Court dismisses defendant's appeal and orders payment of management fees and court costs in a small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and upheld the plaintiff's claim for unpaid management and utility fees totaling €1,196.37. The defendant failed to provide written explanations for the debt, and the plaintiff had previously issued warnings without success. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, court costs, and interest at 6% per annum.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa: Tiesas spriedums var tikt pieņemts rakstveida procesā, ja viena puse nav iesniegusi rakstveida paskaidojumus, un prasība ir pamatota, ja nav apstrīdēti rēķini.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2018:0717.C33554317.3.S
Civillietas Nr.C33554317
Lietas arhīva Nr.C-2739-18/24
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2018.gada 17.jūlijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Freimane
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” 2017.gada 23.augustā cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece.
Prasītāja dzīvojamās mājas /adrese A/, kopīpašumā esošo daļu apsaimnieko uz 1999.gada 9.augusta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līguma Nr.246 pamata.
Laikā no 2009.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.jūlijam atbildētāja nepienācīgi pildīja savas saistības, regulāri neveica pārvaldīšanas un
komunālo pakalpojumu maksājumus, kā rezultātā viņai izveidojās parāds 1196,37 euro apmērā.
Prasītāja 2012.gada 12.novembrī un 2013.gada 14.februārī pret parakstu izsniedza atbildētājai brīdinājumus par parāda apmēru, tomēr līdz
prasības celšanai tiesā atbildētāja parāda samaksu nav veikusi. Tāpat arī atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas izrakstītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu
piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas
un komunālo maksājumu parādu par laiku no 2009.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.jūlijam 1196,37 euro apmērā un visus ar tiesāšanos saistītos
izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim, kad procenti
sasniedz pamatparāda summu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai 2017.gada 6.septembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma
sniegšanai, izskaidrojot puses civilprocesuālās tiesības un pienākumus.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu
nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta
pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2018.gada 14.jūnijā nosūtot tiesas paziņojumu uz
prasītājas juridisko adresi un atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka
pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir prasība ir pamatota un
apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Kā apstiprinās ar lietā esošo Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu, atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece. Atbildētājas
īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2002.gada 5.jūlijā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,
apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmajai daļai dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,
kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Tiesa konstatē, ka pusēm ir saistošs arī 1999.gada 9.augustā noslēgtais Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.246, kurā
prasītāja apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt atbildētāja apņēmās segt prasītājai ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu saistītos izdevumus proporcionāli izdevumu daļai, kas atbilst viņas dzīvokļa īpašuma lielumam.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Atbilstoši prasītājas sagatavotajam norēķinu pārskatam atbildētājas parāds par nesamaksātajiem apsaimniekošanas un komunālajiem
pakalpojumiem par laiku no 2009.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.jūlijam ir 1196,37 euro.
Kā norādījusi prasītāja, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada
9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu” un Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, kā arī komunālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajiem tarifiem.
Prasītāja vairākkārt, t.i., 2012.gada 12.novembrī un 2013.gada 14.februārī izsniegusi atbildētājai brīdinājumus par parāda apmēru, vienlaikus
lūdzot veikt samaksu, taču, neskatoties uz minēto, atbildētāja savas saistības nav izpildījusi. Brīdinājumus atbildētāja ir saņēmusi, ko apliecinājusi ar savu
parakstu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts,
ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās procesuālās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida paskaidrojumu par
celto prasību, nav cēlusi iebildumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tai skaitā nav apstrīdējusi faktu, ka prasītājas sniegtos
pakalpojumus ir saņēmusi un ka norēķini par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem parāda aprēķina periodā viņai bija jāveic tieši ar
prasītāju.
Tāpat arī lietā nav iesniegti pierādījumi parāda samaksai, taču saskaņā ar Civilprocesa likuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam,
kas to apgalvo.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību, līdz ar ko
prasība ir apmierināma un no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāds 1196,37 euro apmērā par
laiku no 2009.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.jūlijam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi 182,76 euro apmērā, ko veido valsts nodeva
179,46 euro un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,84 euro apmērā
piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda
5,14 euro (lietas 2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 3,30 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms
10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, Civilprocesa
likuma 250.25 panta pirmo daļu un 250.27 pantu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam) un pārejas noteikumu 138.punktu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs
40003426429, labā apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laiku no 2009.gada 1.septembra līdz 2017.gada 31.jūlijam 1196,37 euro
un tiesas izdevumus 182,76 euro, kopā piedzenot 1379,13 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņdesmit deviņi euro, 13 centi).
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6%
gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,84 euro (viens euro, 84 centi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, veicama akciju sabiedrības “Citadele
banka” norēķinu kontā Nr.LV55PARX0007040550003.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma
mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Freimane