Court finds defendant guilty of copyright infringement for playing music commercially without a license and imposes a fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0042-19/17

ECLI:LV:RVPT:2019:0109.130097018.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 9.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Paļuļinu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,

attiecībā pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību SIA „/nosaukums/’’, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Aprakstošā daļa

2018.gada 6.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk - VP RRP RTI KPN)

inspektors J.Podiņš-Pods sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 372778 (turpmāk – Protokols), attiecībā pret Sabiedrību ar ierobežotu

atbildību (turpmāk - SIA) „/nosaukums/’’ (turpmāk - Sabiedrība). Protokolā norādīts, ka 2018.gada 4.septembrī plkst.10.50 /adrese/, tika konstatēts,

ka Sabiedrībai piederošajā salonā „/nosaukums/’’ ar portatīvā datora „HP’’ palīdzību tiek atskaņota mūzika (audio plūsma) komerciālos nolūkos, bez

attiecīgās Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas autoru apvienības (turpmāk – AKKA/LAA) licences un bez noslēgta līguma ar

Latvijas izpildītāju un producentu apvienību” (turpmāk - LaIPA), ko apstiprina VP RRP RTI inspektora J.Podiņa-Poda dienesta ziņojums, pārbaudes

akts, administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokols, /pers. A/ paskaidrojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 155. 8panta par

autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana, saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu, ir pakļauta tiesai.

Sabiedrības pārstāvis uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2019.gada 3.janvārī neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Sabiedrībai par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1 panta nosacījumus. Sabiedrības pārstāvis uz

lietas izskatīšanu neieradās, kā arī nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, secināms, ka Sabiedrība nevēlas izmantot savas tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt tās pārstāvja piedalīšanās.

Motīvu daļa

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka Sabiedrības darbībā ir saskatāms Latvijas APK 155. 8pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāvs, kas pierādīts ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:

Protokolā fiksēto;

J.Podiņa-Poda ziņojumā norādīto, ka 2018.gada 4.septembrī reida laikā kopā ar VP RRP RTI KPN inspektoru A.Augustānu veica preventīvos

pasākumus apkalpojamajā teritorijā par autortiesību un blakustiesību noteikumu ievērošanu. Plkst.10.50 /adrese/pārbaudīja Sabiedrības struktūrvienību

„/nosaukums/’’. Konstatēja, ka salona klientu apkalpošanas zālē tiek atskaņota mūzika, bet salona darbiniece /pers. A/ nevarēja uzrādīt AKKA/LAA

licenci un LaIPA atļauju;

2018.gada 4.septembra pārbaudes aktā /adrese/ konstatēto, ka salonā /adrese/ Sabiedrības salonā „/nosaukums/’’ tika veikta mūzikas

atskaņošana bez licencēm, saimnieciskās darbības vietā;

2018.gada 4.septembra administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolā norādīto, ka tiek apskatītas Sabiedrības telpas /adrese/. Ienākot

telpās dzirdama mūzika (audio plūsma). Audio plūsma tiek atskaņota izmantojot portatīvo datoru „HP’’ un tajā esošos audio failus;

/pers. A/ paskaidrojumā norādīto, ka strādā Sabiedrības salonā „/nosaukums/’’ par administratori /adrese/. Minētajā salonā darba laikā atskaņo

mūziku (audio plūsmu). Par to, ka saistībā ar publiskas audio plūsmas atskaņošanu nepieciešams izņemt attiecīgās atļaujas nav informēta, kā arī,

uzņēmuma vadītāja /pers. B/ nav par to teikusi. Nepieciešamās atļaujas šobrīd salonā uz vietas nav, kā arī nezina vai vispār tādas ir izņemtas;

Lietā atrodas /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2017.gada 19.septembrī pārņēma Sabiedrību. Sakarā ar 2018.gada 4.septembri, kad

policijas darbinieki minētā uzņēmuma struktūrvienībā konstatēja faktu, ka /adrese/, salonā „/nosaukums/’’ bez licences tika publiski atskaņota mūzika, var

uzrādīt LaIPA apliecību Nr.PO-2018/6973-P par publiskā izpildījuma atļauju izmantot fonogrammas, atskaņot tās laika periodā no 2018.gada 10.marta

līdz 2018.gada 31.decembrim. Sakarā ar minēto faktu radās neskaidrības un centās sazināties elektroniski ar LaIPA, bet uz /pers. B/ e-pastiem netika

sniegtas atbildes. Ja lēmumā konstatēs /pers. B/ vainu, gatava sadarboties un novērst visus trūkumus.

Lietas materiāliem pievienota 2018.gada 11.septembra LaIPA apliecības Nr.PO-2018/6973-P kopija, kas izsniegta Sabiedrībai, no kuras

redzams, ka Sabiedrība ir samaksājusi atlīdzību izpildītajiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu atskaņošanu sabiedriskā vietā un par no

komerciālām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu par laika periodu no 2018.gada 10.marta līdz 2018.gada 31.decembrim. Savukārt, kā

redzams no minētās apliecības, tā izsniegta 2018.gada 11.septembrī, līdz ar ko secināms, ka tā saņemta tikai pēc tam, kad jau tika veikta pārbaude

Sabiedrības salonā, bet pārbaudes laikā 2018.gada 4.septembrī Sabiedrība nebija veikusi samaksu LaIPA par mūzikas atskaņošanu.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3.panta otrās daļas 1. un 7.punkts nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības

tikai kolektīvi pārvalda attiecībā uz publisku izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās un

komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3.panta trešā daļa nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz šā panta otrajā daļā

norādīto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu vienlaikus var veikt tikai viena katras autortiesību un blakustiesību subjektu grupas izveidota

kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

Autortiesību likuma 47.panta pirmā daļa nosaka, ka blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju

tiesības. Panta otrā daļa nosaka, ka blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Panta trešā daļa nosaka, ka šajā

nodaļā noteikto tiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki. Panta

desmitā daļa nosaka, ka attiecībā uz blakustiesību objektu izmantošanu piemērojami šā likuma 40.—45.panta noteikumi. Panta vienpadsmitā daļa

nosaka, ka blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas

veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja,

izņemot likumā noteiktos gadījumus. Panta otrā daļa nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā. Panta

trešā daļa nosaka, ka darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 52.panta pirmo daļu, izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos

nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, publiskošanu, publisko izpildījumu, no komerciālos nolūkos publicētām

fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu, retranslāciju pa kabeļiem un citus publiskošanas veidus. Par komerciālos nolūkos publicētām

fonogrammām uzskatāmas arī tādas fonogrammas, kuras ir likumīgi padarītas pieejamas sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tām var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Saskaņā ar minētā panta otro daļu dokumentam, kas apliecina šā panta pirmajā daļā

paredzēto tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja komerciālos nolūkos publicēto fonogrammu izmantošanas brīdī.

Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā ir noteikts, ka par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru

aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā, autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to

publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas; šā likuma 34., 35., 52. un

62.3 pantā paredzētās atlīdzības nesamaksāšana.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad Sabiedrības salonā Protokolā norādītajā laikā tika atskaņota mūzika publiskā izpildījumā, nesaņemot LaIPA

licenci, kas izsniegta tikai 2018.gada 11.septembrī, Sabiedrība nav iesniegusi pierādījumus, ka bija iegādāta AKKA/LAA licence likumā noteiktajā

kārtībā, līdz ar ko, tās darbībā ir saskatāmi autortiesību un blakustiesību noteikumu pārkāpumi un Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

kas paredzēts Latvijas APK 155.8pantā ir pierādīta.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.

Rezolutīvā daļa

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 14. 1, 22.-24., 26., 32.- 34., 155.8, 213., 243.-

244., 268.1, 274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un

nosprieda

SIA „/nosaukums/’’, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. 8pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 50 EUR (piecdesmit euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta

Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru –

130097018).

Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 9.janvārī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Millere

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese I.Millere

Rīgā, 09.01.2019.