Legislator Case Law & Legislation
126025215 / 1-0252-15 AI generated

Court convicts defendant of administrative offense for failing to appear at home during police control and imposes fine.

Case Number 126025215 / 1-0252-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of an administrative offense under Article 177 of the Administrative Offenses Law for failing to appear at his residence during a scheduled police control. The defendant did not attend the court hearing, and the court ruled his absence unjustified despite proper notification. Consequently, the court imposed a monetary fine of 25 euros, balancing mitigating factors like the defendant's confession against the aggravating circumstance of a prior criminal record.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 177.pants; LAPK 289.6.panta 7.daļa; LAPK 289.16.pants: Failure to appear at residence during police control constitutes an administrative offense punishable by a fine, with sentencing adjusted based on confession and prior criminal history.

Keywords

AI generated
administrative offense conviction police control violation failure to appear court monetary fine imposition administrative penalties law

Cited Legislation

AI generated
LAPK 177.pants
LAPK 289.6.panta 7.daļa
LAPK 289.16.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. 126025215

1-0252-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē

2015.gada 11.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Zutis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

Aprakstošā daļa:

[1] /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu turpmāk norādītos apstākļos:

/pers. A/ 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 neatvēra mājokļa durvis savā norādītajā dzīvesvietā /adrese//. Tādejādi /pers. A/ pārkāpa Rēzeknes

tiesas 2014.gada 12.decembra spriedumu, kurā noteikta policijas kontrole uz 1 gadu. Policijas kontroles laikā /pers. A/ noteikts ierobežojums - aizliegts

atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 177.pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Motīvu daļa:

[2] Uz tiesas sēdi neieradās persona, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības – /pers. A/. /pers. A/ pavēste nosūtīta pa pastu ierakstītā

sūtījumā uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto dzīvesvietu. /pers. A/ bija pienākums ierasties uz tiesas sēdi. /pers. A/ nav paziņojis par

neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa priekšniekam (turpmāk –iestāde) par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi, bet iestāde

lūdza izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ un iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo viņiem likumā

noteiktā kārtībā paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesa nekonstatē LAPK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek

lietas izskatīšana.

[3] Pārbaudījusi visus lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta

pilnīgi:

1) ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC167530 (lietas 2.lapa);

2) ar 2015.gada 31.jūlija pārbaudes aktu, kuru sastādīja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

1.iecirkņa inspektore un kurā norādīts, ka 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 pēc adreses /adrese// pārbaudes laikā durvis neviens neatvēra (lietas 4.lapa);

3) ar 2015.gada 7.jūlija lēmuma kopiju par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemērots ierobežojums - aizliegts

atstāt dzīvesvietu /adrese//, laika periodā no plkst.23.00 līdz plkst.6.00 (lietas 5.lapa);

4) ar Daugavgrīvas cietuma vecākās inspektores 2015.gada 14.maija paziņojuma kopiju, ka /pers. A/ izskaidroti policijas kontroles noteikumi, un

/pers. A/ ar parakstu 2015.gada 18.maijā apstiprināja, ka iepazinies ar šo paziņojumu (lietas 7.lapa)

5) ar Rēzeknes tiesas 2014.gada 12.decembra sprieduma kopiju, no kuras izriet, ka /pers. A/ noteikts sods – brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem

un policijas kontrole uz 1 gadu (lietas 9.-12.lapa);

6) ar IeM informācijas centra izziņu un Daugavgrīvas cietuma paziņojumu par notiesāto /pers. A/, no kuriem konstatējams, ka /pers. A/ atbrīvots

pēc Rēzeknes tiesas 2014.gada 12.decembra spriedumā noteiktā brīvības atņemšanas soda izciešanas 2015.gada 22.jūnijā (lietas 6., 13.-15.lapa);

7) ar /pers. A/ 2015.gada 10.augustā sniegto paskaidrojumu (lietas 3.lapa), ka viņš 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 pēc adreses /adrese//

pārbaudes laikā durvis neatvēra, jo gulēja.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsoda -

policijas kontroles laikā personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

un, lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā. No Pārejas

noteikumu 24.punkta 4.apakšpunkta izriet, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479

„Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr.479). Savukārt Noteikumu Nr.479 18.punktā norādīts, ka

kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus,

kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura

kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā,

uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. No minētām tiesību normām izriet, ja persona, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole

un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties dzīvesvietā, policijas darbinieku pārbaudes laikā nav atradies norādītajā dzīvesvietā ierobežojumu

noteiktajā laikā, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš 2015.gada 18.maijā apstiprināja ar savu parakstu paziņojumā un

2015.gada 7.jūlija lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu. Tāpat viņš paskaidrojumā norādīja, ka viņam policijas kontroles būtība un

noteiktie ierobežojumi bija saprotami. Līdz ar to /pers. A/ neatrašanās dzīvesvietā 2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35 atzīstama par policijas kontroles

noteikumu pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos pierādījumus, norādītās tiesību normas un /pers. A/ sniegto paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās, tas ir,

2015.gada 31.jūlijā plkst.00.35, pārbaudes laikā neatrodoties mājās, tādējādi pārkāpjot policijas kontroles noteikumus, ir konstatējamas visas LAPK

177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

[4] Saskaņā ar LAPK 32.pantu tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ no brīvības atņemšanas iestādes raksturojas pozitīvi (lietas 8.lapa), neprecējies, apgādājamo nav, informācijas par darba tiesiskajām

attiecībām lietā nav.

Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un

vaļsirdīgi nožēlo izdarīto (lietas 3.lapa).

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ izdarīja administratīvo

pārkāpumu, būdams agrāk izdarījis noziedzīgo nodarījumu (lietas 9.-12., 13-15.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot /pers. A/ personību – nav precējies, apgādājamo nav, informācijas par nodarbinātību un mantisko stāvokli

administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav, izdarītā pārkāpuma raksturu - izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses

tiesas spriedumu izpildē un pārvaldes kārtību, tiesa uzskata, ka par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērojams

naudas sods, kas paredzēts minētā panta sankcijā. Tā kā tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli, tad viņam nav piemērojams naudas

sods LAPK 177.panta minimālās sankcijas robežās, taču, nosakot sodu, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli.

Rezolutīvā daļā:

Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6 panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 25 euro (divdesmit pieci

euro) apmērā.

Naudas sodu samaksāt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods TRELLV22, saņēmējs:

Valsts Kase, reģ.Nr. 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma numuru

Nr.126025215. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas

dienas.

Tiesnesis A.Zutis