Defendant convicted of petty theft for two instances, sentenced to one month imprisonment with driving ban.

Lietas Nr. 11130029219

K71-0705-19/15

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2019. gada 10. jūnijā

Vidzemes rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs,

piedaloties prokurorei D. Vanagai

un aizstāvim V. Matvejevam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180. panta

pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, un, novērtējusi pierādījumus,

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2019. gada 5. maijā ap plkst. 16.08, atrodoties /adrese/, SIA “FIRMA MADARA 89” piederošajā

veikalā “top!”, būdams alkohola ietekmē, alkoholisko dzērienu zādzības izdarīšanas nolūkā piegāja pie preču tirdzniecības stenda, kur,

izmantojot to, ka viņam neviens nepievērsa uzmanību, no preču tirdzniecības stenda, slepeni, mantkārīgu tieksmju vadīts, nozaga vienu

0,275 litru tilpuma pudeli alkoholiskā dzēriena “Shake Club Green Apple New” EUR 1,09 vērtībā, kuru turpat veikalā paslēpa savu

virsdrēbju kabatā un aiznesa garām veikala kasēm, nesamaksājot par preci, un rīkojās ar nozagto pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi apsūdzētais /pers. B/ nozaga SIA “FIRMA MADARA 89” piederošo mantu EUR 1,09 vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. B/ 2019. gada 5. maijā ap plkst. 16.48, atrodoties /adrese/, SIA “FIRMA MADARA 89” piederošajā

veikalā “top!”, būdams alkohola ietekmē, alkoholisko dzērienu zādzības izdarīšanas nolūkā piegāja pie preču tirdzniecības stenda, kur,

izmantojot to, ka viņam neviens nepievērsa uzmanību, no preču tirdzniecības stenda, slepeni, mantkārīgu tieksmju vadīts, nozaga vienu

0,275 litru tilpuma pudeli alkoholiskā dzēriena “Shake Club R. Cola New” EUR 1,09 vērtībā, kuru turpat veikalā paslēpa savu virsdrēbju

kabatā, lai rīkotos ar nozagto pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi apsūdzētais /pers. B/ nozaga SIA “FIRMA MADARA 89” piederošo mantu EUR 1,09 vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietusī SIA “FIRMA MADARA 89” (turpmāk sprieduma tekstā – cietusī) ir iesniegusi kriminālprocesā kompensācijas

pieteikumu par kompensācijas EUR 1,09 piedziņu.

Apsūdzētais/pers. B/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) uz tiesas sēdi atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nebija ieradies.

Tādēļ tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmo daļu iztiesāja krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētais pēc apsūdzības uzrādīšanas ir atzinis savu vainu (vainīgumu) viņam inkriminētajos noziedzīgajos

nodarījumos (lietas 41. lapa).

Tiesa secina, ka bez apsūdzētā savas vainas (vainīguma) atzīšanas apsūdzētā vaina (vainīgums) abu noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā ir pierādīta ar ziņām par faktiem, kas izriet no apsūdzētā pirmstiesas procesa laikā dotās liecības, kas tika nolasīta tiesas sēdē

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. punkta noteikumiem, un cietušās pārstāvja /pers. K/ tiesas izmeklēšanas laikā dotās

liecības.

Saskaņā ar apsūdzētā pirmstiesas procesa laikā doto liecību, ko apsūdzētais ir devis, būdams nopratināts kā aizdomās turamais,

apsūdzētais ir norādījis, ka viņš, būdams alkohola reibumā, 2019. gada maija sākumā aizgājis uz veikalu “top!”, /adrese/, kur nozadzis

pudeli alkoholiskā kokteiļa, kuru ielicis savas jakas kabatā. Vēlāk apsūdzētais atkal devies uz minēto veikalu, kur paņēmis divas pudeles,

no kurām vienu ielicis jakas kabatā, bet otru atstājis grozā, bet pēc tam devies uz kasi. Pēc tam apsūdzētais atceroties to, ka atradies

policijā. Apsūdzētais minētajā liecībā ir norādījis, ka nožēlojot izdarīto (lietas 16. lapa).

Saskaņā ar cietušās pārstāvja /pers. K/ tiesas izmeklēšanas laikā doto liecību 2019. gada 5. maijā cietušajai piederošajā veikalā

“top!”, /adrese/, gados jauns vīrietis paņēmis 0,275 litru tilpuma pudeli alkoholiskā dzēriena “Shake Club Green Apple New” EUR 1,09

vērtībā, kuru paslēpis savu virsdrēbju kabatā un iznesis no veikala. Pēc tam minētais vīrietis atgriezies veikalā un paņēmis 0,275 litru

tilpuma pudeli alkoholiskā dzēriena “Shake Club R. Cola New” EUR 1,09 vērtībā, kuru paslēpis savu virsdrēbju kabatā. Vīrietis ticis

aizturēts un nodots policijai.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītie nodarījumi ir pareizi kvalificēti saskaņā ar Krimināllikuma 180. panta pirmo daļu, jo

apsūdzētais izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Šajos gadījumos nozagtās mantas vērtība

nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedza vienu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Saskaņā ar likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta noteikumiem atbildība par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts

nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī

nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra

noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa

likmes aprēķināšanu” 2. punktam minimālā mēnešalga Latvijas Republikā ir noteikta EUR 430.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) abu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis divus tīšus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu.

Ar abiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika aizskartas cietušās mantiskās intereses, un cietušajai tika

nodarīti materiālie zaudējumi EUR 1,09.

Tiesa ņem vērā arī to, ka ar apsūdzētā otro izdarīto noziedzīgo nodarījumu cietušajai nodarītais mantiskais kaitējums ir

novērsts, jo cietusī ir atguvusi nozagto mantu.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais pirms šo noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas bija vienu reizi sodīts kriminālā kārtā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (citas sodāmības par apsūdzētā iepriekš

izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija likumā noteiktajā kārtībā dzēstas). Proti, apsūdzētais bija sodīts ar Vidzemes rajona

tiesas 2018. gada 26. februāra spriedumu par Krimināllikuma 175. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar

piespiedu darbu uz 180 stundām. Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 26. februāra spriedums ir stājies spēkā 2018. gada 3. maijā. Ar

Vidzemes rajona tiesas tiesneša 2018. gada 15. oktobra lēmumu apsūdzētajam neizciestā soda daļa pēc Vidzemes rajona tiesas

2018. gada 26. februāra sprieduma – 84 stundas piespiedu darba sakarā ar ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas ir aizstāta ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 21 dienu. Vidzemes rajona tiesas tiesneša 2018. gada 15. oktobra lēmums ir stājies spēkā 2018. gada

30. oktobrī. Apsūdzētais īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu ir izcietis 2018. gada 29. novembrī (lietas 25.-31., 32.-34., 35.-38. un 50.-

51. lapas). Apsūdzētais ir sodīts ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija spriedumu par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 40 dienām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanu uz trim gadiem. Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija spriedums ir stājies spēkā 2019. gada 31. maijā (lietas

59. lapa). Apsūdzētais ir vairākas reizes sodīts administratīvi. Lietā nav ziņu, ka apsūdzētais būtu samaksājis viņam administratīvo

pārkāpumu lietu ietvaros uzliktos naudas sodus (lietas 25.-31. lapas). Apsūdzētajam pašlaik ir divdesmit septiņi gadi. Apsūdzētajam ir

deklarēta dzīvesvieta (lietas 21. lapa). Apsūdzētā apgādībā atrodas viens nepilngadīgs bērns (lietas 24. lapa). Apsūdzētais saskaņā ar viņa

krimināllietā norādītajām ziņām nestrādā algotu darbu (lietas 16. lapa).

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā attiecībā uz abiem

noziedzīgajiem nodarījumiem atzīst apsūdzētā pirmstiesas procesa laikā pausto savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā attiecībā uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma

48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā attiecībā uz abiem noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma

48. panta pirmās daļas 12. punktu – noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu

brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, ņemot vērā ar abiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem cietušajai nodarītā mantiskā kaitējuma apmēru,

lai piemērotais sods būtu taisnīgs, secina, ka apsūdzētajam sods apmērs par abiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir

nosakāms tuvu attiecīgā soda veida minimālajai robežai.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par katru viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais vienas stundas laikā ir izdarījis divus tīšus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, kā arī

ņemot vērā ziņas par apsūdzētā personību, proti, ka apsūdzētais pirms šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas bija sodīts kriminālā kārtā

par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar sodu, kas nebija saistīts ar brīvības atņemšanu, taču apsūdzētajam piemērotais sods nav

mainījis apsūdzētā uzvedības modeli, jo apsūdzētais atkārtoti ir izdarījis līdzīga rakstura noziedzīgus nodarījumus, pie kam, apsūdzētais

ir ļaunprātīgi izvairījies no viņam iepriekš piespriestā soda izciešanas, secina, ka soda mērķis nav sasniedzams, nosakot apsūdzētajam

par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kādu citu no attiecīgā panta daļas sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, kas nav

saistīti ar brīvības atņemšanu, proti, naudas sodu vai piespiedu darbu.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas ir mazāk smagi noziegumi,

atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību

raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā, kā arī ievērojot par katru no

noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības, ir piemērojami Krimināllikuma 50. panta otrās daļas apsūdzētajam labvēlīgie noteikumi par piespriesto sodu daļēju

saskaitīšanu. Apsūdzētajam galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ir nosakāms – īslaicīga brīvības atņemšana uz vienu

mēnesi.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētajam par katru noziedzīgo nodarījumu noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka, nosakot

apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, nav iespējams piemērot Krimināllikuma 50. panta otrās daļas

vislabvēlīgākos noteikumus par vieglākā soda ietveršanu smagākajā.

Tiesa, ņemot vērā ar apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem radītā mantiskā kaitējuma apmēru un to, ka apsūdzētā

rīcībā tika konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot Krimināllikuma 50. panta otrās daļas bargākos noteikumus par piespriesto

sodu pilnīgu saskaitīšanu.

Tiesa uzskata, ka minētais galīgā soda pēc noziedzīgo nodarījumu kopības apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais šos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis pirms Vidzemes rajona tiesas 2019. gada

20. maija sprieduma spēkā stāšanās, un apsūdzētajam sods ar šo spriedumu un Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija spriedumu

ir noteikts par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, atzīst, ka saskaņā ar saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmās, otrās, ceturtās un

piektās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods pēc šā sprieduma un Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija

sprieduma.

Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, par kuriem taisīts konkrētais spriedums un Vidzemes rajona tiesas

2019. gada 20. maija spriedums, raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošo

apstākli un atbildību pastiprinošos apstākļus, kādi ir konstatēti apsūdzētā rīcībā, kā arī ievērojot ar katru spriedumu apsūdzētajam

noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo pamatsodu pēc spriedumu kopības, ir piemērojami

Krimināllikuma 50. panta otrās daļas apsūdzētajam labvēlīgie noteikumi par piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Tāpat saskaņā ar

Krimināllikuma 50. panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam pēc spriedumu kopības noteiktajam pamatsodam ir pievienojams

papildsods, kas ir noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija spriedumu. Apsūdzētajam galīgais sods pēc spriedumu

kopības ir nosakāms – īslaicīga brīvības atņemšana uz diviem mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz trim

gadiem.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais pirms attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas bija sodīts kriminālā kārtā par tīša

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo pamatsodu pēc spriedumu kopības, nav piemērojami

Krimināllikuma 50. panta otrās daļas vislabvēlīgākie noteikumi par vieglākā soda ietveršanu smagākajā.

Tiesa, ņemot vērā ar to, ka apsūdzētā rīcībā ir konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka, nosakot apsūdzētajam

galīgo pamatsodu pēc spriedumu kopības, soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot Krimināllikuma 50. panta otrās

daļas bargākos noteikumus par piespriesto sodu pilnīgu saskaitīšanu.

Tiesa uzskata, ka minētais galīgais sods pēc spriedumu kopības ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem apsūdzētajam pēc spriedumu

kopības noteiktajā soda laikā ir ieskaitāms sods, ko apsūdzētais jau ir daļēji izcietis pēc Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija

sprieduma.

Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana ir pabeigta, nesaskata pamatu piemērot apsūdzētajam kriminālprocesā

drošības līdzekli. Tādēļ tiesa atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, drošības līdzeklis nav izraugāms.

Tiesa atzīst, ka cietušās kompensācijas pieteikums par kompensācijas EUR 1,09 piedziņu ir apmierināms.

Tiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka apsūdzētais 2019. gada 5. maijā ap plkst. 16.08 nozaga cietušajai piederošo vienu 0,275

litru tilpuma pudeli alkoholiskā dzēriena “Shake Club Green Apple New” EUR 1,09 vērtībā. Tādējādi cietušajai ar apsūdzētā izdarīto

noziedzīgo nodarījumu tika nodarīts mantiskais kaitējums (zaudējumi) EUR 1,09.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis.

Kriminālprocesa likuma 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās

morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālās un materiālās kompensācijas

pieprasīšanai un saņemšanai.

Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāvis tiesas sēdē apsūdzētā aizstāvības nodrošināšanai ir pieaicināts pēc tiesas uzaicinājuma,

aizstāvja piedalīšanās tiesas sēdē šajā gadījumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83. panta trešās daļas noteikumiem ir obligāta,

atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas noteikumiem apsūdzētais ir atbrīvojams no

procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Tādēļ procesuālie izdevumi par aizstāvja sniegto juridisko

palīdzību ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka krimināllietā esošais kompaktdisks ar videonovērošanas ierakstu kā dokuments ir uzglabājams kopā ar lietu visu

tās glabāšanas laiku.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un

529. pantu,

no sprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (noziedzīgais nodarījums

Nr. 1) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz divdesmit (20) dienām.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (noziedzīgais nodarījums

Nr. 2) un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz divdesmit (20) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības,

piespriestos sodus daļēji saskaitot, proti, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu (1) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc šā sprieduma un

Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija sprieduma, piespriestos pamatsodus daļēji saskaitot, pēc spriedumu kopības noteiktajam

pamatsodam pievienojot papildsodu, kas ir noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 20. maija spriedumu, proti, īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz diviem (2) mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz trim (3) gadiem.

Tiesību ierobežošanas soda laikā /pers. B/ ieskaitīt izciesto tiesību ierobežošanas soda laiku no 2019. gada 31. maija līdz /pers.

B/ ierašanās dienai brīvības atņemšanas iestādē.

Drošības līdzekli /pers. B/ kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “FIRMA MADARA 89” kompensāciju EUR 1,09 (vienu euro 9 centus).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Uzlikt /pers. B/par pienākumu iesniegt tiesai dokumentu, kas apliecina kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Atbrīvot /pers. B/no procesuālo izdevumu samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību un procesuālos izdevumus par

aizstāvja sniegto juridisko palīdzību segt no valsts līdzekļiem.

Kompaktdisku ar videonovērošanas ierakstu uzglabāt kopā ar lietu visu tās uzglabāšanas laiku.

/pers. B/ ir pienākums ierasties noteiktajā laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajā brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgās

brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) 10 dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu) Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2019. gada 13. jūnijs.

Tiesnesis A. Melbergs