Court partially allows debt collection claim based on assignment of lease-related claims despite procedural errors.

Lietas arhīva Nr. CA-1372-18/16

ECLI:LV:RAT:2018:1221.C68379217.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 21.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Valdis Vazdiķis,

tiesneses Madara Ābele un Žanete Žimante,

ar tiesas sēžu sekretāri Lindu Čestjakovu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un atbildētāja /pers. C/ pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2017.gada 12.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 12.decembra spriedumu noraidīta /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) prasība pret /pers. C/

(turpmāk – Atbildētājs) par zemes nomas maksas parāda piedziņu.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā ir strīds par to, vai Prasītāja uz cesijas līguma pamata ir ieguvusi prasījuma tiesības pret Atbildētāju par

zemes nomas maksas parāda un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu, un – atzina, ka Prasītājai nav ieguvusi šādas prasījuma

tiesības, pamatojoties 2016.gada 1.jūlija cesijas līgumu, kas noslēgts starp /pers. E/ kā cedentu un Prasītāju kā cesionāri.

[2] Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 12.decembra spriedumu Prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību, to pamatojot šādi.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Prasītāja ar cesiju nepārņēma nomas līgumu, bet gan prasījumus, kas iepriekšējam zemes īpašniekam /pers. E/ piederēja

pret Atbildētāju un izrietēja no piespiedu nomas attiecībām. /pers. E/ prasījuma tiesību esību nevar ietekmēt tiesas nepamatoti nospriestais, ka viņš nav

mēģinājis gūt labumu no sava īpašuma un vērā neņemtais fakts, ka /pers. E/ mutiski vērsās pie ēkas īpašnieka ar aicinājumu nokārtot saistības. Tiesa ir

nepamatoti un prettiesiski nospriedusi, ka /pers. E/ kā zemes īpašniekam nebija prasījuma tiesību pret ēkas īpašnieku. Tiesa nav norādījusi tiesiski

pamatotus iemeslus, kādēļ nedrīkstētu cedēt prasījumus, kas izriet no nomas naudas samaksas. Nav pamata pieņēmumam, ka attiecīgo prasījumu

izlietošana būtu saistīta ar /pers. E/ personu. Nepareizs un nomas institūta būtībai pretējs ir apgalvojums, ka nomas maksas parāds nedod kreditoram

prasījuma tiesības. No pušu gribas neatkarīgi pastāvošas piespiedu nomas attiecības neatceļ fakts, ka Prasītāja nelūdza atzīt nomas tiesisko attiecību

esību starp /pers. E/ un Atbildētāju. Nepareizs ir viedoklis, ka /pers. E/ varēja zaudēt prasījuma tiesības pret Atbildētāju, jo nav panākta rakstveida

vienošanās.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota un lūdz tiesu to noraidīt.

Atbildētāja ieskatā Prasītāja nav pierādījusi, ka Atbildētājam pret Prasītāju ir nenosegtas parādsaistības, kas būtu cedējamas.

[4] Prasītāja rakstveida paskaidrojumā par Atbildētāja paskaidrojumu norāda, ka Atbildētājs nepareizi interpretē normatīvos aktus, sniedz

nepatiesus apgalvojumus un kļūdainus pieņēmumus.

[5] Apelācijas instances tiesas sēdē Prasītājas pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajās ietvertajiem argumentiem un

apsvērumiem.

Apelācijas instances tiesas sēdē Atbildētāja pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību neatzina un lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Izskatījusi lietu pēc būtības, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarībā ar apelācijas

sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka prasība un apelācijas sūdzība ir daļēji pamatotas un daļēji apmierināmas turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[7] Prasītāja prasībā lūgusi piedzīt no Atbildētāja zemes nomas parādu par laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 26.februārim,

norādot, ka prasījuma tiesības ieguvusi cesijas ceļā no /pers. E/.

Atbildētājs to apstrīdējis norādot, ka nav iespējams cedēt prasījumu, kuru iepriekšējais zemes īpašnieks nekad nav izvirzījis.

Pirmās instances tiesa prasību noraidījusi, norādot, ka cesija nav pieļaujama attiecībā uz zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu

mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu

vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas pilsoņi likumā

noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada

20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam – Latvijas pilsonim – ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas

tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei

noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības

saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram – augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves

tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza

ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam.

Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta

līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav

tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940.gada

21.jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā

(apbūvei), un zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no

zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. E/ atguvis nekustamo īpašumu – zemes gabalu /adrese/, kadastra Nr./numurs/, 254 kvm. platībā (trupmāk arī –

Zemes gabals) zemes reformas gaitā, un bijis tā īpašnieks laika posmā no 2000.gada 19.jūnija (lietas 11.-14.lapa), savukārt 2016.gada 14.martā

īpašuma tiesības uz šo nekustamo īpašumu reģistrētas Prasītājai.

Lietā nav strīda, ka 2016.gada 1.jūlijā /pers. E/ un Prasītāja noslēguši cesijas līgumu Nr.1/2016 (lietas 26.-28.lapa), ar kuru /pers. E/ cedējis

Prasītājai visus prasījumus un blakus prasījumus, kas izriet /pers. E/ no piespiedu nomas attiecībām ar uz viņam piederošas zemes atrodošos ēku

īpašniekiem.

Lietas materiāliem pievienotā datorizētās zemesgrāmtas izdruka (lietas 15.-16.lapa) pierāda, ka /pers. C/ 2011.gada 20.decembrī

reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – ēku (būvju) īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no dzīvojamās ēkas (kadastra

Nr./numurs/).

No lietas materiāliem pievienotā pārskata plāna zemes vienībai /adrese/ (lietas 21.lapa), Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājs

lieto 187 kvm. lielu daļu no nekustamā īpašuma – zemes gabala /adrese/, kadastra Nr./numurs/. Minēto apliecina arī starp Prasītāju un Atbildētāju

2016.gada 10.novembrī noslēgtais zemes nomas līgums un citi lietas materiālos esošie rakstveida pierādījumi (lietas 122.-135.lapa).

Atbildētājs nedz pirmās, nedz apelācijas instances tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka laika posmā no 2011.gada 20.decembra līdz

2016.gada 10.novembrim būtu lietojis /pers. E/ piederošā zemes gabala daļu mazākā platībā, nekā tas norādīts lietas materiāliem pievienotā pārskata

plānā zemes vienībai /adrese/.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka laika posmā no 2011.gada 20.decembra līdz 2016.gada 10.novembrim ir

pastāvējušas piespiedu zemes nomas attiecības.

Pirmās instances tiesa spriedumā nepamatoti norādījusi uz nepieciešamību Prasītājai izvirzīt prasījumu par piespiedu nomas attiecību

atzīšanu – šīs attiecības starp pusēm pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no tā, vai tiesa to ir atzinusi ar spriedumu vai arī nē. Minētais izriet no

tiesību normām, kā arī no Augstākās tiesas Civillietu departamenta judikatūras.

Ja uz zemes esošā ēka (būve) ir patstāvīgs īpašuma objekts, kas nepieder zemes īpašniekam, starp zemes un ēkas īpašnieku pastāv piespiedu

nomas tiesiskās attiecības. Šī tiesiskā attiecība – piespiedu noma – rodas uz likuma pamata ar īpašuma tiesiska valdījuma iegūšanas brīdi (sk. Satversmes

tiesas 2009.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr.2008-34-01 12.punktu), un pastāvēs neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstiska

vienošanās (nomas līgums). Nedz zemes, nedz ēkas īpašnieks (tiesiskais valdītājs) šo stāvokli ietekmēt nevar un abiem jārēķinās ar esošo situāciju

(Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 26.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-336/2016).

Pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, nav pamata runāt par lietas nodošanu lietošanā un tās pieņemšanu no otras puses, kas saskaņā ar

Civillikuma vispārējās daļas normām nodibina nomas līgumu, jo šādā situācijā iztrūkst pušu labprātīgas vienošanās elements. Piespiedu nomas attiecībām

ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas (Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.februāra spriedums

lietā Nr.SKC-71/2009).

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā nepamatoti ir Atbildētāja iebildumi rakstveida paskaidrojumos un pirmās instances tiesas atzītais, ka Prasītāja

nevarēja cesijas ceļā no /pers. E/ iegūt prasījuma tiesības par zemes nomas maksu, jo /pers. E/ nekad iepriekš nav šādus prasījumus Atbildētājam

izvirzījis.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. E/ ir ieguvis prasījuma tiesības no uz viņa zemes atrodošos ēkas īpašnieka saņemt zemes nomas maksu, sākot

ar 2000.gada 19.jūnija. Konkrēti pret Atbildētāju šīs tiesības /pers. E/ ir par laika posmu no 2011.gada 20.decembra līdz 2016.gada 10.novembrim.

/pers. E/ nepastāv jebkādi no tiesību normām izrietoši ierobežojumi, kā šīs savas prasījuma tiesības izlietot – darīt to personīgi pašam prasot samaksu no

Atbildētāja, vai arī nodot citai personai ar cesiju. Vienīgais ierobežojošais kritērijs ir noilgums, kurš liedz prasīt nomas maksu par laiku, kurš pārsniedz

10 gadus. Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka attiecībā uz /pers. E/ prasījuma tiesībām pret Atbildētāju noilgums nav

iestājies. Pie šādiem apstākļiem /pers. E/ pret Atbildētāju ir prasījuma tiesības attiecībā uz zemes gabala 187 kvm. platībā zemes nomas maksu par laika

posmu no 2011.gada 20.decembra līdz 2016.gada 10.novembrim, kuras /pers. E/ savukārt ir cedējis Prasītājai.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Prasītāja ir cesijas ceļā ieguvusi zemes nomas maksas prasījuma tiesības pret Atbildētāju

par laika posmu no 2011.gada 20.decembra līdz 2016.gada 10.novembrim, savukārt nav prasījuma tiesību par laika posmu līdz 2011.gada

20.decembrim, jo tad Atbildētājam zemesgrāmatās nebija reģistrētas īpašuma tiesības uz ēku (būvju) īpašumu /adrese/, kadastra Nr./numurs/, kas sastāv

no dzīvojamās ēkas (kadastra Nr./numurs/).

[8] Prasītāja lūgusi piedzīt zemes nomas parādu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērības un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju,

pamatojoties uz prasības pieteikumā ietverto aprēķinu.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas piezīmē norādīts, ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā

minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas,

viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir

garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks

kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos un Atbildētāja pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē netika izteicis iebildumus par Prasītājas aprēķinu.

Neskatoties uz to, ka Atbildētājs nav izteicis iebildumus par aprēķinu Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepieciešamu to pārbaudīt, jo pirmšķietami

tajā ir kļūdas (laika periodos pa gadiem pie nemainīgas zemes kadastrālās vērtības aprēķinātas atšķirīgas nomas maksas summas).

[8.1] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2011.gadā ir bijusi 5594,73 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir

4118,95 euro ((5594,73:254)x187=4118,95), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,14 euro par gadu.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs īpašuma tiesības reģistrējis zemesgrāmatās 2011.gada 20.decembrī, tad nomas maksa nosakāma par 2011.gada

11.dienām un tā ir 7,44 euro ((247,14:365)x11=7,44).

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2011.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 35.lapa) bijis 20,80 euro. Veicot

matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis

15,31 euro ((20,80:254)x187=15,31) gadā.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs īpašuma tiesības reģistrējis zemesgrāmatās 2011.gada 20.decembrī, tad nekustamā īpašuma nodoklis viņam

jākompensē Prasītājai par 2011.gada 11 dienām un tas ir 0,46 euro ((15,31:365)x11=0,46) apmērā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2011.gadu piedzenama zemes nomas maksa 15,31 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 0,46 euro, pavisam kopā 15,77 euro.

[8.2] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2012.gadā ir bijusi 5594,73 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir

4118,95 euro ((5594,73:254)x187=4118,95), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,14 euro par gadu.

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2012.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 36.lapa) bijis 26 euro. Veicot matemātiskus

aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis 19,14 euro

((26:254)x187=19,14) gadā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2012.gadu piedzenama zemes nomas maksa 247,14 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 19,14 euro, pavisam kopā 266,28 euro.

[8.3] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2013.gadā ir bijusi 5594,73 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir

4118,95 euro ((5594,73:254)x187=4118,95), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,14 euro par gadu.

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2013.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 37.lapa) bijis 39,32 euro. Veicot

matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis

28,95 euro ((39,32:254)x187=28,95) gadā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2013.gadu piedzenama zemes nomas maksa 247,14 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 28,95 euro, pavisam kopā 276,09 euro.

[8.4] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2014.gadā ir bijusi 5594 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir 4118,41

euro ((5594:254)x187=4118,41), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,10 euro par gadu.

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2014.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 38.lapa) bijis 55,94 euro. Veicot

matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis

41,18 euro ((55,94:254)x187=41,18) gadā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2014.gadu piedzenama zemes nomas maksa 247,10 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 41,18 euro, pavisam kopā 288,28 euro.

[8.5] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2015.gadā ir bijusi 5594 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir 4118,41

euro ((5594:254)x187=4118,41), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,10 euro par gadu.

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2015.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 39.lapa) bijis 55,94 euro. Veicot

matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis

41,18 euro ((55,94:254)x187=41,18) gadā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2015.gadu piedzenama zemes nomas maksa 247,10 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 41,18 euro, pavisam kopā 288,28 euro.

[8.6] Lietā nav strīda par to, ka Zemes gabala kadastrālā vērtība 2016.gadā ir bijusi 5594 euro.

Veicot matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļas kadastrālā vērtība ir 4118,41

euro ((5594:254)x187=4118,41), savukārt nomas maksa 6% apmērā ir 247,10 euro par gadu.

Ņemot vērā to, ka 2016.gada 10.novembrī Prasītāja un Atbildētājs noslēguši zemes nomas līgumu, no Atbildētāja par labu Prasītājai pienākas

nomas maksa par 314 dienām 2016.gadā – tas ir 212,57 euro ((247,10:365)x314=212,57).

Nekustamā īpašuma nodoklis Zemes gabalam 2016.gadā atbilstoši maksājuma paziņojumam (lietas 40.lapa) bijis 83,91 euro. Veicot

matemātiskus aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka uz Atbildētājam iznomātā Zemes gabala daļu attiecināms nekustamā īpašuma nodoklis

61,77 euro ((83,91:254)x187=61,77) gadā.

Ņemot vērā to, ka 2016.gada 10.novembrī Prasītāja un Atbildētājs noslēguši zemes nomas līgumu, no Atbildētāja par labu Prasītājai pienākas

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 314 dienām 2016.gadā – tas ir 53,14 euro ((61,77:365)x314=53,14).

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai par 2016.gadu piedzenama zemes nomas maksa 212,57 euro un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācija 53,14 euro, pavisam kopā 265,71 euro.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenams zemes nomas maksas parāds un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 1400,41 euro (15,77+266,28+276,09+288,28+288,28+265,71).

[9] Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka tas, cik detalizēti tiesas nolēmumā jābūt norādītiem tā motīviem, ir atkarīgs no konkrētā

nolēmuma rakstura un lietas apstākļiem, kas katrā individuālā gadījumā vērtējami atsevišķi (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994.gada 9.decembra

sprieduma lietā „Ruiz Torija v. Spain”, pieteikums Nr.18390/91, 29.punktu ). Turklāt pienākums norādīt nolēmuma motīvus nav saprotams kā

visaptveroša prasība sniegt detalizētu atbildi uz katru argumentu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 1999.gada 21.janvāra sprieduma

lietā „Garc?a Ruiz v. Spain”, pieteikums Nr.30544/96, 26.punktu).

Izvērtējot Atbildētāja paskaidrojumus un Prasītājas prasību un apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka visi tajās minētie būtiskie

argumenti un iebildumi jau tikuši izvērtēti, pēc būtības izskatot šo lietu apelācijas instancē apelācijas sūdzības robežās, motīvi izmeļoši norādīti šajā

spriedumā, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija atzīst par iespējamu tos neatkārtot.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2017.gada 12.decembra spriedumā kļūdaini vērtējusi lietas apstākļus

kopsakarībā ar tiesību normām, kā rezultātā prasību nepamatoti noraidījusi, līdz ar ko šo spriedumu nevar atzīt par pareizu un tiesisku. Pie šādiem

apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība ir daļēji pamatotas un apmierināmas, un taisāms pirmās instances tiesas

spriedumam pretējs nolēmums.

[10] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji – tiesas izdevumus piespriež proporcionāli apmierinātajai prasības daļai.

Prasītāja ceļot prasību, ir samaksājusi valsts nodevu par prasības celšanu 342,40 euro (lietas 44.a.lapa), valsts nodevu par apelācijas sūdzības

iesniegšanu 342,42 euro (lietas 98.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 45.lapa), pavisma kopā 685,52 euro.

Prasība ir apmierināti daļēji, piedzenot parādu 1400,41 euro. Sākotnēji celtās prasības summa šajā lietā bija 2691,42 euro. Veicot matemātiskus

aprēķinus, Civillietu tiesas kolēģija nodibina, ka prasība apmierināta 52,03% apmērā.

Pie šādiem apstākļiem no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenami 52,03% no Prasītājas samaksātajiem tiesas izdevumiem – tas ir

((685,52:100)x52,03= 356,68 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no Atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,12 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājai noteikt tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no parāda summas

līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 432. – 434.pantu, 204.1 pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zemes nomas maksas parādu un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laika posmu no 2011.gada 20.decembra līdz 2016.gada 10.novembrim 1400,41 euro (tūkstotis četri

simti euro 41 cents).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 356,68 euro (trīs simti

piecdesmit seši euro 68 centi).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no parāda

summas 1400,41 euro (tūkstotis četri simti euro 41 cents) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,12 euro (četri euro 12

centi). Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai /pers. C/ noteikt termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas,

kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Vazdiķis

Tiesnese M.Ābele

Tiesnese Ž.Žimante