Court dismisses appeal against licensing decision, ruling procedural flaws invalidate the competition process.

Lieta Nr.A42740708 AA43-0603-11/8 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 15.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Kaļiņina, tiesneses Dz.Amerika un R.Paegle,

piedaloties pieteicējas R.G. pārstāvei J.H., atbildētāja Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvim A.A., trešās personas atbildētāja pusē SIA „City Holding” pārstāvim V.V., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz R.G. pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu atzīts par nenotikušu konkurss apraides atļaujas saņemšanai radio programmas apraidei 87,5 – 108 MHz ultraīsviļņu diapazonā Liepājā, kā arī zaudējumu par juridisko pakalpojumu izdevumu atlīdzināšanu, sakarā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes un SIA „City Holding” apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 9.aprīļa spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (turpmāk – Padome) 2008.gada 14.maija lēmumu Nr.44 izsludināts konkurss apraides atļaujas (licences) saņemšanai reģionālās radio programmas apraidei 87,5 –

108 MHz ultraīsviļņu (turpmāk – UĪV) diapazonā Liepājā (turpmāk arī – Apraide). [1.1] 2008.gada 26.maijā SIA „City Holding”, 2008.gada 11.jūnijā R.G. un SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā”, 2008.gada 12.jūnijā A.D. un 2008.gada 13.jūnijā SIA „Ledire” iesniedza pieteikumus konkursam. [1.2] Izskatot pieteikumus, Padome ar 2008.gada 15.septembra lēmumu Nr.100 (turpmāk – Lēmums Nr.100) nolēma atzīt SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” par uzvarētāju konkursā Apraides atļaujas (licences) saņemšanai. [1.3] Ar Padomes 2008.gada 25.septembra lēmumu Nr.105 (turpmāk

– Lēmums Nr.105) nolemts: 1) atcelt Lēmumu Nr.100 uz tā pamata, ka Padome nav publicējusi ziņas par konkursa dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, proti, nav ievērojusi Radio un televīzijas likuma 11.panta sestās daļas normu; 2) publicēt sludinājumu par konkursa dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un noteikt rezultātus konkursa Apraides atļaujas saņemšanai 2008.gada 3.novembrī.

[1.4] Ar Padomes 2008.gada 3.novembra lēmumu Nr.136 (turpmāk – Lēmums Nr.136) nolemts SIA „City Holding” atzīt par uzvarētāju konkursā Apraides atļaujas saņemšanai, tādējādi piešķirot tiesības saņemt Apraides atļauju Radio un televīzijas likumā noteiktajā kārtībā.

[2] 2008.gada 28.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.G. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums (ar 2008.gada 14.novembra papildinājumiem un 2008.gada 26.novembra grozījumiem), kurā lūgts:

1) atzīt par prettiesisku un atcelt Lēmumu Nr.105 daļā par sludinājumu publicēšanu par konkursa dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un rezultātu noteikšanu konkursā Apraides atļaujas (licences) saņemšanai;

2) atzīt par prettiesisku Padomes faktisko rīcību, nepublicējot ziņas par konkursa Apraides atļaujas (licences) saņemšanai dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ar šo pārkāpjot Radio un televīzijas likuma 11.panta sesto daļu un ar Lēmumu Nr.105 pārsūdzētajā daļā pārkāpjot Radio un televīzijas likuma 12.panta otro daļu;

3) uzlikt pienākumu Padomei izdot administratīvo aktu – pieņemt attiecīgām tiesību normām atbilstošu lēmumu, ar kuru konkurss Apraides atļaujas (licences) saņemšanai tiktu atzīts par nenotikušu. Ar 2008.gada 4.novembra lēmumu Administratīvās rajona tiesas tiesnesis nolēma pieņemt pieteicējas pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu Nr.A42740708 par administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu nolemts rīkot jaunu konkursu Apraides atļaujas saņemšanai (turpmāk – Konkurss), un zaudējumu atlīdzināšanu. Pieteicējas pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pieteicēja piekrīt Padomei, ka Lēmums Nr.100 ir atceļams kā prettiesisks, bet nepiekrīt Lēmumā Nr.105 norādītajam secinājumam, ka Konkursa norises gaitā un Lēmumā Nr.100 pieļautos likuma pārkāpumus ir bijis iespējams novērst, pieņemot jaunu lēmumu par Konkursa rezultātiem. [2.2] Pieteicējas vērtējumā jaunu lēmumu Konkursā Apraides atļaujas saņemšanai vairs nav iespējams pieņemt un Konkursa procedūra Padomē bija jāslēdz.

Lēmuma Nr.136 izpilde tikai paildzinās Padomes pieļautos likuma pārkāpumus, radot prettiesiskas sekas un likuma pārkāpumu konkrētajās publiskajās attiecībās. Turklāt, no jauna pieņemtais Lēmums Nr.136 ir prettiesisks, jo pārkāpj Radio un televīzijas likuma 12.panta otro daļu (konkursa rezultāti jānosaka ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas) un lēmumā nav izdarīti lietderības apsvērumi. [2.3] Tā kā Padome nenoslēdza prettiesiskā Konkursa procedūru un nepieņēma lēmumu, ar kuru atzītu Konkursu par nenotikušu pieļauto pārkāpumu dēļ, tad, vadoties no Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 195.panta un 196.panta pirmās daļas 2.punkta, Padomes rīcība varētu radīt tādas tiesiskas sekas, kuru novēršana vēlāk nebūs iespējama.

Turklāt galīgais nolēmums šajā lietā varētu kļūt par iluzorisku tā praktiskās iedarbības trūkuma dēļ. [2.4] Pieteicēja lūdz atlīdzināt zaudējumus, ko sastāda advokāta palīdzība par pieteikuma sagatavošanu Ls 250 apmērā, par katru tiesas sēdi Ls 105,42 apmērā, kā arī dalības maksa Ls 1085,00 apmērā. [2.5] Lēmums Nr.136 ir labvēlīgs SIA „City Holding”. Pārējā daļā tas ir nelabvēlīgs pārējiem Konkursa dalībniekiem, tostarp, arī pieteicējai. [2.6] Konstatējot, ka notikušā Konkursa pieteikums atbilst obligātajām konkursa prasībām, Padomei bija jāveic lietderības apsvērumi attiecībā uz iesniegtajām vispārējām programmas koncepcijām, izvērtējot, kura no tām ir orientēta uz plašāku sabiedrības pieprasījumu. [2.7] Lēmumā Nr.136 ir norādītas piemērotās tiesību normas, Konkursā piedalījušās personas, kā arī Konkursa uzvarētājs.

Tomēr minētajā lēmumā nav ietverts pamatojums, proti, lietderības apsvērumi par to, kāpēc konkrētā persona ir atzīta par Konkursa uzvarētāju. Tā kā Lēmums Nr.136 nav obligātais administratīvais akts, Padomei, pieņemot lēmumu, bija jānorāda pamatojums, proti, jāizvērtē, kura no iesniegtajām vispārējām programmas koncepcijām ir orientēta uz plašāku auditoriju, programmas koncepcijas salīdzinot ar rādītājiem, kas noteikti Radio un televīzijas likuma 11.panta piektās daļas 1.punktā. [2.8] Pieteicēja izteikusi prasījumu pieņemt pieteikumu par Lēmuma Nr.105 atcelšanu, administratīvā akta izdošanu par Konkursa atzīšanu par nenotikušu, zaudējumu atlīdzināšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 13.novembra lēmumu lietā kā trešās personas atbildētāja pusē pieaicināti SIA „Ledire”, SIA „City Holding”, SIA „Mediju Investīcijas Baltijā” un A.D.

[4] 2008.gada 21.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu Nr.105 un Lēmumu Nr.136. Ar 2008.gada 27.novembra lēmumu Administratīvās rajona tiesas tiesnese nolēma: 1) pieņemt SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikumu par Lēmuma Nr.136 atcelšanu un ierosināt administratīvo lietu Nr.A42755508; 2) atteikties pieņemt SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikumu par Lēmuma Nr.105 atcelšanu.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 4.februāra lēmumu [2] un [4] minētās administratīvās lietas apvienotas vienā tiesvedībā, apvienotajai lietai piešķirot Nr.A42740708.

[6] Padome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicējas prasījumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] 2008.gada 25.septembrī Padome, izskatot SIA „City Holding” iesniegumu, pieņēma Lēmumu Nr.105, pamatojoties uz Konkursa norises nepilnībām, kuras tika norādītas Lēmumā Nr.105 – Konkursa pretendents savlaicīgi nesaņēma uzaicinājumu uz Padomes sēdi un Padome nebija publicējusi ziņas par Konkursa pretendentiem. Vienlaicīgi tika nolemts novērst minētās nepilnības un atkārtoti veikt Padomes balsojumu 2008.gada 3.novembrī. Savukārt 2008.gada 3.novembrī Padome pieņēma lēmumu Nr.136, saskaņā ar kuru par Konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA „City Holding”. [6.2] No Radio un televīzijas likuma 12.panta trešās daļas un 41.panta secināms, ka, salīdzinot programmas koncepcijas, priekšroka dodama tam Konkursa pretendentam, kurš iegūst vairākumu Padomes locekļu balsojumā. Pieteicējas pieteikums nav pamatots, jo Lēmums Nr.105 tika pieņemts, konstatējot Konkursa procedūras pārkāpumus. Ja konkursa norises laikā netiek ievēroti normatīvie akti, tad pieņemtais lēmums ir atceļams saskaņā ar APL 86.pantu. Padome ar Lēmumu Nr.105 novērsa nepilnības procedūrā – izpildīja normatīvo aktu prasības. Pieteikums ir pretrunīgs, jo pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku rīcību, nepublicējot ziņas, un atcelt lēmumu, ar kuru šīs ziņas tiek publicētas. [6.3] Piedaloties Konkursā, pieteicējai bija jāņem vērā pastāvošā varbūtība, ka pieteicēja neuzvarēs Konkursā – nesaņems Apraides atļauju. Dalības maksa Konkursā tika noteikta un izlietota Konkursa izdevumu segšanai, kā arī publicēto sludinājumu apmaksai. Dalība konkursā bija pieteicējas brīva izvēle un, piesakoties konkursā, bija jāparedz iespēja zaudēt iemaksāto dalības maksu.

[7] Trešā persona SIA „City Holding” tiesā sniegtajā rakstveida paskaidrojumā ir norādījusi, ka pieteicējas pieteikumu uzskata par nepamatotu, balstoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [7.1] Atbilstoši Uzņēmumu reģistra 2008.gada 17.janvāra lēmumam Nr.15-10/902/1 SIA „City Line” ir mainījusi uzņēmuma nosaukumu, jaunais nosaukums SIA „City Holding”. [7.2] 2008.gada 7.martā atkārtoti Padomē tika lūgts pieņemt lēmumu par Konkursa izsludināšanu Apraides atļaujas (licences) saņemšanai. Rezultātā 2008.gada 14.maijā Padome nolēma izsludināt Konkursu. Lēmumā noteiktajā termiņā uz Konkursu pieteicās: SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā”; SIA „City Holding”; R.G.; SIA „Ledire”; A.D. [7.3] 2008.gada 15.setpembrī tika nozīmēta Padomes sēde, kurā notika balsojums Konkursa rezultātu noteikšanai par Apraides atļaujas (licences) saņemšanu. Taču 2008.gada 15.septembrī SIA „City Holding” informēja Padomi, ka tikai 2008.gada 15.septembrī plkst.13.30 bija saņemts Padomes paziņojums par ierašanās datumu un laiku – 2008.gada

15.septembris plkst. 10.30 – šo faktu apliecina pasta zīmogs uz aploksnes (2008.gada 15.septembris, Liepāja – 14, LV-3141). Par notikušo nekavējoties, 2008.gada 15.septembrī plkst. 13.30 –

13.37 telefoniski tika informēta Padomes amatpersona A.Š. un papildus SIA „City Holding” iesniegums tika nosūtīts elektroniski, pa faksu, pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā un 2008.gada 16.septembrī tika iesniegts personiski Padomes birojā. [7.4] Lēmums Nr.136 arī pamatots ar apsvērumiem, ka, salīdzinot visu dalībnieku iesniegtos pieteikumus Konkursam, Padome atzina, ka SIA „City Holding” iesniegtā vispārējā programmas koncepcija atbilst Konkursa nolikumā minētajām priekšrocībām, ir izpildīts konkursa nolikuma 17.punkts, vienīgajiem iesniedzot detalizētu plānotās veidojamās raidorganizācijas biznesa attīstības plānu. Kā mērķauditorija tika pozicionēta ekonomiski aktīva sieviešu un vīriešu iedzīvotāju daļa vecumā no 25 līdz 44 gadiem, kas, iespējams, var veicināt reģiona saimnieciskās darbības attīstību. To apliecina SIA „City Holding” iesniegtā vispārējā programmas koncepcija, iesniegtais detalizētais plānotās veidojamās koncepcijas biznesa attīstības plāns un SIA „City Holding” atbildes uz Padomes papildus uzdotajiem jautājumiem.

[8] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 9.aprīļa spriedumu apmierināts pieteicējas pieteikums par administratīvā akta izdošanu, uzdodot Padomei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, ar kuru tiku atzīts Konkurss par nenotikušu, un lemt par jauna konkursa rīkošanu, un zaudējumu atlīdzināšanu Ls 1085 apmērā; noraidīts SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” prasījums par administratīvā akta izdošanu, ar kuru par konkursa uzvarētāju tiktu atzīta SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā”.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [8.1] Tiesa konstatēja, ka Padome ir pieņēmusi trīs lēmumus, rīkojot Konkursu par Apraides atļaujas piešķiršanu. Tā kā procesam iestādē ir jānoslēdzas ar tiesību piešķiroša administratīvā akta izdošanu (izņēmuma gadījumā ar lēmuma pieņemšanu par konkursa atzīšanu par nenotikušu), tiesa konstatēja, ka izskatāmajā gadījumā prasījuma priekšmets ir administratīvā akta izdošana par tiesību piešķiršanu vai par atkārtota konkursa rīkošanu. Tā kā pieteicēja vēlas panākt visu trīs lēmumu tiesisko seku anulēšanu un administratīvā akta izdošanu, ar kuru atzītu Konkursu par nenotikušu, kā arī zaudējumu atlīdzināšanu, savukārt SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikuma mērķis ir panākt, lai SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” tiktu atzīta par Konkursa uzvarētāju, pirmās instances tiesa secināja, ka R.G. un SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” prasījumi ir atšķirīgi.

Pieteicēja un SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” iebilst pret 2008.gada 3.novembra lēmuma Nr.136 pieņemšanu (ar dažādu argumentāciju), atšķirīgi ir arī viedokļi un prasījumi par noslēdzošā strīda risinājumu. Tiesas vērtējumā visi trīs viena konkursa ietvaros pieņemtie lēmumi ir savstarpēji saistīti, tomēr tie kopumā neveido vienu administratīvo procesu, jo nav pieņemti apstrīdēšanas kārtībā, bet gan saistībā ar procesa uzsākšanu no jauna. Lēmums Nr.105 tika pieņemts par procesa uzsākšanu no jauna, atceļot Lēmumu Nr.100.

Tādējādi Lēmums Nr.105 rada tiesiskas sekas, līdz ar ko to nevar atzīt par procesuālu lēmumu. Savukārt Lēmuma Nr.105 2., 3.punktā ietvertie lēmumi ir procesuāli, jo nosaka sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un datumu administratīvā akta pieņemšanai. [8.2] Saskaņā ar APL 83.panta otro daļu administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 86.panta otrās daļas 1.punktu, adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir.

No tiesību normām tika secināts, ka iestādei bija jākonstatē administratīvā akta prettiesiskums, lai varētu lemt par procesa uzsākšanu no jauna saskaņā ar APL 86.pantu. Lēmuma Nr.105 pamatojumā ir norādīts, ka nebija veikta publikācija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, taču minētā pārkāpuma juridiskais novērtējums nav dots. Līdz ar to tiesas ieskatā bija izvērtējams, vai Padome pamatoti atzina Lēmumu Nr.100 par prettiesisku tā iemesla dēļ, ka nebija izpildītas Radio un televīzijas likuma 11.panta sestās daļas prasības.

Ievērojot tiesas sēdē Padomes pārstāvja apstiprināto, ka faktiski konkursa sludinājumu Padome ir publicējusi tikai laikrakstā „Kurzemes vārds”, savukārt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publikācija netika ievietota, tiesa konstatēja, ka informācijas publikācijas pienākumu iestāde ir izpildījusi daļēji. [8.3] Publikāciju mērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai par iesniegtajiem pieteikumiem konkursam. Normatīvie akti paredz vienīgi informācijas publiskošanu, bet neparedz noteiktu uzaicinājumu sabiedrībai izteikt viedokli noteiktā termiņā, kā arī publikācijas rezultātā iegūto viedokļu vērtēšanu.

Līdz ar to tiesas vērtējumā, arī procedūras ievērošanas gadījumā sabiedrība netiek iesaistīta konkursā izvērtējamo jautājumu apspriešanā (vismaz ne tādā līmenī, kādā tas tiek veikts analogos publiskās apspriešanas gadījumos, piemēram, vides novērtējuma procedūras ietvaros, teritorijas plānojuma ietvaros u.c.). Tiesību norma šo prasību izvirza iestādei, nevis procesa dalībniekiem. Līdz ar to konkursa dalībnieki nav atbildīgi par šīs prasības ievērošanu. Kā tiesas sēdē norādīja Padomes pārstāvis, sludinājuma ievietošana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” nenodrošina sabiedrības iesaistīšanu, nav arī faktiski novērota nozīmīgas sabiedrības daļas interese par kāda konkursa norisi.

Konkrētajā gadījumā šī procedūra neietekmēja rezultātu, jo netika saņemta jauna papildus informācija. Tiesas vērtējumā Padomes iepriekšējā pieredze, kā arī pašas procedūras formālais raksturs (neparedz kārtību viedokļu apkopošanai, vērtēšanai u.c.) jau sākotnēji liecināja, ka procedūras ievērošana neietekmēs administratīvā akta rezultātu. [8.4] Administratīvā akta atcelšana, konstatējot procesuāla rakstura nepilnības, ir pamatota, ja var konstatēt, ka procesuālie trūkumi varēja novest pie cita rezultāta.

No iepriekš izdarītajiem secinājumiem tiesa konstatēja, ka procedūras ievērošana nevarēja un arī neietekmēja lietas iznākumu (tika izmantota par pamatu procesa uzsākšanai no jauna, tomēr neveidoja jaunā lēmuma pamatojumu). Bez tam Padome Lēmumā Nr.105 pēc būtības nav vērtējusi Lēmuma Nr.100 tiesiskumu, bet aprobežojusies vienīgi ar fakta konstatāciju, ka nav veikta publikācija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” atbilstoši Radio un televīzijas likuma 11.panta sestās daļas prasībām. Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secināja, ka Lēmums Nr.105 nav pamatots un ir atceļams. [8.5] Atzīstot, ka iestādei nebija pamata uzsākt procesu no jauna, pirmās instances tiesa secināja, ka iestāde nevarēja atkārtoti vērtēt Konkursa pieteikumus un 2008.gada 3.novembrī pieņemt Lēmumu Nr.136.

Līdz ar to tiesa atzina, ka Lēmums Nr.136 ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams ar tā izdošanas brīdi. [8.6] Izvērtējot Lēmumu Nr.100 un ar to saistītos Padomes dokumentus (sēdes protokolus, Konkursa nolikumu), pirmās instances tiesa konstatēja, ka Lēmumā Nr.100 nav ietverts administratīvā akta pamatojums. Proti, Lēmums Nr.100 un ar to saistītie dokumenti neatspoguļo, kādi kritēriji izmantoti konkursantu vērtēšanā, un kāds ir bijis katra konkursa dalībnieka novērtējums atbilstoši šiem kritērijiem. [8.7] Izvērtējot Apraides nolikumu, tiesa konstatēja, ka nolikums ir nepilnīgi izstrādāts.

Konkursa rezultātu vērtēšanas kritēriji, kas ir pamats lēmuma pieņemšanai, nav pietiekami detalizēti izstrādāti. Nolikuma V daļā „Konkursa rezultātu noteikšana” ir pārrakstīta Radio un televīzijas likuma 12.panta trešā daļa, kas noteic, ka, salīdzinot visas iesniegtās vispārējās programmas koncepcijas pēc dažādiem rādītājiem, priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura vispārējā programmas koncepcija orientēta uz plašāku sabiedrības pieprasījumu. No iepriekš minētās tiesību normas teksta izriet, ka programmu koncepcijas tiek vērtētas pēc dažādiem kritērijiem, tomēr nolikumā (vai citā iekšējā normatīvā aktā) šie kritēriji nav norādīti.

Tiesas vērtējumā jau Radio un televīzijas likuma normās pēc būtības ir atspoguļoti atsevišķi kritēriji, kas ir obligāti jāvērtē, piemēram, konkursa dalībnieka finansiālā un politiskā neatkarība (lai varētu nodrošināt Radio un televīzijas likuma 3.panta 2., 3., 4.punkta prasības, 5.panta trešā daļa); spēja pastāvīgi veidot programmu (profesionālie aspekti), tai skaitā programmu satura daudzveidīgums un līdzsvarotība (Radio un televīzijas likuma 5.panta trešā daļa); monopolizācijas ierobežojumi (Radio un televīzijas likuma 8.pants).

Bez šiem likumā norādītajiem kritērijiem Padome var norādīt citus kritērijus (piemēram, reģionālie aspektu izvērtējumi u.c.). Šos vispārīgi norādītos kritērijus izvērtēšanas nolūkā vēlams sadalīt detalizētākos rādītājos, kā arī norādīt, kādā punktu sistēmā tie tiek vērtēti (piemēram, iepriekšējā pieredze; biznesa plāna pamatotība u.c.). [8.8] Ņemot vērā, ka Padome ir koleģiāla iestāde, tiesas vērtējumā bija nepieciešams izstrādāt detalizētāku iekšējo kārtību vērtējuma veikšanai, kas ļautu atspoguļot lēmuma pieņemšanu un nodrošinātu procesa caurskatāmību.

Piemēram, konkursa norises gaitā Padomes locekļi izsaka viedokli noteiktā formā, piešķirot punktus konkursa dalībniekiem par katru kritēriju un pamatojot savu vērtējumu. Punktus skaita, vai pēc noteiktas sistēmas nosaka vidējo vērtējumu. Nolikumā arī tiek regulēti gadījumi, kad ir vienāds punktu skaits, kā arī citi procedūras jautājumi. Konkursa rezultātu apkopošanu var veikt Padomes darbinieki. Konkursa rezultātus apstiprina ar balsojumu. Šādā gadījumā, balsojot par konkursa rezultātiem, tiktu balsots par to, vai konkursa procedūra ir ievērota un rezultāti apkopoti atbilstoši iepriekš noteiktajam regulējumam.

Procedūras noteikšana pati par sevi nenovērš subjektīvā faktora ietekmi uz konkursa rezultātiem (vērtēšanu veic padomes locekļi, ņemot vērā savu pieredzi), tomēr tā dod iespēju konstatēt administratīvā akta pamatojumu un nepieciešamības gadījumā to pārbaudīt. Šobrīd administratīvais akts satur vienīgi fakta konstatējumu par to, kā balsoja Padomes locekļi. [8.9] Tā kā Lēmums Nr.100 nesatur Konkursa dalībnieku un to koncepciju izvērtējumu, nav arī pietiekami skaidri noteikts, pēc kādiem kritērijiem Padomes locekļi pretendentus vērtētu; kā tiktu apkopoti rezultāti atbilstoši konkursa nolikumam, kā tiktu izskatīts jautājums pie līdzīgiem rezultātiem, tiesas vērtējumā nav iespējams konstatēt, kas ir bijis par pamatu tam, ka vienam Konkursa dalībniekam ir dota priekšroka attiecībā pret citiem Konkursa dalībniekiem.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka šādi paši trūkumi pēc būtības ir arī Lēmumā Nr.136. Formāli lēmumā norādīts atsevišķu kritēriju izvērtējums, tomēr no protokola izriet, ka vienīgais kritērijs bija tas, ka pie vienāda balsu skaita uzvara tika piešķirta tam, par kuru balsoja Padomes priekšsēdētājs. Šāds kritērijs ir pamatots, pieņemot politiskus lēmumus, tomēr tas nevar veidot pamatojumu, pieņemot administratīvo aktu. Vienīgā Padomes locekle, kas mainīja balsojumu, salīdzinot ar iepriekšējo balsojumu, norādīja, ka tās viedokli ir iespaidojušas Konkursa dalībnieku veiktās darbības kopš iepriekšējās sēdes, paziņojot, ka Konkursa rezultāta izmaiņas gadījumā būs tiesāšanās. Pirmās instances tiesas vērtējumā protokols papildus pastiprina šaubas par Konkursa objektivitāti, jo atsevišķi izteiktie viedokļi liecina par emocionālu konkursa dalībnieku personību novērtējumu.

[8.10] Pirmās instances tiesa atzina, ka konstatētie procesuālie trūkumi ir atzīstami par būtiskiem. To, ka Padomei pašai nebija skaidrības par administratīvā akta saturu, apliecina arī tas, ka par vienu jautājumu ir pieņemti divi atšķirīgi lēmumi, nemainoties faktiskajiem apstākļiem. Trūkumus nav iespējams novērst šī Konkursa ietvaros, proti, atkārtoti izvērtējot iesniegtos pretendentu dokumentus, jo ir nepieciešams pārstrādāt Konkursa pamata dokumentāciju, izstrādājot konkursa norisei nepieciešamās procedūras un kritērijus.

Vērtēšanas kritēriji un sistēma var tikt noteikti ārpus konkursa nolikuma ietvariem, tomēr kritērijiem un vērtēšanas sistēmai jābūt noteiktai jau pirms konkursa izsludināšanas. Vērtēšanas kritēriju un sistēmas noteikšanu pēc dalībnieku pieteikšanās nerada uzticību konkursa norisei, līdz ar ko konkursa turpināšana nebija pieļaujama. [8.11] Tiesa par pamatotu atzina pieteicējas prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu Ls 1085 apmērā. Pirmās instances tiesas ieskatā ir pierādīts fakts, ka Konkursa norisē Padome ir pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, kas noveda pie tā, ka Konkurss ir atzīstams par nenotikušu.

Līdz ar to Latvijas Republikai (Padome nav atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, neraugoties uz to, ka tās locekļus ieceļ Saeima) ir pienākums atlīdzināt Konkursa dalībniekiem radušos zaudējumus – dalības maksu. Zaudējumu atlīdzināšanas izpratnē nav nozīmes faktam, ka Padome ir veikusi dažādas darbības, kas saistītas ar Konkursa organizēšanu. Dalības maksa tika maksāta par dalību Konkursā, kura rezultātā var iegūt atļauju, nevis par dalību konkursā, kurš beidzas bez rezultātiem. [8.12] No APL 18.panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2004.gada 27.augusta noteikumu Nr.735 „Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas” 2. un 7.punkta izriet, ka tiesai juridisko izdevumu atlīdzināšanas gadījumā ir jākonstatē, ka lieta ir sarežģīta adresātam un personas materiālais stāvoklis liecina, ka juridiskie izdevumi ir nozīmīgi pieteicējam un šo izdevumu segšana ir nepieciešama, lai nebūtu apgrūtināta personai piekļuve tiesai.

Nosakot lietas sarežģītību, tiesa izvērtēja nepieciešamo darbību apjomu un sarežģītību. Tiesas vērtējumā par sarežģītām lietām ir jāuzskata tādas lietas, kas prasa no iesniedzēja ne tikai iesnieguma iesniegšanu, bet papildus informācijas iegūšanu un apstrādi. Tā kā konkrētajā gadījumā strīds ir nevis par faktiskajiem apstākļiem, bet par tiesību normu piemērošanu, tiesa neprasīja iesniegt papildus informāciju. Turklāt, ņemot vērā, ka pieteicēja piedalās konkursos un viņai ir zināšanas šajā jomā, tad tiesa neatzina lietu par sarežģītu pieteicējai arī no juridiskā aspekta APL 18.panta ceturtās daļas izpratnē.

Tiesa arī nekonstatēja, ka būtu izpildījies otrs kritērijs, proti, pieteicējas materiālais stāvoklis nav atzīstams par tādu, kas dotu pamatu tiesāšanās izdevumu segšanai. Minēto apliecina fakts, ka pieteicēja vēlas uzsākt komercdarbību, kas prasa pietiekami lielus kapitālieguldījumus. Administratīvā procesa ietvaros tiesa pati objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem novērtējumu. Persona var izvēlēties, izmantot advokāta pakalpojumus, tomēr šo izdevumu piedzīšana no Latvijas Republikas ir pamatota tad, ja būtu iespējams konstatēt, ka lietas izskatīšana bez advokāta līdzdalības būtu ievērojami apgrūtināta.

[9] 2010.gada 27.aprīlī saņemta Padomes apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, lūdzot to atcelt. Apelācijas sūdzībā pamatā atkārtoti argumenti, kas sniegti iepriekš pirmās instances tiesā, un papildus norādīts, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi Padomes sniegtos rakstveida un mutvārdu paskaidrojumus, līdz ar to tiesa nonākusi pie nepareiziem secinājumiem.

[10] 2010.gada 28.aprīlī saņemta trešās personas SIA „City Holding” apelācijas sūdzība par pirmās instances spriedumu daļā, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums, lūdzot atcelt šo spriedumu pieteicējas prasījumu apmierinātajā daļā. Apelācijas sūdzībā pamatā atkārtoti argumenti, kas sniegti iepriekš pirmās instances tiesā, un papildus norādīts, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi APL 154.panta trešo daļu, jo nedeva vērtējumu SIA „City Holding” un atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī nenorādīja, kādēļ priekšroka dodama citiem pierādījumiem. Līdz ar to administratīvā procesa dalībnieku neuzklausīšana ir būtisks procesuāls pārkāpums.

[11] 2010.gada 11.jūnijā tiesā saņemts pieteicējas SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikums par atteikšanos no pieteikuma administratīvajā lietā Nr.A42740708.

[12] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 1.jūlija lēmumu izbeigta tiesvedība administratīvajā lietā Nr.A42740708 daļā par SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā” tiktu atzīta par Konkursa uzvarētāju saskaņā ar APL 282.panta 4.punktu.

[13] Tiesas sēdē Padomes pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un pieteicējas pieteikumu lūdza noraidīt, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumā ietverto pamatojumu. Trešās personas SIA „City Holding” pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, balstoties uz tajā minētajiem apsvērumiem, pieteicējas pieteikumu uzskatot par nepamatotu un noraidāmu.

Pieteicējas pārstāve apelācijas sūdzības neatzina un uzturēja pieteikumu, atsaucoties uz pieteikumā un tā papildinājumos un grozījumos norādītajiem argumentiem. Trešās personas SIA „Ledire” un A.D. paskaidrojumus lietā nav sniegušas un uz tiesas sēdi neieradās. Apgabaltiesa, nekonstatējusi nevienu no APL 268. un 269.pantā noteiktajiem pamatiem lietas izskatīšanas atlikšanai, nolēma izskatīt lietu bez SIA „Ledire” un A.D. piedalīšanās.

Motīvu daļa

[14] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzības nav pamatotas, bet pieteicējas pieteikums ir pamatots un tādēļ apmierināms.

[15] Kā izriet no lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, izskatāmajā lietā tiek pārsūdzēti trīs Padomes lēmumi: Lēmums Nr.100, Nr.105 un Nr.136, ar kuriem ir saistīti atsevišķi lēmuma pieņemšanas procesa posmi iestādē, līdz ar to apgabaltiesa sniegs vērtējumu katram lēmumam atbilstošam procesam atsevišķi. [15.1] Izvērtējot ar Lēmumu Nr.100 rezultējošā procesa tiesiskumu, konstatējams turpmākais. Ar Padomes 2008.gada 14.maija lēmumu Nr.44 tika izsludināts Konkurss Apraides atļaujas (licences) saņemšanai. Konkursa nolikumā tika noteikts dokumentu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 16.jūnijs, kā arī dalības maksa Ls 1085 apmērā. 2008.gada 26.maijā SIA „City Holding”, 2008.gada 11.jūnijā R.G. un SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā”, 2008.gada 12.jūnijā A.D. un 2008.gada 13.jūnijā SIA „Ledire” iesniedza pieteikumus Konkursam, par to samaksājot dalības maksu. Izsludinātā Konkursa ietvaros ar Lēmumu Nr.100 tika paziņots uzvarētājs (SIA „Mēdiju Investīcijas Baltijā”) Konkursā Apraides atļaujas (licences) saņemšanai. Ņemot vērā, ka tiesiskās attiecības apspriežamas atbilstoši tām tiesību normām, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās, grozīšanas vai izbeigšanās brīdī, turpmāk spriedumā normatīvie akti izteikti redakcijā, kādā tie bija spēkā attiecīgajā laikā. Atbilstoši Radio un televīzijas likuma 12.panta (redakcijā no 2004.gada 30. decembra līdz 2008.gada 31.decembrim) ceturtajā daļā noteiktajam par konkursa rezultātiem Padome pieņem lēmumu, kurā norāda tā konkursa dalībnieka vārdu un uzvārdu (juridiskajām personām – nosaukumu), kuram tiek piešķirtas apraides tiesības. Konkursa rezultātus

14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē laikrakstā „Latvijas

Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam). Savukārt minētā panta piektajā daļā bija precizēts, ka Padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. No minētā izriet, ka likumdevējs bija skaidri noteicis konkursa rezultātā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās dienu – tā publicēšanas datums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, jo šāda veida lēmuma pārsūdzēšanu noteicis pēc šā lēmuma publicēšanas oficiālajā laikrakstā.

Konkrētajā gadījumā Lēmums Nr.100 nav stājies spēkā, jo tas netika publicēts ārējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā (obligāts administratīvā akta spēkā stāšanas nosacījums atbilstoši APL 70.panta pirmajai daļai), bet ar Padomes Lēmumu Nr.105 tas tika atcelts, balstoties uz APL 86.pantu. Kaut, atbilstoši APL 70.panta trešajā daļā noteiktajam, atcelt var tikai spēkā stājušos administratīvo aktu, izskatāmajā gadījumā, ņemot vērā Padomes vēlmi pavērst atpakaļ Konkursa rezultātā pieņemtā lēmuma iedarbību, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums Nr.100 ar Padomes Lēmumu Nr.105 faktiski tika atzīts par spēkā neesošu (anulēts), nevis atcelts.

Ņemot vērā, ka privātpersonas tiesiski aizsargājama interese ir pakļaut tiesas kontrolei tikai spēkā stājušos administratīvos aktus un tiem pielīdzināmos iestāžu lēmumus, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmuma Nr.100 tiesiskuma pārbaude izskatāmajā lietā tiesiski nav iespējama. Tā kā pieteikuma priekšmets izskatāmajā gadījumā ir labvēlīga administratīvā akta izdošana, atsevišķs prasījums par Lēmuma Nr.100 atcelšanu vai atzīšanu par prettiesisku šajā lietā nav uzskatāms par patstāvīgu pieteikuma priekšmetu. [15.2] Izvērtējot ar Lēmumu Nr.105 rezultējošā procesa tiesiskumu, konstatējams turpmākais.

Ar Lēmuma Nr.105 1.punktu tika atcelts Lēmums Nr.100 uz tā pamata, ka Padome nav publicējusi ziņas par Konkursa dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, proti, nav ievērojusi Radio un televīzijas likuma 11.panta sesto daļu. Ņemot vērā, ka Padomes formulējums atcelt spēkā nestājušos lēmumu no formālā viedokļa nav precīzs, tomēr pēc būtības tas ir lēmums, ar kuru tika anulēts iepriekš kļūdaini pieņemtais lēmums, jo tika konstatēts procesuāls pārkāpums Konkursa norisē – netika publicētas ziņas par Konkursa dalībniekiem laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Radio un televīzijas likuma 11.panta sestā daļa Lēmuma Nr.105 pieņemšanas dienā noteica, ka vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Padome publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

APL neregulē administratīvā akta, kas nav stājies spēkā, anulēšanas vai lēmuma pieņemšanas procesā pieļauto procesuālo pārkāpumu labošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā ir noteikti tie principi, kādus savā darbībā iestādei ir jāievēro. Viens no šādiem principiem noteic, ka iestāde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, turklāt savu darbību organizē pēc iespējas efektīvi. Vērtējot Lēmuma Nr.105 pieņemšanas nepieciešamību, apgabaltiesa atzīst, ka tas tika pieņemts, lai panāktu Konkursa tiesiska rezultāta nostiprināšanas sākotnējā posmā pamanītās procesuālās nepilnības novēršanu, un šāds iestādes līdzeklis bija adekvāts.

Tā kā A.K. 2008.gada 25.septembra Padomes sēdē (sk. 2008.gada 25.septembra sēdes protokolu Nr.38 (lietas 1.sējuma 196.lapu) atzinis, ka lēmums (domāts Lēmums Nr.100, ievērojot tā pieņemšanas laikā pieļauto procesuālo nepilnību) jebkurā gadījumā tiks apstrīdēts un šādu lēmums tiesa atcels, līdz ar to tiks zaudēts laiks. Padome atzina savu vainu notikušajā procesuālajā kļūdā un procesa efektivizēšanas nolūkā nolēma Konkursa rezultātus Apraides atļaujas saņemšanai noteikt 2008.gada 3.novembrī. Radio un televīzijas likuma 12.panta otrā daļa (Lēmuma Nr.105 pieņemšanas dienā) noteica, ka konkursa rezultāti jānosaka ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

Kā apgabaltiesa konstatēja iepriekš, Konkursa nolikumā tika noteikts dokumentu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 16.jūnijs. Ņemot vērā Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteikto normatīvo regulējumu, apgabaltiesa atzīst, ka Padomei Konkursa rezultāti bija jānoteic ne vēlāk kā 2008.gada 16.septembrī. Nosakot Konkursu rezultējošā lēmuma pieņemšanas termiņu pēc 2008.gada 16.septembra (izskatāmajā gadījumā 2008.gada 3.novembrī), Padomei bija jāapzinās Radio un televīzijas likuma 12.panta otrās daļas normas iespējamais pārkāpums.

Izskatāmajā gadījumā Lēmums Nr.136, ar kuru SIA „City Holding” tika atzīts par uzvarētāju Konkursā Apraides atļaujas saņemšanai, tik tiešām tika pieņemts 2008.gada 3.novembrī, t.i., pārsniedzot Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteikto termiņu vairāk kā par sešām nedēļām. APL 49.panta ceturtā daļa noteic, ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma.

Ne APL, ne arī Radio un televīzijas likums nenoteic, kādas sekas iestājas gadījumā, ja Padome nokavē lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšanas termiņu un nav lēmusi par šāda termiņa pagarināšanu atbilstoši APL 64.panta otrajā daļā noteiktajam.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk

– Senāts) līdzīgajā lietā (sk. 2007.gada 14.jūnija sprieduma lietā SKA-255 9.punktu) atzinis, ka pieteicēja, iesniedzot konkursa pieteikumu, uzsāka administratīvo procesu, kura mērķis bija apraides atļaujas saņemšana, proti, labvēlīga administratīvā akta izdošana. Tātad apraides tiesību piešķiršanas process noslēdzās ar apraides atļaujas izsniegšanu un šā procesa galīgais lēmums ir lēmums par apraides atļaujas izsniegšanu. Visi pārējie lēmumi, kas pieņemti šajā procesā, tostarp lēmums par konkursa rezultātiem, ir starplēmumi.

No minētā apgabaltiesa secina, ka Lēmums Nr.136 kā starplēmums, kas vispārēji nerada tiešas tiesiskas sekas ar galīga noregulējuma raksturu par notikušo Konkursu, bet ar kuru pieteicējai tika liegta iespēja pretendēt uz Atļaujas saņemšanu, ir bijis pieteicējai nelabvēlīgs. Apgabaltiesa atzīst, ka tiesiskajā regulējumā ir konstatējama nepilnība, jo likumdevējs, nosakot termiņu, kādā Padomei jāpieņem lēmums par konkursa uzvarētāju, nav noteicis tās tiesiskās sekas, kādas iestājas gadījumā, ja Padome šādu lēmumu nav pieņēmusi Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

Ņemot vērā, ka lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana nav uzskatāma par procesuālo darbību, līdz ar to konkrētajai situācijai nav piemērojama APL 49.panta ceturtās daļas norma, apgabaltiesai izskatāmajā gadījumā ir jāpielieto analoģijas metode atbilstoši APL 17.panta otrajai daļai. Apgabaltiesa konstatē, ka Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam ir līdzīgs likumdevēja noteiktais termiņš (90 dienas) audita veikšanai – sk. likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešo daļu.

Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka apstāklis, ka iestāde nav likumā noteiktajā kārtībā pieņēmusi lēmumu par audita rezultātiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā ir uzskatāms par būtisku procesuālo pārkāpumu, kas ietekmē arī galīgā lēmuma tiesiskumu (sk., piemēram, Senāta un apgabaltiesas atziņas lietā Nr.A42291406). No minētā apgabaltiesa pēc analoģijas secina, ka apstāklis, ka Padome Lēmumu Nr.136 nav pieņēmusi Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, ir uzskatāms par būtisku procesuālo pārkāpumu, kas ir pamats Lēmuma Nr.136 atzīšanai par prettiesisku.

Apgabaltiesa atzīst, ka, izbeidzoties Radio un televīzijas likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam lēmuma par Konkursa uzvarētāja noteikšanu pieņemšanai, Padomei zudis tiesiskais pamats Lēmuma Nr.136 pieņemšanai, jo Padome nav izmantojusi iespēju šo termiņu pagarināt, kā arī pieļautajam termiņa nokavējumam nav sniegusi pienācīgu pamatojumu ne Lēmumā Nr.105, ne arī Lēmumā Nr.136.

Minētais pārkāpums ir pietiekams pamats atzīt Konkursu par nenotikušu, jo lēmuma pieņemšana ārpus ārējā normatīvajā aktā noteiktā termiņa pielīdzināma piekritības neesamībai (sk. APL 74.panta pirmās daļas 2.punktu).

[16] Izvērtējot, vai Lēmumā Nr.136, izskatot iesniegtos pieteikumus pēc būtības, ir ietverti arī lietderības apsvērumi, kas ir nepieciešami šāda satura lēmuma pieņemšanai, pirmās instances tiesa atzina, ka Lēmumā Nr.136 nav ietverts administratīvā akta pamatojums, Lēmums Nr.136 un ar to saistītie dokumenti neatspoguļo, kādi kritēriji izmantoti konkursantu vērtēšanā, un kāds ir bijis katra Konkursa dalībnieka novērtējums atbilstoši šiem kritērijiem. Izvērtējot Apraides nolikumu, pirmās instances tiesa konstatēja, ka nolikums ir nepilnīgi izstrādāts.

Konkursa rezultātu vērtēšanas kritēriji, kas ir pamats lēmuma pieņemšanai, nav pietiekami detalizēti izstrādāti. Ņemot vērā, ka Padome ir koleģiāla iestāde, izskatāmajā gadījumā bija nepieciešams izstrādāt detalizētāku iekšējo kārtību vērtējuma veikšanai, kas ļautu atspoguļot lēmuma pieņemšanu un nodrošinātu procesa caurskatāmību, jo procedūras noteikšana pati par sevi nenovērš subjektīvā faktora ietekmi uz konkursa rezultātiem (vērtēšanu veic padomes locekļi, ņemot vērā savu pieredzi), tomēr tā dod iespēju konstatēt administratīvā akta pamatojumu un nepieciešamības gadījumā to pārbaudīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir pareizi konstatējusi faktiskos un tiesiskos apstākļus, lemjot par Lēmuma Nr.136 pamatojuma nepilnībām, līdz ar to apgabaltiesa atbilstoši APL 307.panta ceturtajā daļā noteiktajam pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai daļā par Lēmuma Nr.136 pamatojuma trūkumu un nepieciešamību atlīdzināt pieteicējai iemaksāto dalības maksu, un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu nav iesniegusi.

SIA „City Holding” iesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru Konkurss atzīts par nenotikušu, bet Padome, pārsūdzot spriedumu, nav iebildusi pret spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums daļā par administratīvā procesa izdevumu segšanu no valsts budžeta, jo spriedums šajā daļā nav Padomei nelabvēlīgs. Tas nozīmē, ka pirmās instances spriedums iepriekš norādītajā daļā ir stājies spēkā, jo neviens procesa dalībnieks to nav pārsūdzējis, līdz ar to apgabaltiesai nav pamata lemt par šo pieteicējas prasījumu apelācijas kārtībā.

Izvērtējot pieteicējas pieteikumu daļā, kurā lūgts uzlikt Padomei pienākumu rīkot atkārtotu konkursu Atļaujas saņemšanai, apgabaltiesa atzīst, ka šis jautājums izvērtējams iestādē, ņemot vērā aktuālo situāciju radio programmas apraidē 87,5 – 108 MHz ultraīsviļņu diapazonā Liepājā, jo no Konkursa izsludināšanas dienas ir pagājuši trīs gadi, līdz ar to situācija šajā jomā varēja mainīties, bet tiesai savas kompetences ietvaros nav jāpieņem lēmums iestādes vietā, ievērojot varas dalīšanas principu.

[17] Padome apelācijas sūdzībā nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam par Padomes vietu valsts institucionālajā sistēmā, norādot uz to, ka Satversmes tiesa 2006.gada 16.oktobra spriedumā lietā Nr.2006-05-

01 ir atzinusi, ka Padome ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona. Izvērtējot izvirzītā argumenta pamatotību, apgabaltiesa atzīst, ka šā jautājuma noskaidrošana ir nozīmīga konkrētajā lietā, jo no šā apstākļa ir atkarīga tā subjekta noteikšana, no kura personas labā piedzenami zaudējumi un valsts nodeva. Radio un televīzijas likuma 41.pants noteica, ka Padome ir patstāvīga institūcija – pilntiesīga autonoma iestāde, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu. APL 17.panta piektā daļa noteic, ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo interpretāciju. Satversmes tiesa 2006.gada 16.oktobra spriedumā lietā „Par Radio un televīzijas likuma 46.panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91.pantam”, interpretējot Radio un televīzijas likuma 41.pantu kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, ir atzinusi, ka Padome ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. APL 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Savukārt, atbilstoši APL 34.panta pirmajā daļā noteiktajam atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai cits publisko tiesību subjekts šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajā gadījumā. Tā kā atbildētājs izskatāmajā gadījumā ir Padome, tad visi tiesiskie pienākumi zaudējumu un pieteicējas samaksātās valsts nodevas atlīdzināšanā ir uzliekami Padomei.

[18] Padome apelācijas sūdzībā norāda, ka sabiedrības labums, ar tiem ierobežojumiem, kas ar Lēmumu Nr.136 ir noteikti pieteicējai, ir lielāks, nekā pieteicējas tiesisko interešu ierobežojums, līdz ar to Lēmuma Nr.136 pastāvēšana ir attaisnojama ar nozīmīgu sabiedrības interesi.

Izvērtējot izvirzītā argumenta pamatotību, apgabaltiesa norāda, ka tiesiskuma nodrošināšana lēmumu pieņemšanā ir pati par sevi visas sabiedrības institucionālā ranga neatsverama vērtība un likumam neatbilstošu, t.i., prettiesisku, lēmumu akceptēšana, vadoties no “visas sabiedrības interešu” pozīcijas, tiesiskā valstī nav atbalstāma. Likumam neatbilstoši lēmumi tiesiskā valstī tiesas kontroli izturēt nevar.

[19] Atbilstoši administratīvo tiesu praksē nostiprinātajām atziņām (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216/2004 8.punktu; 2005.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-378/2005 12.punktu) tiesai jāsniedz savs vērtējums tikai attiecībā uz tiem administratīvā procesa dalībnieka argumentiem, kuriem ir nozīme no tiesību viedokļa. Apgabaltiesa atzīst, ka Padomes un SIA „City Holding” apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē izteiktajiem argumentiem nav nozīmes konkrētās lietas izspriešanā, jo to izvērtēšana pēc būtības nevar novērst Padomes pieļautos pārkāpumus konkursa norisē, līdz ar to šo argumentu izvērtējumu apgabaltiesa, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, izskatāmajā gadījumā nesniegs.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda atzīt par nenotikušu ar Nacionālās radio un televīzijas padomes 2008.gada 14.maija lēmumu Nr.44 izsludināto konkursu apraides atļaujas saņemšanai radio programmas apraidei 87,5 – 108 MHz ultraīsviļņu diapazonā Liepājā. Uzdot Nacionālās radio un televīzijas padomei atlīdzināt R.G. zaudējumus Ls 1085 (viens tūkstotis astoņdesmit pieci lati) apmērā, kas saistīti ar dalības maksas samaksu konkursā apraides atļaujas saņemšanai radio programmas apraidei 87,5 – 108 MHz ultraīsviļņu diapazonā Liepājā, un valsts nodevu 10 Ls (desmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Kaļiņina

Tiesneses Dz.Amerika

R.Paegle