Court partially allowed management fee claim against tenant, dismissing paid portion and ordering collection of unpaid balance.

Lietas Nr. C32331014

Lietas arhīva Nr. C-1790-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 25.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

tiesnese M.Griķe

tiesas sēžu sekretāre Z.Meņģele

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, prasībā pret /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par apsaimniekošanas maksas, saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 25.novembrī ierosināta civillieta prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret atbildētāju /pers. B/ par apsaimniekošanas

maksas, saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu ar prasības summu EUR 6167,53.

Pamatojoties uz Civillikuma 1651. pantu, 1652. panta trešo daļu, 1662., 1765., 1779., 1828. pantiem, Civilprocesa likuma 26. panta pirmo daļu,

41. panta pirmo daļu, 127. pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10. pantu un likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem pamatparādu EUR 5351,02 par laika periodu no 2004. gada decembra līdz 2014.gada 7.novembri,

likumiskos procentus EUR 816,51, tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no piespriestās, bet

nepiedzītās parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīti apstākļi, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”

(pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sarkandaugava”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.

3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada

5.jūlijā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 2.oktobra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma

līgums Nr. 582).

Atbildētājai saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījuma izdruku, no 2004.gada 25.novembra atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.

/adrese/.

Atbildētāja ar prasītāju nezināmu iemeslu dēļ līdz šim brīdim nav noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, tomēr

neskatoties uz to, prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem, atbildētājai tika nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētāja/pers. B/

paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību tiesā nav sniegusi.

Pieteikumā par prasības summas pieaugumu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem

pakalpojumiem uz 2015. gada 5. maiju EUR 6526,01 un likumiskos procentus EUR 974,94, kopā EUR 7500,95.

Lieta izskatīta atklātā tiesas sēdē. Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. C/ uzturēja iesniegto prasību uz tajā norādītājiem pamatiem par parāda

summā EUR 5661,49 un likumisko procentu EUR 337,41 par periodu no 2004. gada decembra līdz 2015. gada 5. maijam, daļā par pamatparādu

summā EUR 864,52 un likumisko procentu EUR 637,53 prasību neuzturēja, jo pēc prasības celšanas atbildētāja to samaksājusi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās vairākkārt.

Tiesa, ņemot vērā to, ka atbildētājai par tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktā kārtībā un, ka lietā nav iesniegti dokumenti, kas attaisnotu

neierašanos un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt civillietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Tiesa vairākkārt atlika lietas izskatīšanu, lai varētu izpildīt procesuālo darbību, - apstiprināt pušu 2015. gada 12. maijā noslēgto izlīgumu lietā.

Tā kā atbildētāja uz tiesas sēdēm neieradās, prasītāja puse lūdza taisīt spriedumu.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir

spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus. Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja prasībā norādītajiem apstākļiem, sniegtajiem

paskaidrojumiem, un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Zemesgrāmatu apliecība pierāda atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/, uz 2004.gada 25.novembra pirkuma līguma

pamata.

Prasītāja kā juridiskas personas esamība pierādīta ar Uzņēmumu reģistra izziņu.

Prasītājs prasījuma tiesības pierādījis ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem, atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punkta prasībām.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija likumīgā spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim un ir piemērojams strīdā, atbilstoši Civillikuma 3.panta

nosacījumiem, 8.panta pirmajā daļā un 12.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī norēķināties par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lietā nav strīds par to, ka atbildētāja ar prasītāju līdz šim brīdim nav noslēguši dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, tomēr

neskatoties uz to, atbildētājai nav likti šķēršļi izmantot piederošo īpašumu un saņemt pakalpojumus.

Kopš 2011.gada 1.janvāra atbildētājas pienākums veikt maksājumus noteikts ar Dzīvokļa īpašuma likumu (skat. 10., 13. pantos).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1. - 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

dzīvojamo māju /adrese/.

Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo pakalpojumu saņemšanu

ir pildījis, bet atbildētāja savu, pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo pakalpojumu sniegšanu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi

rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Kā izriet no lietas materiāliem atbildētāja pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo pakalpojumu sniegšanu nav pildījusi laika

posmā no 2004.gada decembra līdz 2015.gada 5. maijam, daļu parāda un likumisko procentu prasījuma pēc prasības celšanas atbildētāja samaksājusi,

tādēļ par to prasība netiek uzturēta. Uzturētās prasības daļā parādu un likumiskos procentus atbildētājai ir pienākums maksāt, atbilstoši likumam.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1651.panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, savukārt Civillikuma

1828.pants noteic, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jāpierāda atbildētājai, taču šādi pierādījumi lietā iesniegti nav, līdz ar ko

prasītāja prasība par parāda un likumisko nokavējumu procentu piedziņu ir apmierināma pilnā apmērā.

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tā kā atbildētāja nav veikusi maksājumus par nepieciešamiem izdevumiem saistībā ar daudzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, viņai ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, pamatojoties uz Civillikuma

1759.panta 1.punktu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Lietā ir pietiekami pierādījumu, tai skaitā 2015. gada 12. maijā noslēgts izlīgums šajā lietā, ko atbildētājas vārdā un tiesībās uz pilnvaras pamata

noslēgusi /pers. D/, kas apstiprina pušu saistības un to, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasību vai

prasītāja tiesības pēc saistības izpildes, nav maksājusi Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā norādītos maksājumus regulāri.

Novērtējusi prasītāja paskaidrojumus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma tā, kā to tiesas

sēdē uzturēja pārstāvis, bet daļā, kurā prasība netika uzturēta, jo pēc prasības celšanas daļā samaksāta, tiesvedība izbeidzama, tiesisku seku

sasniegšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 74., 223., 224., 225. pantu nosacījumiem.

Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi pierādīti ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem – maksājuma uzdevumiem un kvītīm un tie, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu un otro daļu, 36. panta otro daļu, ir piedzenami no atbildētājas prasītāja labā. Ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, kas nav samaksāti līdz lietas iztiesāšanai, piedzenami no atbildētājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1765. pantu, nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus no parāda

summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likumu, Civillikuma 3., 1587., 1716., 1717., 1720. pantiem un Civilprocesa likuma

1., 5., 8., 10., 26., 33., 34., 36., 41., 56., 59., 74., 82., 92., 93., 95., 97., 104., 110., 128. 129., 189.-195., 223., 224., 225., 204.1 pantiem, tiesa

nosprieda:

izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/1, prasību pret /pers. B/, personas

kods /personas kods/, par parāda piedziņu daļā, kurā tā netika uzturēta par parāda EUR 864,52 un likumisko procentu EUR 637,53 piedziņu, jo pēc

prasības celšanas atbildētāja to samaksājusi labprātīgi.

Apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/1, prasību pret /pers. B/, personas

kods /personas kods/, par parāda piedziņu daļā, kurā tā tika uzturēta.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/1, pamatparādu EUR 5661,49 (pieci tūkstoši seši simti sešdesmit viens eiro 49 eiro centi) un likumiskos procentus EUR 337,41

(trīs simti trīsdesmit septiņi eiro 41 eiro centi) par laika periodu no 2004. gada decembra līdz 2015. gada 5. maijam un tiesas izdevumus EUR 486,14

(četri simti astoņdesmit seši eiro 14 eiro centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus EUR 6,69 (seši eiro un 69 eiro centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/1, tiesības saņemt likumiskos 6%

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai).

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā, Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese M. Griķe