10.augustā sniegto paskaidrojumu (lietas 3.lapa), ka viņš 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 pēc adreses /adrese//
pārbaudes laikā durvis neatvēra, jo gulēja.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsoda -
policijas kontroles laikā personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,
un, lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā. No Pārejas
noteikumu 24.punkta 4.apakšpunkta izriet, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479
„Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.479). Savukārt Noteikumu Nr.479 18.punktā norādīts, ka
kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus,
kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura
kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā,
uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. No minētām tiesību normām izriet, ja persona, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole
un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties dzīvesvietā, policijas darbinieku pārbaudes laikā nav atradies norādītajā dzīvesvietā ierobežojumu
noteiktajā laikā, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš 2015.gada 18.maijā apstiprināja ar savu parakstu paziņojumā un
2015.gada 7.jūlija lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu. Tāpat viņš paskaidrojumā norādīja, ka viņam policijas kontroles būtība un
noteiktie ierobežojumi bija saprotami. Līdz ar to /pers. A/ neatrašanās dzīvesvietā 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 atzīstama par policijas kontroles
noteikumu pārkāpumu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījumus, norādītās tiesību normas un /pers. A/ sniegto paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir,
2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35, pārbaudes laikā neatrodoties mājās, tādējādi pārkāpjot policijas kontroles noteikumus, ir konstatējamas visas LAPK
177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.
[4] Saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ no brīvības atņemšanas iestādes raksturojas pozitīvi (lietas 8.lapa), neprecējies, apgādājamo nav, informācijas par darba tiesiskajām
attiecībām lietā nav.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un
vaļsirdīgi nožēlo izdarīto (lietas 3.lapa).
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ izdarīja administratīvo
pārkāpumu, būdams agrāk izdarījis noziedzīgo nodarījumu (lietas 9.-12., 13-15.lapa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot /pers. A/ personību – nav precējies, apgādājamo nav, informācijas par nodarbinātību un mantisko stāvokli
administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav, izdarītā pārkāpuma raksturu - izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses
tiesas spriedumu izpildē un pārvaldes kārtību, tiesa uzskata, ka par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams
naudas sods, kas paredzēts minētā panta sankcijā. Tā kā tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli, tad viņam nav piemērojams naudas
sods LAPK 177.panta minimālās sankcijas robežās, taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli.
Rezolutīvā daļā:
Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6 panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 25 euro (divdesmit pieci
euro) apmērā.
Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs:
Valsts Kase, reģ.Nr. 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru
Nr.126025215. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas
dienas.
Tiesnesis A.Zutis