Court imposes fine for repeated failure to appear in criminal proceedings without valid excuse.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe court ruled that the defendant committed an administrative offense by repeatedly failing to appear in criminal proceedings without justification. Although the defendant did not attend the administrative hearing, the court found sufficient evidence in the case files to establish guilt based on prior notifications and the defendant's history of non-compliance. Consequently, a fine of 50 euros was imposed, and the court clarified that the presumption of service of documents stands absent proof of objective obstacles preventing receipt.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.1 panta; 289.11 pants; 299 pants: The court may hold an administrative offense proceeding in the absence of the offender if guilt is fully proven by case materials, and failure to appear without valid excuse constitutes an offense warranting a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133038815
Lietas arhīva Nr. 1-0388-15/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 11.jūnijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Biteniece
ar sekretāri /pers./
izskatīja administratīvā pārkāpumu lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.1 pantā paredzētā pārkāpumu izdarīšanu, un
ko ns tatē ja
k a 2015.gada 27.maijā plkst.10.00 /pers. A/ atkārtoti neieradās bez attaisnojoša iemesla sniegt liecības kriminālprocesā
Nr.12350006114, līdz ar ko izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību un konkrēti ir izrādījis necieņu
pret izmeklēšanas iestādi, kas izpaužas kā liecinieka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja aicinājuma.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.1 pantā paredzēto pārkāpumu.
Par minēto pārkāpumu 2015.gada 27.maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 149121. Protokols sastādīts bez
pārkāpēja klātbūtnes, pamatojoties uz Latvijas APK 248.1 pantu (lietas 3.lapa).
Uz lietas izskatīšanu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības (turpmāk – persona) nav ieradusies, lai gan par lietas
izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1.lapa), tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt
administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Latvijas APK 289. 11 pants noteic, ka, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona,
tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku.
Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies persona, jo pārbaudot lietas
materiālus tiesa konstatēja, ka personas vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas
šaubas par tās vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK 289. 11 pantu, ir iespējama
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.
No inspektores K.Krūmiņas dienesta ziņojuma izriet, ka viņas lietvedībā atrodas kriminālprocess Nr.12350006114, kura
ietvaros liecinieka statusā nepieciešams nopratināt /pers. A/, kam tika nosūtītas divas ierakstītas pavēstes uz 2015.gada 11.maiju un
2015.gada 27.maiju. Uz abām pavēstēm /pers. A/ neieradās un savu neierašanās iemeslu neinformēja. Kā arī 2015.gada 11.maijā pie
Krimuldas vidusskolas /pers. A/ mutiski izteikts uzaicinājums ierasties Valsts policijas Siguldas iecirknī liecības sniegšanai, taču viņš
to neizdarīja. Pamatojoties uz iepriekšminēto, 2015.gada 27.maijā plkst.10.30 /pers. A/ sastādīts administratīvais protokols PC 149121
pēc LAPK 175.1 panta, bez viņa klātbūtnes (lietas 6.lapa).
Lietas materiāliem pievienots 2015.gada 29.aprīļa aicinājums /pers. A/ ierasties liecību sniegšanai kriminālprocesa ietvaros.
/pers. A/ brīdināts par atbildību pēc Latvijas APK 175. 1 panta. Vēstules nosūtīšana pierādīta ar lietas materiāliem pievienoto nodoto
reģistrēto sūtījumu saraksts, ar kuru tiesa konstatē, ka minētais paziņojums nodots pasta nodaļā 2015.gada 6.maijā (lietas 8.lapa).
Atkārtota pavēste /pers. A/ nosūtīta 2015.gada 14.maijā un nodota pasta nodaļā 2015.gada 15.maijā (lietas 10.lapa).
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola un dienesta ziņojuma, to kopsakarībā un pārējiem
administratīvās lietas materiāliem to kopumā un saistībā, tiesa atzīst, ka /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla nav ieradies pēc izmeklētāja
aicinājuma, būdams liecinieks, tādā veidā izrādot necieņu pret izmeklēšanas iestādi.
Saskaņā ar Latvijas APK 175. 1 pantu, par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka,
cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta,
speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, uzliek naudas sodu līdz 140 euro.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175. 1 panta, jākonstatē, ka personai bija pienākums ierasties
izmeklēšanas iestādē, ka persona bija informēta par ierašanos izmeklēšanas iestādē, ka personai nebija neierašanos attaisnojoši apstākļi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu
procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī
administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Tiesa atzīst, ka protokolā fiksētās ziņas par to, ka /pers. A/ bija pienākums ierasties izmeklēšanas iestāde, par to, ka viņš bija
informēts par ierašanos izmeklēšanas iestādē, apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto 2015.gada 29.aprīļa un 14.maija paziņojumu
par ierašanos izmeklēšanas iestādē, un 2015.gada 6.maija un 15.maija nodoto reģistrēto sūtījumu sarakstu.
Tiesai nav pamata apšaubīt inspektores dienesta ziņojumā norādīto, ka /pers. A/ ir liecinieks viņas lietvedībā esošā
kriminālprocesa ietvaros.
Paziņošanas likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu
septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka, ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai
atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā
dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot,
norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.
Lietā nav konstatēti apstākļi, kā arī nav tam pierādījumu, ka /pers. A/ neatkarīgi no savas gribas nebūtu saņēmis izmeklēšanas
iestādes sūtītos paziņojumus. Kā arī tiesa nekonstatē objektīvus apstākļus, kas attaisnotu /pers. A/ neierašanos izmeklēšanas iestādē pēc
izmeklētāja aicinājuma.
Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas
APK 175.1 panta.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personība, vainas
pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33., 34.pantu tiesa nekonstatē atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par personu noskaidrots, ka dzīvesvieta ir /Nosaukums A/, /adrese/, administratīvi sodīts (lietas 13.lapa).
Tiesa secina, ka Latvijas APK 175.1 panta sankcija paredz tikai vienu soda veidu – naudas sodu. Līdz ar to tiesa vērtē naudas soda
apmēru, ņemot vērā pārkāpēja personību, lietā konstatētos apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas
soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka
sūdzība vai protests noraidīts, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda
uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Saskaņā ar Latvijas APK 32., 33., 175., 289.13, 289.16, 289.17, 289.18, 299.pantu, tiesa
nospri eda
sodīt /pers. A/ par Latvijas APK 175.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 50 euro.
Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par
naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad
paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta
LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis – personas dati, (protokola numurs PC
149121) un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu.
Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda
uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas
rajona tiesā.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece