Court fully supports landlord's claim to terminate social housing lease and collect arrears against tenant. Social housing status revoked.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the termination of the social housing lease and eviction. The plaintiff successfully proved the defendant's failure to pay rent and utilities, while the defendant's claim to retain social housing status was rejected due to non-compliance with eligibility criteria. Consequently, the court ruled in favor of the property management company to recover all outstanding debts and enforce eviction.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Social Housing Act; Civil Code: The court established that a tenant who fails to meet eligibility requirements for social housing loses the right to occupy the dwelling, allowing the landlord to terminate the lease and pursue debt collection.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1229-24/34
ECLI:LV:ZRT:2024:0509.C73584223.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2024. gada 9. maijā
Zemgales rajona tiesa: tiesnese Inese Tumanova,
ar tiesas sēdes sekretāri Aļonu Petrovu,
piedaloties prasītājas pārstāvei Kristīnei Kamišovai, atbildētājai /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “JK Namu pārvalde” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, īres tiesisko attiecību izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvojamām telpām.
Aprakstošā daļa
[1] 2023 gada 13. septembrī SIA “JK Namu pārvalde” (turpmāk – prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda
piedziņu, īres tiesisko attiecību izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām (lietas 4.-5. lapa).
[1.1] Prasītāja lūdz tiesu:
1) izbeigt īres tiesiskās attiecības ar atbildētāju, kas radušā pamatojoties uz 2021. gada 30. septembra sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu
Nr. 61428, izlikt atbildētāju no dzīvojamām telpām /adrese/ ar visām viņai piederīgajām personām un mantām;
2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 504,79 euro, kas sastāv no īres maksas parāda par laiku no 01.04.2022. līdz 31.07.2023. -
197,31 euro, siltumenerģijas piegādes maksas parāda par laiku no 29.09.2021. līdz 31.08.2023. - 281,04 euro, līgumsoda par siltumenerģijas piegādes
maksas kavējumu par laiku no 29.09.2021. līdz 31.08.2023. - 26,44 euro.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1779. un 2141. pantu, Dzīvojamo telpu īres likuma 11., 17., 24. un 27. pantu, likuma “Par
palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 21.6 pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 5., 6., 10. un 14. pantu.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/. Dzīvoklī Nr. /numurs/
dzīvesvietu deklarēja atbildētāja, kas šobrīd atrodas ieslodzījuma vietā.
2021. gada 30. septembrī starp atbildētāju un Jēkabpils novada pašvaldību, kuras vārdā saskaņā ar 2021. gada 21. decembra līgumu par
dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu rīkojas prasītāja, 2021. gada 30. septembrī uz Jēkabpils novada pašvaldības Dzīvokļu sadales
komisijas 2021. gada 29. septembra lēmumu Nr. 13 pamata noslēgts sociālā dzīvokļa īres līgums Nr. 61428, saskaņā ar kuru atbildētājai tika nodrošināta
iespēja lietot dzīvojamo telpu, pamatojoties uz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 21.6 panta pirmajā daļā noteiktajām personām, uz laiku līdz
2022. gada 29. martam.
Ņemot vērā, ka atbildētāja neatbilst to personu kategorijām, kuras ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvokli, pamatojoties uz Jēkabpils novada pašvaldības
2023. gada 27. aprīļa lēmumu Nr. 8 atbildētājai tika atteikts atzīt par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli un noņemt sociālā dzīvokļa statusu dzīvoklim /adrese/, tika
pieņemts lēmums pārslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu uz 1 gadu.
Pēc Jēkabpils novada pašvaldības lēmuma un īres līguma termiņa notecējuma, atbildētāja nav noslēgusi jaunu īres līgumu un neatbrīvo dzīvojamo telpu
atbildētājas faktiskajā lietošanā atrodas dzīvojamā telpa, kā rezultātā, prasītājai ir radušies zaudējumi no neiegūtās īres maksas.
Līdz šim brīdim starp atbildētāju un prasītāju pastāv īres tiesiskās attiecības, kas nodibinātas uz noslēgtā īres līguma pamata. Saskaņā ar noslēgto īres
līgumu īrniekam jāveic maksājumi par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, taču šīs saistības īrnieks nepilda un neatbrīvoja dzīvojamo telpu.
Atbildētāja vairāk kā trīs mēnešus regulāri pilna apmērā nav veikusi īres un pamatpakalpojumu maksājumus (kopējais parāda apjoms vairākkārt
pārsniedz trīs mēnešu maksājumu summu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem).
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta 3. punktu prasītāja brīdinājumu par parāda apmēru un nenomaksāšanas sekām atbildētājai nosūtīja uz
ieslodzījuma vietu, kurš tika saņemts 2023. gada 8. februārī. Katru mēnesi atbildētājai tiek nosūtīti rēķini uz reģistrēto dzīvesvietas adresi, kurā tiek norādīts ik
mēneša maksājums, parāda apmērs un nomaksas termiņš, parāda summa nav nomaksāta.
[1.3] Dzīvojamās telpas īres līguma 2.6. punktā par īres un komunālo maksājumu, ja tie tiek maksāti vienlaikus ar īres maksu, kavējumu gadījumos
noteikts līgumsods 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu, līguma 2.9. punktā par siltumenerģijas piegādes maksājumu kavējumu
gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas.
[1.4] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo
māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība (turpmāk - Pašvaldība) uz 2021. gada 21. decembra Līguma par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
pamata ir pilnvarojusi Pašvaldības kapitālsabiedrību - prasītāju veikt dzīvokļu īpašnieku nepārņemto dzīvojamo māju (tai skaitā, dzīvojamās mājas /adrese/)
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Saskaņā ar noslēgtā Līguma par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 2.3.8. punktu prasītājs slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu
sniedzējiem organizējot iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu un veic norēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem. Atbilstoši Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta “b” apakšpunktam līguma par siltumenerģijas piegādi noslēgšana ir obligāti veicamā dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas darbība, tāpat no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta 4.1 daļā ietvertā pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas
īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tajā skaitā - ja saskaņā ar likuma 17.3 panta otro daļu dzīvojamās mājas
īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību - par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, kā
arī, 3. punktu celt tiesā citu dzīvojamās mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu
izpildi.
Siltumenerģijas (apkures) piegāde dzīvojamai mājai tiek nodrošināta Saskaņā ar 2009. gada 30. janvāra Līguma Nr. 4-2/1/2009 par siltumenerģijas
piegādi (turpmāk - Līgums Nr. 4-2/1/2009) nosacījumiem. Proti: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkts paredz dzīvojamās
mājas pārvaldniekam obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, t.i., dzīvojamās mājas uzturēšana, siltumenerģijas (apkures) nodrošināšana, u.c. darbības.
Minētā norma uzliek par pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldniekam (prasītājam) kā dzīvokļu īpašnieku likumiskajam pārstāvim slēgt līgumu par
siltumenerģijas piegādi un lietošanu par tam pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nodotajām dzīvojamām mājām atbilstoši Enerģētikas likuma un 21.10.2008.
MK noteikumu Nr. 876 ”Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk - Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi) prasībām,
uzņemoties lietotāja saistības pret piegādātāju, ko paredz minētie tiesību akti.
SIA “Jēkabpils siltums” un prasītāja tiesiskās attiecības nodibinātas pamatojoties uz 2009. gada 30. janvāra Līgumu Nr. 4-2/1/2009 ”Par siltumenerģijas
piegādi”, saskaņā ar kuru SIA “Jēkabpils siltums” piegādā siltumenerģiju lietotāja – prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā nodotajām daudzdzīvokļu
dzīvojamām mājām, tai skaitā ēkai /adrese/ (Līguma 1.1. punkts, 1.2. punkts), savukārt prasītāja apņēmās izpildīt siltumenerģijas lietotāja saistības, ko paredz
līgums un normatīvie akti.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 46.1 pantam un Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu 3. punktam siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar
piegādātāja un lietotāja līgumu par siltumenerģijas piegādi līdz piederības robežai.
Siltumenerģijas lietotājs nav atsevišķs dzīvoklis vai dzīvokļu īpašnieks/īrnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, persona, kuras siltumapgādes sistēma nav
tieši savienota ar piegādātāja sistēmu; kuram nav līgumattiecību ar piegādātāju. Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi neregulē tiesiskās attiecības
starp piegādātāju un dzīvokļa īpašniekiem.
Saskaņā ar Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu 29. punktu norēķini par izlietoto siltumenerģiju notiek starp piegādātāju un lietotāju
atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātajam siltumenerģijas tarifam un ēkā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem.
Līgumā Nr. 4-2/1/2009 ietvertās nejaušās sastāvdaļas - sniegt informāciju, norēķinu kārtība u.c. nav tulkojamas kā tiesisko attiecību pastāvēšana starp
SIA “Jēkabpils siltums” un kādām citām personām, tai skaitā arī ar dzīvokļa /adrese/ īrnieku. Pamatojoties uz augstāk minēto, Līguma Nr. 4-2/1/2009 par
siltumenerģijas piegādi 3.4.14., 5.10. punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda piedziņu uzdots veikt dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldītājam un
apsaimniekotājam - prasītājam. Prasītāja ceļ prasību tiesā par siltumenerģijas (apkures) parāda piedziņu no atbildētājas. Naudas summas, ko prasītāja saņem
no parādnieka siltumenerģijas maksājuma saistības piespiedu izpildes procesā nekavējoties pārskaita uz SIA “Jēkabpils siltums” norēķinu kontu (Līguma
Nr. 4- 2/1/2009 5.10. punkts).
[2] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve uzturēja celto prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem argumentiem un apsvērumiem.
Paskaidroja, ka pašvaldība atbildētajai nepagarināja sociālo statusu. Pēc atbildētājas lūguma tika pagarinātas īres attiecības uz vienu gadu.
Norādīja, ka īres līgums ar atbildētāju nebija noslēgts, jo viņa nebija ieradusies uz dokumenta parakstīšanu. Dzīvoklī pašreiz neviens nedzīvo, aizslēgts,
tajā atrodas atbildētājas mantas.
Pārstāve noradīja, ka 2023. gada 7. februārī atbildētājai uz ieslodzījuma vietu tika nosūtīts brīdinājums, paskaidrojumi un atbildētājas iebildumi
netika saņemti. Atbildētāja par siltumu samaksāja tikai vienu reizi 2022. gada janvārī. Par telpu īri nav nekas maksāts.
[3] Tiesas sēdē atbildētāja prasību neatzina.
Paskaidroja, ka par parada esamību nezināja. Viņa bija pilnvarojusi citu personu veikt maksājumus. Apstiprināja, ka ieslodzījuma vietā viņa ir
saņēmusi prasītājas brīdinājumu, bet neko nevarēja izdarīt, jo atrodas ieslodzījumā.
Noradīja, ka saņem vecuma pensiju. Š.g. 19. maijā viņa atbrīvosies ieslodzījuma vietas un visu samaksas.
Motīvu daļa
[4] Noklausoties pušu paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnīgi.
[5] Saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.7 panta otro daļu sociālo dzīvokli izīrē, ievērojot šā likuma un Dzīvojamo
telpu īres likuma noteikumus.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants).
[5.1] Tiesa konstatēja, ka pušu īres tiesiskās attiecības starp pusēm nodibinātas ar 2021. gada 30. septembra sociālās dzīvojamās telpas īres
līgumu Nr. 61428 par dzīvojamās telpas /adrese/turpmāk – Dzīvojamā telpa) nodošanu lietošanā atbildētājai (turpmāk – Īres līgums) (lietas 10.-
11. lapa).
Saskaņā ar Īres līguma 7.1. punktu līgums noslēgts uz noteiktu laiku - līdz 2022. gada 29. martam.
Lietā nepastāv strīds par to, ka Īres līguma termiņš netika pagarināts.
[5.2] Civillikuma 1488. panta pirmajā punktā noteikts, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi, likums dara
atkarīgu no tā rakstiskas formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādam tam
būtu, ja tas būtu uzrakstīts (..).
Minētās tiesību normas izpratnē ilgstoši pastāvošas īres līguma attiecības, kas izpaužas līgumsaistību abpusējā izpildē vai daļējā izpildē, no tiesisko
seku viedokļa var pielīdzināt tam, it kā līgums būtu noslēgts rakstveidā (Augstākās tiesas 2009. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr. SKC -38).
Tiesa konstatēja, ka pēc Līguma termiņa beigām prasītāja nodrošināja atbildētājai lietot dzīvojamo telpu un izmantot pakalpojumus, kas
nepieciešami dzīvojamās telpas lietošanai.
Šādos apstākļos tiesa secina, ka pušu starpā pastāv no Īres līguma izrietošās tiesiskās attiecības.
[6] Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu īrnieka pienākumi ir maksāt īres maksu dzīvojamās telpas
līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā, kā arī veikt ar dzīvojamās telpas īres lietošanu saistītos maksājumus, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma
noteikumus.
Saskaņā ar Īres līguma nosacījumiem atbildētāja uzņēmās saistības regulāri veikt īres un komunālos maksājumus (lietas 10.-11. lapa). Prasītāja ir
iesniegusi pierādījumus par parāda summas apmēru (lietas 8., 9. lapa), par atbildētājas brīdināšanu (lietas 7. lapa).
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas aprēķināto parāda summu. Tāpat atbildētāja nav izpildījusi savas saistības termiņā un apmērā norēķināties
par īri un saņemtajiem pakalpojumiem.
Tiesa atzīst, ka nav pamatoti atbildētājas iebildumi par to, ka nezināja par parāda esamību.
Tiesas sēdē prasītāja norādīja, ka 2023. gada 7. februārī atbildētājai uz ieslodzījuma vietu tika nosūtīts brīdinājums, paskaidrojumi un atbildētājas
iebildumi netika saņemti. Atbildētāja par siltumu samaksāja tikai vienu reizi 2022. gada janvārī. Par telpu īri nav nekas maksāts.
Atbildētāja tiesas sēdē apstiprināja, ka saņēma prasītājas brīdinājumu 2023. gada 8. februārī (lietas 7. lapa).
Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka atbildētājai bija pietiekams laiks, lai sniegtu savus paskaidrojumus prasītājai un nodrošināt maksājumu samaksu.
Turklāt vērā ņemams fakts, ka prasītāja parādu par īri aprēķināja tikai līdz 2023. gada 31. jūlijam, bet parādu par siltumenerģijas piegādi – līdz
2023.gada 31. augustam.
Tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt prasītājas prasības pieteikumā norādītos apstākļus par parāda esamību.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasījums par īres maksas parāda 197,31 euro un siltumenerģijas piegādes maksas parāda 281,04 euro piedziņu ir
pamatots un apmierināms.
[7] Civillikuma 1716. pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsodu var pievienot katram
līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.
Īres līguma 2.9. punktā par siltumenerģijas piegādes maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no
kopējās parāda summas (lietas 10.-11. lapa).
Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja neveica maksājumus pie siltumenerģijas piegādi līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, pielaižot
maksājumu kavējumus.
Prasītāja aprēķināja līgumsodu par siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu 26,44 euro par laiku no 29.09.2021. līdz 31.08.2023. -
26,44 euro.
Tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums līgumsoda piedziņu no atbildētājas ir pamatots un apmierināms.
[8] Civillikuma 2152. pants paredz, ka pēc īres izbeigšanās īrniekam jāatdod atpakaļ izīrētā lieta ar visiem tās piederumiem, cik iespējams labā
stāvoklī. Savukārt dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (Dzīvojamo telpu īres likuma
6. pants).
Īres līguma 7.2. punktā noteikts, ka pēc līguma termiņa izbeigšanās īrniekam ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu (lietas 10.-11. lapa). Īres līguma
3.1.6. punktā noteikts īrnieka pienākums, līgumam izbeidzoties, bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā, nodot izīrētājam dzīvojamo telpu
dzīvošanai derīgā stāvoklī.
Tiesa konstatēja, ka pušu līgumiskās attiecības izbeidzās 2022. gada 29. martā, kas ir patstāvīgs pamats īres tiesisko attiecību izbeigšanai un
atbildētājas izlikšanai no dzīvojamām telpām.
Turklāt, saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres
maksu vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas
īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto
maksājumu apmērs vai kavējuma termiņš.
Lietas materiāliem pievienots 2023. gada 1. februāra brīdinājums (lietas 7. lapa), kas apstiprina, ka atbildētāja ir brīdināta, ka īres un komunālo
maksājumu parāda nenomaksāšanas gadījumā tiks celta prasība tiesā par izlikšanu no dzīvojamām telpām.
Turklāt brīdinājumā atbildētājai tika piedāvāts iesniegt lūgumu pagarināt Īres līgumu vai atbrīvot dzīvojamo telpu. Taču atbildētāja nav paudusi vēlmi
pagarināt Īres līguma termiņu, kā arī dzīvojamo telpu nav atbrīvojusi.
Tādējādi tiesa konstatē tiesisko pamatu īres tiesisko attiecību izbeigšanai un atbildētājas izlikšanai no dzīvojamām telpām ar visām viņai
piederīgajām personām un mantām.
Tiesa izskaidro, ka personu, kuras ir īpaši sociāli aizsargājamas, kā piemēram, trūcīgas personas, personas ar invaliditāti, dzīvesvietas jautājumu
risināšana ir paredzēta saskaņā ar likumu ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Jēkabpils novada domes 2022. gada 27. janvāra saistošajiem
noteikumiem Nr. 4 ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jēkabpils novadā”.
[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādejādi prasītājas labā no atbildētājas piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas
97,75 euro (lietas 6. lapa).
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14.
un 15. punktu, no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi ir 8 euro un ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi ir 5 euro (lietas
2. lapa).
[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
[11] Saskaņā ar Civillikuma 1763., 1765. pantu un Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet to pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis ar spriedumu piedzītās summas lielumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 193., 195., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
1. prasību apmierināt pilnīgi.
2. Izbeigt īres tiesiskās attiecības ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, kas radušā pamatojoties uz 2021. gada 30. septembra sociālas
dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 61428.
3. Izlikt /pers. B/ no dzīvojamām telpām /adrese/, ar visām viņai piederīgajām personām un mantām.
4. Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “JK Namu pārvalde”:
4.1. īres maksas parādu par laiku no 01.04.2022. līdz 31.07.2023. - 197,31 euro;
4.2. siltumenerģijas piegādes maksas parādu par laiku no 29.09.2021. līdz 31.08.2023. - 281,04 euro;
4.3. līgumsodu par siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu par laiku no 29.09.2021. līdz 31.08.2023. - 26,44 euro;
4.4. tiesas izdevumus 97,75 euro;
kopā 602,54 euro (seši simti divi euro 54 centi).
5. Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13 euro.
6. Noteikt SIA “JK Namu pārvalde” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos sešus
procentus gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas. Procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis ar spriedumu
piedzītās summas lielumu.
7. Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
8. Noteikt, ka SIA “JK Namu pārvalde” labā piedzenamo summas summu samaksa veicama AS SEB banka, kontā
LV17UNLA0050005874865.
9. Noteikt, ka valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama norēķinu kontā: Tiesu administrācija,
reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Iemaksas mērķis:
21490, kā arī norāda datus personas vai lietas identificēšanai: lietas numurs, kā arī fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods; juridiskai personai -
nosaukums un reģistrācijas numurs (samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir
pieejams tiešsaistes sistēmā), iesniedzot sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības tiešsaistes sistēmā datums – 2024. gada 9. maijs.
Tiesnese I.Tumanova