Court dismissed asylum claim due to lack of individualized risk despite general violence in Iraq. Dismissed

Lietas arhīva Nr. A42-01219-22/4

ECLI:LV:ADRJRIT:2022:0209.A420121922.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2022.gada 9.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Biksiniece-Martinova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru pieteicējam tiktu piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/, Irākas Republikas (turpmāk – Irāka) pilsonis, 2021.gada 5.augustā, nelikumīgi šķērsojot robežu, ieceļoja Latvijas Republikā

no Baltkrievijas Republikas un 2021.gada 9.augustā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Pieteicēja iesniegumā, sākotnējās aptaujas anketā un personiskajā intervijā norādīti turpmāk minētie argumenti bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanai.

[1.1] Pieteicēja dzīvībai Irākā draud briesmas, viņu draud nogalināt bruņoto kaujinieku grupas.

[1.2] Irākā notiek intensīvs karš par varu. Pieteicējam ir bail tikt nogalinātam vienkārši ejot pa ielu vai arī tādēļ, ka viņš nevēlas iestāties nevienā

partijā.

[1.3] Dzīve Irākā kļuva īpaši bīstama 2019.gadā, kad visā Irākas teritorijā izplatījās protesti un demonstrācijas, kuras apmeklējis arī pieteicējs. Viņš

arī palīdzēja demonstrantiem – cēla teltis, palīdzēja ievainotajiem, apgādāja ar ēdieniem.

[1.4] 2019.gada beigās pieteicējs saņēma draudu vēstuli, kurā bija norādīts, ka piedalīties demonstrācijās ir aizliegts, pretējā gadījumā viņš tiks

nogalināts. Šo vēstuli atsūtīja bruņotais grupējums, kurš strādā partijas Popular Mobilization Forces interesēs. Tomēr pieteicējs turpināja piedalīties

demonstrācijās.

[1.5] 2019.gadā demonstrācijas kļuva vardarbīgas. Arī pieteicējs tika ievainots. Viņam demonstrācijas laikā iesita ar nūju pa galvu, pēc kā 10 dienas

pavadīja slimnīcā.

[1.6] Lai pasargātu ģimeni, pieteicēja tēvs izlēma pārcelties no Bagdādes uz Erbilu, taču arī tur viņu sākuši meklēt kaujinieki. Tālāk ģimene pārcēlās uz

Suleimaniju, kur uzturējās līdz pieteicēja brālis noorganizēja izceļošanu no Irākas.

[2] Ar 2021.gada 13.decembra lēmumu Nr.669/PLN/2021 Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde) atteica pieteicējam piešķirt

bēgļa un alternatīvo statusu. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Pieteicēja sniegtā informācijā ir pretrunas , tai trūkst loģiskas konsekvences un nepieciešamas detalizācijas. Piemēram, sākotnējās intervijas

laikā pieteicējs norādīja, ka viņam tika draudēts sakarā ar to, ka viņš neplānoja iesaistīties kādā partijā, bet citās patvēruma lietas izskatīšanas stadijās

pieteicējs šos draudus nepieminēja. Vienlaikus, pieteicējs nav sniedzis pietiekami detalizētu informāciju par viņa iesaisti demonstrācijās. Tāpat maz ticams,

ka personas no Bagdādes varētu tikt meklētas Kurdistānas reģionā. Līdz ar to pieteicēja sniegtā informācija par viņa individuālo situāciju kopumā vērtējama

kritiski un ir pamats apšaubīt pieteicēja norādīto apdraudējumu Irākā.

[2.2] Pieteicēja bailēm atgriezties Irākā ir drīzāk subjektīvs raksturs, un tās vairāk liecina par viņa kopējo nedrošības sajūtu, nevis par reālu

apdraudējumu.

[2.3] Lai arī Bagdādē ir novērojami atsevišķi drošības incidenti, vardarbība nesasniedz tādu izplatības pakāpi, lai uzskatītu, ka pastāv smagi un

individuāli draudi civiliedzīvotāju dzīvībai.

[3] Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, apsvērumus nenorādot. Pārvalde rakstveida

paskaidrojumā pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto argumentāciju.

[4] Saskaņā ar Patvēruma likuma 49.panta otro daļu tiesa izskata administratīvo lietu rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka

tajos esošie pierādījumi un procesa dalībnieku paskaidrojumi ir pietiekami, lai lietu izskatītu rakstveida procesā. Tāpat lietas izskatīšanas laikā pieteicējam

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 204.panta otro daļu tika nodrošinātas tiesības iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai

lūgumus, kā arī pierādījumus (lietas 2.lapa).

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi pieteicēja pieteikumu, tā papildinājumus, pārvaldes paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir

noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Patvēruma likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no

vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras

valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas

agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi.

Patvēruma likuma 38.panta pirmā daļa paredz, ka par vajāšanu atzīstamas darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu

smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu, kā arī vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā

panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā. Šā likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka pārvaldes amatpersona, izvērtējot

vajāšanas iemeslus, ņem vērā patvēruma meklētāja politiskos uzskatus vai viedokli par šā likuma 42.pantā minētajiem iespējamiem vajātājiem un viņu

politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar savu viedokli.

Patvēruma likuma 32.pants nosaka, ka katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli, objektīvi un taisnīgi, izmantojot precīzu un

aktualizētu informāciju no dažādiem avotiem, piemēram, no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) augstā

komisāra bēgļu lietās, un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām, par vispārējo situāciju patvēruma meklētāja izcelsmes valstī un, ja nepieciešams, valstīs,

caur kurām tas devies (pirmā daļa). Savukārt uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai uz pamatotu iespējamību, ka viņš var ciest smagu

kaitējumu, norāda fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir

pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var atkārtoties (piektā daļa).

Lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām.

Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg, kā arī jāvērtē pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamība (UN

High Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December 2004,

http://www.unhcr.org/refworld/docid/4551c0374.html).

Atbilstoši Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izdotajam pētījumam „Pierādījumu un uzticamības novērtējums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas

kontekstā” (pieejams: https://www.easo.europa.eu/sites/default/files/EASO%20Evidence%20and%20Credibility%20Assesment_JA_EN_0.pdf) par

uzticamības vērtējuma kritērijiem var būt: iekšējā un ārējā konsekvence, pietiekama detalizācijas pakāpe, ticamība (minētā pētījuma 4.5. sadaļa). Ar iekšējo

konsekvenci jāsaprot patvēruma meklētāja sniegto faktu kopējā saturiskā saskaņotība un vienotība. Ārējā konsekvence savukārt nozīmē patvēruma

meklētāja stāstītā atbilstību vispārīgi zināmajai informācijai, tostarp izcelsmes valsts informācijai un citiem lietā esošajiem pierādījumiem.

[7] Savu lūgumu par patvēruma piešķiršanu pieteicējs pamatoja dalību protestu kustībā un politiski motivētu vajāšanu. Lai izvērtētu pieteicēja sniegto

paskaidrojumu ārējo konsekvenci, tiesa iepazinās ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras 2022.gada janvārī publicēto ziņojumu par Irākā vajāšanai

pakļautajām grupām, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2020.gada oktobrī publicēto ziņojumu par protestu kustību un protestētāju stāvokli Irākā, kā arī ar

pārsūdzētajā lēmumā izmantotajiem informācijas avotiem saistībā ar politisko opozicionāru vajāšanu Irākā (plašāk: Iraq – Targeting of Individuals

(January 2022), pieejams:

https://coi.euaa.europa.eu/administration/easo/PLib/2022_01_EUAA_COI_Report_Iraq_Targeting_of_individuals.pdf; Iraq - The protest

movement and treatment of protesters (October 2020), pieejams:

https://coi.easo.europa.eu/administration/easo/PLib/10_2020_EASO_COI_Report_Iraq_The_protest_movement_and_treatment_of_protesters.pdf

, šie un turpmāk minētie tīmeklī pieejamie informācijas avoti aplūkoti šā lietas izskatīšanas dienā 2022. gada 8.februārī).

Atbilstoši minētajā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ziņojumā sniegtajai informācijai Irākā jau ilgu laiku regulāri ir notikuši politiski protesti. Protesti

2012.un 2013.gadā notika pārsvarā sunnītu apdzīvotajās teritorijās. Protestētāji vainoja valdību sunnītu diskriminēšanā un atstumšanā. Bagdādē un šiītu

apdzīvotajās provincēs Irākas dienvidos kopš 2011.gada notiek protesti, kas bieži vien tiek vērsti pret korupciju, kā arī iespēju un pakalpojumu trūkumu

(sk. EASO 2020.gada ziņojuma 11. lpp.).

2019.gada 1.oktobrī protesti Bagdādē un vairākās citās provincēs iezīmēja pēdējā laika lielākās masu protesta kustības Irākā sākumu.

Demonstrācijas tiek uzskatītas kā vienas un tās pašas protesta kustības daļa. Lai gan tās tiek rīkotas bez organizētas vadības, tās vieno līdzīgas prasības,

taktika un dalībnieku demogrāfiskais stāvoklis.

2019.gadā uzsāktais protestu vilnis guva plašu atbalstu profesionālo apvienību un akadēmiskajās aprindās, protestu kustība izplatījās visā Irākas

teritorijā. Protestētāju apspiešanai un žurnālistu apklusināšanai valdības spēki pielietoja vardarbīgas metodes, piemēram, asaru gāzi, gumijas lodes un

sprāgstvielas, nogalinot daudzus demonstrantus. Saskaņā ar statistikas datiem kopumā vairāk nekā 1035 protestētāju ir gājuši bojā, savukārt vairāk nekā

26 300 guvuši dažādu pakāpju ievainojumus. Tāpat publiski pieejamā informācijas liecina par politisko aktīvistu, opozicionāru un žurnālistu pazušanu. Kopš

2020.gada ir pieaudzis arī valdību kritizējošo aktīvistu, galvenokārt žurnālistu, akadēmiskā personāla un juristu slepkavību un arestu skaits (Free Speech

Under Threat in Iraq, pieejams: https://timep.org/commentary/analysis/free-speech-under-threat-in-iraq/ ).

Saskaņā ar visaktuālāko Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras 2022.gada janvārī publicēto ziņojumu 2020.gadā vardarbība pret civiliedzīvotājiem

Irākā ievērojami pieauga, jo pieauga uzbrukumu aktīvistiem, kas piedalījās 2019.gada protestos, skaits. Pēc 2019.gada oktobra protestu beigām

vardarbību pret aktīvistiem nomainīja mērķtiecīgas slepkavības, kas bija vērstas pret mītiņu organizatoriem. Viena no galvenajām un neizpildītajām

protestētāju prasībām bija taisnīgums un atbildība pret protestētājiem un aktīvistiem, kas tika nogalināti. ANO Drošības padome 2021.gada maijā ziņoja, ka

aktīvisti un protestētāji joprojām saskaras ar vardarbību, iebiedēšanu un aizskārumiem. Tāpat 2021.gada februārī ANO ģenerālsekretārs izteica bažas par

Irākā notiekošo nesodāmību, jo īpaši attiecībā uz protestētāju un aktīvistu nolaupīšanu, spīdzināšanu un mērķtiecīgu nogalināšanu (sk. EUAA 2022.gada

ziņojuma 30.lpp.).

2021.gada maijā tika ziņots par Bagdādē un Irākas dienvidos notikušiem uzbrukumiem aktīvistiem un žurnālistiem, šie uzbrukumi izraisīja trauksmi

protesta kustībā iesaistīto aktīvistu starpā. Minētajos uzbrukumos tika vainoti Irākas bruņoti grupējumi, kuru mērķis bija sodīt un saukt pie atbildības tos

pilsoņus, kuri uzdrīkstas kritizēt Irākas politisko sistēmu. Šie bruņotie grupējumi tika raksturoti kā ļoti spēcīgi un faktiski darbojās ārpus valdības. Ievērojot

minēto, cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch cilvēktiesību situāciju Irākā atzina par kritisku. Kopumā slepkavības, cilvēku

nolaupīšana un citi vardarbības veidi, kas bija vērsti pret labi zināmiem aktīvistiem un valdības kritiķiem bija izplatīti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā.

Minēto notikumu iespaidā daudzi irākieši, kuriem bija nozīmīga loma protestu rīkošanā un kuri bija gatavi piedalīties jaunā politiskā kustībā Irākā, vai nu

baiļu dēļ bija spiesti pamest savas mājas, vai arī pārstāja protestēt (sk. turpat 34 lpp.).

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka pieteicēja norādītais par valdību kritizējošo protestētāju vajāšanu Irākā atbilst izcelsmes valsts informācijas avotos

norādītajai informācijai.

[8] Fakts, ka personas politiskie uzskati atšķiras no valdības uzskatiem, pats par sevi vēl nav iemesls, lai pieprasītu bēgļa statusu, personai jāpierāda,

ka viņam šādu uzskatu dēļ ir bail no vajāšanas. Tādā gadījumā personai vajadzētu būt tādiem uzskatiem, kas nav pieņemami valdībai, jo tie kritizētu tās

politiku un metodes. Tas nozīmētu, ka personas uzskati kļuvuši zināmi varas iestādēm vai arī tās šādus uzskatus viņam piedēvē (ANO Augstā komisāra

bēgļu jautājumos rokasgrāmatas „Bēgļa statusa piešķiršanas procedūra un kritēriji” 80. un 82.punkts, pieejama:

https://www.unhcr.org/4d93528a9.pdf). Lai noskaidrotu, vai pieteicēja bailes no vajāšanas politisko uzskatu dēļ ir objektīvi pamatotas, tiesai ir jāvērtē

pieteicēja individuālais gadījums, tas, vai pieteicējs ir paudis savus politiskos uzskats un vai viņš varēja kļūt pat bruņoto grupējumu vajāšanas mērķi.

Izvērtējot pieteicēja sniegto faktu kopējo saturisko saskaņotību un vienotību (iekšējo konsekvenci), tiesa norāda turpmāk minēto.

Savā iesniegumā par patvēruma piešķiršanu pieteicējs norādīja, ka Irākā viņa dzīvībai draud briesmas, jo viņu draud nogalināt Irākas policijai

pakļautie grupējumi (lietas 51.lapa). Sākotnējā intervijā, lūgts precizēt patvēruma motīvus, pieteicējs norādīja, ka Irākā notiek intensīvs karš par varu,

2019.gadā pieteicējs mītiņa laikā tika ievainots, kā arī saņēma draudus, ka tiks nogalināts, ja neiestāsies partijā (lietas 62.lapa). Personiskajā intervijā

pieteicējs stāstīja par savu dalību 2019.gadā Irākā notikušajos protestos, kuru laikā viņš sniedza palīdzību protestētajiem: cēla teltis, piedalījās ēdināšanā.

Demonstrācijas laikā pieteicējs saņēma sitienu pa galvu un pēc gūtajām traumām viņam nācās 10 dienas pavadīt slimnīcā. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas

pieteicējs atgriezās mājās pie tēva un pēc tam ģimene bija spiesta vairakkārt pārcelties un slēpties līdz pieteicējs ar brāli nokārtoja nepieciešamas

formalitātes uz aizbrauca no Irākas (lietas 39.–41.lapa).

Tiesa pievienojas pārsūdzētajā lēmumā izteiktam pārvaldes viedoklim par to, ka pieteicēja sniegtā informācija ir vispārīga un nekonkrēta, turklāt

pieteicēja stāstam trūkst loģiskas konsekvences. Pieteicējs atgalvoja, ka viņu draudēja nogalināt, ja viņš neiestāsies partijā, bet nevarēja precizēt, kurā tieši

partijā viņām būtu jāiesaistās. Tāpat tiesa piekrīt pārvaldes argumentam, ka, stāstot par dalību protestos, pieteicējs vairakkārt norādīja, ka palīdzēja

demonstrantiem, vienlaikus nesniedzot informāciju, kas norādītu uz viņa paša aktīvo iesaisti poliskajos procesos. Tāpat tiesu nepārliecina pieteicēja stāstītais

par to, ka viņš un saņēmis draudu vēstuli un viņa ģimene bija spiesta vairakkārt pārcelties, jo pieteicēju esot sākuši meklēt milicijas pārstāvji. Kā jau tas tika

norādīts, pieteicēja sniegtā informācija neļauj secināt ne to, ka viņš ir bijis politiski aktīvs, ne arī to, ka Irākas varas iestādēm, vai bruņotiem grupējumiem

būtu bijis pamats vērsties pret pieteicēju. Piemēram, atbildot uz intervētāja precizējošo jautājumu par pārmaiņām, kuras, pieteicēja ieskatā, būtu

nepieciešamas, lai situācija Irākā uzlabotos, pieteicējs norādīja uz nepieciešamību, lai viņus vada izglītota persona, kura zina, ko dara, nevis tādi, kā šobrīd,

kuru dēļ ir radusies krīze un korupcija (lietas 40.lapa). Minētie apgalvojumi neliecina par pieteicēja padziļinātām zināšanām Irākas politiskajos procesos,

vai arī par pieteicēja iesaisti politiskajā kustībā ar mērķi panākt konkrētos politisko mērķus.

Ievērojot minēto un izvērtējot pieteicēja politiskās aktivitātes, tiesa konstatē, ka pieteicējs nav bijis nevienas partijas biedrs, vai aktīvs opozīcijas

kustības atbalstītājs, līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt pieteicēja bailes no politiski motivētas vajāšanas Irākā par objektīvi pamatotām.

[9] Tiesa atzīst, ka pieteicēja lietas faktiskie apstākli liecina nevis par centieniem paglābties no vajāšanas Irākā, bet par ekonomiski motivēto

migrāciju. Pieteicējs atzina, ka Eiropas Savienības robežas šķērsošana notika organizēti, to organizēja Irākas tūrisma firma. Tāpat pieteicējs sākotnējā

intervijā norādīja, ka jau 2015.gadā devās uz Somiju lūgt patvērumu, bet tas tika atteikts. Personiskajā intervijā pieteicējs precizēja, pirmajā reizē no Irākas

izceļoja 2014.decembrī uz Turciju, no kurienes cauri Grieķijai, Maķedonijai vai Serbijai un Vācijai nokļuva Somijā. Kad patvērums Somijā tika atteikts,

pieteicējs devās uz Vāciju un Franciju, bet arī tur viņa patvēruma iesniegumi netika izskatīti, pieteicēju nogādāja atpakaļ Somijā un 2018.gadā deportēja uz

Irāku. Pēc atgriešanas Irākā pieteicējs esot nodarbojies ar biškopību.

Tiesa secina, ka pieteicējs jau ilgstoši centies nokļūt un palikt Eiropas Savienībā, tomēr nevar konstatēt, ka šī viņa vēlme būtu saistīta ar Irākā

piedzīvoto vajāšanu.

[10] Ievērojot minēto, pieteicēja apgalvojumi par viņa politiski motivētu vajāšanu Irākā nevar tikt atzīti par objektīvi pamatotiem. Pēc pieteicēja

dažādās patvēruma lietas izskatīšanas stadijās sniegto paskaidrojumu izvērtēšanas, tiesai nav pamata secināt, ka pieteicējs Irākā varētu tikt pakļauts

vajāšanai Patvēruma likuma izpratnē. Tādējādi pieteikums daļā par bēgļa statusa piešķiršanu ir noraidāms.

[11] Pieteicējs ir arī lūdzis piešķirt alternatīvo statusu. Līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 40.panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar

piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 46.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc

atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Patvēruma likuma 41.pants paredz, ka smags kaitējums šā likuma izpratnē ir: 1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā

izpilde; 2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3) smagi un

individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

[12] Tiesa, izvērtējusi priekšnoteikumus bēgļa statusa piešķiršanai pieteicējam, jau secināja, ka pieteicēja sniegta informācija saistībā ar nāves

draudiem nav objektīvi pamatota un līdz ar to arī nav ticama. Balstoties uz tiem pašiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pēc

atgriešanās savā valstī varētu tikt pakļauts nāves sodam, spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodīšanai.

[13] Izvērtējot, vai pastāv smags kaitējums Patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē, tiesa vērtē, vai situācija Irākā ir tāda, lai atzītu, ka pastāv

smagi un individuāli draudi pieteicēja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Administratīvā rajona tiesa pēdējo mēnešu laikā līdzīgās lietās vērtēja drošības situāciju Irākā un secināja, ka neskatoties uz atsevišķiem drošības

incidentiem, situāciju Irākā nav pamata vērtēt kā visaptverošu plaši izplatītas vardarbības stāvokļa situāciju. Tiesa attiecīgajās lietās balstījās uz starptautisko

cilvēktiesību organizāciju un nevalstisko organizāciju ziņojumos pieejamo informāciju (Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 19.janvāra spriedums

lietā Nr.A420289921, 2021.gada 22.decembra spriedums lietā Nr.A420280021, 2021.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420279321,

2021.gada 16.decembra spriedums lietā Nr. A420274121, 2021.gada 8.decembra spriedums lietā Nr. A420262421, , 2021.gada 3.decembra

spriedumus lietā Nr. A420270021, 2021.gada 26.novembra spriedums lietā Nr. A420242321 un 2021.gada 15.novembra spriedums lietā

Nr. A420245121). Tiesa uzskata, ka minētajos spriedumos iekļautie secinājumi par drošības situāciju Irākā ir aktuāli arī šajā lietā.

[14] Tiesa ņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas atziņas Elgafaji lietā (2009. gada 17. februāra spriedums lietā C-465/07), kurā šī tiesa

analizēja plaši izplatītas vardarbības stāvokļa ietekmi uz patvēruma meklētāja individuālo situāciju. Lai izvērtētu, cik ļoti šis plaši izplatītas vardarbības

stāvoklis ir attiecināms uz konkrēto patvēruma meklētāju, ir jāņem vērā gan plaši izplatītas vardarbības ģeogrāfiskais mērogs, gan arī nopietnas norādes par

to, ka pastāv reāls risks, ka konkrēts patvēruma meklētājs var tikt pakļauts smaga kaitējuma draudiem (minētā sprieduma 35., 39. un 40. punkts).

Izskatāmajā gadījumā tiesa nevar konstatēt tādus pieteicēja individuālos apstākļus, kuru dēļ attiecībā uz pieteicēju būtu redzams pastiprināts risks tikt

pakļautam Irākā konstatētajiem atsevišķiem drošības incidentiem. Pieteicējs ir jauns vīrietis darbspējīgā vecumā. Līdz ar to pieteicējam nebūtu šķēršļu

uzturēties drošības incidentu neskartajā Irākas teritorijā.

Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesai nav pamata secināt, ka pieteicējam, pēc atgriešanas Irākā, pastāvētu smagi un individuāli draudi dzīvībai vai

veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ.

[15] Iepriekš minēto iemeslu dēļ tiesa nekonstatē pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai pieteicējam. Līdz ar to pieteikums arī šajā daļā ir noraidāms.

[16] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa nekonstatē priekšnoteikumus pieteicēja prasītā administratīvā akta izdošanai, atzīst pārsūdzēto lēmumu

par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.–251. pantu un Patvēruma likuma 49. panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas

Republikā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese L.Biksiniece-Martinova