Court finds defendant guilty of repeated police control rule violations and imposes a 50 euro fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0123-19/13

ECLI:LV:RPPT:2019:0412.168012319.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 12.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese A.Buliņa

ar tiesas sēdes sekretāri L.Zemi,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Ņ.Berezina

2019.gada 20.martā plkst.12.30 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 193906. Protokolā norādīts, ka /pers. A/ ir pārkāpis papildsoda

– policijas kontrole – noteikumus, jo 2019.gada 7.martā plkst.00.20 neatradās savā dzīvesvietā – /adrese/.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 177.panta kā

policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

[2] No lietas materiāliem esošās pavēstu uzziņas redzams, ka 2019.gada 26.martā pārkāpējam nosūtīta tiesas pavēste gan uz protokolā norādīto

dzīvesvietas adresi /adrese A/, gan uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese B/.

[2.1] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir paziņots Latvijas APK paredzētajā kārtībā un termiņā, bet uz lietas izskatīšanu

viņš nav ieradies nezināmu iemeslu dēļ. Administratīvā pārkāpuma lietā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu un iebildumi pret

administratīvā pārkāpuma protokolu nav izteikti. Šādos apstākļos tiesa nolemj lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās, secinot, ka /pers. A/ nevēlas

izmantot savas tiesības piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

M o t īv u da ļa

[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina

administratīvā pārkāpuma, kāds paredzēts Latvijas APK 177.pantā, izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā un

administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.

[4] Latvijas APK 177.pants paredz atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi

persona, kurai noteikta policijas kontrole. Par šāda pārkāpuma izdarīšanu uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai

piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā

piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem

ierobežojumiem. Atbilstoši Pārejas noteikumu 13.punktam papildsodu - policijas kontroli - turpina izciest personas, kurām tas piespriests.

Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkts nosaka, ka personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot

aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā.

[6] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

[6.1] Tiesa konstatē, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 9.marta spriedumu lietā Nr.11091079708 noteikts sods par

Krimināllikuma 116.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu – brīvības atņemšana uz 9 gadiem, ar papildsodu policijas kontrole uz 2 gadiem

(lietas 7.-13.lapa).

[6.2] Ar RRP Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ņ.Berezinas 2018.gada 21.septembra lēmumu par policijas

kontroles ierobežojumu piemērošanu pierādīts, ka, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, /pers. A/ piemēroti sekojoši

ierobežojumi – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00, aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas administratīvās

teritorijas, uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī, trešdienās no plkst.16.00 līdz plkst. 20.00 ierasties reģistrēties RRP Rīgas Kurzemes iecirknī. /pers. A/

ar savu parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar lēmumu, būtība saprotama un izskaidrotas noteikto ierobežojumu neievērošanas juridiskās sekas (lietas

14.lapa).

[6.3] Lietas materiālos esošajā VP RRP Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ņ.Berezinas ziņojumā norādīts, ka

2019.gada 7.martā plkst.00.20 reida laikā tika pārbaudīts /pers. A/ pēc dzīvesvietas – durvis atvēra /pers. A/ civilsieva, kura paskaidroja, ka /pers. A/

nav mājas (lietas 5.lapa).

[6.4] /pers. A/ 2019.gada 20.martā ir sniedzis rakstveida paskaidrojumus sakarā ar policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, norādot, ka

2019.gada 7.martā plkst.00.20 atradās pie vecākiem, jo sastrīdējās ar meiteni un aizgāja prom no mājām (lietas 15.lapa).

[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav konstatējami nekādi attaisnojoši pierādījumi policijas kontroles ierobežojumu neievērošanai, līdz ar ko atzīstams, ka

persona, kurai piemērota policijas kontrole, bez attaisnojošiem iemesliem, pārkāpa policijas kontroles ierobežojošos noteikumus.

Minētais kopumā norāda, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

[8] Latvijas APK 22.panta norādīts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt, uzliekot sodu,

saskaņā ar Latvijas APK kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais

stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

[8.1] Pie administratīvās atbildības saucamās personas personību raksturo tas, ka /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas adrese ir /adrese/ (lietas

24.lapa), pēdējā gada laikā vairākkārt saukts pie administratīvās atbildības tostarp, par līdzīga rakstura pārkāpumu, vairākkārt saukts pie

kriminālatbildības, kā arī pret /pers. A/ ir ierosināti vairāki kriminālprocesi par 2018.gadā veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (lietas 6., 16.-19.,

22.lapa).

[8.2] Pārkāpuma raksturs liecina par likuma un noteiktās kārtības neievērošanu. Administratīvais pārkāpums vērsts pret pārvaldes kārtību. Tas ir

tīšs jau pēc Latvijas APK 177.pantā ietvertās definīcijas. Nevar uzskatīt, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, tādēļ atzīstams, ka tas izdarīts ar

nodomu. Pārkāpuma raksturs liedz to atzīt par maznozīmīgu.

[8.3] Atbilstoši Latvijas APK 33.pantam atbildību mīkstinošie apstākļi nav konstatēti.

[8.4] Pārbaudot informāciju Tiesu informatīvajā sistēmā, tiesa konstatē, ka:

- ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 2.maija spriedumu /pers. A/ ir atzīts par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanā – par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, nosakot naudas sodu 20,00 euro apmērā, spriedums stājies spēkā 2018.gada

19.maijā;

- ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 18.septembra spriedumu /pers. A/ ir atzīts par vainīgu Latvijas APK 177.pantā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanā – par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, nosakot sodu 30,00 euro apmērā, spriedums stājies spēkā 2018.gada

4.oktobrī;

- Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 21.februāra spriedumu /pers. A/ ir atzīts par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā – par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, nosakot sodu 40,00 euro apmērā, spriedums stājies spēkā 2019.gada 8.martā.

Šādos apstākļos tiesa konstatē, ka /pers. A/ gada laikā ir atkārtoti izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau ir vairākkārt sodīts un saskaņā ar

Latvijas APK 34.pantu, atzīst to par atbildību pastiprinošu apstākli.

[9] Tiesa uzskata, ka pārkāpējam nosakāms sods 50,00 euro apmērā un uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs par konkrēto

pārkāpumu un netiks pazaudēta tā audzinošā un atturošā nozīme Latvijas APK 22.panta izpratnē, jo kā jau lēmumā konstatēts administratīvā soda

mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, bet arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.6., 289.7pantu, 289.13 pantu un 289.17 pantu tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu 50,00 euro (piecdesmit euro un 00 centi) apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantu, naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par

naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai

protests noraidīts.

Naudas soda maksājuma dokumentā jānorāda šādi rekvizīti:

Saņēmējs: Valsts kase

NMR 90000050138

Konts LV34TREL1060191011100

BIC kods: TREL LV22

Maksājuma mērķis: pārkāpēja dati (vārds, uzvārds, personas kods), naudas sods pēc tiesas sprieduma administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.168012319.

Samaksu apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, 109.kabinetā, pretējā

gadījumā, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei saskaņā ar Latvijas APK 300.pantu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 12.aprīlī.

Tiesnese A.Buliņa