Court convicts defendant of administrative violation for missing home during police control period and imposes fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0407-18/14

ECLI:LV:RIRT:2018:0605.133040718.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 5.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Inese Biteniece

izskatīja, no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa (turpmāk-Olaines iecirknis) saņemtos materiālus attiecībā

par /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 177.pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un

ko nstatēja

2018.gada 24.aprīlī plkst.23.48 tika veikta pārbaude /pers. A/ norādītajā dzīvesvietā /adrese/, kuras laikā tika konstaēts, ka

/pers. A/ neatrodas savā dzīvesvietā. Līdz ar ko /pers. A/ pārkāpa piemērotā papildsoda “Policijas kontrole” ierobežojumu no

plkst.23.00 līdz plkst.06.00 atrasties savā norādītajā dzīvesvietā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

/pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja, lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis.

Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka

viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ 2018.gada 21.maijā nosūtīta

tiesas pavēste (lietas 1.lapa) uz lietā norādīto dzīves vietas adresi, kurā viņam noteikti policijas kontroles ierobežojumi. Tādejādi ir

secināms, ka par lietas izskatīšanas laiku un vietu pārkāpējam ir paziņots atbilstoši likuma prasībām. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar

Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez personas klātbūtnes.

No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines Ksenijas

Kudlajevas ziņojuma izriet, ka Olaines iecirkņa lietvedībā atrodas kontrollieta Nr. 14/16 P.K., attiecībā uz /pers. A/ kurš ar Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 7.augusta spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, piemērojot

papildsodu – policijas kontrole uz 2 gadiem.

2018.gada 24.aprīlī plkst.23.48 tika veikta pārbaude /pers. A/ dzīvesvietā. Pārbaudes laikā persona dzīvesvietā neatradās. Telefons

bija izslēgts. 2018.gada 8.maijā personai tika izsūtīta pavēste par ierašanos VP RRP Olaines iecirknī 2018.gada 16.maijā plkst.10.00,

taču norādītajā laikā /pers. A/ neieradās, par neierašanās iemesliem nebija paziņojis. Līdz ar ko uz personu 2108.gada 16.maijā tika

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 177.panta.

2016.gada 30.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirknī tika pieņemts lēmums par policijas kontroles lietas

iekārtošanu /pers. A/ lietā (lietas 7.lapa).

A r 2016.gada 30.maija, 2017.gada 4.aprīļa, 2017.gada 12.jūnija u n 2017.gada 20.decembra Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Olaines iecirkņa lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ ir noteikti ierobežojumi:

- aizliegts atstāt dzīvesvietu laika posmā no plkst.23.00 līdz plkst.06.00;

- aizliegts uzturēties sabiedriskās vietās alkoholisko un narkotisko vielu reibumā: bāros, kafejnīcās, izklaides vietās;

- aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas teritorijas un administratīvās teritorijas;

- uzlikts par pienākumu 2 reizi mēnesī no plkst.08.00 līdz 16.30 ierasties reģistrēties Olaines iecirknī, Olaine, Zemgales iela 26,

4.kabinetā pie Kārtības policijas nodaļas inspektores vai OVS.

2016.gada 30.maijā, 2017.gada 4.aprīlī, 2017.gada 12.jūnijā un 2017.gada 20.decembrī /pers. A/ izskaidrotas ierobežojumu

neievērošanas sekas, ko apliecina viņa paraksts (lietas 8-10., 23., 25., 27.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 7.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 175.panta pirmās daļas, un pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem)

mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus noteikt sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības – brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikumu 50.panta piekto daļu, šajā spriedumā noteikto sodu

daļēji saskaitīt ar sodu pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 22.oktobra sprieduma, un noteikt galīgo sodu –

brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem. (lietas 12.-21.lapa).

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 177.pantā ir pierādīta

ar:

- administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC331476 fiksēto;

- lēmumā par policijas kontroles lietas iekārtošanu un lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu fiksēto, kurā ir

kontrolējamās personas paraksts;

- pārbaudes aktu, kurā konstatēts, ka persona 2018.gada 24.aprīlī plkst.23.48 neatradās savā dzīvesvietā (lietas 6.lapa);

- Olaines iecirkņa inspektores ziņojumu par personas policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumiem.

Saskaņa ar Latvijas APK 177.pantu - par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona kurai

noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit

diennaktīm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no

brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem (redakcijā līdz 01.01.2015). Saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 12.punktu, papildsodu — policijas

kontroli — turpina piemērot personām, kuras (..) līdz 2014.gada 31.decembrim izdarījušas citu šā likuma sevišķās daļas pantā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Izvērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka personas darbības satur Latvijas APK 177.pantā norādītā

administratīvā pārkāpuma sastāvu, un viņa vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Tiesa uzskata, ka, lai konstatētu, ka persona pārkāpj policijas kontroles ierobežojumus, nepietiek ar to vien, ka persona formāli nav

veikusi to vai citu darbību, bet jāvērtē notiesātās personas rīcība un, vai tās darbībās ir bijis nodoms pārkāpt noteiktos ierobežojumus vai

izvairīties no pienākumu izpildes.

Personai ir izskaidroti papildsoda - policijas kontrole, ierobežojumi un pienākumi. Tiesa atzīst, ka persona konkrētajos apstākļos

nav rīkojusies tā, lai viņa darbības būtu vērsta uz papildsoda ierobežojumu izpildi.

Tiesa nekonstatē objektīvus iemeslus, kas attaisnotu personas rīcību, t.i. attaisnotu viņa neatrašanos savā dzīvesvietā pēc

plkst.23.00, kas ir vērtējams kā policijas kontroles neievērošana Latvijas APK 177.panta izpratnē.

Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvu pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, atbildību

mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē personas atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka izdarītais pārkāpums apdraud valstī noteikto pārvaldes kārtību, to, ka persona iepriekš

administratīvi sodīta par analoģiskiem administratīviem pārkāpumiem. Deklarētās dzīves vietas personai nav.

Tiesa atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.

Saskaņā ar LAPK 33., 177., 289.16, 289.18., 299.pantu,

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un sodīt viņu ar naudas sodu

40 euro apmērā.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas

soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka

sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis - personas dati, protokola numurs

PC331476, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu

tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma

paziņošanas dienas tiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece