Court dismissed tenant's claim against property manager for unpaid maintenance and service fees in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-1391-22/119

ECLI:LV:RPT:2022:1011.C68284222.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga, 2022. gada 11. oktobrī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese A.Freimane

izskatīja rakstveida procesā AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” vienkāršotas procedūras prasību pret SIA “/nosaukums/” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” (turpmāk tekstā prasītājs) ir cēlusi tiesā prasību pret SIA “/nosaukums/” (turpmāk tekstā atbildētājs)

par parāda 2494,64 EUR piedziņu.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. panta pirmo un otro daļu, 16. panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 5. pantu, Civillikuma 1759. panta pirmo daļu, 1760. un 1765. pantu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir telpas Nr./adrese/ īpašnieks. Pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese/ 2014. gada 9.

decembra kopsapulces protokolu, prasītājs ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajiem pārstāvjiem 2014. gada 17. decembrī noslēdza mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr.BRU-89, kurā noteiktas mājas apsaimniekotāja, tas ir, prasītāja un dzīvokļu īpašnieku, tātad arī atbildētāja tiesības un

pienākumi.

Prasītājs norāda, ka atbildētājam par mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2017.

gada 1. jūlija līdz 2022. gada 1. martam ir izveidojies parāds 2494,64 EUR apmērā, ko veido apsaimniekošanas (pārvaldīšanas izdevumi) 640,98 EUR,

komunālie pakalpojumi 19,17 EUR, ieguldījumi mājas remontdarbos 270,65 EUR un remontdarbu izmaksas pēc grafika 1563,84 EUR apmērā.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, veicot rēķinu apmaksu, savos maksājumos nav norādījis par kādām rēķinu pozīcijām veic savus maksājumus, līdz ar ko

saskaņā ar Civillikuma 1844. pantu prasītājs saņemtos naudas līdzekļus ir ieskaitījis laika ziņā vecākajā parādā, to sadalot proporcionāli par rēķinos

norādītajām pozīcijām.

[2] Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs prasību neatzīst, norādot, ka starp pusēm nav nekādu līgumattiecību. Norāda, ka pirms prasītājs

pārņēma namīpašuma apsaimniekošanu no SIA “Lāču nami”, pagraba telpas /adrese/ bez maksas izmantoja sētnieks instrumentu un sāls uzglabāšanai.

Pēc atbildētāja rīcībā esošās informācijas šobrīd atslēgas no atbildētājam piederošajām pagraba telpām atrodas pie prasītāja sētnieka. Prasītājs

atbildētājam neko nemaksā un atbildētājs uzskata, ka prasītājs drīzāk ir parādā atbildētājam nevis atbildētājs prasītājam.

[3] 2022. gada 31. augustā prasītājam uz elektroniskā pasta adresi, bet atbildētājam uz juridisko adresi nosūtīti paziņojumi par lietas

izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu motīvu dēļ.

[5] Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļa nosaka, ka tiesa vienkāršotās procedūras lietā sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā

noteiktajam sprieduma saturam, ja puse tai rakstveidā iesniedz sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūgumu iesniedz tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā

sprieduma sastādīšanas dienas, un uz šo termiņu neattiecas šā likuma 48. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais. Tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā

panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļu tiesa izskatāmajā lietā spriedumu sastāda atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā

noteiktajam saturam.

[6] Civillikuma 1067. panta pirmā daļa nosaka, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās,

bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma noraksta redzams, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese/ 19/1606 domājamo daļu īpašnieks,

kura lietošanā atrodas nedzīvojamā telpa Nr./numurs/, par kuras apsaimniekošanas, uzturēšanas un sniegto pakalpojumu samaksu prasītājs ir cēlis

prasību.

Tā kā saskaņā ar zemesgrāmatu nodalījuma norakstu dzīvojamā māja /adrese/ atrodas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, telpu īpašnieku un

pagraba telpu īpašnieku kopīpašumā, nosakot katram īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēru un identificējot lietošanā nodotās telpas, atbilstoši

Civillikuma 1071. pantam katra kopīpašnieka pienākums ir nest lietas uzturēšanas pienākumu samērīgi ar katra īpašnieka daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, bet

minētā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis,

neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā.

No minētā izriet, ka Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē atsevišķais īpašums ir gan dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, gan neapdzīvojamā telpa un

atbildētājam kā neapdzīvojamās telpas īpašniekam ir saistoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktie dzīvokļu īpašnieku pienākumi, tai skaitā ir pienākums

maksāt pārvaldīšanas maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem, jo neapdzīvojamo telpu īpašnieks arī ir minētā likuma subjekts un

neapdzīvojamās telpas īpašnieka pienākumi likumā ir pielīdzināti dzīvokļu īpašnieku pienākumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā.

[7] No lietas materiāliem pievienotā 2014. gada 9. decembra nekustamā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola

redzams, ka mājas īpašnieku sapulce nolēma ar 2014. gada 31. decembri izbeigt apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Lāču nami” un ar 2015. gada 1.

janvāri mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nodot AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, apstiprinot mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Minētais kopīpašnieku sapulces lēmums atbildētājam ir saistošs saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Izskatāmajā lietā atbildētājs nav apstrīdējis lietā iesniegto un atbildētājam apmaksai izsniegto rēķinu pamatotību, proti, rēķinos iekļauto

apsaimniekošanas maksas, komunālo pakalpojumu un remontdarbu izmaksu apmēru. Atbildētāja iebildumi pret izvirzīto prasījumu ir pamatoti ar to, ka

atbildētāja īpašumu, pirms to pārņēma apsaimniekošanā esošais apsaimniekotājs, izmantoja iepriekšējais mājas apsaimniekotājs, glabājot atbildētāja

neapdzīvojamā telpā smiltis, sāli un sētnieka darba instrumentus. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos varbūtības formā norāda sekojošo: “Cik mums

zināms, šobrīd atslēga no pagraba telpām atrodas pie AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” sētnieka.”.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja iebildumi nevar būt pamats celtās prasības noraidīšanai, jo atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp

atbildētāju un prasītāju pastāvētu vienošanās, ka prasītājs izmanto atbildētāja īpašumu, bet atbildētājs, nododot telpu prasītājam lietošanā, tiek atbrīvots

no apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu samaksas. Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1071. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu īpašniekam ir

pienākums norēķināties par īpašuma uzturēšanu un veikt norēķinu ar apsaimniekotāju, bet Civillikuma 1838. pants noteic pienākumu pierādīt samaksas

veikšanu, atbildētāja pienākums ir pierādīt vai nu apsaimniekošanas maksas un sniegto pakalpojumu maksas samaksu, vai arī iesniegt pierādījumus, kas

atbrīvo atbildētāju no minēto maksājumu veikšanas.

Tas apstāklis, ka namīpašuma iepriekšējais apsaimniekotājs izmantoja atbildētāja pagrabtelpas, nevar būt arguments, lai atbildētājs

neveiktu maksājumus šā brīža apsaimniekotājam. Arī gadījumā, ja atslēgas no atbildētājam piederošā īpašuma šobrīd atrodas pie sētnieka, minētais

apstāklis pats par sevi nevar ietekmēt atbildētāja kā kopīpašnieka pienākumu nest lietas uzturēšanas pienākumu un nevar atbrīvot no pienākuma maksāt

pārvaldīšanas maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, apstākli, ka atbildētājs nav apstrīdējis lietā iesniegto rēķinu pamatotību, tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams

parāds par īpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 2494,64 EUR apmērā, kas aprēķināts par laika periodu no 2017.

gada 1. jūlija līdz 2022. gada 1. martam.

[8] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami prasītāja

samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 334,43 EUR apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5. un 14.

punktu un Civilprocesa likuma 42. pantu no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41. panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 195., 204.1 pantu, 250.25, 250.27 panta trešo daļu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.50003748651,

dzīvojamās mājas uzturēšanas, pārvaldīšanas maksas un saņemto pakalpojumu izdevumu parādu 2494,64 EUR (sastāv no apsaimniekošanas

(pārvaldīšanas izdevumi) maksas parāda 640,98 EUR, komunālo maksājumu parāda 19,17 EUR, ieguldījumu mājas remontam parāda 270,65 EUR un

izmaksas remontam pēc grafika 1563,84 EUR), kas aprēķināts par laika periodu no 2017. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 1. martam, un tiesas izdevumus

334,43 EUR, kopā 2829,07 EUR (divi tūkstoši astoņi simti divdesmit deviņi euro 07 centi), kas iemaksājami AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” kontā

Nr.LV10HABA0551009938554, AS “Swedbank”.

Atzīt AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.50003748651, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4 EUR (četri euro),

kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase; saņēmējs: Tiesu administrācija,

reģistrācijas Nr. 90001672316; BIC kods: TRELLV22; jānorāda dati personas vai lietas identificēšanai. Maksājuma uzdevums iesniedzams tiesas

kancelejā Daugavgrīvas iela 58, Rīgā vai nosūtams uz tiesas elektronisko pasta adresi rigas.pardaugava@tiesas.lv, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese A.Freimane