Supreme Court quashes sentence for recidivism error and remands case for retrial.

Lietas Nr. 11096025712

Lietas arhīva Nr. SKK-J-0579-14

LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 10.jūlijā

Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Freibergs,

tiesnesis V.Čiževskis,

tiesnese E.Vernuša

izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa iesniegto

protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu un

konstatēja

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu

/G.K./, /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1

gadu un ar policijas kontroli uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts sods, kas noteiktsar Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu, un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem un policijas

kontrole uz 1 gadu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš 2012.gada

30.janvārī, pielietojot vardarbību, nolaupīja svešu kustamu mantu (laupīšana).

Spriedums apelācijas un kasācijas kārtībā nav pārsūdzēts un stājies spēkā 2013.gada 13.jūlijā.

Par šo spriedumu protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā iesniedza Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta

virsprokurors A.Kalniņš, kurš lūdz protestu izskatīt rakstveida procesā, grozīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija

spriedumu un atcelt to daļā par galīgā soda noteikšanu /G.K./ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Protestā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu /G.K./ atzīts par vainīgu un sodīts pēc

Krimināllikuma 310.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu

noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija

spriedumu un izpildīts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 11.februāra lēmumu, un galīgais sods noteikts

brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedums stājies likumīgā spēkā

2013.gada 28.maijā.

Augstākajā tiesā ir iesniegts protests Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā ar lūgumu grozīt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu, atceļot to daļā par galīgā soda noteikšanu /G.K./ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, jo ir konstatēts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādītais Krimināllikuma pārkāpums, proti, Krimināllikuma 50.panta

piektās daļas nepareiza piemērošana.

Protesta iesniedzējs uzskata, ka arī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pieļāva Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā

norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, proti, nepareizi piemēroja Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, kas noveda pie notiesātās

personas – /G.K./ – stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanas.

Augstākajā tiesā iesniegti Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora A.Kalniņa protesta papildinājumi ar

lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu daļā par /G.K./ konstatēto atbildību pastiprinošo

apstākli – noziedzīga nodarījuma recidīvu, kā arī daļā par /G.K./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas un

atceltajās daļās lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai.

Protesta papildinājumos norādīts, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa par /G.K./ atbildību pastiprinošu apstākli atzina to, ka

noziedzīgs nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu (Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkts).

Inkriminēto noziedzīgo nodarījumu /G.K./ izdarīja 2012.gada 30.janvārī, tas ir, pirms Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

2012.gada 14.jūnija, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada

17.maija spriedumu taisīšanas, tādējādi noziedzīgais nodarījums neveido noziedzīga nodarījuma recidīvu. Rīgas pilsētas Kurzemes

rajona tiesas spriedums daļā par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētā atbildību pastiprinošā apstākļa

konstatēšanu, kā arī daļā par noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas, nav tiesisks un pamatots Kriminālprocesa

likuma 511., 512.panta izpratnē, jo taisīts, neievērojot Krimināllikuma 27.pantā un 46.panta trešajā daļā noteikto.

Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedums atceļams daļā par /G.K./ noteikto sodu

pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas un galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. Atceltajās daļās lieta

nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pārējā daļā spriedums atstājams negrozīts.

Kasācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemēroja Krimināllikuma Vispārīgās daļas pantu un tādējādi

pieļāva Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, kas ir pamats tiesas sprieduma atcelšanai

norādītajā daļā.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, nosakot /G.K./ sodu, konstatēja divus apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus – saskaņā

ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu.

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā norādīts, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt to, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 27.pantu noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs

personas notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai nav dzēsta likumā

noteiktajā kārtībā (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā).

Noziedzīgu nodarījumu recidīvs ir tad, ja persona, kurai tiesa vai prokurors nosaka sodu, jau pirms tam ir vismaz vienu reizi tiesāta par

jebkuru agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta (skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre,

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs, Vispārīgā daļa, 1.grāmata, 2007.gads, Rīga, Firma „AFS”, 171.lpp.).

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu atzīts, ka /G.K./ noziedzīgu nodarījumu izdarījis 2012.gada

30.janvārī, bet agrāk sodīts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 14.jūnija spriedumu, kā arī ar Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 18.marta spriedumu un ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 17.maija spriedumu.

Spriedumā nav norādīts, ka 2012.gada 30.janvārī /G.K./ jau pirms tam būtu notiesāts par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Augstākā tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa kļūdaini atzina par /G.K./ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīga nodarījuma

recidīvu.

2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmuma

par sodu piemērošanas praksi 15.punktā norādīts, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai

salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesas noteiktais sods nav atzīstams par tiesisku un pamatotu, atbilstošu Krimināllikuma 35.,

46.panta nosacījumiem.

Tā kā spriedums tiek atcelts daļā par /G.K./ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas, tas atceļams arī daļā par

viņam noteikto galīgo sodu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 669.pantam gadījumā, ja Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tā var

atlikt vai apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.

Augstākā tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija sprieduma izpilde ir apturama līdz

lietas jaunai izskatīšanai.

/G.K./ sodīts šajā lietā ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un ar policijas kontroli uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem un policijas kontrole uz 1 gadu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestā norādīts, ka /G.K./ nepamatoti piemēroti Krimināllikuma

50.panta piektās daļas nosacījumi.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu noteikts /G.K./ soda izciešanas termiņu skaitīt no 2013.gada

2.jūlija, kas uz lietas izskatīšanas dienu ir vairāk par 1 gadu.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587., 662., 669., 670., 672.pantu, Augstākā tiesa

nolēma

Atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumu daļā par soda noteikšanu /G.K./ pēc Krimināllikuma

176.panta pirmās daļas, daļā par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un Krimināllikuma 52.panta

noteikumu piemērošanu.

Atceltajās daļās lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Apturēt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 2.jūlija sprieduma izpildi līdz lietas jaunai izskatīšanai.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A.Freibergs

Tiesnesis V.Čiževskis

Tiesnese E.Vernuša