Court dismisses defendant's defenses and orders payment of principal debt, interest, and court costs in a small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defenses and ordered payment of the principal debt, accrued interest, and court costs in favor of the plaintiff. The plaintiff successfully proved the existence of the debt and the defendant failed to provide evidence of repayment. Consequently, the court ruled that the plaintiff is entitled to the full claimed amounts plus future interest until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. panti; When a creditor proves the existence of a debt and the debtor fails to rebut this with evidence of performance, the court must order payment of the principal, interest, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr.C28340314
SP RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2014.gada 10.decembrī, Krāslavā
Krāslavas rajona tiesas
tiesnese G.Kusiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 29.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk tekstā – SIA „Julianus Inkasso Latvija”) vērsās tiesā ar
maza apmēra prasību pret /pers. C/ par galvenā parāda 457,81 euro, likumisko kavējuma procentu 220,37 euro piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka uz
atbildētājas iesnieguma pamata starp /pers. C/ un AS „Parex banka” (pēc 2010.gada 1.augusta uzņēmumu pārejas līguma AS „Citadele banka”) tika noslēgts
Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr.898925 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem
bankas pakalpojumiem. Atbildētāja, iesniedzot bankā iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī
bankas cenrādi. Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, atbildētājai kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu
datumā (t.i. 15.mēneša datums) bija jāmaksā Minimālā iemaksas summa, kas ir 5% no izmantotā kredītlimita summas plus 100% no kredīta pārtēriņa, ja tāds
ir, kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām. Kreditors savas saistības pēc līguma izpildīja pilnā apjomā, bet
atbildētāja pārkāpa līguma nosacījumus un pielaida maksājuma kavējumu.
2006.gada 8.maijā banka konstatēja, ka atbildētāja neveic augstāk minētos minimālo iemaksas summas maksājumus, nemaksā procentus par kredīta
lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas, tādējādi nepilda līgumu un kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumus. Veicot atbildētājas
kartes konta stāvokļa analīzi, konstatēja, ka 2006.gada 8.maijā izmantotā un neatgrieztā kredīta summa ir 457,81 euro. 2006.gada 8.maijā banka izmantoja ar
līgumu pielīgtās tiesības un vienpusēji atkāpās no līguma. Saskaņā ar 2012.gada 9.jūlija AS „Citadeles banka” un SIA „Julianus Inkasso Latvija” starpā
noslēgto cesijas līgumu Nr.320/12/JD un tam saistošo pielikumu Nr.1, AS „Citadeles Banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, prasītājam ar
tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā. Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī
par labu atbildētājai nolīgto kavējuma procentu vietā aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 procenti gadā, t.i. 0,01644% dienā par katru kavēto
dienu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantiem, lūdz piedzīt no atbildētājas
galveno parādu 457,81 euro, likumiskos nokavējuma procentus 220,37 euro, visus tiesas izdevumus. Lūdz noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.
Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt
tiesas kancelejā.
2014.gada 21.oktobrī tiesnese noteica civillietas skatīšanu rakstveida procesā. Prasītājam un atbildētājai ir paziņots datums, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Prasītājs nav pieteicis noraidījumu.
Atbildētāja /pers.C/nav iesniegusi paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē, nav pieteikusi noraidījumu.
Atbildētāja tiesas nosūtītos dokumentus pēc deklarētās dzīves vietas adreses nav saņēmusi, jo pasta sūtījumi tika atgriezti atpakaļ tiesai ar norādi, ka adresāts
pēc norādītās adreses nebija sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījumu glabāšanas laiks. Tiesa secina, ka atbildētājas
paskaidrojumu neiesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētājas gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts,
ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc
papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai
tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Pie šādiem apstākļiem ir pamats
uzskatīt, ka atbildētāja labprātīgi ir atteikusies no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt
paskaidrojumus par prasītāja tiesā iesniegto prasību.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Kā redzams no lietas materiāliem – pamatojoties uz atbildētājas 2005.gada 23.novembra pieteikumu, AS „Parex banka” un atbildētāja /pers. C/
noslēdza Pakalpojuma līgumu ar klienta identifikācijas numuru Nr.898925 par maksājumu kartes Visa Electron izsniegšanu un konta atvēršanu, tās
apkalpošanas nodrošināšanu un citiem ar kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem, ar kuru atbildētājai tika piešķirts kredītlimits Ls 300 apmērā.
Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs apņēmās izsniegt atbildētājai kredītkarti un nodrošināt atbildētāju ar bankas apstiprinātu kredītlimitu, savukārt atbildētāja
apņēmās atmaksāt prasītājam izsniegto kredītu. Parakstot minēto līgumu, atbildētāja apstiprināja, ka ir iepazinusies ar līguma noteikumiem un cenrādi,
apliecināja, ka piekrīt tiem pilnībā un apņemas ievērot.
2010.gada 1.augustā AS „Parex Banka” saistības nodeva AS „Citadele banka”, saskaņā ar 2010.gada 28.jūlijā starp abām bankām noslēgto
Uzņēmuma pārejas līgumu.
No lietas materiālos esošā Izraksta no 2012.gada 9.jūlija Cesijas līguma Nr.320/12/JD, tā pielikuma Nr.1 redzams, ka AS „Citadele banka” cedēja SIA
„Julianus Inkasso Latvija” atbildētājas /pers. C/ parāda summu 457,81 euro apmērā.
Lietā atrodas 2012.gada 28.decembra Paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju apliecināta kopija, no kuras izriet, ka AS „Citadele banka” ir informējusi
atbildētāju par prasījuma tiesību cesiju.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības
pret atbildētāju, kas izriet no 2005.gada 23.novembra Pakalpojuma līguma ar klienta identifikācijas numuru Nr.898925 par kartes izsniegšanu.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis (Civillikuma
1943.pantu).
Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti
(1765.p.).
Prasītājs lūdz attiecībā uz atbildētāju piemērot likumisko procentu apmēru seši procenti gadā par laika periodu no 2006.gada 8.maija līdz 2014.gada
15.maijam 220,37 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civillikuma 1587., 1943., 1765.pantiem, atbilstoši prasītāja iesniegtajam aprēķinam, no /pers. C/ piedzenams pamatparāds
457,81 euro un likumiskie kavējuma procenti 220,37 euro.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas kopējās parāda summas apmēru, jo atbildētāja nav cēlusi pamatotus iebildumus par prasītāja
norādīto parāda apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam,
kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja ir izpildījusi savas saistības pret prasītāju. Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību
pēc prasījuma.
Tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, kurš nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā
daļā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt
no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda 457,81 euro par laika periodu līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā
noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājam ir jāpiedzen tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, valsts nodeva
101,73 euro, kopā 106,43 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa uzskata, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs
40003717522, pamatparādu 457,81 euro (četri simti piecdesmit septiņi euro 81 cents), likumiskos kavējuma procentus par laika periodu no 2006.gada 8.maija
līdz 2014.gada 15.maijam 220,37 euro (divi simti divdesmit euro 37 centi), tiesas izdevumus 106,43 euro (viens simts seši euro 43 centi), kopā 784,61 euro
(septiņi simti astoņdesmit četri euro 61 cents), maksājumu veicot AS Swedbank norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” tiesības saņemt no /pers. C/ sešus procentus gadā no parāda pamatsummas
457,81 euro par laiku līdz sprieduma izpildei.
Noteikt /pers.C/termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada 10.decembra, Latgales apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Krāslavas rajona tiesā
Tiesnese G.Kusiņa