Supreme Court quashes lower court decision for violating criminal procedure law regarding retrial order.

ECLI:LV:AT:2024:0214.11087081220.7.L

Lieta Nr. 11087081220, SKK-J-90/2024

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2024. gada 14. februārī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Inguna Radzeviča, senatori Ivars Bičkovičs un Artūrs Freibergs

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā iesniegto protestu par Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 19. janvāra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 30. jūnija spriedumu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

1 mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteikto sodu daļēji saskaitot ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

2022. gada 29. aprīļa lēmumu, galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem 6 mēnešiem 15 dienām, probācijas uzraudzība uz 1 gadu

un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 1 gadu 5 mēnešiem 24 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2020. gada 6. maija

plkst. 12.00 līdz 8. maija plkst.10.40 un no 2020. gada 10. maija plkst. 18.50 līdz 12. maija plkst. 10.50, aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks

no 2016. gada 7. decembra līdz 9. decembrim, 2020. gada 24. aprīlī, no 2020. gada 23. jūnija līdz 25. jūnijam, no 2019. gada 17. janvāra līdz

18. janvārim, no 2019. gada 5. janvāra līdz 7. janvārim, no 2019. gada 2. aprīļa līdz 12. decembrim, 2020. gada 8. maijā, no 2020. gada 7. jūnija līdz

8. jūnijam, 2020. gada 5. maijā un izciestā soda daļu no 2020. gada 25. augusta līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Drošības līdzeklis /pers. A/ nav piemērots.

[2] Apelācijas un kasācijas kārtībā lieta nav skatīta. Tiesas spriedums sagatavots saīsinātā sprieduma formā un 2022. gada 9. augustā stājies

spēkā.

[3] Ar Senāta 2022. gada 11. oktobra lēmumu, izskatot lietu sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora

A. Kalniņa Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā iesniegto protestu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 30. jūnija spriedums

atcelts daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un daļā par soda termiņā ieskaitīto aizturējumā un

apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto sodu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā, bet pārējā daļā pirmās instances tiesas

spriedums atstāts negrozīts.

[4] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 19. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 649. un 650. pantu, vieglāko sodu, kas

noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 30. jūnija spriedumu, iekļaujot smagākajā sodā, kas noteikts ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2022. gada 29. aprīļa lēmumu, galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana

uz 4 gadiem 6 mēnešiem, probācijas uzraudzība uz 1 gadu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 1 gadu 5 mēnešiem 24 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks, kā arī

izciestā soda daļa no 2016. gada 7. decembra līdz 9. decembrim, 2019. gada 5. janvāra līdz 7. janvārim, no 2019. gada 17. janvāra līdz 18. janvārim,

no 2019. gada 2. aprīļa līdz 12. decembrim, 2020. gada 24. aprīlī, 2020. gada 5. maijā, 2020. gada 6. maija plkst. 12.00 līdz 8. maija plkst.10.40 un no

2020. gada 10. maija plkst. 18.50 līdz 12. maija plkst. 10.50, no 2020. gada 7. jūnija līdz 8. jūnijam, no 2020. gada 23. jūnija līdz 25. jūnijam un no

2020. gada 25. augusta līdz 2023. gada 19. janvārim.

[5] Lēmums nav pārsūdzēts un 2023. gada 10. februārī stājies spēkā.

[6] Par Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 19. janvāra lēmumu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A. Kalniņš

Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā iesniedzis protestu, kurā lūdz atcelt tiesas lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.

Savu protestu virsprokurors pamatojis ar šādiem argumentiem.

Pārsūdzētais lēmums atzīstams par procesuāli nederīgu dokumentu. Ar Senāta 2022. gada 11. oktobra lēmumu, izskatot lietu Kriminālprocesa

likuma 63. nodaļā paredzētajā kārtībā, kas reglamentē spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo normu būtisku

pārkāpumu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 30. jūnija spriedums tika atcelts daļā, un atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai

izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 670. pantam protestus par spriedumiem, kas stājušies spēkā, izskata Kriminālprocesa

likuma 582.–586. pantā noteiktajā kārtībā, tas ir, ievērojot procesu, kāds paredzēts krimināllietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Savukārt

Kriminālprocesa likuma 591. pants noteic, ka lietu, kurā pieņemtais nolēmums atcelts, nosūta jaunai izskatīšanai tiesā, kura to pieņēmusi. To izskata

vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā. No šīm tiesību normām arī izriet, ka tiesai, kuras spriedums atcelts daļā, izskatot lietu no jauna, jātaisa

spriedums, nevis jāpieņem lēmums, tādā veidā saglabājot apsūdzētā tiesības uz sprieduma divpakāpju pārsūdzēšanu. Pieņemot izskatāmajā lietā lēmumu,

tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Motīvu daļa

[7] Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 19. janvāra lēmums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Ar Senāta 2022. gada 11. oktobra lēmumu, sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A. Kalniņa protestu

izskatot lietu Kriminālprocesa likuma 63. nodaļā noteiktajā kārtībā, kas paredz spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai

procesuālo normu būtisku pārkāpumu, pirmās instances tiesas 2022. gada 30. jūnija spriedums tika atcelts daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu

saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu un daļā par soda termiņā ieskaitīto aizturējumā un apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto sodu.

Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, bet pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 670. panta pirmo daļu pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies spēkā, no jauna

izskata Augstākā tiesa šā likuma 582.–586. pantā noteiktajā kārtībā, proti, procesā, kāds noteikts lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 591. panta pirmā daļa noteic, ka lietu, kurā pieņemtais nolēmums atcelts, nosūta jaunai izskatīšanai tiesā, kura to

pieņēmusi. To izskata vispārējā kārtībā, bet citā tiesas sastāvā.

No šī tiesiskā regulējuma izriet, ka lietu pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas tiesa izskata no jauna vispārējā kārtībā.

Pirmās instances tiesa atceltajā daļā lietu no jauna nav iztiesājusi vispārējā kārībā, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 649. un 650. pantu, kas

reglamentē sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildi, ja ir vairāki spriedumi vai prokurora priekšraksti par sodu, proti, reglamentē

spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšanu. Kriminālprocesa likuma 649. panta trešā daļa noteic, ka šādus lēmumus var pārsūdzēt

Augstāka līmeņa tiesā, kuras tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams. Savukārt

pirmās instances tiesas nolēmumu lietā, kura iztiesāta vispārējā kārtībā, atbilstoši likumam var pārsūdzēt gan apelācijas, gan kasācijas kārtībā.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka pirmās instances tiesa, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma

591. panta pirmajā daļā noteikto šādu lietu iztiesāšanas kārtību, ar to nepamatoti ierobežojot /pers. A/ procesuālās tiesības, tai skaitā tiesības īstenot

nolēmuma divpakāpju pārsūdzēšanas kārtību. Tiesas pieļautais Kriminālprocesa likuma pārkāpums atzīstams par būtisku šā likuma 575. panta trešās

daļas izpratnē un ir novedis pie nelikumīga nolēmuma.

[8] Kriminālprocesa likuma 588. panta 3.1 daļa noteic: ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto

lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.

/pers. A/ drošības līdzeklis lietā nav piemērots. Senāts atzīst, ka drošības līdzekļa piemērošanai /pers. A/ šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska

pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587., 670., 671. un 672. pantu, Senāts

nolēma

atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 19. janvāra lēmumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā.

Lēmums nav pārsūdzams.

I. Radzeviča I. Bičkovičs A. Freibergs