Administrative court dismissed land allocation claim and compensation due to lack of evidence of illegal acts.

Lieta Nr. A42488606, AA43-0046-10/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 23.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses Ļ.Kušnire un V.Zommere,

piedaloties pieteicēja A.S. pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.S. pieteikumu par Sokolku pagasta padomes 2006.gada 14.jūnija lēmuma (sēdes protokols Nr.6, 7.52.punkts) atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu piešķirt lietošanā brīvo, valstij piekrītošo zemi, morālā kaitējuma 1000 latu un materiālo zaudējumu 6000 latu apmērā atlīdzināšanu, sakarā ar A.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.aprīļa spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 2.jūnijā Sokolku pagasta padomē (turpmāk – Padome) saľemts A.S. pieprasījums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā jaunas zemnieku saimniecības izveidošanai. Ar Padomes 2006.gada 14.jūnija lēmumu (sēdes protokols Nr.6, 7.52.punkts) (turpmāk – Lēmums) atteikts A.S. piešķirt zemi Sokolku pagastā, jo visi zemes gabali jau ir piešķirti lietošanā citām personām un tiek aktualizēti. [1.1] 2006.gada 21.jūnijā Padomē saľemti A.S. pieprasījuma precizējumi, kuros norādīts, ka viľš pieteicās uz visām valstij piekrītošajām brīvajām zemēm, aptverot visas pagasta teritorijā esošās kadastra grupas un iespējamās gruntis. 2006.gada 11.jūlija iesniegumā A.S. lūdza Padomi izvērtēt Lēmuma spēkā esamību un aicināja Padomi pieľemt lēmumu par A.S. 2006.gada 1.jūnija iesniegumu, atbilstoši administratīvajam procesam, kā arī norādīja, ka saskaľā ar Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) informāciju pagasta teritorijā uz 2006.gada 1.jūniju bija brīvs 41 zemes gabals. Ar Padomes 2006.gada 16.augusta rīkojumu Nr.4 tika pagarināts administratīvā akta izdošanas termiľš. Ar Padomes 2006.gada 24.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.8 § 9.4) (turpmāk – 24.augusta lēmums) atzīts par spēku zaudējušu Lēmums un A.S. atteikts piešķirt pastāvīgā lietošanā pieprasīto zemi, jo pieprasītā zeme nav brīva un tā piešķirta lietošanā citām personām.

[2] 2006.gada 4.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saľemts A.S. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par pienākuma uzlikšanu Sokolku pagasta padomei piešķirt pieteicējam brīvo, valstij piekrītošo zemi un atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu Ls 1000 apmērā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] 2006.gada 1.jūnijā pieteicējs nosūtīja pieprasījumu par zemes piešķiršanu lietošanā, ar kuru pieteicās uz brīvajām, valstij piekrītošajām zemēm, kas atrodas Sokolku pagasta administratīvajā teritorijā. [2.2] Uz 2006.gada 1.jūniju pagasta administratīvajā teritorijā bija pieejama četrdesmit viena zemes vienība. [2.3] 2006.gada 11.jūlijā pieteicējs nosūtīja Padomei vēstuli, kurā, pauda šaubas par Lēmuma spēkā esamību, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta un 74.panta pirmās daļas normām. Padome nav atbildējusi. [2.4] Pieteicēja ieskatā Lēmums ir spēkā neesošs. [2.5] Padomes rīcība pieteicējam radīja morālu kaitējumu un zaudējumus, jo liegts izmantot ar likumu piešķirtās tiesības – iegūt zemes lietošanas tiesības ar tiesībām piešķirto zemi izpirkt.

[3] Padome rakstveida paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [3.1] Ar 24.augusta lēmuma 1.punktu Padome atzina A.S. šaubas par pamatotām un atzina par spēku zaudējušu Lēmumu. Ar 24.augusta lēmuma 2.punktu Padome atteica A.S. piešķirt pastāvīgā lietošanā pieprasīto zemi, jo pieprasītā zeme nav brīva un tā piešķirta lietošanā citām personām. [3.2] Sakarā ar to, ka Padome nevarēja izdot jaunu administratīvu aktu likumā noteiktajā termiľā, 2006.gada 16.augustā Padomes priekšsēdētāja izdeva rīkojumu par administratīvā akta izdošanas termiľa pagarināšanu līdz 2006.gada 17.septembrim [3.3] Zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas termiľš – 2006.gada 31.augusts nav saistošs Padomei, bet gan VZD attiecīgajai reģionālajai nodaļai. Tādējādi nav saprotams pieteicēja prasījums par zemes pieprasījuma iesniegšanu termiľā atzīšanu šajā lietā. [3.4] Attiecībā uz pieteicēja prasījumu atlīdzināt morālo kaitējumu un zaudējumus, kas viľam radušies, pieteicējs nav iesniedzis nekādus kaitējuma un zaudējumu apliecinošus pierādījumus. Tāpat pieteicējs nav norādījis, kāds ir atlīdzinājuma apmērs.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.aprīļa spriedumu: 1) apmierināts A.S. pieteikums daļā un atzīts par prettiesisku Lēmums; 2) noraidīts A.S. pieteikums daļā par pienākuma uzlikšanu piešķirt brīvo, valstij piekrītošo zemi un morālā kaitējuma Ls 1000 un materiālo zaudējumu Ls 6000 atlīdzināšanu. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [4.1] Tiesa lietā konstatēja šādus apstākļus: [4.1.1] 2006.gada 2.jūnijā Padomē saľemts A.S. pieprasījums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā jaunas zemnieku saimniecības izveidošanai, kurā norādīts, ka pieteicējs piesakās uz brīvajām, valstij piekrītošajām zemēm pagasta teritorijā ar kadastra numuriem /kadastra numurs/; /kadastra numurs/; /kadastra numurs/; /kadastra numurs/; /kadastra numurs/. Vienlaikus pieteicējs lūdza pieľemt procesuālu lēmumu tikai attiecībā uz zemi, kas ir vai kļūs brīva un valstij piekrītoša no 2006.gada 1.jūnija līdz iesnieguma izskatīšanai pašvaldībā. Atbildi par tām šajā iesniegumā minētajām vienībām, kas nav un nebūs attiecīgi brīvas, valstij piekrītošas, pašvaldība var nesniegt. Izteikts lūgums atstāt iesniegumu bez virzības daļā par zemi, kas tiks ieskaitīta brīvajās valstij piekrītošajās zemēs tuvākajā laikā (līdz 2006.gada 31.augustam), līdz lēmuma pieľemšanai. [4.1.2] 2006.gada 14.jūnijā pieľemts Lēmums. [4.1.3] 2006.gada 21.jūnijā Padomē saľemti pieteicēja pieprasījuma precizējumi, kuros norādīts, ka viľš pieteicies uz visām valstij piekrītošajām zemēm, aptverot visas pagasta teritorijā esošās kadastra grupas un iespējamās gruntis. Pieteicējs pieteicās uz visām zemēm, ne tikai VZD mājas lapā publicētajām brīvajām zemēm, jo uz 2006.gada 1.jūniju VZD mājas lapa vēl nebija aktualizēta, kā arī informācija ne vienmēr ir precīza un saraksts neatspoguļo informāciju par zemes gabaliem, kuri ir ieskaitīti brīvajās valstij piekrītošajās zemēs pēdējās dienās vai arī atbrīvosies pēc iesnieguma iesniegšanas. [4.1.4] Ar 2006.gada 11.jūlija iesniegumu Padomei par Lēmuma spēkā esamību pieteicējs aicināja Padomi pieľemt lēmumu par A.S. 2006.gada 1.jūnija iesniegumu atbilstoši administratīvajam procesam, kā arī norādīja, ka saskaľā ar VZD informāciju pagasta teritorijā uz 2006.gada 1.jūniju bija

41 zemes gabals. [4.1.5] Ar Padomes 2006.gada 16.augusta rīkojumu Nr.4 pagarināts administratīvā akta izdošanas termiľš. [4.1.6] Ar 24.augusta lēmumu atzīts par spēku zaudējušu Padomes 2006.gada 14.jūnijā pieľemtā lēmuma (protokols Nr.6) 7.25.punkts (acīmredzot pārrakstīšanās kļūda un domāts 7.52.punkts, proti, Lēmums) un pieteicējam atteikts piešķirt pastāvīgā lietošanā pieprasīto zemi, jo pieprasītā zeme nav brīva un tā piešķirta lietošanā citām personām. 24.augusta lēmums nodots pastā nosūtīšanai pieteicējam 2006.gada 1.septembrī ierakstītā pasta sūtījumā. [4.1.7] 2006.gada 15.maija iesniegumā kooperatīvā sabiedrība „Sokolki 2” lūdza piešķirt lietošanā 54,4 ha, no kuriem 20 ēku uzturēšanai un 34,4 ha purvu, kas atrodas blakus kooperatīvās sabiedrības „Sokolki 2” lietošanā piešķirtajai zemei. [4.1.8] 2006.gada 31.maija iesniegumā P.R. lūdza piešķirt lietošanā zemi, kas robežojas ar P.R.

īpašumu „/Nosaukums/” piemājas saimniecības paplašināšanai. [4.1.9] Ar Padomes 2006.gada 14.jūnija lēmuma (protokols Nr.6 7.§) 7.14.punktu 54,4 ha piešķirti lietošanā kooperatīvajai sabiedrībai „Sokolki 2”. [4.1.10] Ar Padomes 2006.gada 14.jūnija lēmuma (protokols Nr.6 7.§) 7.42.punktu 14,2 ha piešķirti lietošanā P.R. [4.2] Tiesa atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) praksi, kurā atzīts, ka pieteikums par personai nelabvēlīga lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu veido vienu kopīgu prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, proti, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14 17.punktu un 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415 17.punktu). Tiesa atzina, ka lietā par prasījuma priekšmetu ir atzīstams prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, t.i., par pienākuma uzlikšanu Padomei pieľemt lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā pieteicējam, bet kā atsevišķs prasījums nav izskatāma Lēmuma atzīšana par prettiesisku. [4.3] Tiesa norādīja, ka Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvs akts.

APL 74.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma. Tiesa, izvērtējot Lēmuma saturu, konstatēja, ka ar Lēmumu ir atteikts piešķirt zemi, jo visi zemes gabali jau ir piešķirti lietošanā citām personām un tiek aktualizēti, taču nav norādītas piemērotās tiesību normas, pamatojoties uz kurām ir pieľemts šāds lēmums. Ar Padomes 24.augusta lēmumu atzīts par spēkā zaudējušu Lēmums un pieteicējam atteikts piešķirt pastāvīgā lietošanā pieprasīto zemi, jo pieprasītā zeme nav brīva un tā piešķirta lietošanā citām personām.

Tātad Padome pati ir atzinusi par spēku zaudējušu savu Lēmumu un Lēmums ir zaudējis spēku. Līdz ar to tiesa nevar lemt par tā atcelšanu, bet vērtēt tā tiesiskumu. Tiesa norādīja, ka, ľemot vērā iepriekš konstatēto, Lēmums ir atzīstams par prettiesisku, jo šajā rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga lēmuma pieľemšanai par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. [4.4] Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunkts noteic, ka pagastu un pilsētu zemes komisijas attiecībā uz lauku zemi (turpmāk – pagasta zemes komisija) mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieľem lēmumus par iesniegumiem, kas iesniegti līdz 1997.gada 9.septembrim par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā.

Pieprasījumi attiecībā uz zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuri iesniegti pēc šā termiľa, tiek izskatīti tikai šādos gadījumos:

1) fizisko personu pieprasījumi: (..) b) ja tiek pieprasīta brīvā, valstij piekrītošā zeme. Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka zemes pieprasījumi iesniedzami līdz 2006.gada 1.jūnijam pagasta, pilsētas ar lauku teritoriju, novada (turpmāk – pagasta) pašvaldībai, kas pieľem lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā iesniedz VZD attiecīgajai reģionālajai nodaļai. Zemes piešķiršanas noformēšanai nepieciešamo dokumentāciju sagatavo VZD attiecīgā nodaļa.

Pagasta pārskata plāns, kurā iezīmēti brīvie zemes gabali, ir brīvi pieejams jebkuram zemes pieprasītājam; zemes pieprasītāju saraksts izliekams redzamā vietā pašvaldības telpās. Pieprasījumi izskatāmi ne agrāk kā pēc mēneša no brīža, kad attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saľemts pirmais pieprasījums. Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieľem līdz 2007.gada 1.septembrim un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieľemšanas iesniedz to VZD reģionālajai nodaļai. Pašvaldība nekavējoties informē VZD reģionālo nodaļu par visām tiesvedībām, kas ir ierosinātas par vietējās pašvaldības pieľemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām.

Tiesa secināja, ka likumdevējs ir skaidri noteicis, ka pašvaldība var lemt tikai par brīvās, valstij piekrītošās zemes piešķiršanu lietošanā. Gan 24.augusta lēmumā norādīts, gan tiesas sēdē Padomes pārstāve apstiprināja, ka Sokolku pagasta teritorijā uz šo brīdi vairs nav brīvās, valstij piekrītošās zemes. Tiesa atzina, ka tā nevar uzlikt par pienākumu Sokolku pagasta padomei piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā A.S., jo nav zemes, kuru varētu piešķirt. Līdz ar to tiesa noraidīja pieteicēja pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai piešķirt viľam brīvo, valstij piekrītošo zemi. [4.5] Tiesa konstatēja, ka pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2005-10-03, norādīja, ka tad, kad iestādes lēmums ir pārsūdzēts tiesā, iestādei ir jāatturas no citu lēmumu pieľemšanas jautājumos, kuri nodoti izvērtēšanai tiesā.

Šī iemesla dēļ nav apstrīdēts 24.augusta lēmums, kuru pieteicējs ir saľēmis. Satversmes tiesa 2005.gada 14.decembrī lietā Nr.2005–10–03 11.punktā atzina, ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieľemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā. Tiesa atzina, ka konkrētajā lietā nav konstatējams šī principa pārkāpums, jo Padome 24.augusta lēmumu nodeva pastā nosūtīšanai 1.septembrī, bet pieteicējs pieteikumu nodeva nosūtīšanai pasta iestādē 2006.gada 31.augustā.

No lietas materiāliem neizriet, ka Padome tika informēta par tiesā iesniegto pieteikumu. [4.6] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, tā kā prasījums ir par labvēlīga administratīva akta izdošanu, skatāmi ir visi lēmumi kopš dienas, kad tika pieľemts pirmais lēmums, kurš tika pārsūdzēts tiesā. Nav saprotams, kāpēc Padome pēc A.S. paustajām šaubām par Lēmumu jautājumu skatīja šaurā kontekstā, nevis par visiem 2006.gada 14.jūnijā pieľemtajiem lēmumiem, ar kuriem tika piešķirta zeme lietošanā. Tiesa konstatēja, ka Padome 2006.gada 14.jūnija sēdē par katru zemes pieprasījumu pieľēma atsevišķu lēmumu.

Pieteicējs 2006.gada 11.jūlija iesniegumā Padomei izteica šaubas tikai un vienīgi par attiecībā uz A.S. pieľemto Lēmumu, neapstrīdot citu lēmumu, ar kuriem zeme tika piešķirta lietošanā citām personām, tiesiskumu. Arī pieteikumā tiesai pieteicējs nav lūdzis atcelt vai atzīt par prettiesiskiem pārējos Padomes 2006.gada 14.jūnijā pieľemtos lēmumus un nav motivējis savas subjektīvās tiesības pārsūdzēt šos lēmumus. Ľemot vērā minēto, tiesa noraidīja kā nepamatotu pieteicēja pārstāvja iebildumu. [4.7] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants citastarp noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Savukārt saskaľā ar APL 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viľiem nodarīts ar iestādes faktisko rīcību. Līdz ar to lietā ir izvērtējams, vai pastāv tiesību aktos noteiktie priekšnoteikumi morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzināšanai. [4.8] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 7.panta pirmā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ, bet otrā daļa noteic, ka, aprēķinot mantisko zaudējumu, ľem vērā arī neiegūto peļľu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļľa tiktu gūta.

Atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar APL noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otrā daļa citastarp noteic, ja attiecībā uz konkrēto zemes gabalu saľemti vairāki pieprasījumi, tie apmierināmi šādā secībā: 1) ēku un būvju īpašnieku pieprasījumi attiecībā uz platību, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai;

2) bijušo zemes īpašnieku vai viľu mantinieku pieprasījumi, ja viľi pieprasa līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viľiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības;

3) to zemes gabalu īpašnieku (lietotāju) pieprasījumi, kuru zeme robežojas ar pieprasāmo zemes gabalu;

4) pieprasījumi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo zemnieku vai piemājas saimniecību paplašināšanai;

5) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala atrodas zemes pieprasītāja dzīvojamā māja un ražošanas ēkas vai uzsākta to celtniecība;

6) pieprasījumi jaunu zemnieku vai piemājas saimniecību izveidošanai, ja uz pieprasāmā zemes gabala nav zemes pieprasītāja īpašumā esošas dzīvojamās mājas, priekšroku dodot tām personām, kuru iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas tiek ieskaitītas attiecīgās pašvaldības budžetā;

7) pieprasījumi individuālo dzīvojamo māju celtniecībai;

8) juridisko personu pieprasījumi šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētajām vajadzībām;

9) pieprasījumi citām vajadzībām. Tiesa konstatēja, ka zaudējumus kā negūto peļľu pieteicējs novērtē Ls 6000 apmērā, jo 54,4 ha tika piešķirti kooperatīvam „Sokolki” un 14,2 ha - P.R., un zaudējumu aprēķinu veido ienesīgums par platību maksājumiem par 66,6 nepiešķirtajiem ha – 26,63 lati gadā par 4 nākamajiem gadiem. Tāpat pieteikumā norādīts, ka iestāde ir liegusi izmantot ar likumu piešķirtās tiesības – iegūt zemes lietošanas tiesības ar tiesībām piešķirto zemi izpirkt. 2006.gada 31.maija iesniegumā P.R. lūdza piešķirt lietošanā zemi, kas robežojas ar P.R.

īpašumu „/Nosaukums/” piemājas saimniecības paplašināšanai, un ar Padomes 2006.gada 14.jūnija lēmumu (protokols Nr.6 7.§) 7.42 punktu 14,2 ha piešķirti lietošanā P.R. No likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otrās daļas izriet, ka pieprasījumi attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo piemājas saimniecību paplašināšanai atrodas prioritātes secībā augstākā pozīcijā, nekā pieteicēja norādītais mērķis – jaunas zemnieku saimniecības izveidošana. 2006.gada 15.maija iesniegumā kooperatīvā sabiedrība „Sokolki 2” lūdz piešķirt lietošanā 54,4 ha, no kuriem 20 ha ēku uzturēšanai un 34,4 ha purvu, kas atrodas blakus sabiedrības lietošanā piešķirtajai zemei.

Ar Padomes 2006.gada 14.jūnija lēmumu (protokols Nr.6 7.§) 7.14punktu 54,4 ha piešķirti lietošanā kooperatīvajai sabiedrībai „Sokolki 2”. No likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otrās daļas izriet, ka ēku un būvju īpašnieku pieprasījumi attiecībā uz platību, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, un to zemes gabalu īpašnieku (lietotāju) pieprasījumi, kuru zeme robežojas ar pieprasāmo zemes gabalu, atrodas prioritātes secībā augstākā pozīcijā, nekā pieteicēja norādītais mērķis – jaunas zemnieku saimniecības izveidošana.

Līdz ar to tiesas ieskatā, novērtējot pieteicēja norādītos argumentus par zaudējumu rašanās pamatu, tiesa atzina, ka nav pierādīts fakts, ka pieteicējam ir nodarīti zaudējumi, nepiešķirot 64,6 ha zemes lietošanā, jo gan P.R., gan kooperatīvās sabiedrības „Sokolki 2” pieprasījumi saskaľā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otro daļu ir atzīstami par prioritārākiem, nekā A.S. pieprasījums. Tiesa noraidīja kā nepamatotu pieteicēja prasījumu par mantisko zaudējumu Ls 6000 atlīdzināšanu un pārbaudīja, vai pastāv priekšnoteikumi morālā kaitējuma atlīdzināšanai. [4.9] Atlīdzināšanas likuma 9.pants paredz, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Tātad morālais kaitējums ir naudas izteiksmē nosakāmas subjektīvās ciešanas, kuru iemesls ir prettiesisks cietušā tiesību vai interešu aizskārums (Gredzena I. Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā. Rīga: „Nordik”, 2004, 43.lpp.). Tiesa konstatēja, ka pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 1000 apmērā, pamatojot to, ka morālo kaitējumu ir nodarījusi iestādes paviršība un normatīvo aktu pārkāpumi, kas pieteicējam radīja pārliecību, ka viľš tiek diskriminēts, jo nav Sokolku pagasta iedzīvotājs.

Tā kā zeme tika piešķirta juridiskām personām, bet pieteicējs prioritāšu secībā bija augstāk, pieteicējs tika diskriminēts. Tiesa, izvērtējot pieteicēja motivāciju attiecībā uz morālā kaitējuma esamību, atzina, ka lietas materiāli nepierāda to, ka pieteicējam zeme lietošanā netika piešķirta tā iemesla dēļ, ka viľš nav Sokolku pagasta iedzīvotājs, bet gan tā iemesla dēļ, ka citi zemes pieprasījumi prioritāšu secībā atradās augstāk nekā pieteicēja pieprasījums. Līdz ar to tiesas ieskatā nav konstatējams diskriminācijas fakts.

Tiesa konstatēja, ka pieteicējs nav norādījis vai un kā Padomes Lēmums ir radījis pieteicējam ciešanas. Līdz ar to tiesas ieskatā nav pierādīts morālā kaitējuma atlīdzināšanas pamats Atlīdzināšanas likuma izpratnē.

[5] Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.aprīļa spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums daļā par pienākuma uzlikšanu piešķirt brīvo, valstij piekrītošo zemi un kaitējuma Ls 1000 un zaudējumu Ls 6000 atlīdzināšanu. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minēto. [5.1] Tiesa nav lēmusi par pieteicēja galveno prasījumu - labvēlīga administratīvā akta izdošanu. [5.2] Tiesa, nepārbaudot pierādījumus un pamatojoties tikai uz atbildētāja paskaidrojumiem, pārkāpusi APL 112.pantu, 150.panta pirmo un otro daļu, 154.panta trešo daļu. Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka pieteicējs apstrīd atbildētāja paskaidrojumus, atzīstot tos par nepierādītiem pieľēmumiem. Tiesa bez neviena pierādījuma lēmusi, ka citām personām ir augstāka prioritāte zemes lietošanas tiesību saľemšanā. Pieteicējs norāda, ka lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu apstākļus:

1) ka fiziskās personas, kurām piešķirta lietošanā zeme tajā pašā prioritāte ir ieguvušas priekšroku, jo maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli atbildētāja budžetā;

2) ka fiziskām personām, kurām piešķirta lietošanā zeme augstākā prioritātē, uz konkrētā zemes gabala atrodas pieprasītāja dzīvojamā māja;

3) ka fiziskām personām, kurām piešķirta lietošanā zeme augstākā prioritātē, pieder zemnieku vai piemājas saimniecība;

4) ka fiziskām personām, kurām piešķirta lietošanā zeme augstākā prioritātē, piederošā zeme robežojas ar pieprasāmo zemi 5) personām, kurām piešķirta lietošanā zeme augstākā prioritātē pieprasāmā zeme nepieciešama šīm personām piederošo ēku uzturēšanai. [5.3] Tiesa ignorēja atbildētāja paskaidrojumus, ka vairākām personām zeme ir piešķirta tāpēc, ka augstāka prioritāte esot nomniekam, nedodot savu novērtējumu šim apstāklim. [5.4] Pieteicējs daļēji piekrīt tiesas argumentam, ka nav pierādījis aizskāruma būtiskumu un ciešanu apmēru.

Vienlaikus norāda, ka rodas jautājums par iestādes atbildības apjomu. Šādā tiesību normu sistēmiskā tulkojumā iestādei vispār zūd pamats pieľemt tiesiskus un pamatotus lēmumus, jo prettiesiska lēmuma gadījumā personai ir jāpierāda lēmuma prettiesiskums, tādējādi nodokļu maksātājam ir jādara tautas kalpa darbs. [5.5] Pieteicējam bija augstāka prioritāte par citām personām, kuras saľēma pieprasītos zemes gabalus. Kā piemēru pieteicējs min juridisku personu, kura saľēma purvu.

[6] 2008.gada 29.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saľemts pieteicēja lūgums taisīt papildspriedumu administratīvajā lietā Nr.A42488606 par pienākuma uzlikšanu atbildētājam izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 14.maija lēmumu atteikts taisīt papildspriedumu.

[7] Padome rakstveida paskaidrojumos par pieteicēja apelācijas sūdzību norādīja, ka 2006.gada 14.jūnijā tika izskatīti arī citi zemes pieprasītāju iesniegumi, kuriem bija augstāka prioritāte, nekā pieteicējam. Padome, pamatojoties uz VZD Latgales reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamo objektu pamatsaraksta pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.janvāri, piešķīra zemi konkrētām personām, kurām jau ir izveidotas piemājas saimniecības, šo piemājas saimniecību paplašināšanai. Personām zemes piešķirtas arī kā bijušo zemes īpašnieku mantiniekiem, jaunu piemājas saimniecību izveidošanai no pretendentiem, kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļu summas tiek ieskaitītas Sokolku pašvaldības budžetā, ēku un būvju īpašniekiem platības, kas nepieciešamas ēku un būvju uzturēšanai, un kuru zeme robežojas ar pieprasāmo zemes gabalu.

[8] Uz tiesas sēdi apgabaltiesā nav ieradies atbildētājas – Viļānu novada pašvaldības pārstāvis, apgabaltiesā saľemts atbildētājas lūgums izskatīt lietu bez tās pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. Apgabaltiesa, uzklausījusi procesa dalībnieka viedokli, atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes. Pieteicēja pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja daļā par morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kas pieteicēja ieskatā nodarīts ar Lēmumu, kuru tiesa atzina par prettiesisku. Vienlaikus pieteicēja pārstāvis rakstveidā atteicās no prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par brīvo zemes gabalu piešķiršanu lietošanā.

Motīvu daļa

[9] APL 302.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Tā kā pirmās instances tiesas spriedumu pieteicējs pārsūdzēja daļā, kurā noraidīti viľa prasījumi, bet atbildētāja apelācijas sūdzību neiesniedza, apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums stājies spēkā daļā, ar kuru atzīts par prettiesisku Lēmums.

[10] Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicēja pārstāvis atteicās no prasījuma daļā par A.S. labvēlīga administratīvā akta izdošanu piešķirt brīvo, valstij piekrītošo zemi. Kā pamatojumu minētajam atteikumam pieteicēja pārstāvis norādīja, ka šobrīd labvēlīga akta izdošana nav iespējama, jo tiesvedības laikā ir izbeigusies iespēja izpirkt zemi (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 237.-238.lapā). Saskaľā ar APL 282.panta 4.punktu viens no tiesvedības izbeigšanas pamatiem lietā ir pieteicēja atteikšanās no pieteikuma. Atbilstoši pieteicēja izsniegtajai 2008.gada 26.februāra pilnvarai (lietas 159.lapa) zvērinātam advokātam N.Šlitkem ir tiesības atteikties no prasījuma pilnībā vai daļā. Ľemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka tiesvedība lietā izbeidzama daļā par A.S. prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par brīvās, valstij piekrītošās zemes, kas atradās Sokolku pagasta pašvaldības teritorijā, piešķiršanu lietošanā.

[11] Uzturot pieteicēja prasījumu par materiālo zaudējumu Ls 6000 un morālā kaitējuma Ls 1000 atlīdzināšanu, pieteicēja pārstāvis citstarp norādīja, ka viľam ir pārliecība, ka administratīvie akti par zemes piešķiršanu lietošanā citām personām ir tiesiski un pieteicējam nebija pamata apstrīdēt to tiesiskumu. Savukārt prasījumu par materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību pārstāvis pamatoja ar faktu, ka pieteicēja ieskatā atbildētāja rīcība bija prettiesiska, jo pieteicēja zemes pieprasījums netika izskatīts kopā ar citu personu, kuras zemi ieguva lietošanā, pieprasījumiem, un līdz ar to Sokolku pagasta padome nonāca pie nepareiza rezultāta (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 237.-238.lapā).

APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot lietas apstākļus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja prasījums par morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu un kas norādīts šā apgabaltiesas sprieduma [4.7]- [4.9] punktos, ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas šā sprieduma motivācijai un papildus argumentus nenorāda. Apgabaltiesa papildus norāda, ka konkrētajā gadījumā nepastāv pierādījumi faktam, ka Sokolku pagasta padomes lēmumi par zemes lietošanas tiesību piešķiršanu citām personām ir prettiesiski, turklāt arī pieteicējs šo citu lēmumu tiesiskumu neapstrīd. Līdz ar to nav pamata atzīt, ka pieteicējam ir nodarīti zaudējumi un pastāv tiesību normās noteiktie priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzināšanai. Tas vien, ka ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.aprīļa spriedumu pamatojuma trūkuma dēļ (nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma) par prettiesisku tika atzīts Lēmums, nav pamats pieteicējam viľa pieprasītā zaudējuma atlīdzināšanai.

Kā to konstatēja arī pirmās instances tiesa, Dome savu kļūdu attiecībā pret pieteicēju laboja un pieľēma 24.augusta lēmumu (lietas 13.-16.lapa), kurā norādīts Domes pamatojums atteikumam par zemes piešķiršanu lietošanā pieteicējam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 5.punktu,

307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

izbeigt tiesvedību lietas daļā, kas ierosināta, pamatojoties uz A.S. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu piešķirt viľam lietošanā brīvo, valstij piekrītošo zemi Viļānu novada Sokolku pagasta pašvaldības teritorijā. Atzīt par nepamatotu un noraidīt A.S. pieteikumu daļā par morālā kaitējuma 1000 latu un materiālo zaudējumu 6000 latu apmērā atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses Ļ.Kušnire

V.Zommere