Court orders defendant to pay state property owner damages and court costs for non-compliance with prior judgment.

Lieta Nr. C17156612

Nr. C-0139-14/01

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2014.gada 24.martā

Jūrmalas pilsētas tiesa

tiesnese S.Beļajeva

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” prasību pret /pers. B/ par zaudējumu

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 21.septembrī prasītājs Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers.

B/ par zaudējumu piedziņu, norādot, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2010.gada 15.decembra spriedumu ir apmierināta prasītāja

prasība pret atbildētāju un nospriests atzīt ar 2010.gada 1.februāri par izbeigtu 2009.gada 13.maijā starp pusēm noslēgto nekustamā

īpašuma /adrese/, nomas līgumu, izlikt atbildētāju no minētā nekustamā īpašuma un piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 2785,04

apmērā par laika periodu no 01.02.2010. līdz 10.11.2010., kā arī tiesas izdevumus. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2011.gada

19.janvārī. Atbildētāja labprātīgi nepildīja spriedumu un bez tiesiska pamata turpināja lietot nekustamo īpašumu /adrese/, kas sastāv

no zemesgabala domājamām daļām un uz tā esošām ēkām, prasītājam par to nemaksājot. Turklāt atbildētāja 2010.gada 3.oktobrī

prettiesiski noslēdza līgumu par telpu iznomāšanu, neņemot vērā, ka nomas līgums ar atbildētāju ir izbeigts 2010.gada 1.februārī un

viņas pienākums ir atbrīvot nekustamo īpašumu. Tādējādi bez prasītāja piekrišanas tiesības uz nekustamā īpašuma lietošanu ieguva

vēl trešā persona. Prasītājs nodeva spriedumu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Pēc vairākkārtīgi veiktajām izpildu

darbībām tikai 2012.gada 4.aprīlī tiesu izpildītājam tika nodotas nekustamā īpašuma atslēgas. Tādējādi atbildētājas prettiesiskas

rīcības rezultātā prasītājam tika nodarīti zaudējumi, jo prasītājam bija liegta iespēja brīvi rīkoties ar valstij piederošo nekustamo

īpašumu – netraucēti to valdīt, lietot, gūt labumus, tajā skaitā iznomāt. Par laika posmu no 2010.gada 11.novembra līdz 2012.gada

3.aprīlim atbildētāja nav veikusi maksājumus par nekustamā īpašuma faktisko lietošanu Ls 5003,14 apmērā, tajā skaitā maksa par

īpašuma lietošanu Ls 4134,83 un PVN 21% Ls 868,31. Zaudējumi ir aprēķināti līgumā noteikto nomas maksājumu apmērā. Nomas

maksa saskaņā ar līgumu ir Ls 246,61 mēnesī. Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 927., 1587., 1589., 1770., 1775., 1779., 2152.,

2173.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 26., 34., 41., 46.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus – maksu par nekustamā

īpašuma faktisko lietošanu Ls 5003,14 un tiesas izdevumus: valsts nodevu Ls 250,05 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

3,30.

2013.gada 30.martā prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma papildinājumus, norādot, ka laika periodā pēc prasības

pieteikuma iesniegšanas ir publicēts sludinājums „Latvijas Vēstnesī” ar uzaicinājumu atbildētājai ierasties uz tiesas sēdi 2013.gada

10.oktobrī. Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.un 41.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas ar sludinājuma publicēšanu

saistītos izdevumus Ls 12,10 apmērā.

2014.gada 3.martā prasītājs iesniedzis tiesā prasības pieteikuma papildinājumus, norādot, ka pēc prasības iesniegšanas ir publicēts

sludinājums „Latvijas Vēstnesī” ar aicinājumu atbildētājai ierasties uz tiesas sēdi 2014.gada 11.martā. Pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 39., 41.pantu, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas izdevumus par sludinājuma publicēšanu EUR 17,36 apmērā.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Uz tiesas sēdi atbildētāja neieradās, neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojusi, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, kā arī nav lūgusi

lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot ierakstītā

sūtījumā tiesas pavēsti uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo

daļu, atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta ar 2013.gada 29.novembra publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, uz kuru atbildētāja nav

atsaukusies. No publikācijas dienas ir pagājis vairāk kā viens mēnesis, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.pantu, ir

priekšnosacījums lietas izskatīšanai bez atbildētājas piedalīšanās.

Pie šādiem apstākļiem tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, atzīst,

ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un tā papildinājumos minētajiem pamatiem un

norādīja, ka starp pusēm 2009.gada 13.maijā tika noslēgts nomas līgums, saskaņā ar kuru prasītājs nodeva atbildētājai divas ēkas un

zemes domājamās daļas /adrese/, vasarnīcas vajadzībām. Atbildētāja nepildīja līguma noteikumus, jo neveica noteiktos maksājumus,

tāpēc līgums tika izbeigts pirms termiņa 2010.gada 1.februārī. Atbildētājai bija jāatbrīvo telpas, ko atbildētāja nedarīja. Prasītājs

iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju. Prasība tika apmierināta, un atbildētājai bija jāatbrīvo telpas. Atbildētāja nepildīja spriedumu

un turpināja lietot īpašumu, taču par īpašuma lietošanu nemaksāja. Turklāt atbildētāja prettiesiski noslēdza īres līgumu ar trešo

personu. Nekustamais īpašums tika atbrīvots tikai pēc zvērināta tiesu izpildītāja darbībām 2012.gada 4.aprīlī. Atbildētāja nav veikusi

maksājumus par īpašuma faktisko lietošanu par laika periodu no 2011.gada 11.novembra līdz 2012.gada 3.aprīlim, līdz ar to

prasītājam nodarīti zaudējumi Ls 5003,14 jeb EUR 7118,83 apmērā. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas arī samaksātos tiesas

izdevumus.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Lietā pierādīts, ka starp pusēm 2009.gada 13.maijā tika noslēgts Nekustamā īpašuma /adrese / nomas līgums Nr.2916 (lietas 8.-

14.lapa).

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2010.gada 15.decembra spriedumu, minētais līgums atzīts par izbeigtu ar 2010.gada 1.februāri,

izliekot atbildētāju no strīdus nekustamā īpašuma un piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus Ls 2785,04 apmērā

par laika periodu no 2010.gada 1.februāra līdz 2010.gada 10.novembrim sakarā ar to, ka atbildētāja minētajā laika periodā

turpinājusi lietot telpas, taču maksājumus par faktisko telpu lietošanu nav veikusi. Minētais tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā

2011.gada 19.janvārī.

Kā norādījis prasītājs, neskatoties uz tiesas spriedumā noteikto, atbildētāja turpinājusi lietot nekustamo īpašumu, ko apstiprina lietā

esošais zvērināta tiesu izpildītāja 2012.gada 4.aprīļa akts Nr.355, saskaņā ar kuru atbildētāja norādītajā datumā ir izlikta no

nekustamā īpašuma /adrese/, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas tiesas izpildu rakstu civillietā Nr.C17097510 (lietas 30.-31.lapa).

No konstatētā izriet, ka atbildētāja prettiesiski turpinājusi lietot strīdus nekustamo īpašumu laika periodā no 2010.gada 1.februāra līdz

2012.gada 4.aprīlim.

Kā norādījis prasītājs, atbildētāja ne tikai prettiesiski lietojusi nekustamo īpašumu, bet arī nav veikusi maksājumus par nekustamā

īpašuma faktisko izmantošanu.

Saskaņā ar lietā esošo izziņu par atbildētāja parādu (lietas 48.lapa), atbildētājas parāds par nekustamā īpašuma faktisko lietošanu

laika periodā no 2010.gada 11.novembra līdz 2012.gada 3.aprīlim sastāda Ls 5003,14, ko veido maksa par nekustamā īpašuma

lietošanu Ls 4134,83 un pievienotās vērtības nodoklis Ls 868,31 apmērā. Minētais parāds aprēķināts, pamatojoties uz nomas līgumā

noteikto nomas maksājumu apmēru, kas ir Ls 246,61 mēnesī, un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu, kas veicams papildus un

vienlaicīgi ar nomas maksas samaksu (līguma 3.1.un 3.2.punkts).

Saskaņā ar lietā esošo 2013.gada 6.novembra vēstuli (lietas 95.lapa), prasītājs lūdzis atbildētāju veikt maksājumus līdz 2013.gada

19.novembrim, saskaņā ar prasītāja sagatavoto rēķinu Nr.T-135933 (lietas 96.lapa).

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu veikusi norādītos maksājumus.

Prasība celta, pamatojoties uz tiesību normām, kas nosaka zaudējumu atlīdzības pienākumu. Proti - Civillikuma 1779.pants nosaka,

k a katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar Civillikuma

1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, bet 1775.pantā noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina.

Tādējādi likums nepārprotami nosaka, un tādas ir tiesību teorijas atziņas, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas, ja pastāv trīs

zaudējumu nodarīšanas priekšnoteikumi (atlīdzības pamati): nodarītāja prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); zaudējumu

esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa.

Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 246.lpp.).

Ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāja izmantojusi nekustamo īpašumu pēc līguma izbeigšanās, tiesa atzīst, ka ir

pierādīta un neapstrīdama atbildētājas prettiesiskā rīcība, līdz ar ko prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētājas tam nodarītos

zaudējumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi

rakstveida paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā

iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos

pierādījumus un prasījuma pamatotību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu ir pierādīta un apmierināma, un no atbildētājas par labu

prasītājam ir piedzenami zaudējumi Ls 5003,14 jeb EUR 7118,83 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (...).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir veicis valsts nodevas samaksu Ls 250,05 jeb EUR 355,79 apmērā (lietas 6.lapa), ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Ls 4,40 jeb EUR 6,26 apmērā (lietas 7. un 78.lapa), maksājumus par sludinājuma teksta

sagatavošanu Ls 1,21 jeb EUR 1,72 un EUR 1,71 apmērā (lietas 100.-101.lapa) un maksājumus par sludinājuma publicēšanu

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Ls 22,00 jeb EUR 31,30 apmērā (lietas 79.un 91.lapa).

Ievērojot minēto, no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva EUR 355,79 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 6,26 apmērā, izdevumi par sludinājuma teksta sagatavošanu EUR 3,43 apmērā un izdevumi par sludinājuma

publicēšanu EUR 31,30 apmērā.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,72 apmērā -

starpība, kuru nav sedzis prasītājs, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no minētā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 10.panta pirmo daļu, 41.pantu, 93.panta pirmo daļu, 97., 187.,

190., 191., 192., 193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”, reģ.

Nr.40003294758, zaudējumus EUR 7118,83, kā arī tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 355,79, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 6,26, izdevumus par sludinājuma teksta sagatavošanu EUR 3,43 un izdevumus par sludinājuma publicēšanu

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” EUR 31,30, kopā – EUR 7515,61 (septiņi tūkstoši pieci simti piecpadsmit euro, 61 euro cents).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,72 (seši euro, 72

euro centi).

/pers. A/ ir tiesības spriedumu izpildīt labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu

administrācija, NMR90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Maksājumus apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Tiesnese S.Beļajeva