Court partially dismissed professor's appeal against university rector's disciplinary suspension order.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's civil suit seeking to annul a university rector's disciplinary suspension order. While the plaintiff argued the suspension was procedurally flawed and lacked evidence of misconduct, the court found the disciplinary process followed the Labor Law. Consequently, the rector's order was annulled only regarding the specific suspension, but the underlying disciplinary proceedings were upheld.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 8, 97, 193; Labor Law Art. 90: The court must evaluate procedural compliance and motivation of disciplinary sanctions without reviewing the academic disciplinary body's decision validity.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15 1463 17
ECLI:LV:JELT:2018:0221.C15146317.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2018. gada 21. februārī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K. Zaura,
ar tiesas sēžu sekretāri L. Rudēvicu,
piedaloties prasītājam un viņa pārstāvei /pers. C/, atbildētāja pārstāvei /pers. D/
2018. gada 7. februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. E/ prasībā pret /Nosaukums A/ par rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu
un rājiena atcelšanu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers. E/ (turpmāk arī Prasītājs) cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /Nosaukums A/ (turpmāk arī Atbildētājs), kurā lūdz:
1. atzīt par prettiesisku /Nosaukums A/ rektora /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ un atcelt minēto rīkojumu, kurā izteikts rājiens /katedras
nosaukums/ katedras vadītājam /pers. E/ un ierosināts /katedras nosaukums/ vadībai izskatīt jautājumu par /pers. E/ atbilstību katedras vadītāja
amatam, atceļot šos sodus;
2. atzīt par prettiesisku un Prasītāja tiesību aizskarošu rīcību - rektora /datums/rīkojuma Nr. /numurs/ un tajā esošo Prasītāja datu un
informācijas par Prasītāju izmantošanu, nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu.
Prasība pamatota ar to, ka Prasītājs, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu un /datums/ grozījumiem darba līgumā ir pieņemts darbā
/Nosaukums A/par asociēto profesoru /katedras nosaukums/. Pamatojoties uz 2012. gada lēmumu (protokolu) Prasītājs ticis ievēlēts par
/Nosaukums A/ /katedras nosaukums/ vadītāju uz laiku līdz /datums/.
Pamatojoties uz /Nosaukums A/ rektora /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ (turpmāk arī Rīkojums) Prasītājam izteikts rājiens un
ierosināts /fakultātes nosaukums/ vadībai izskatīt jautājumu par Prasītāja atbilstību katedras vadītāja amatam.
Minētais Rīkojums ir nepamatots un prettiesisks un Prasītājs tam nepiekrīt pilnā apmērā. Rīkojumā norādīts: ”/datums/Personāldaļā ir
saņemta /Nosaukums A/ /fakultātes nosaukums/ dekāna /pers. K/ ziņojums par /fakultātes nosaukums/ /katedras nosaukums/ vadītāja /pers. E/
amata pienākumu pārkāpumiem ar ierosinājumu izteikt darbiniekam rājienu.” Prasītājs nepiekrīt formulējumam “amata pienākumu pārkāpumi”, jo
tādus nav izdarījis.
Attiecībā uz rīkojumā minēto: ”/Nosaukums A/ Zinātnes padomes sēdē /datums/jautājuma izskatīšanai par /Nosaukums A/
/Nosaukums C/ padomes apstiprināšanu tika iesniegts /katedras nosaukums/ katedras /datums/ sēdes protokols Nr. /numurs/. /fakultātes
nosaukums/ dekāns /pers. K/ par šāda protokola esamību tika informēts /datums/”, Prasītājs norāda, ka minētajā faktu izklāstā nav Prasītāja, kā
katedras vadītāja, vainas vai pārkāpuma. /Nosaukums D/ katedras sēdes notiek katru nedēļu un dekāna kompetencē ir pašam pēc saviem
ieskatiem interesēties vai neinteresēties par katedras sēdēm un to protokoliem. Katedras vadītājam nav arī pienākums pēc katedras sēdēm to
protokolus iesniegt dekānam. Katedras sēžu protokoli glabājās pie katedras vecākās laborantes ieinteresētajām personām pieejamā vietā.
Protokols Nr. /numurs/ /datums/tika iesniegts /Nosaukums A/ Zinātniskajai sekretārei. Pēc Prasītāja vizītes /datums/pie Zinātņu prorektora,
minētais protokols /datums/tika iesniegts arī /Nosaukums A/ Zinātņu padomes sekretārei.
Rīkojumā norādīts: “Iepazīstoties ar lietas apstākļiem un izvērtējot iesniegtos dokumentus, saņemot paskaidrojumus no /pers. E/,
konstatēts, ka /datums/notikušās /katedras nosaukums/ katedras sēdes faktiskais datums ir /datums/, un sēdē it kā izskatītais jautājums par
promocijas padomes sastāvu, neatbilst patiesībai, par ko liecina arī saņemtais iesniegums no sēdes protokolā minētajiem dalībniekiem”. Attiecībā
par minēto, Prasītājs norāda, ka no lietas apstākļiem un iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka būtu noticis kāds pārkāpums un, ka Prasītājs būtu
vainojams kādā pārkāpumā. Objektīvi izvērtējot ir saprotams, ka nekādas “lietas” vai “lietas apstākļu” nav bijis. Prasītājs savā
/datums/paskaidrojumā rektorei norādīja, ka katedras vecākā laborante rakstot protokolu Nr. /numurs/ bija netīšām ieviesusi pārrakstīšanas kļūdu
datumā. Arī pašā Rīkojumā norādīts, ka ir konstatēts tas, ka /datums/notikušās /katedras nosaukums/ katedras sēdes faktiskais datums ir
/datums/. Tādejādi tieši /datums//katedras nosaukums/ katedras sēdē arī tika izskatīts jautājums par promocijas padomes sastāvu. Dekāns /pers.
K/ no aptaujātajiem sapulces dalībniekiem ir savācis parakstus ar apliecinājumu, ka viņi pirmdienā, /datums/ nav piedalījušies sēdē, pretēji
protokolā norādītajam un, ka par protokolā minētajiem jautājumiem sēdē nav lemts. Pašsaprotams ir tas, ja /katedras nosaukums/ katedras sēdes
faktiskais datums ir /datums/nevis /datums/, tad faktiski no sēdes protokolā minētajiem dalībniekiem saņemtais iesniegums formāli pēc būtības ir
pareizs, jo /datums/sapulce nenotika un tajā datumā nevarēja arī tikt skatīts jautājums par promocijas padomes sastāvu. Jautājums par promocijas
padomes sastāvu un citiem jautājumiem tika skatīts otrdien /datums/.
Rīkojumā norādīts: “Rezultātā Zinātnes padomes sēdē jautājums par /Nosaukums A/ /Nosaukums C/padomes apstiprināšanu netika
izskatīts”. Šāds secinājums attiecībā uz Prasītāju ir neadekvāts un nepareizs. Protokolā drukas kļūdas dēļ sajauktie datumi nav nekādā “rezultātā”
vai cēloniskā sakarā tam, ka /datums/Zinātnes padomes sēdē netika izskatīts jautājums par /Nosaukums A/ /Nosaukums C/ padomes
apstiprināšanu. Nav arī Prasītāja personiskās vainas apstāklī, ka Zinātnes padomes sēdē netika izskatīts jautājums par /Nosaukums A/
/Nosaukums C/ padomes apstiprināšanu.
Attiecībā par Rīkojumā norādīto: “Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka dokumenti objektīvi jāsagatavo atbilstoši laikam un
objektīvai patiesībai, un pārkāpums izdarīts ar tiešu nolūku”, Prasītājs norāda, ka vecākās laborantes pārrakstīšanās kļūda datumā nav
(disciplinārs, administratīvs, turklāt katedras vadītāja u.tml.) pārkāpums. Korekti būtu, ka jebkurš, kas šādu kļūdu būtu pamanījis, vērstu uz to
uzmanību, lai tiek veikta kļūdas labošana. Nekorekta ir dekāna /pers. K/ rīcība, kad /datums/viņš vērsās pie Prasītāja ar strīdus protokolu
(izrakstu), kura pareizību bija apstiprinājusi /pers. R/, lūdzot labot kļūdu sēdes dalībnieka iniciālī, un, pēc kļūdas izlabošanas, laboto protokolu
nevis izmeta, bet ar ļaunu nolūku pievienoja ziņojumam, norādot, ka protokols ir divās versijās. Prasītājam nav skaidra norāde, ka viņš ir izdarījis
pārkāpumu ar tiešu nolūku, nav saprotams šis termins, tā nozīme un pamatojums. /Nosaukums A/ katedras vecākās laborantes amata apraksts
nosaka viņas galvenos pienākumus, kuros ietilpst katedras sēžu protokolēšana, pārrakstīšana un noformēšana. Strīdus sēdi protokolēja vecākā
laborante, kura arī rakstīja, pārrakstīja un noformēja strīdus protokolu.
Prasītājs norāda, ka rīkojums ir pamatots ar Darba likuma 90. panta pirmo daļu, /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu
8. daļas, 8.1. punkta 8.1.2. apakšpunktu. Minētā Darba likuma norma ir piemērota nepareizi, kā arī Prasītājs nav pārkāpis /Nosaukums A/ Darba
kārtības noteikumus vai darba līguma noteikumus. /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunkts satur vēl trīs apakšpunktus, taču
Rīkojumā neviens no šiem apakšpunktiem nav norādīts, līdz ar to nav zināms, kādu Darba kārtības noteikumu punktu Prasītājs ir pārkāpis.
Konkrētas Darba kārtības noteikumu normas nenorādīšana Rīkojumā norāda uz to, ka Rīkojums nav tiesisks un atzīstams par spēkā neesošu.
Ar /Nosaukums A/ rektora Rīkojumu Prasītājam ir izteikts rājiens un ierosināts /Nosaukums B/ fakultātes vadībai izskatīt jautājumu
par Prasītāja atbilstību katedras vadītāja amatam. Tādējādi no Rīkojuma ir secināms, ka Prasītājam tiek uzlikti divi sodi – izteikts rājiens un
uzsāktas darbības, lai Prasītāju atbrīvotu no amata. Prasītājs norāda, ka ir uzsāktas un notiek reālas darbības Prasītāja atbrīvošanai no amata –
dekāns /pers. K/ noorganizēja fakultātes darbinieku balsošanu, nolūkā izteikt Prasītājam neuzticību, par ko /datums/sastādīts protokols
Nr. /numurs/ un tas tiek virzīts skatīšanai /Nosaukums B/ fakultātes Domes sēdei. Prasītājs norāda, ka nav ievērots un nav pareizi piemērots Darba
likuma 90. pants.
Prasītājs norāda, ka pirms paskaidrojuma pieprasīšanas viņš netika iepazīstināts ar /Nosaukums B/ fakultātes dekāna /pers. K/
ziņojumu (bez datuma), tāpēc nezināja par ko viņam ir jāsniedz paskaidrojums. Rīkojumu pamatojošie un rīkojumā minētie dokumenti –
/Nosaukums B/ fakultātes dekāna /pers. K/ /datums/ziņojums, /Nosaukums B/ katedras /datums/sēdes protokols Nr. /numurs/ un /pers. E/
paskaidrojums nedod pamatojumu un ir neadekvāti attiecībā pret piemēroto sodu, t.sk., disciplinārsoda piemērošanai vispār.
Rīkojumā norādīts, ka tas tiks nosūtīts personāldaļai, /Nosaukums B/ fakultātei, /pers. E/ un 1 eksemplārs lietā, taču reālā situācija
neatbilst norādītajam. Dekāns /pers. K/ rīkojuma pilno redakciju tīši un Prasītāja pazemošanai pavairoja un izdalīja arī fakultātes Domes sastāvam
(28 cilvēki), kas sastāv no katedru profesoriem, asociētajiem profesoriem, studējošo pārstāvjiem, /Nosaukums A/ darbiniekiem. Šādu rīcību
Prasītājs uzskata par nepamatotu Prasītāja datu un informācijas par Prasītāju izmantošanu, nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu, pārkāpjot
Informācijas atklātības likumu nu Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
Uzskata, ka dekāna /pers. K/ ziņojums ir tikai viņa personiskās negatīvās attieksmes pret Prasītāju izpausmes veids, lai mēģinātu
Prasītāju diskreditēt kolēģu un studentu kolektīvā. Minēto pierāda ne tikai viņa ziņojumā pārspīlētā un negatīvā veidā pasniegta un par “dokumentu
viltošanu” nodēvētā darba procesā radusies nejauša pārrakstīšanās (formāla) kļūda, bet arī nepatiesie, sagrozītie un Prasītāju nomelnojošie fakti.
Prasītājs absurdi tiek vainots, ka /datums/protokola dēļ /Nosaukums A/ Zinātnes padomes sēdē /datums/netika izskatīts jautājums par
/Nosaukums A/ /Nosaukums C/ padomes apstiprināšanu. Prasītāja amata pienākumos neietilpst /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ iknedēļas
protokolu iesniegšana dekānam. Sēdes protokolu dekāns nav lūdzis un par sēdi vai tās protokolu nebija runājuši. /datums/pēc dekāna aicinājuma
kopā izdarīja labojumu strīdus protokolā attiecībā uz personas iniciāli. /pers. K/ kopā ar ziņojumu /Nosaukums A/ rektorei pielikumā iesniedz
kļūdaino un laboto protokolu Nr. /numurs/, norādot, ka tas ir divās versijās, kas atkārtoti norāda tikai uz formālu pārrakstīšanās kļūdu, kuru /pers.
K/ neglītā veidā izmanto un kuras dēļ apzināti “politizē” šo darba procesu. No Prasītāja rīcībā esošās informācijas, Zinātnes padomes sēdē
/datums/jautājuma par promocijas padomes apstiprināšanu skatīšana tika atlikta, jo katedras sēdes izraksts liecināja par to, ka vēl fakultātē līdz
galam jāizlemj jautājums par promocijas padomes locekļu izvirzīšanu, t.i., iespējams, jāsaņem paša dekāna apstiprinājumu. /pers. K/ kā dekāna
kompetencē bija izteikt Prasītājam kā katedras vadītājam savas pretenzijas, iebildumus un sodus, taču viņš to neizdarīja, jo, vēlēdamies Prasītāju
atklāti publiski pazemot, vērsās pie /Nosaukums A/ rektores un izplatīja rektores Rīkojumu plašam personu lokam.
Rīkojumā minētie apstākļi neatbilst patiesībai kā arī šie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, kas norāda uz rīkojumā piemēroto Darba
kārtības noteikumu punktu pārkāpumiem. Prasītājs norāda, ka /datums/vērsies pie rektores un papildus izskaidrojis lietas apstākļus un, atbilstoši
Darba kārtības noteikumu 8.8. punktam, lūdzis pārskatīt lēmumu un atcelt rājienu. Šādu kārtību paredz ar Darba likuma 94. pants, taču atbildi nav
saņēmis.
Norāda, ka /datums/tika noorganizēta /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras darbinieku aizklāta balsošana par
neuzticības izteikšanu Prasītājam kā katedras vadītājam, kura faktiski nav un nebija lemt tiesīga, jo katedras darbību nosaka un vada, kā arī lemj
par vadītāja kandidatūru katedras akadēmiskā personāla sapulce. Katedras personāla sastāvs nav kompetents un neizskata jautājumus par
katedras vadītāja atstādināšanu, turklāt balsošanā nav piedalījušies visi katedras darbinieki. Organizētā balsošana ir saskaņā un kopsakarā ar
rektora Rīkojumā norādītā soda realizēšanu, turpinājums, otrs sods.
Papildus Prasītājs arī norāda, ka gadījumā, ja dekāns /pers. K/ nenozīmīgu drukas kļūdu interpretējis kā “dokumentu viltošanu”, tad
attiecīgi nav pieļaujams viņa paša Ziņojumu uzskatīt par vērā ņemamu dokumentu, jo šajā ziņojumā ir sešas kļūdas, no kurām trīs ir drukas kļūdas.
Kļūda ir /Nosaukums C/ padomes sēdes datumā, kurš norādīts kā “/datums/”. Līdz ar to, ja vienlīdzīgi attiektos un vērtētu abus dokumentus, tad
šis arī ir “viltojums”.
Prasītājs uzskata, ka darba devējs nav ievērojis /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 3.1.10. punktu, kas uzliek par
pienākumu darba devējam konflikta situācijās rīkoties objektīvi, izvērtējot pušu argumentus un mēģinot rast konflikta risinājumu, 4.2.4. punktu, kas
dod darbiniekam tiesības, prasīt no darba devēja taisnīgu attieksmi, kā arī 4.2.1. punktu, kas dod darbiniekam tiesības iesniegt Darba devējam vai
struktūrvienības vadītājam ierosinājumus par trūkumu novēršanu un darba uzlabošanu, kā arī darba un sociālo jautājumu risināšanai izmantot
rektora, dekānu pieņemšanas laikus. Darba devējs konkrētajā situācijā nav rīkoties objektīvi, nav izvērtējis pušu argumentus un nav mēģinājis rast
konflikta risinājumu, tieši otrādi – Prasītājs ir nepamatoti un neadekvāti sodīts par faktiski cita darbinieka kompetences jautājumu un radušos
drukas kļūdu.
Prasība pamatota ar Darba likuma 30., 31., 90., 94. pantu, /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunktu,
Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
Atbildētājs lietā iesniedzis paskaidrojumu par celto prasību (lietas 36.-37. lapa), kurā norāda, ka prasību neatzīst pilnībā. Norāda,
ka /datums//Nosaukums A/ rektore saņēma /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes dekāna /pers. K/ ziņojumu, kurā norādīts, ka /Nosaukums
D/ katedras vadītājs /pers. E/ /Nosaukums A/ vadībai iesniedzis /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras
/datums/sēdes protokolu Nr. /numurs/, kurš neatbilst patiesībai, jo /datums/katedras sēde nav notikusi un protokolā atspoguļotais jautājums nav
skatīts. Ziņojumā norādīto apliecina sešu /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras darbinieku paraksti. Ziņojuma
pārbaudes gaitā tika konstatēts, ka tiešām /datums//Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras sēde nav notikusi, bet tā ir
notikusi /datums/un vecākā laborante /pers. R/, kas bija sēdes protokoliste, ir protokolā kļūdaini norādījusi sēdes datumu. Minēto apliecina arī pati
vecākā laborante /pers. R/ /datums/paskaidrojumā.
/datums//Nosaukums A/Zinātnes padomes sēdē izskatīšanai tika iesniegts /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums
D/ katedras /datums/sēdes protokola Nr. /numurs/ izraksts, kurā atspoguļots, ka katedras sēdē pieņemts lēmums no /Nosaukums D/ katedras
Promocijas padomei izvirzīt LZP ekspertu profesoru /pers. L/, Dr. habil.biol. /pers. M/. Izraksta pareizību apstiprinājis /pers. E/.
/datums/, ar kļūdu, ka katedras sēdē piedalās /pers. K/ (piedalījās /pers. AB/), /datums//pers. B/ fakultātes /Nosaukums D/
katedras sēdes protokola Nr /numurs/ izraksts iesniegts /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes dekānam /pers. K/. Šī izraksta pareizību
apstiprinājusi /pers. R/. Iepazīstoties ar /datums/(faktiskais sēdes datums /datums/) /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/
katedras sēdes protokola pilno saturu, konstatēts, ka protokolā nav informācijas par to ka sēdē būtu izteicies /pers. E/ un ierosinājis no
/Nosaukums D/ katedras Promocijas padomei izvirzīt LZP ekspertu profesoru /pers. L/, Dr. habiL.biol. /pers. M/. Arī nolēmums šajā jautājumā
nav atspoguļots.
Izvērtējot iesniegtos dokumentus, konstatēts, ka /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras vadītājs /pers.
E/ ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 51. panta nosacījumus, kas nosaka,
kādā veidā ir izstrādājams dokumenta izraksts. Ievērojot minēto, /datums//Nosaukums A/ Zinātnes padomē jautājumu par /pers. M/ un
Materiālzinātņu nozares Promocijas padomes (turpmāk – Promocijas padome) apstiprināšanu izskatīt nevarēja, bet šis jautājums tika izskatīts
/datums/un Promocijas padome apstiprināta ar /datums/rektora rīkojumu Nr. /numurs/.
Atbildētājs, atsaucoties uz Augstskolu likuma 26. panta otro daļu norāda, ka augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt
mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi
jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba
pienākumu izpilde. Savukārt Darba likuma 90. panta pirmā daļa nosaka, ka par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba
devējs darbiniekam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. /Nosaukums A/ Darba
kārtības noteikumi nosaka vienotas prasības, attieksmi un izpratni darba kārtības organizēšanā /Nosaukums A/, tai skaitā 4.1.1. apakšpunkts
nosaka darbinieka pienākumu godprātīgi un savlaicīgi pildīt darba pienākumus saskaņā ar darba līgumu, amata aprakstu, Darba devēja
norādījumiem, t.sk. mutiskiem rīkojumiem, instrukcijām, u.c. normatīvajiem aktiem. Savukārt 4.1.8. apakšpunkts nosaka savu pienākumu ietvaros
rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kuri kavē vai apgrūtina darba izpildi. Nekavējoties informēt tiešo darba vadītāju
par šķēršļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē darba izpildi, par zaudējumu rašanās draudiem vai zaudējumiem.
Sagatavojot dokumentu, kas neatbilst objektīvai patiesībai un tādejādi traucējot /Nosaukums A/ normālu darba procesu, /pers. E/ ir
pieļāvis /Nosaukums A/Darba kārtības un darba līguma pārkāpumu, to izdarījis ar tīšu nolūku, jo dokumentu, kas neatbilst patiesībai var sagatavot
tikai apzināti, attiecīgi par ko darba devējs ar /Nosaukums A/ rektora /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ ir piemērojis viņam disciplinārsodu – rājienu.
Jautājums par Prasītāja atbilstību katedras vadītāja amatam nodots izvērtēšanai struktūrvienības - /Nosaukums A/ /Nosaukums B/
fakultātes vadībai, kura uz paskaidrojuma sagatavošanas brīdi pēc būtības šo jautājumu nebija izskatījusi, jo /pers. E//Nosaukums A/ rektora
Rīkojumu pārsūdzēja /Nosaukums A/ Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Ar /datums/lēmumu /Nosaukums A/ Akadēmiskā šķīrējtiesa lietu izbeidza,
ievērojot to, ka par to pašu strīdu, starp tām pašām personām Jelgavas tiesā ierosināta civillieta.
/datums/ Prasītājs iesniedzis lietā rakstveida paskaidrojumu – viedokli (lietas 118.-120. lapa). Paskaidrojumā norādīts, ka
/datums//pers. E/ iesniedza /Nosaukums A/ Akadēmiskajā šķīrējtiesā (turpmāk arī Šķīrējtiesa) pieteikumu par /Nosaukums A/ rektora Rīkojuma
atzīšanu par spēkā neesošu (atcelšanu), par disciplinārsoda atcelšanu, kas piemērots ar minēto Rīkojumu un /Nosaukums A/ faktisko rīcību.
/datums/tika iesniegti arī pieteikuma papildinājumi. Brīdī, kad Šķīrējtiesa vilcināja sēdes nozīmēšanu un lietas izskatīšanu, jo, saskaņā ar
/Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikuma 9. pantu, lietas izskata mēneša laikā, Prasītājs sācis uztraukties par to, vai lietu vispār izskatīs
un arī par rīkojuma apstrīdēšanas termiņu kavējumu darba tiesisko attiecību ietvaros. Kopš apstrīdētā Rīkojuma saņemšanas nebija saprotams,
kāda veida dokuments tas ir, kur, kā un kādā kārtībā to var pārsūdzēt. Iesnieguma Šķīrējtiesai izskatīšanas termiņš beidzās, Šķīrējtiesas sēde tika
nozīmēta tikai uz 2017. gada 16. martu un tās nolēmums (un kompetence) nebija prognozējams. Prasītājs nedrīkstēja nokavēt Darba likumā
noteikto termiņu Rīkojuma apstrīdēšanai, kaut vai daļā par disciplinārsoda uzlikšanu, pretējā gadījumā savas tiesības viņš vairs nekur un nekādi
aizstāvēt nevarētu. Līdz ar to /datums/ Prasītājs Jelgavas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, faktiski lūdzot izskatīt strīdu darba tiesisko attiecību
ietvaros.
Tikai mutisks apgalvojums par faktu, ka Prasītājs ir iesniedzis prasības pieteikumu un tā saturu vispārējās jurisdikcijas tiesā,
pamudināja Šķīrējtiesu /datums/pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu. Pirms tika pieņemts lēmums Šķīrējtiesa nemaz neizskatīja jautājumu par
strīda piekritību, t.i., neargumentēja, kādēļ strīds nav piekritīgs Šķīrējtiesai. Lēmums tika balstīts vienīgi uz faktu, ka Prasītājs ir iesniedzis prasību
tiesā, kā rezultātā tika izdarīti secinājumi (pieņēmumi), par to, ka ir ierosināta lieta par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. Šķīrējtiesas rīcībā
nebija pat prasības pieteikuma Jelgavas tiesai kopija, bet uz kuru balstoties tika taisīts lēmums. Pieteikums Šķīrējtiesā tika iesniegts ātrāk nekā
prasības pieteikums Jelgavas tiesā, bez tam, Šķīrējtiesa pirms gala lēmuma pieņemšanas jau bija uzsākusi lietas skatīšanu 2017. gada 16. martā,
neizskatot jautājumu par piekritību. Šķīrējtiesas lēmumu par lietas izbeigšanu Prasītājs pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot
pieteikumu par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu (atcelšanu) un faktisko rīcību, un iestādes lēmumu un faktisko rīcību.
Tika ierosināta administratīvā lieta. Pēc lietas ierosināšanas Administratīvās rajona tiesnesis atzina jautājumu par pieteikuma pakļautību par sevišķi
sarežģītu un vērsās ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. Augstākās tiesas departamentu
priekšsēdētāju 2017. gada 18. oktobra sēdes lēmumā pausts uzskats par disciplinārsoda uzlikšanas un tā apstrīdēšanas tiesiski procesuālo
raksturu, uzskatot ka lēmums par /pers. E/ piemēroto disciplinārsodu nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Lēmumā arī norādīts, ka
Šķīrējtiesas lēmumā nepareizi ietverta norāde par tā pārsūdzību administratīvajā tiesā. Tādējādi, ja Šķīrējtiesas norāde par lēmuma pārsūdzēšanu
administratīvajā rajona tiesā ir ietverta nepareizi, tad par Šķīrējtiesas faktiskās rīcības un lēmuma izvērtēšanu, kā arī pašas Šķīrējtiesas darbības kā
tādas izvērtēšanu Prasītājam jāvēršas Jelgavas tiesā. Tas nozīmē, ka Prasītājs ir maldināts un ir nepamatoti cietis no pieļautajām Atbildētāja
neprecizitātēm un kļūdām, sākot ar rektores Rīkojuma izdošanu un beidzot ar Šķīrējtiesas lēmumu. Iznāk, ka Prasītājs ir nevajadzīgi ieguldījis
darbu, laiku un naudu pieteikuma sagatavošanā Šķīrējtiesai; ir skatīta lieta; lieta ir publiskota; ir iesaistīti /Nosaukums A/ mācībspēki, darbinieki,
studenti; veikti negatīvi pasākumi Prasītāja vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai; Atbildētājs ar savu darbību un bezdarbību radīja situāciju, ka,
neiesniedzot prasību Jelgavas tiesā civilprocesa kārtībā, šobrīd Prasītājam būtu zudusi jebkāda iespēja aizstāvēt kaut daļu no savām tiesībām tiesas
ceļā.
Atbildētāja un tā Šķīrējtiesas faktisko rīcību, kā arī Šķīrējtiesas kompetenci un tās lēmumu pārsūdzēšanas kārtību Jelgavas tiesai ir
jāvērtē, lai mazinātu vai izslēgtu turpmākos pārpratumus konfliktsituāciju risināšanā. Visas pieejamās un esošās normas norāda uz to, ka Prasītājam
pēc rektores Rīkojuma izdošanas bija jāvēršas Šķīrējtiesā; šo kārību nosaka vismaz 5 normas; arī Atbildētājs norādīja, ka Prasītājam rektores
Rīkojums bija jāapstrīd šķīrējtiesā. Šis jautājums, nevērtējot Atbildētāja faktisko rīcību, tā arī paliks nenoregulēts iespējamos turpmākajos
Atbildētāja un tā darbinieku strīdos, ja tam netiks dots vērtējums Jelgavas tiesā.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M. Birkmanis savā iesniegumā Augstākās tiesas priekšsēdētājam norādījis uz Augstskolu
likuma 26. panta astoto daļu un /Nosaukums A/ Satversmes 4.3. un 5.6. punktu, kas nosaka Prasītāja (kā augstskolas personāla) tiesības
apstrīdēt augstskolas administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas Šķīrējtiesā un Šķīrējtiesas lēmumu - administratīvajā tiesā; ka
/Nosaukums A/ personāls rektora pieņemtos lēmumus var apstrīdēt /Nosaukums A/ Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Bez tam uz Prasītāju attiecināmi arī
/Nosaukums A/ darba kārtības noteikumi, kuru 10.2.7. apakšpunktā noteikts, ka izraisoties individuālajiem tiesību strīdiem (saistīti ar darba
līguma, iekšējo normatīvo aktu, darba koplīguma vai darba kārtības piemērošanu), Darbinieks var vērsties /Nosaukums A/ Akadēmiskajā
šķīrējtiesā, kura lietu izskata viena mēneša laikā, šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tieši tā
Prasītājs arī rīkojās. Visās tiesību normās ir norādes uz Šķīrējtiesas lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā kārtībā, kuras ar Augstākās tiesas
departamentu priekšsēdētāju 2017. gada 18. oktobra sēdes lēmumu un tam sekojošo administratīvās rajona tiesas lēmumu faktiski netiek
ievērotas un šobrīd pastāv viedoklis, ka šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams administratīvajā rajona tiesā, bet /pers. E/ var vērsties vispārējās
jurisdikcijas tiesā. Tādējādi ar Jelgavas tiesas lēmumu būtu nepieciešams pārbaudīt un vērtēt arī šķīrējtiesas lēmuma par lietas izbeigšanu
tiesiskumu, kā arī atbildētāja un šķīrējtiesas faktiskās rīcības tiesiskumu.
Paskaidrojumā norādīts, ka Prasītājs vēlas cerēt uz turpmāko tiesību normu ievērošanu no Atbildētāja puses un tiesisko paļāvību,
bet secina, ka uz normatīvajiem aktiem pamatoto viņa tiesību un interešu aizsardzība ir ievērojami apdraudēta uz nesakārtotu Atbildētāja normu
pamata, neskaidrību to piemērošanā, un kompetences trūkuma dēļ, jo iznāk, ka Šķīrējtiesas nolikumā norādītā Šķīrējtiesas kompetence un tās
pieņemtie lēmumi ir bezjēdzīgi, jo tie nebūs pārsūdzami tās norādītajā - administratīvā procesa kārtībā; iespējams, tiek pieņemti skatīšanai un tiek
skatīti strīdi, kuri nemaz nav jāskata, tādējādi pārkāpjot Šķīrējtiesas kompetenci, lieki tērējot laiku un citus resursus un radot nevajadzīgu spriedzi
un publicitāti; Atbildētāja iekšējās normas pieņemtas nolūkā maldināt iesniedzējus, lai rezultātā tiem nebūtu iespēju saņemt objektīvu strīda
risinājumu, t.sk., pārsūdzēt prettiesiskus šķīrējtiesas lēmumus; attiecībā uz Prasītāju pieņemto šķīrējtiesas lēmumu nav iespējams pārsūdzēt pat tad,
ja tas ir pilnīgi aplams un prettiesisks. Iztrūkst nepieciešamā skaidrojuma par turpmākām varbūtējām Prasītāja tiesību un interešu aizsardzības
iespējām, strādājot pie Atbildētāja, ja norādes tiesību aktos, /Nosaukums A/Satversmē, /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumos un
Šķīrējtiesas nolikumā un tās lēmumā ir bijušas nepareizas.
Prasītājs uzskata, ka Jelgavas tiesas spriedumā būtu nepieciešams 1) dot vērtējumu par /datums//Nosaukums A/ Akadēmiskās
šķīrējtiesas lēmuma tiesiskumu; 2) konstatēt un atzīt, ka /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma izdošanas procesā pieļauti procesuāli
pārkāpumi un šāda faktiskā rīcība: neizskatot Prasītāja iesniegumu pēc būtības; pieņemot lēmumu, kas balstīts uz Prasītāja prasības pieteikumu
Jelgavas tiesai, taču ar to neiepazīstoties lēmuma pieņemšanas laikā; sēdē neuzklausot uzaicinātos lieciniekus; konsultēšanās (konsultāciju
pieņemšana) lietā no Atbildētāja pārstāvja, radot interešu konfliktu, neētisku rīcību un neobjektivitāti; neobjektīva un nevienlīdzīga attieksme pret
Prasītāju un Atbildētāju (protokola saņemšanā, lēmuma izsniegšanā, uzklausīšanā); nekonsekvenci un nepiemērotu procesuālo normatīvo aktu
piemērošanu; šķīrējtiesas protokola izsniegšana novēlotā termiņā – /datums/; saīsinātā lēmuma neizsniegšana paziņošanas dienā; saīsinātā un pilnā
lēmuma izsniegšana vienā dienā - 4 dienas vēlāk nekā Atbildētājam un pirms paziņotā termiņa iestāšanās; lietas neizskatīšana mēneša laikā; uz
Prasītāja iesniegumā izteikto lūgumu pēc būtības neattiecošu noraidījumu izklāsts un uzsvēršana nolēmuma rezolutīvajā daļā u.c. 3) konstatēt un
atzīt par prettiesisku un Prasītāja tiesību aizskarošu Atbildētāja faktisko rīcību – ka pirms rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā Prasītāju
neiepazīstināja ar Prasītāja izdarītā pārkāpuma būtību; Rīkojumā nenorādot pārsūdzēšanas iespējas, laiku un kārtību; Rīkojuma un tajā esošo
Prasītāja datu un informācijas par Prasītāju izmantošanu, nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu.
Tiesas sēdē 2017. gada 5. oktobrī Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā
minētajiem pamatiem. Sniedza paskaidrojumus, kas pēc būtības bija analoģiski prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Papildus
paskaidroja, ka /Nosaukums A/ /Nosaukums D/ katedras sēde /datums/notika no plkst. /laiks/, jau pēc profesoru padomes sēdes, kurā tika
skatīts jautājums par Promocijas padomes sastāvu. Minētajā katedras sēdē tika izskatīts jautājums par Promocijas padomes sastāvu. /pers. R/
sagatavotais protokola izraksts bija sagatavots apmēram /datums/, lai iesniegtu to zinātņu prorektoram. Otrs protokola izraksts, kura pareizību
apliecināja Prasītājs, tapa pirms 2017. gada janvārī paredzētās Zinātņu padomes sēdes, jo 2017. gada janvārī dekāns ieradās pie Prasītāja un bija
nikns par to, ka katedra ir vērsusies pie studiju prorektora ar savu ierosinājumu attiecībā par Promocijas padomes sastāvu. Dekāns lūdza izlabot
protokola izrakstu, norādot uz kļūdu /pers. AB/ iniciālī. Tā kā /pers. R/ apliecināto protokola izrakstu Prasītājs bija iesniedzis zinātņu prorektoram,
tad dekāns pieprasīja veikt tajā labojumu, kas arī tika izdarīts. Šī izraksta pareizību apliecināja Prasītājs. Lietvedes kļūdas dēļ katedras sēdes
protokolā nav ticis atspoguļots tas, ka Promocijas padomei no /Nosaukums D/ katedras tiek virzīts profesors /pers. M/. Paskaidroja, ka /datums/
Prasītājam piezvanīja no personāla daļas un pateica, ka viņiem ir uzdots izteikt rājienu un tāpēc Prasītājam ir jāraksta paskaidrojums. Prasītājs
sagatavoja īsu paskaidrojumu datorrakstā, kurā norādīja, ka /Nosaukums D/katedras sēdes protokols Nr. /numurs/ ir sastādīts par sēdi, kas
notika /datums/un lietvede ir sajaukusi datumu. Kad Prasītājs ieradās personāla daļā, rīkojums par disciplinārsodu jau bija gatavs. Pēc personāla
daļas aicinājuma Prasītājs turpat uz vietas uzrakstīja plašāku paskaidrojumu, ņemot par pamatu to, kā tajā brīdī viņš saprata Rīkojuma saturu.
Vienlaicīgi Prasītājam tika izsniegts Rīkojums, uz kā viņš izdarīja uzrakstu, ka nepiekrīt lietas interpretācijai, jo visa problēma tika saistīta ar to, ka
sēdes protokolā ir norādīts nepareizs datums. Pēc tam tika parādīts arī dekāna /pers. K/ ziņojums. Pārstāve uzsvēra, ka dekāna ziņojumā kļūdaini
norādīts, ka tam tiek pievienots protokols, jo faktiski tam bija pievienoti divi protokola izraksti. Katedras sēdes pilnais protokols tika iesniegts tikai
Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Prasītājs saprata, ka rājiens viņam ir izteikts par pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām katedras sēdes protokolā. Tikai
Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdē /datums/ Atbildētājs izdomāja lietu pavērst tā, ka disciplinārsods ir piemērots par protokola izraksta neatbilstību tā
oriģinālam. No rīkojuma neizriet, ka Prasītājs sodīts par protokola izraksta neatbilstību dokumenta oriģinālam. Paskaidroja, ka sods par
pārrakstīšanās kļūdām pienāktos lietvedei un norādīja, ka lietvede pēc visas šīs situācijas uzrakstīja atlūgumu un vairs nestrādā /Nosaukums A/.
/datums/ tiesas sēdē pats Prasītājs paskaidroja, ka sākotnēji viss tika apsniegts tā, ka katedras ieteikums izvirzīt profesoru /pers. M/
Promocijas padomei ir bijis par iemeslu, kāpēc /datums/Zinātņu padomes sēdē nevarēja apstiprināt šo Promocijas padomi. Tomēr zinātņu
prorektors /pers. AM/ šķīrējtiesā liecināja, ka Zinātnes padomes sēdē /datums/jautājums par Promocijas padomes apstiprināšanu netika skatīts
nevis dēļ Prasītāja iesnieguma, bet gan tāpēc, ka vienam no izvirzītajiem padomes locekļiem – /pers. AN/ februārī beidzās Latvijas Zinātnes
padomes eksperta sertifikāts. Līdz ar to Promocijas padomi nevarēja apstiprināt. Otrs iemesls, kāpēc šis jautājums par Promocijas padomi netika
izskatīts bija tas, ka no profesoru padomes līdz /datums/nebija saņemts vispār nekāds iesniegums par izvirzītajiem kandidātiem /Nosaukums D/
katedras iesniegums bija vienīgais, kas vispār tika iesniegts. Profesoru padomes priekšsēdētājs /pers. AP/ šķīrējtiesā liecināja, ka nekāds
iesniegums no /Nosaukums D/ katedras nebija vajadzīgs, lai apstiprinātu Promocijas padomi, jo deleģējums uz to nāca no Profesoru padomes un
/Nosaukums D/ katedras iesniegums bija kā papildinājums. Paskaidroja, ka bija izveidojusies tāda situācija, ka jautājums par Promocijas
padomes sastāvu tika izlemts šaurā lokā Profesoru padomes sēdē. Pēc Profesoru padomes sēdes /datums//Nosaukums D/ katedrā tika saņemta šī
informācija. Prasītājs bija sašutis, ka katedrai vispār nav pajautāts viedoklis jautājumā par Promocijas padomes sastāvu un tāpēc katedras sēdē šis
jautājums tika skatīts. Lietvedes paviršības dēļ katedras sēdes protokolā nav norādīts, ka tiek skatīts jautājums par Profesoru padomes sēdē
apstiprināto Promocijas padomes sastāvu, bet tā vietā norādīts “padomes sastāvu”.
Savā /datums/rokrakstā sagatavotajā paskaidrojumā rektorei norādīja, ka pamatojoties uz viņa iesniegumu /Nosaukums A/Zinātnes
padome nolēma Promocijas padomes sastāva apstiprināšanu janvāra sēdē neizskatīt, jo sākumā pats nemaz nesaprata iemeslus, kāpēc šī
jautājuma izskatīšana ir atlikta. Tikai šķīrējtiesas sēdē /datums/zinātņu prorektors nosauca iemeslus, kāpēc šī jautājuma izskatīšana tika atlikta.
Minēto paskaidrojumu rakstīja pamatojoties uz viņam uzrādīto Rīkojumu un to, kā tobrīd saprata šī Rīkojuma saturu. No sākuma viņam piezvanīja
no Personāla daļas un pateica, ka ir jāraksta paskaidrojums, ka pats zina par ko, ka ir uzdots sagatavot rājiena izteikšanu. Kad ieradās Personāla
daļā ar savu īso paskaidrojumu, tad viņam tika parādīts Rīkojums un pateica, ka vajag uzrakstīt plašāku paskaidrojumu.
2018. gada 7. februāra tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ nolasīja un Civilprocesa likuma 166. panta kārtībā
iesniedza tiesai Prasītāja rakstveida paskaidrojumus lietā (lietas 121.-124. lapa), kas pēc būtības ir analoģiski prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un 2017. gada 5. oktobra tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Paskaidroja, ka laikā starp dekāna iesniegumu rektorei un pirms rājiena izteikšanas nekāda notikušā faktu pārbaude netika veikta.
Sākotnējo /Nosaukums D/katedras sēdes protokola izrakstu ar visām kļūdām bija apstiprinājusi vecākā laborante /pers. R/. Pēc tam, kad,
iesniedzot izrakstu /datums//Nosaukums A/ Zinātņu daļā un /Nosaukums B/ fakultātes dekānam, tika pamanīta vārda iniciāļa kļūda (/pers. K/ vietā
bija jābūt /pers. AB/), tā tika izlabota. Tā kā vecākā laborante šajā dienā nebija darbā, tad katedras vadītājam /pers. E/ nācās izlaboto izrakstu
vēlreiz izdrukāt un pašam parakstīt. Ne rektore /datums/, ne arī dekāns /datums/nevarēja salīdzināt /Nosaukums D/ katedras protokolu ar tā
izraksta saturu, jo viņu rīcībā bija tikai sēdes protokola izraksts. Līdz ar to viņi nevarēja ne izvērtēt, ne arī nonākt pie secinājuma, ka protokolā
nebūtu informācijas par profesora /pers. M/ izvirzīšanu un pie tā, ka nolēmums šajā jautājumā nav atspoguļots. Turklāt Prasītājs par minēto nemaz
nav sodīts. Tikai kļūdas dēļ lēmums par profesora /pers. M/ izvirzīšanu Promocijas padomei netika atspoguļots katedras sēdes protokolā. Tā kā
atbilstoši amata aprakstam katedras sēžu protokolus un to izrakstus sagatavoja katedras lietvede - vecākā laborante un ne amata aprakstā, ne
/Nosaukums D/ katedras nolikumā vai citā normatīvajā dokumentā nav noteikts, ka katedras vadītājam būtu pienākums labot dokumenta
sagatavotāja pieļautās interpunkcijas, stila vai cita veida kļūdas, tad nav korekts apgalvojums, ka Prasītājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu
Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 51. punkta nosacījumus. Vēl jo vairāk, ja nekāda pārbaude pirms rektora Rīkojuma
izdošanas nebija notikusi.
Paskaidroja arī, ka /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdē 16. martā /Nosaukums A/ Zinātņu prorektors /pers. AM/
liecināja, ka iesniegtais /Nosaukums D/ katedras sēdes izraksts nebija iemesls /Nosaukums A/ Zinātnes padomes 25. janvāra sēdes atlikšanai.
Atbildētājs savos paskaidrojumos norādījis uz Augstskolu likuma 26. panta otro daļu, bet šajā gadījumā Prasītājs kā katedras vadītājs ir centies
panākt, lai Promocijas padomes sastāvā, demokrātiskā un tiesiskā ceļā tiktu izvirzīts /Nosaukums D/ katedras pārstāvis, ko fakultātes dekāns
pirms tam nebija nodrošinājis.
Atbildētājs ir norādījis uz /Nosaukums A/ darba kārtības noteikumu 4.1.8. punktu, kas nosaka darbinieka pienākumu informēt
darba vadītāju par šķēršļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē darba izpildi, par zaudējumu rašanās draudiem un zaudējumiem, bet nav saprotams kā šī
norma attiecas uz konkrēto strīdu. Ne /Nosaukums A/ rektores Rīkojumā, ne Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā nav norādītas pārkāptās
normas un tas, kā tās ir pārkāptas. Ja /pers. K/ par pārkāpumu uzskata kā iepriekšēju nepieciešamību informēt dekānu par /Nosaukums D/
katedras izvirzīto kandidātu (ko neviena norma neparedz), tad /pers. M/ izvirzīšana katedras sēdē un priekšlikumu iesniegšana dekānam un Zinātņu
prorektoram arī liecina par rūpēm optimizēt Promocijas padomi, lai novērstu iepriekš izveidojušos situāciju, ka katedra demokrātiskā ceļā nav
izvirzījusi savu pārstāvi Promocijas padomei. Prasītājs nav pārkāpis darba kārtības noteikumus. Atbildētāja paskaidrojumos norādītie apgalvojumi:
“sagatavots dokuments, kas neatbilst objektīvai patiesībai; traucēts normāls /Nosaukums A/ darba process; pieļauts /Nosaukums A/ Darba
kārtības un darba līguma pārkāpums; viss iepriekšminētais darīts ar tīšu nolūku, jo dokumentu, kas neatbilst patiesībai var sagatavot tikai apzināti”
ir nepatiesi. Dokumentus sagatavojot var gadīties drukas kļūdas, kas arī šajā gadījumā bija noticis.
Norādīja, ka /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes vadība bija sākusi Prasītāja atbilstības katedras vadītāja amatam izskatīšanu
pēc būtības. Tas notika /Nosaukums B/ fakultātes Domes 21. februāra sēdē un turpinājās 28. februāra /Nosaukums D/ katedras sēdē. Par to kā
fakultātes faktisko rīcību Prasītājs bija sūdzējies Akadēmiskajā šķīrējtiesā.
Paskaidroja, ka lietas juridiskais vērtējums ir saistīts ar Rīkojuma saturu - tajā ietverto pārkāpuma izklāstu un pamatojumu, kādu to
ir formulējis darba devējs, t.i., /Nosaukums A/. Tas nevar tikt pārskatīts, jo tikai esošajā formā tas ir rezultējies konkrētā disciplinārsodā un tikai tā
esošā forma ir pakļaujama tiesiskuma pārbaudei. Norādīja uz Darba likuma 90. panta pirmo un otro daļu, kas prasa darba devējam rakstiski
fiksēt un rakstveidā iepazīstināt darbinieku ar apstākļiem, kas norāda uz pārkāpuma izdalīšanu un attaisno disciplinārsoda piemērošanu, t.i., galīgi
pamatot lēmumu, lai darbinieks varētu īstenot savu tiesību aizstāvību un tiesa varētu veikt tā juridisko kontroli. No Rīkojuma satura izriet, ka darba
devēja vērtējumā Prasītāja pārkāpums radies sakarā ar diviem apstākļiem: 1) nepareiza datuma norādīšanu /Nosaukums D/ katedras sēdes
protokolā un 2) darba devēja vērtējumā neizskatīta jautājums par Promocijas padomes sastāvu nenorādīšana protokolā. /Nosaukums D/ katedras
vecākās laborantes pieļautā pārrakstīšanās kļūda, rakstot protokolu, pati par sevi nevar kalpot par pamatu Prasītāja saukšanai pie disciplinārās
atbildības. Savukārt jautājums par Promocijas padomes sastāvu tika skatīts /Nosaukums D/ katedras sēdē /datums/. Minētajā sēdē tika skatīts arī
jautājums par /pers. L/ dr.habil.biol /pers. M/ kandidatūras virzīšanu Promocijas padomei, taču šim jautājumam Rīkojuma sakarā nevar būt
nozīmes, jo Rīkojuma pamatojumā uz to nav atsauces, Rīkojumā nav dots tā vērtējums. Tādējādi no diviem apstākļiem, kas ir bijuši pamatā tam,
lai Prasītājam piemērotu disciplināro atbildību, viens ir bijis maznozīmīgs, turklāt cita darbinieka pieļauts pārkāpums, kurš nevar radīt Rīkojuma
sekas. Savukārt otrs apstāklis neatbilst patiesībai. Tādējādi rīkojums nav pienācīgi pamatots. Rīkojumā trūkst arī tiesiskā pamatojuma, jo tajā nav
norādīts tieši kādu normatīvu priekšrakstu Prasītājs ir pārkāpis. Rīkojumā ir tikai vispārēja norāde, ka “dokumenti jāsagatavo atbilstoši laikam un
objektīvajai patiesībai”. Tomēr Prasītāja kā /Nosaukums D/ katedras vadītāja pienākumos neietilpst dokumentu sagatavošana, jo tas ir
/Nosaukums D/ katedras vecākās laborantes pienākums.
No Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē izteiktajiem apsvērumiem, ka Prasītājs ir pārkāpis /Nosaukums D/ katedras vadītāja
pienākumus vadīt, koordinēt un uzraudzīt katedras darbiniekus, ka Prasītājam jāatbild par to, ko dara katedras darbinieki, nav saprotams, par ko
tieši viņam ir piemērota disciplinārā atbildība - par to ka nav vadījis, nav koordinējis vai nav uzraudzījis kādu darbinieku, vai tādēļ, ka jāatbild par
saviem darbiniekiem. Turklāt šie apsvērumi nav norādīti Rīkojumā un tāpēc tiem Rīkojuma juridiskajā kontrolē nav nozīmes.
Norāda, ka Rīkojums nav pienācīgi pamatots ne tikai faktisko apstākļu aspektā, bet arī tiesiskā aspektā , jo darba likuma 90. panta
pirmā daļa un /Nosaukums A/ darba kārtības noteikumu 8.1.2. punkts nesatur kādu Prasītājam adresētu pienākumu, kuru viņš būtu pārkāpis.
Tāpēc Rīkojums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams.
Prasītājs vērš arī tiesas uzmanību uz viņa personu datu apstrādes noteikumu pārkāpumu. /Nosaukums B/ fakultātes Domes sēdes
laikā tās dalībniekiem tika izdalītas Rīkojuma kopijas. Rīkojuma saturā ir ietverta Prasītāja identificējoša informācija, kā arī uz Prasītāju attiecināma
informācija, tai skaitā informācija par piemēroto disciplināro sodu, kas, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 3. punktu ir
uzskatāma par personas datiem. Izdalot Rīkojuma kopijas attiecīgās /Nosaukums B/ fakultātes Domes sēdes dalībniekiem, Prasītāja personas dati
tika nodoti citām personām, kas, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 4. punktu, ir uzskatāma par datu apstrādi. Fizisko
personu datu aizsardzības likums paredz, ka personas datu apstrāde var notikt tikai šajā likumā reglamentētajos gadījumos. Neviens no šiem
gadījumiem nepieļauj datu apstrādi informēšanas vai kaunināšanas nolūkā, veidā, kā tas faktiski notika. Tādējādi ir notikusi prettiesiska Prasītāja
datu apstrāde.
Paskaidroja, ka jau pēc Rīkojuma izdošanas Prasītājs vērsās pie sēdes dalībniekiem, lai tie apliecina, ka /Nosaukums D/ katedras
sēde ir notikusi /datums/, ka viņi tajā ir piedalījušies un sēdē ir skatīti protokolā norādītie jautājumi.
Atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. D/ 2017. gada 5. oktobra un 2018. gada 7. februāra tiesas sēdēs prasību neatzina pilnībā,
uzturēja lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus un paskaidroja, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 51. punkts nosaka to, kādā veidā ir
noformējams dokumenta izraksts un tas šajā gadījumā nav ievērots. /Nosaukums D/katedras sēdes protokola pilnais teksts bija klāt pie rektora
Rīkojuma. Paskaidroja, ka izraksts no /Nosaukums D/ katedras sēdes protokola bija nepieciešams, lai apstiprinātu Promocijas padomes sastāvu,
jo bija nepieciešams noskaidrot, kādi pārstāvji no struktūrvienībām padomei ir izvirzīti. Tika sagatavots un Zinātņu padomes sēdē tika iesniegts
protokola Nr. /numurs/. Bija zināms, ka profesors /pers. M/ cienījamā vecuma un citu apstākļu dēļ nav izvirzīts Promocijas padomei. Tāpēc, kad
tika iesniegts protokola izraksts, to sāka pārbaudīt un tika konstatēts, ka protokola izraksts neatbilst oriģinālam, jo jautājums par profesora /pers.
M/ virzīšanu katedras sēdē vispār nav skatīts. Katedras sēdes darba kārtībā ir bijuši tikai jautājumi par maģistra darba tēmas apstiprināšanu un
informāciju no dekanāta. Sagatavojot šādus apzināti nepatiesus protokola izrakstus, izveidojās situācija, ka 2017. gada janvārī Zinātņu padomes
sēdē jautājumu par Promocijas padomes sastāvu izskatīt nevarēja un šis jautājums tika izskatīts tikai pēc mēneša. Līdz ar to tika traucēta noteikta
daļa no /Nosaukums A/ normāla darba procesa. No katedras sēdes protokola tika sagatavoti neatbilstoši atvasinājumi, kas tālāk tika virzīti
augstskolas vadībai svarīgu jautājumu izlemšanai un to dēļ jautājuma par Promocijas padomes sastāvu izskatīšana tika atlikta. Tā visa rezultātā
varēja arī ciest studenti, ja kādam doktorantam būtu bijis nepieciešams veikt darba aizstāvēšanu un izmantot Promocijas padomi. To šķīrējtiesas
sēdē apstiprināja arī /pers. AP/. Par laimi nevienam studentam šajā laikā nevajadzēja izmantot Promocijas padomi sava zinātniskā grāda iegūšanai.
Paskaidroja, ka Prasītājam disciplinārsods ir piemērots tieši par to, ka /Nosaukums A/ vadībai ir iesniegti apzināti nepatiesi dokumentu
atvasinājumi, kā rezultātā tika traucēts /Nosaukums A/ normāls darbs un tādējādi nodarīts kaitējums darba devējam. Augstskolas vadības ieskatā
minētais pārkāpums bija arī pietiekams pamats /Nosaukums B/ fakultātes dekānam uzdot par pienākumu vērtēt Prasītāja darbu plašākā mērogā un
izvērtēt jautājumu par viņa atbilstību katedras vadītāja amatam. /Nosaukums B/ fakultātes vadība no minētā jautājuma izskatīšanas pēc būtības ir
izvairījusies, jo Prasītājs piemēroto disciplinārsodu ir pārsūdzējis gan Jelgavas tiesā gan arī Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Paskaidroja, ka katedras
vadītāja amatu Prasītājs zaudēja, jo beidzās viņa pilnvaru termiņš un 2017. gada maijā notikušo vēlēšanu rezultātā Prasītājs šo amatu vairs
neieguva. Uzskata, ka piemērotais disciplinārsods ir likumīgs un pamatots.
Paskaidroja, ka dekāna ziņojums ir iniciatīva rektorei veikt noteiktas darbības. Rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu sagatavo
personāla daļa. Rīkojums nav sagatavots tikai uz dekāna ziņojuma pamata, bet arī Prasītāja paskaidrojuma un protokola pamata. Paskaidroja, ka
brīdī, kad Prasītājs rakstīja paskaidrojumu, Rīkojums tehniski bija sagatavots un jautājums bija izlemts, bet Darba likums nosaka, ka ir
nepieciešams pieprasīt paskaidrojumu no darbinieka.
Paskaidroja, ka Rīkojumā ir norādīts, ka /datums/jautājuma izskatīšanai par Promocijas padomes apstiprināšanu tika iesniegts
/Nosaukums D/ katedras sēdes protokols, lai gan faktiski tika iesniegts protokola izraksts, ko apstiprina arī Prasītājs. Nezin, kad rektore
ieraudzīja pilno protokola tekstu. Sagatavojot rīkojumu un nesot to rektorei uz parakstīšanu, tiek sagatavota arī visa dokumentu pakete. Uzskata,
ka tad rektore arī redzēja šo protokolu. Pilno protokola tekstu, visticamāk, pieprasīja Personāla daļa no /Nosaukums B/ fakultātes dekāna. Lietā
būtiski ir tas, ka ir sagatavoti pilnajam protokola tekstam neatbilstoši atvasinājumi. Darba līgumā un /Nosaukums A/ darba kārtības noteikumos ir
noteikts, ka pienākumi ir jāpilda apzinīgi. Prasītājs nav godprātīgi pildījis savus darba pienākumus. Prasītājs nav sagatavojis dokumentus tā, lai
netraucētu normālu /Nosaukums A/ darbu. Katedras vadītāja pienākumos ietilpst atbildēt par savas struktūrvienības lietvedības darbu. Prasītājs ir
parakstījis sēdes protokolu un ir apstiprinājis vienu no tā atvasinājumiem. Kā struktūrvienības vadītājam Prasītājam bija jāpārliecinās par
dokumenta atvasinājuma atbilstību oriģinālam. Rīkojumā ir norādīts, par kādām darbībām disciplinārsods ir piemērots. Sods ir par neatbilstoša
dokumenta atvasinājuma sagatavošanu. Rājiens ir izteikts par to, ka prasītājs ir pārkāpis /Nosaukums A/ darba kārtības 4.1.1. punktu, jo nav
pildījis savus pienākumus godprātīgi. Rīkojumā nav norādīts konkrēts /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunkts, kas ir
pārkāpts, bet tekstā norādīts, ka ar savu rīcību darbinieks ir radījis darba devējam vai darbiniekam nelabvēlīgas sekas, kas atbilst /Nosaukums A/
Darba kārtības noteikumu 8.1.2.1. apakšpunktam. No Rīkojuma satura ir saprotams, par kādām radītajām sekām disciplinārsods ir piemērots, šīs
sekas norādītas rīkojuma 3. rindkopas pēdējā teikumā. Netiek apšaubīts, ka /Nosaukums D/ katedras sēdē ir skatīts jautājums par promocijas
padomi, taču protokola izrakstā norādītais par profesora /pers. M/ virzīšanu promocijas padomei, neatbilst patiesībai.
/datums/ tiesas sēdē pārstāve paskaidroja arī, ka dekāns /pers. K/ /Nosaukums C/padomes protokolu Nr. 5 Zinātnes padomei
iesniedza pēc /datums/notikušās sēdes. Uz 2017. gada janvāra Zinātnes padomes sēdi bija iesniegts tikai /Nosaukums D/ katedras sēdes
protokola izraksts Nr. /numurs/, kas neatbilda dokumenta oriģinālam. Turklāt arī izrādījās, ka vienam no virzītajiem locekļiem ir beigušās eksperta
tiesības. Tāpēc bija vairāki iemesli, kuru dēļ /datums/Zinātnes padomes sēdē nevarēja skatīt jautājumu par promocijas padomes sastāvu. Tomēr
Prasītājs ir sagatavojis neatbilstošu dokumenta atvasinājumu un ir iesniedzis to uz Zinātnes padomes sēdi, radot sekas, ka jautājumu par
promocijas padomes sastāva apstiprināšanu nevarēja izskatīt, neatkarīgi no tā, vai bija arī citi apstākļi, kas varēja radīt tādas pašas sekas.
Paskaidroja, ka neatzīst prasījumu par Prasītāja datu un informācijas par viņu izmantošanu, nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu.
Rīkojums ir ticis nosūtīts Personāla daļai, kas to pievieno personas lietai, kā arī pašam Prasītājam un /Nosaukums B/ fakultātes dekanātam.
/Nosaukums A/ nav devusi nevienam uzdevumu pavairot, izplatīt vai nodot Rīkojumu citām personām, kas nav saistītas ar rīkojumu vai tā izpildi.
Atbildētājs nevar atbildēt par kādu trešo personu rīcību saistībā ar rīkojumu, ja tāda vispār ir bijusi.
Motīvu daļa
Noklausījusies Prasītājas un Atbildētāja sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot tos kopsakarā lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Lietā nav strīda par to, ka /datums/ Prasītājs ir pieņemts darbā /Nosaukums A/ par asociēto profesoru /Nosaukums D/ katedrā, kas
apstiprinās arī ar lietā iesniegtajiem Grozījumiem darba līgumam Nr. /numurs/ (lietas 28. lapa). Tāpat lietā nav strīda par to, ka Prasītājs
/datums/tika ievēlēts par /Nosaukums A/ /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras vadītāju uz pieciem gadiem, kas apstiprinās arī ar
lietā iesniegto /Nosaukums B/ fakultātes Domes sēdes protokolu Nr. /numurs/ (lietas 38. lapa).
Lietā nodibināts, ka /datums//Nosaukums A/ /Nosaukums B/fakultātes dekāns /pers. K/ iesniedza /Nosaukums A/ rektorei ziņojumu
(turpmāk arī dekāna ziņojums), aicinot izteikt prasītājam /pers. E/ rājienu (lietas 10., 43. lapa). Minētajā dekāna ziņojumā norādīts, ka sakarā ar
/Nosaukums A//Nosaukums D/ katedras vadītāja /pers. E/ /Nosaukums A/ Studiju prorektoram /pers. AM/ iesniegto /Nosaukums
A//Nosaukums D/ katedras /datums/sēdes protokolu Nr. /numurs/, /Nosaukums A/ Zinātnes padomes /datums/sēdē netika izskatīts jautājums par
Promocijas padomes apstiprināšanu. /Nosaukums D/ katedras sēde nav tikusi sasaukta un par protokolā minētajiem jautājumiem nav lemts, ko
apstiprina protokolā minēto sēdes dalībnieku apliecinājums. Promocijas padomes sastāvs tika izskatīts /Nosaukums A/ /Nosaukums C/padomes
sēdē 1016. gada 13. decembrī (acīmredzot pārrakstīšanās kļūda un domāts 2016. gada 13. decembris- tiesas piezīme) un priekšlikums par
Promocijas padomes sastāvu, kas pamatots ar /Nosaukums A/ /Nosaukums D/ katedras sēdes lēmumu Nr. /numurs/, profesoru padomē netika
saņemts un izskatīts. Tāpēc /Nosaukums A/ Zinātnes padomē apstiprināšanai tika iesniegts Promocijas padomes sastāvs atbilstoši /Nosaukums A/
/Nosaukums C/ padomes sēdē pieņemtajam lēmumam (protokols Nr. 5). /Nosaukums D/katedras protokolu Nr. /numurs/ dekāns saņēma vienu
dienu pirms Zinātnes padomes sēdes - /datums/. Dekāns paudis uzskatu, ka katedrā notikusi dokumentu viltošana, kas aizkavējusi Promocijas
padomes apstiprināšanu.
Prasītājs /datums//Nosaukums A/ rektorei ir sniedzis paskaidrojumu, kurā norādījis, ka /Nosaukums A/ /Nosaukums D/ katedras sēdes
protokols Nr. /numurs/ ir sastādīts par katedras sēdi, kas notika otrdienā, 13. decembrī. Katedras lietvede, rakstot protokolu, ir netīšām sajaukusi
sēdes datumu, tajā ierakstot 12. decembri (lietas 29. lapa).
Minētajā datumā Prasītājs sagatavojis vēl vienu paskaidrojumu /Nosaukums A/ rektorei, kurā papildus norādījis, ka jautājums tiek
pastiprināti saasināts, jo viņš kā katedras vadītājs pirms /pers. L/ padomes sēdes iesniedza izrakstu ar lēmumu rekomendēt Promocijas padomei
profesoru (/pers. L/) /pers. M/. Pamatojoties uz Prasītāja iesniegumu /Nosaukums A/ Zinātnes padome nolēma Promocijas padomes sastāva
apstiprināšanu janvāra sēdē neizskatīt. Dekāns par šādu lēmumu bija sadusmots un meklēja formālus iemeslus /Nosaukums D/ katedras
ierosinājumu noraidīt un apstrīdēt, nevis šo izteikto priekšlikumu diskutēt fakultātē un profesoru padomē. Dekāna izvirzītais sastāvs Promocijas
padomei tika diskutēts un apstiprināts tajā pašā dienā - 13. decembrī, kad notika katedras sēde. Lēmums par pašreiz ieteikto /Nosaukums B/
fakultātes pārstāvju iekļaušanu Promocijas padomē ir bijis pieņemts šaurā lokā, lielā steigā un neņemot vērā viedokli katedrās. Tādēļ arī katedrā
13. decembrī sēdē šo jautājumu apsprieda un izvirzīja padomes sastāvam tās ilggadējo locekli profesoru /pers. M/. Paskaidrojumā pausts
viedoklis, ka jautājums apzināti tiek “politizēts”, lai diskreditētu /Nosaukums D/ katedras priekšlikumu, to neņemtu vērā un apstiprinātu Promocijas
padomi iepriekš iecerētajā sastāvā. Šajā nolūkā tiek izmantots formāls iegansts par sēdes datuma neatbilstību (lietas 30., 44. lapa).
Ar /Nosaukums A/ Rektores /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ (lietas 9., 39. lapa) Prasītājam ir izteikts rājiens un ierosināts /Nosaukums B/
fakultātes vadībai izskatīt jautājumu par Prasītāja atbilstību katedras vadītāja amatam. Šāda disciplinārsods piemērošana pamatota ar to, ka
dokumenti objektīvi jāsagatavo atbilstoši laikam un objektīvai patiesībai un to ka pārkāpumu /pers. E/ ir izdarījis ar tiešu nolūku, Rīkojums
pamatots ar Darba likuma 90. panta pirmo daļu un /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunktu.
Rīkojumā norādīts, ka iepazīstoties ar lietas apstākļiem un izvērtējot iesniegtos dokumentus, saņemot paskaidrojumu no /pers. E/ ir
konstatēts tas, ka /datums/notikušās /Nosaukums D/ katedras sēdes faktiskais datums ir /datums/un sēdē it kā izskatītais jautājums par Promocijas
padomes sastāvu, neatbilst patiesībai, kas apstiprinās ar iesniegumu no sēdes protokolā minētajiem dalībniekiem. Tā rezultātā Zinātnes padomes
sēdē jautājums par Promocijas padomes apstiprināšanu netika izskatīts.
/datums/ Prasītājs ir vērsies pie /Nosaukums A/rektores ar iesniegumu, lūdzot pārskatīt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un rūpīgāk
iedziļināties lietas apstākļos. Prasītājs norādījis, ka piekrīt faktam par sēdes datuma neatbilstību, kas notika netīšām katedras lietvedes
pārrakstīšanās rezultātā, bet nepiekrīt tam, ka sēdē minētais jautājums netika izskatīts. Nepiekrīt tam, ka būtu izdarījis pārkāpumu, turklāt ar tiešu
nolūku (lietas 31. lapa).
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem ir redzams, ka Prasītājs/Nosaukums A/ rektores /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ bija pārsūdzējis
/Nosaukums A/ Akadēmiskajā šķīrējtiesā (lietas 76., 77.-107., 108.-115., 116., 117. lapa). Ar /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas
2017. gada 11. aprīļa lēmumu ir nolemts izbeigt lietu pamatojoties uz Civilprocesa likuma 219. panta pirmās daļas 4. punktu, jo Jelgavas tiesas
tiesvedībā atrodas civillieta Nr. C15 1463 17 /pers. E/ prasībā pret /Nosaukums A/ par minētā Rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu (atcelšanu)
un rājiena atcelšanu (lietas 46. lapa).
Lietā iesniegts /Nosaukums D/ katedras /datums/sēdes protokols Nr. /numurs/ (lietas 13., 14., 40. lapa) un divi minētā protokola izraksti.
Viena protokola izraksta pareizību ir apliecinājusi vecākā laborante /pers. R/, bet otra – /pers. E/ (lietas 15., 16., 41., 42. lapa). No pušu
pārstāvju paskaidrojumiem un arī /Nosaukums A/ rektores Rīkojuma izriet, ka lietā nav strīda par to, ka /Nosaukums D/ katedras sēde faktiski ir
notikusi /datums/, nevis /datums/, kā tas ir norādīts sēdes protokolā Nr. /numurs/un tā izrakstos. Tas, ka /Nosaukums D/ katedras sēde ir notikusi
/datums/apstiprinās arī ar lietā iesniegtajiem sēdes dalībnieku apliecinājumiem (lietas 11., 12. lapa) un /Nosaukums D/ katedras vecākās laborantes
/pers. R/ 2017. gada 13. marta paskaidrojumu (lietas 32., 45. lapa). No pušu paskaidrojumiem izriet, ka lietā nav arī strīda par to, ka minētajā
/Nosaukums D/ katedras sēdē /datums/ir piedalījies /pers. AB/, nevis /pers. K/. Minētais fakts apstiprinās arī ar /Nosaukums D/ katedras vecākās
laborantes /pers. R/ 2017. gada 13. marta paskaidrojumu (lietas 32., 45. lapa).
Lietā ir strīds, par kādu pārkāpumu Prasītājam ar /Nosaukums A/ rektores /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ ir piemērots disciplinārsods –
izteikts rājiens. Par to liecina pušu atšķirīgie paskaidrojumi attiecībā uz pieļauto pārkāpumu un tā būtību, par ko Prasītājam ir ticis piemērots
disciplinārsods.
Darba likuma 90. panta pirmā daļa nosaka, ka par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu darba devējs darbiniekam var
izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirms
piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa
rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu.
Arī /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu (lietas 18.-27. lapa) 8.4. punkts nosaka, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas
struktūrvienības vadītājs:
8.4.1. konstatē darba kārtības pārkāpuma faktu un sastāda par to aktu;
8.4.2. par izdarīto pārkāpumu pieprasa no darbinieka rakstveida paskaidrojumu;
8.4.3. sastāda aktu, ka darbinieks atsakās sniegt paskaidrojumu;
8.4.4. iesniedz rakstveida ziņojumu un darbinieka paskaidrojumu darba devējam (Personāldaļā).
No Darba likuma 90. panta izriet, ka darba devējam, piemērojot darbiniekam kādu no disciplinārsodiem, ir jāpieņem rakstisks, motivēts lēmums,
no kura darbiniekam jābūt saprotamam tas, par kādu pārkāpumu - faktisko rīcību (darbību vai bezdarbību) viņam tiek piemērots disciplinārsods un tas,
kādus tieši darba kārtības vai darba līguma noteikumu pārkāpumus darbinieks ir pieļāvis ar savu rīcību. Turklāt pirms lēmuma pieņemšanas par piezīmes
vai rājiena izteikšanu darba devējam ir pienākums rakstveidā iepazīstināt darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pieprasīt rakstveida
paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. Tiesa arī uzskata, ka attiecībā uz disciplinārsodīšanu darbojas Darba likumā iestrādātais princips, ka, pastāvot
strīdam, tieši darba devējam ir jāpierāda tas, ka darbinieks ir pārkāpis darba līguma vai darba kārtības noteikumus, nevis darbiniekam jāpierāda
pretējais. Tāpat arī darba devējam ir pienākums pierādīt to, ka ir tikusi ievērota Darba likuma 90. panta otrajā daļā noteiktā kārtība pirms disciplinārsoda
piemērošanas.
Novērtējot pušu paskaidrojumus kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Atbildētājs pirms disciplinārsoda
piemērošanas nav ievērojis Darba likuma 90. panta otrajā daļā un arī /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.4. punktā noteikto kārtību, kādā
darba devējam ir tiesības piemērot disciplinārsodu darbiniekam. Turklāt arī /Nosaukums A/ rektores /datums/rīkojums Nr. /numurs/ par disciplinārsoda
piemērošanu nav uzskatāms par motivētu Darba likuma 90. panta pirmās daļas izpratnē, jo no tā nav saprotams, par kādu pārkāpumu Prasītājam tiek
piemērots disciplinārsods un tas, kādus tieši darba kārtības vai darba līguma noteikumu pārkāpumus Prasītājs ir pieļāvis.
Darba likuma 90. panta otrā daļa paredz, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējam (/Nosaukums A/) bija pienākums rakstveidā
iepazīstināt darbinieku (/pers. E/) ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pieprasīt no viņa rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu. Savukārt no
/Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.4. punktā noteiktā izriet, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas /pers. E/ struktūrvienības vadītājam, t.i.,
/Nosaukums B/ fakultātes dekānam bija jākonstatē darba kārtības pārkāpuma fakts un jāsastāda par to akts, jāpieprasa no /pers. E/ rakstveida
paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu un pēc tam jāiesniedz rakstveida ziņojums un /pers. E/ paskaidrojums /Nosaukums A/ Personāldaļā.
Dekāns, pretēji /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.4. punktā noteiktajam, nav sastādījis nekādu aktu, kurā būtu konstatēts /pers. E/
pieļauts darba kārtības pārkāpuma fakts un nav arī pieprasījis no /pers. E/ rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. No lietas materiāliem
secināms, ka dekāns /datums/vērsās pie /Nosaukums A/ rektores ar ziņojumu, aicinot izteikt Prasītājam rājienu.
Lietā iesniegtie pierādījumi arī dod tiesai pamatu secināt, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas Atbildētājs kā darba devējs nav rakstveidā
iepazīstinājis Prasītāju ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību, pieprasot rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu, kā to paredz Darba likuma
90. panta otrā daļa. Par to liecina tas, ka Prasītājs un Atbildētājs faktiski sniedz dažādus paskaidrojumus attiecībā par Prasītāja pieļautā pārkāpuma
būtību, kas ir bijis par pamatu rājiena izteikšanai. Turklāt Prasītājs jau ceļot prasību ir norādījis, ka pirms paskaidrojuma pieprasīšanas viņš netika
iepazīstināts ar dekāna ziņojumu, tāpēc nezināja par ko viņam ir jāsniedz paskaidrojums. No Prasītāja un viņa pārstāves paskaidrotā tiesas sēdēs izriet,
ka /datums/viņam piezvanīja no Personāldaļas un darīja zināmu to, ka ir jāraksta paskaidrojums un viņš pats zina par ko, ka tajā pašā dienā viņš ieradās
/Nosaukums A/ Personāldaļā ar savu sākotnējo paskaidrojumu (lietas 29. lapa), kur viņam tika uzrādīts Rīkojums un tika pateikts, ka nepieciešams
uzrakstīt plašāku paskaidrojumu. No Rīkojuma saprata, ka sods ir par iesniegumu Zinātnes padomei un papildus paskaidrojumu (lietas 30. lapa) rakstīja
ņemot par pamatu to, kā tobrīd saprata Rīkojumu. Tikai pēc tam Prasītājam tika uzrādīts dekāna ziņojums. Atbildētāja pārstāve šos Prasītāja norādītos
apstākļus nav apstrīdējusi un nav arī iesniegusi pierādījumus tam, ka Prasītājs pirms paskaidrojuma pieprasīšanas ir ticis rakstveidā iepazīstināts ar viņa
izdarītā pārkāpuma būtību.
Tiesas ieskatā, pārkāpuma būtību būtu iespējams izsecināt no Atbildētāja kā darba devēja rakstveida pieprasījuma Prasītājam sniegt
paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu, kurā būtu konkrēti norādīts tas, kādu pārkāpumu Prasītājs ir pieļāvis Atbildētāja ieskatā, tajā skaitā arī būtu
norādīts uz Prasītāja, iespējams, pārkāptajiem darba kārtības vai darba līguma noteikumu punktiem. Tādā veidā arī tiktu nodrošināts tas, ka Prasītājam
kā darbiniekam būtu skaidri saprotams tas, kāda ir viņa izdarītā pārkāpuma būtība un par ko viņam ir jāsniedz paskaidrojums darba devējam, kā arī
Prasītājam būtu nodrošināta iespēja iesniegt argumentētus paskaidrojumus par izdarītā pārkāpuma būtību. Tiesas uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to,
ka Atbildētājs nav rakstveidā sagatavojis un izsniedzis Prasītājam šādu pieprasījumu sniegt paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu, no kura būtu
saprotama izdarītā pārkāpuma būtība. Lietā šādi pierādījumi nav iesniegti un Atbildētājs uz tādiem nav norādījis ne savos rakstveida paskaidrojumos, ne
arī tiesas sēdēs sniegtajos paskaidrojumos, lai gan prasības pieteikumā un arī sniedzot paskaidrojumus Prasītājs ir norādījis uz to, ka viņam nebija zināms
tas, par ko viņam ir jāsniedz paskaidrojums un kāda ir viņa izdarītā pārkāpuma būtība. Uz to, ka šāds dokuments nav ticis sagatavots, tiesas ieskatā,
norāda arī tas fakts, ka dekāna ziņojums par /pers. E/ pieļautajiem pārkāpumiem /Nosaukums A/ rektorei ir iesniegts /datums/un /datums/jau ir pieņemts
lēmums par Prasītāja disciplināru sodīšanu. Turklāt Atbildētāja pārstāve /datums/ tiesas sēdē, sniedzot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, arī
paskaidroja, ka uz Prasītāja rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas brīdi Rīkojums par rājiena izteikšanu tehniski jau bija sagatavots un jautājums bija
izlemts, bet Darba likums nosaka, ka paskaidrojums no darbinieka ir nepieciešams (lietas 59. lapa, tiesas sēdes protokols no 01:12:11 līdz 01:15:26).
Tas faktiski norāda uz to, ka jautājums par disciplinārsoda piemērošanu jau bija izlemts, neuzklausot un neizvērtējot Prasītāja paskaidrojumus par
notikušā apstākļiem.
No Prasītāja /datums//Nosaukums A/ rektorei sniegtajiem paskaidrojumiem un arī /datums/iesnieguma ir secināms (lietas 29., 30., 31. lapa), ka
Prasītājs ir uzskatījis, ka pārkāpuma būtība ir pārrakstīšanās kļūdas /Nosaukums D/ katedras sēdes protokolā Nr. /numurs/ attiecībā uz sēdes norises
datumu – /datums/vai /datums/-un to, vai katedras sēdē ir skatīts jautājums par Promocijas padomes sastāvu. Savukārt no Atbildētājas pārstāves
sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka disciplinārsods Prasītājam ir piemērots par to, ka /Nosaukums D/ katedras sēdē nav ticis lemts jautājums par
profesora /pers. L/, Dr.habil.biol /pers. M/ virzīšanu Promocijas padomei, un ir izgatavoti katedras /datums/sēdes protokola Nr. /numurs/ oriģinālam
neatbilstoši atvasinājumi – izraksti, kuros šāds jautājums ir atspoguļots un Prasītājs šo izrakstu ir iesniedzis /Nosaukums A/ vadībai. Šādi pilnīgi atšķirīgi
pušu paskaidrojumi par pārkāpuma būtību, ņemot vērā arī to apstākli, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka Prasītājs pirms disciplinārsoda
piemērošanas būtu rakstveidā iepazīstināts ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību, dod tiesas pamatu uzskatīt, ka pirms disciplinārsoda piemērošanas nav
tikusi ievērota Darba likuma 90. panta otrajā daļā noteiktā kārtība, kas ir patstāvīgs pamats rektora Rīkojuma atcelšanai.
Turklāt Darba likuma 90. panta pirmā daļa nosaka darba devējam, izsakot piezīmi vai rājienu ir jāpieņem rakstisks, motivēts lēmums, no kura
darbiniekam jābūt saprotamam tas, par kādu pārkāpumu viņam tiek piemērots disciplinārsods un tas, kādus tieši darba kārtības vai darba līguma
noteikumu pārkāpumus darbinieks ir pieļāvis ar savu rīcību. No /Nosaukums A/ rektores /datums/Rīkojuma Nr. /numurs/ tiesai nav saprotams, par kādu
pārkāpumu Prasītājam disciplinārsods ir piemērots, jo tajā nav noradīts, kādus tieši darba kārtības noteikumu vai darba līguma noteikumu pārkāpumus
Prasītājs ir pieļāvis un no Rīkojuma nav saprotams, kāda ir Prasītāja izdarītā pārkāpuma būtība.
Rīkojums ir pamatots ar Darba likuma 90. panta pirmo daļu un /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8. daļas 8.1. punkta
8.1.2. apakšpunktu. Darba likuma 90. panta pirmā daļa nosaka darba devēja tiesības izteikt darbiniekam rakstveida piezīmi vai rājienu par noteiktās
darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu. Arī /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1. punkts nosaka, ka par šo noteikumu vai darba līguma
neievērošanu, darba pienākumu nepildīšanu vai pildīšanu nepilnā apjomā, darba devēja vai struktūrvienības vadītāja rakstisku vai mutisku rīkojumu
nepildīšanu vai ignorēšanu, par darba laika neievērošanu, kā arī par darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukciju un noteikumu pārkāpumiem, darba
devējs var izteikt darbiniekam rakstisku piezīmi vai rājienu. Savukārt 8.1.2. apakšpunkts, uz ko ir atsauce Rīkojumā, nosaka to, par kādiem darba
kārtības pārkāpumiem darba devējs ir tiesīgs izteikt rājienu. Tomēr minētajam apakšpunktam ir vēl trīs apakšpunkti un no Rīkojuma nav saprotams, kurš
no šie apakšpunktiem ir attiecināms uz Prasītāju.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka Prasītājam rājiens ir izteikts par to, ka viņš ir pārkāpis /Nosaukums A/ darba kārtības
4.1.1. punktu, jo nav pildījis savus pienākumus godprātīgi, ka no Rīkojuma teksta ir saprotams tas, ka rājiens Prasītājam ir izteikts pamatojoties uz
/Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2.1. apakšpunktu, jo ar savu rīcību viņš ir radījis darba devējam vai citiem darbiniekam nelabvēlīgas
sekas, t.i., tika kavēta jautājuma izskatīšana par Promocijas padomes apstiprināšanu. Tiesa nevar piekrist šādam Atbildētāja pārstāves viedoklim un
uzskata, ka no Rīkojuma neizriet, ka Prasītājam rājiens ir izteikts par minētajiem pārkāpumiem. Rīkojuma tekstā vispār nekas nav norādīts par
/Nosaukums D/ katedras sēdes protokola Nr. /numurs/ oriģinālam neatbilstoša atvasinājuma izgatavošanu un iesniegšanu /Nosaukums A/ vadībai. Tiesa
uzskata, ka gadījumā, ja Prasītājam rājiens ir ticis izteikts par to, ka viņš savus pienākumus nav pildījis godprātīgi, jo ir izgatavojis un /Nosaukums A/
vadībai ir iesniedzis /Nosaukums D/ katedras /datums/sēdes protokolam Nr. /numurs/ neatbilstošs izrakstu, ar šādu rīcību radot darba devējam vai citiem
darbiniekam nelabvēlīgas sekas, tad tam bija jābūt nepārprotami norādītam pašā Rīkojumā. Tajā skaitā Rīkojumā bija arī jānorāda konkrēti /Nosaukums
A/ Darba kārtības noteikumu punktu vai darba līguma noteikumu pārkāpumi, kurus Prasītājs ir pieļāvis un arī tas, saskaņā ar kuru /Nosaukums A/ Darba
kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunktu viņam tiek izteikts rājiens. Konkrētajā gadījumā Rīkojums ir pamatots tikai ar Darba likuma 90. panta pirmo daļu
un /Nosaukums A/ Darba kārtības noteikumu 8.1.2. apakšpunktu, kas paredz darba devēja tiesības izteikt darbiniekam rājienu. Līdz ar to Rīkojumu
nevar atzīt par motivētu un pamatotu, jo no tā nav saprotams par kādu pārkāpumu Prasītājam tiek piemērots disciplinārsods un kādus tieši darba kārtības
vai darba līguma noteikumu pārkāpumus Prasītājs ir pieļāvis ar savu rīcību.
Faktiski Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē izteiktie argumenti par Prasītāja pārkāpuma būtību ir vērtējami kā jauni argumenti, kas nav norādīti
/datums/Rīkojumā par rājiena izteikšanu Prasītājam un tāpēc nav vērtējami pārbaudot Rīkojuma tiesiskumu. Tomēr vienlaikus tiesa uzskata par
nepieciešamu norādīt, ka no pušu paskaidrojumiem ir secināms, ka lietā nav strīda par to, ka /datums//Nosaukums A/ vadībai ir ticis iesniegts
/Nosaukums D/ katedras sēdes protokola Nr. /numurs/ izraksts, kuru ir sagatavojusi un tā pareizību ir apliecinājusi /Nosaukums D/ katedras vecākā
laborante /pers. R/, kuras amata pienākumos ir kārtot lietvedību, veikt katedras sēžu protokolēšanu, pārrakstīšanu un noformēšanu (lietas 67., 68.-
70. lapa). Tātad faktiski /Nosaukums A/ vadībai, jautājuma izlemšanai par Promocijas padomes apstiprināšanu ir ticis iesniegts citas personas – /pers.
R/- sagatavots un apliecināts /Nosaukums D/ katedras sēdes protokola Nr. 32 izraksts. Savukārt prasītāja /pers. E/ sagatavotais /Nosaukums D/
katedras sēdes protokola Nr. /numurs/ protokola izraksts ir iesniegts /Nosaukums B/ fakultātes dekānam, kad viņš vērsās pie Prasītāja ar lūgumu izlabot
kļūdu /pers. AB/ iniciālī. Lietā nav strīda par to, ka /pers. R/ kā /datums//Nosaukums A/ vadībai iesniegtā /Nosaukums D/ katedras sēdes protokola
Nr. /numurs/ izraksta sagatavotājai nekāds sods par neatbilstoša dokumenta atvasinājuma sagatavošanu nav piemērots. Faktiski no Rīkojuma nav
saprotams arī tas, par kura no /Nosaukums D/ katedras sēdes protokola Nr. /numurs/ izraksta sagatavošanu Prasītājam rājiens ir izteikts. Turklāt, ja
Prasītājam rājiens ir izteikts arī par vecākās laborantes /pers. R/ sagatavoto protokola izrakstu, tad Rīkojums nesatur vispār nekādu pamatojumu šādam
lēmumam par Prasītāja disciplināru sodīšanu par citas personas sagatavotu neatbilstošu dokumenta atvasinājumu. Turklāt, kā jau iepriekš spriedumā
norādīts, tad no Rīkojuma teksta vispār neizriet, ka disciplinārsods Prasītājam ir piemērots par /Nosaukums D/ katedras sēdes protokola
Nr. /numurs/oriģinālam neatbilstoša atvasinājuma izgatavošanu un iesniegšanu /Nosaukums A/ vadībai.
Tāpat no lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka /datums/notikušajā /Nosaukums A/ Zinātnes padomes sēdē jautājuma izskatīšana par
Promocijas padomes sastāva apstiprināšanu tika atlikta, jo vienam no izvirzītajiem padomes locekļiem 2017. gada februārī beidzās Latvijas Zinātnes
padomes eksperta sertifikāts, kā arī nebija iesniegts /Nosaukums A/ /Nosaukums C/ padomes lēmums par izvirzītajiem kandidātiem minētajai Promocijas
padomei un tikai no /Nosaukums D/ katedras bija saņemts priekšlikums attiecībā par Promocijas padomes kandidātu, kas bija pamatots ar strīdus
protokola izrakstu Nr. /numurs/. Tas izriet no /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas sēdē /datums/sniegtajiem /Nosaukums A/ Zinātņu prorektora
/pers. AM/ paskaidrojumiem. No /pers. AM/ paskaidrotā šķīrējtiesas sēdē arī izriet, ka jautājuma par Promocijas padomes apstiprināšanu izskatīšanas
atlikšana nekādā veidā neietekmēja /Nosaukums B/ fakultātes darbu. Arī no minētajā šķīrējtiesas sēdē sniegtajiem /Nosaukums A//Nosaukums E/
nozares promocijas padomes priekšsēdētāja /pers. AP/ paskaidrojumiem izriet, ka nekādas nelabvēlīgas sekas tam, ka /Nosaukums A/ Zinātnes
padomes sēdē /datums/netika apstiprināts Promocijas padomes sastāvs, nav iestājušās, ka jautājuma izlemšanai par Promocijas padomes apstiprināšanu
/Nosaukums D/ katedras sēdes protokola izraksts nemaz nav bijis nepieciešams, jo pārstāvjus deleģē profesoru padome (lietas 77.-107. lapa).
Arī pati Atbildētāja pārstāve 2018. gada 7. februāra tiesas sēdē apstiprināja, ka /datums//Nosaukums A/ Zinātnes padomes sēdē nevarēja
skatīt jautājumu par Promocijas padomes sastāvu, jo nebija iesniegts /Nosaukums A/ /Nosaukums C/ nozares profesoru padomes lēmums par
izvirzītajiem kandidātiem, kā arī vienam no virzītajiem locekļiem bija beigušās eksperta tiesības. Līdz ar to ir secināms, ka jautājumu par Promocijas
padomes sastāva apstiprināšanu /Nosaukums A/ Zinātnes padomes sēdē /datums/faktiski nevarēja izskatīt citu iemeslu dēļ, neatkarīgi no tā, kāds
/Nosaukums D/katedras sēdes protokola izraksts Nr. /numurs/ tika iesniegts /Nosaukums A/ Zinātnes padomei. Tāpat no lietā iesniegtajiem
pierādījumiem arī secināms, ka jautājuma par Promocijas padomes sastāva apstiprināšanu izskatīšanas atlikšana nav radījusi /Nosaukums A/ nekādas
nelabvēlīgas sekas, pretēji Atbildētāja pārstāves apgalvotajam. Turklāt tiesa uzskata, ka arī no paša Rīkojuma teksta neizriet, ka jautājuma izskatīšanas
par Promocijas padomes apstiprināšanu atlikšana būtu radījusi /Nosaukums A/ kādas nelabvēlīgas sekas, jo Rīkojumā nav norādīts, kādas nelabvēlīgas
sekas radījusi Promocijas padomes neapstiprināšana /Nosaukums A/ Zinātnes padomes /datums/sēdē. Līdz ar to /Nosaukums A/ rektores
/datums/rīkojums Nr. /numurs/ ir atceļams arī kā nepamatots.
Tiesa piekrīt Atbildētāja viedoklim, ka lietā iesniegtie /Nosaukums D/ katedras /datums/sēdes protokola Nr. /numurs/ izraksti nav noformēti
atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 51. punktam. Tomēr tā kā no /Nosaukums A/
rektores Rīkojuma neizriet, ka Prasītājam rājiens ir izteikts par neatbilstoša dokumenta atvasinājuma – izraksta sagatavošanu, tad tiesa uzskata, ka tai nav
pienākums papildus vērtēt minētos apstākļus.
Prasītājs ir lūdzis arī atzīt par prettiesisku un Prasītāja tiesību aizskarošu rīcību - rektora /datums/rīkojuma Nr. /numurs/ un tajā esošo Prasītāja datu
un informācijas par Prasītāju izmantošanu, nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu. Prasītājs norādījis, ka /Nosaukums B/ fakultātes dekāns /pers. K/ ir
izplatījis rektores Rīkojumu arī fakultātes Domes sastāvam (28 cilvēki), kas sastāv no katedru profesoriem, asociētajiem profesoriem, studējošo
pārstāvjiem, /Nosaukums A/ darbiniekiem. Šādu rīcību Prasītājs uzskata par nepamatotu Prasītāja datu un informācijas par Prasītāju izmantošanu,
nodošanu, izpaušanu un izplatīšanu, pārkāpjot Informācijas atklātības likumu nu Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
No lietā iesniegtā /Nosaukums B/ fakultātes /Nosaukums D/ katedras balsu skaitīšanas komisijas protokola Nr. /numurs/ (lietas 17. lapa) redzams,
ka /datums/katedras sēdē ir notikusi balsošana jautājumā par neuzticības izteikšanu Prasītājam kā katedras vadītājam.
Lietā iesniegtie pierādījumi neapstiprina to, ka Atbildētājs būtu veicis /datums/rīkojuma Nr. /numurs/ un tajā esošo Prasītāja datu un informācijas
par Prasītāju prettiesisku izmantošanu, nodošanu, izpaušanu vai izplatīšanu. Par minēto, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu,
Prasītājam un viņa pārstāvei tika paziņots tiesas sēdē 2018. gada 7. februārī, bet Prasītājs nekādus papildus pierādījumus lietā nevēlējās iesniegt. Ņemot
vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir noraidāma kā nepamatota.
Prasītājs savos 2018. gada 5. februāra paskaidrojumos paudis viedokli, ka tiesas spriedumā būtu nepieciešams arī dot vērtējumu par 2017. gada
19. aprīļa /Nosaukums A/Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma tiesiskumu, kā arī konstatēt un atzīt, ka /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma
izdošanas procesā pieļauti virkne procesuāli pārkāpumi un faktiskā rīcība.
Civilprocesa likuma 192. pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,
nepārsniedzot prasījuma robežas.
Tā kā prasība ir celta par /Nosaukums A/ rektores /datums/rīkojuma Nr. /numurs/ par rājiena izteikšanu atcelšanu, tad, izskatot konkrēto lietu,
tiesai ir jāvērtē tas, vai ir ievērota Darba likuma 90. pantā noteiktā kārtība pirms disciplinārsoda piemērošanas un tas, vai lēmums par disciplinārsoda
piemērošanu ir motivēts. Tiesai nav spriedumā jādod novērtējums par /datums//Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma tiesiskumu, kā arī nav
jāvērtē tas, vai /Nosaukums A/ Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanas procesā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi.
Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja Prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Par prasījumu daļā par /Nosaukums A/rektora /datums/rīkojuma Nr. /Nosaukums A/ atcelšanu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās
daļas 4. punktu, ir maksājama valsts nodeva 71,14 EUR apmērā. Tāpat lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,91 EUR apmērā (lietas
2. lapa).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, no /Nosaukums A/ par labu valstij ir piedzenam valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,91 EUR apmērā.
Tiesa atzīst, ka ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, /Nosaukums A/ ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus
par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193. pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību daļēji.
Atcelt /Nosaukums A/ rektora /datums/rīkojumu Nr. /numurs/ “Par disciplinārsoda piemērošanu”.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro, 14 centi)
apmērā, kuru samaksa veicama: maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, 0539
valsts nodeva.
Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,91 EUR (divi euro, 91
centi), kuru samaksa veicama: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Antonijas iela 6, Rīga, NMR. 90001672316, ar
PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.
Noteikt /Nosaukums A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas
tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2017. gada 7. marts.
Tiesnese K. Zaura