Legislator Case Law & Legislation
11200067814 / K13-0115-15 AI generated

Court convicts defendant of bribery and imposes one year conditional sentence with probation period.

Case Number 11200067814 / K13-0115-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of offering a bribe to a state official to avoid administrative penalties for speeding. The defendant admitted guilt, and the prosecution requested no evidence examination under the Criminal Procedure Law. Consequently, the court found the evidence sufficient and imposed a one-year conditional sentence with a one-year probation period. The court determined that probation was more educational than immediate imprisonment given the defendant's remorse and lack of prior record.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 323. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and accepts no evidence examination, the court may convict and impose a conditional sentence if the circumstances warrant it.

Keywords

AI generated
bribery offense conditional sentence probation period admission of guilt no evidence examination speeding violation state official

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 323. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Kriminālprocesa likuma 528. pants
Krimināllikuma 55. panta 1. daļa
Krimināllikuma 55. panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta 12. daļa
Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11200067814

arhīva Nr. K13-0115/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2015. gada 14. aprīlī

Dobeles rajona tiesa:

tiesnesis A. Škutāns

piedaloties prokuroram R. Košinskim

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas, un

k o ns t a t ē ja :

/pers.C/izdarīja kukuļa, tas ir, materiālu vērtību piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu

kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, šādos apstākļos:

2014. gada 3. novembrī ap plkst. 15.00 /pers. C/ vadot automašīnu /TL marka/ FH 12, Lietuvas valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/,

Dobeles novada Bikstu pagastā apdzīvotā vietā “Biksti” pa ceļu Rīga – Liepāja, virzienā uz Rīgu, ar ātrumu 88 km/h, pie maksimāli atļautā ātruma 50

km/h, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 114. punktu, tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.8 panta 12. daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Nekavējoties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas inspektori Jānis

Retko un /pers. F/ ar policijas dienesta automašīnu sekoja /pers. C/ vadītajai automašīnai un to apturēja Dobeles novada Bikstu pagastā, ceļa Rīga –

Liepāja 68. kilometrā.

/pers. C/ tika pieaicināts pie policijas automašīnas, kur viņam tika parādīts fiksētais ātrums, kā arī izskaidrots izdarītais pārkāpums un sekas. Pēc

k ā /pers. C/ personiski, nolūkā, lai valsts amatpersonas, izmantojot dienesta stāvokli, neizdarītu darbību /pers. C/ interesēs, proti, nesastādītu

administratīvā pārkāpuma protokolu, noliekot policijas dienesta automašīnā uz grīdas pie priekšējā vadītāja blakussēdētāja sēdekļa, piedāvāja kukuli –

materiālu vērtību naudu vienā banknotē 100 litus, kas atbilst 28,96 euro vērtībai.

Ar šādām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma (turpmāk-KL) 323. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē /pers. C/ (turpmāk – apsūdzētais) savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo tās

atbilst faktiskajiem apstākļiem. Piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd. Izdarīto nožēlo.

Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma 499. pantā paredzētie

apstākļi.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot izteiktos viedokļus, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais

atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav

radušās šaubas par apsūdzētā vainu.

Apsūdzētā darbības par noziedzīgo nodarījumu ir pareizi kvalificētas pēc KL 323. panta pirmās daļas, jo viņš izdarīja kukuļa, tas ir, materiālu

vērtību piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs. Lietā ir

pierādīts apsūdzētā vainīgums.

Atbilstoši KL 35. panta otrai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto kaitējumu, viņa

personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošo apstākli, bet atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus,

tiesa konstatēja, ka apsūdzētais ieguvis vidējo izglītību, precējies, apgādājamo personu nav, strādā uzņēmumā “Antano

Transportas” par autovadītāju, no darba vietas raksturojas pozitīvi. Pēc paša vārdiem vidējie ienākumi mēnesī ap 310 euro. Dzīvo

Lietuva, /adrese/. Agrāk nesodīts.

Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu vaļsirdīgi atzīst un izdarīto nožēlo.

Nosakot sodu apsūdzētajam tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot

apsūdzētā personību, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, savu vainu atzina, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu. Noziedzīgā nodarījuma

smagumu, izdarīts smags noziegums un raksturu - piedāvāja kukuli, tas ir materiālu vērtību, personiski valsts amatpersonai, lai tā izmantojot savu dienesta

stāvokli, neizdarītu darbību kukuļdevēja interesēs. Kā arī, vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ka tiešs mantisks kaitējums nav radīts, taču

tika apdraudēta valsts institūciju dienesta darbība.

Ņemot vērā prokurora viedokli par soda veidu konkrētajā gadījumā, kas sakrīt ar tiesas viedokli, tiesa uzskata, ka sods nosakāms brīvības atņemšanas

soda veidā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinošie apstākļi konstatēti netika. Tiesa uzskata,

ka apsūdzētajam atbilstošs soda mērs ir nosakāms tuvu sankcijā paredzētajai minimālajai robežai.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētā noziedzīgā rīcība būtiskas sekas nav radījusi, ka viņš agrāk nav tiesāts, ir vaļsirdīgi atzinies izdarītajā, patiesi

nožēlojis savu noziedzīgo rīcību, kā arī to, ka ir patstāvīga darba vieta, ģimene, no darba vietas raksturojas pozitīvi, tiesai radusies pārliecība, ka

apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk noziedzīgus nodarījumus neizdarīs, līdz ar to ir iespējams apsūdzēto notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku.

Tiesa atzīst par lietderīgāku un audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis izolēt viņu no sabiedrības. Ņemot

vērā nosacītas notiesāšanas būtību, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas

sods ir izpildāms reāli. Konkrētajā gadījumā pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, tas

stimulēs apsūdzēto atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā, dos iespēju apsūdzētajam arī turpmāk pierādīt savu labošanos,

to ka spēj būt likumpaklausīgs. Šāds sods ir ne vien taisnīgs un apsūdzētā izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam adekvāts, bet arī atbilstošs apsūdzētā

personībai un soda preventīvo mērķu sasniegšanai.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528.pantiem, tiesa

no s pri e da :

/pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 323. panta pirmajā

daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo un otro daļu /pers. C/ notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā /pers. C/ atcelt.

Lietisko pierādījumu: naudas banknoti 100 liti ( viens simts liti ), Nr. /numurs/, kas glabājas Valsts policijas Zemgales Reģiona pārvaldē –

konfiscēt.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Dobeles rajona tiesai.

Sprieduma pieejamības diena 2015. gada 14. aprīlis.

Tiesnesis A.Škutāns