Court partially allowed insurance subrogation claim for damages and costs but rejected interest claim.

Lietas Nr. C28290816

Lietas arhīva Nr. C-0093-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 13.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Ramane

izskatīja rakstveida procesā civillietu /Nosaukums/ AS Latvijas filiāle maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 4.jūlijā /Nosaukums/ AS Latvijas filiāle (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 2., 3., 41.panta pirmo daļu, Civillikuma 1753., 1756., 1775., 1779., 1784., 1893., 1905.pantu, cēla tiesā

prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par zaudējumu un likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs un /pers. B/ noslēguši sauszemes transportlīdzekļa īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas

apdrošināšanas līgumu SMD044338 uz laiku no 2013.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.augustam, apdrošinot transportlīdzekļa VW VENTO, valsts

numurs /TL numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), īpašnieka civiltiesisko atbildību. 2013.gada 17.decembrī atbildētāja, vadot transportlīdzekli, izraisījusi

ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg), kurā cieta automašīna /TL marka/ D, valsts numurs /TL numurs/. Atbildētāja atstāja notikuma vietu,

neziņojot par to policijai. Policijas izziņā norādīts, ka atbildētāja pārkāpusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK)

149.16 panta piekto daļu. Prasītājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību par cietušas automašīnas remontu 482 euro.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas likumu prasītājs kā apdrošinātājs ir tiesīgs

iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, ja pēc ceļu satiksmes negadījuma, to izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs atstājis notikuma vietu

neziņojot par to policijai.

Prasītājs norāda, ka vairākas reizes atbildētājai lūgts labprātīgi atlīdzināt zaudējumus, bet visi brīdinājumi un pretenzijas tika ignorētas. Tāpēc no

nodarīto zaudējumu pamatsummas 482,84 euro prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus.

Tā kā atbildētāja nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01767-10-14A nosacījumiem un izsniegtajai

pilnvarai, ir pilnvarojis SIA „Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētājas zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar to prasītājam radušies papildus zaudējumi

fiksētās maksas 121 euro (fiksētā maksa EUR 100 + PVN 21% EUR 21) apmērā. Prasītājs uzskata, ka atbildētājas pienākums ir segt ne tikai

zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.

Prasība lūgts piedzīt no atbildētājas zaudējumus 603,84 euro, likumiskos procentus 7,76 euro, un visus tiesas izdevumus, kā arī noteikt tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda, norādot, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2016.gada 12.jūlijā atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Noteiktajā termiņā, ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai atbildētāja

paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājam uz juridisko adresi un

atbildētājai uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts 2016.gada 25.augustā ierakstītā pasta sūtījumā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta

otrās daļas noteikumiem uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas datums rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 250.26 pantā

noteiktie priekšnoteikumi lietas izskatīšanai tiesas sēdē nav konstatēti.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan,

atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tomēr, tā kā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Līdz ar to tiesa piemēro materiālo tiesību normas, kas bija spēkā ceļu satiksmes negadījuma

izdarīšanas brīdī.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta „c”

apakšpunktā noteikts, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis

zaudējumus trešajai personai, ja tas pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis

notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu

vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei. Tādējādi prasītājs pamatoti cēlis prasību pret

atbildētāju, kā pret transportlīdzekļa vadītāju.

Lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 25.februāra Izziņa par ceļu satiksmes negadījumu apstiprina prasībā norādītā 2013.gada 17.decembra

CSNg faktu, kā arī to, ka par CSNg izraisītāju atzīta atbildētāja. Atbildētājai piemērots administratīvais sods, saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpuma kodeksa 149.16 panta piekto daļu un 149.8 25.daļu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 20.decembrī /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, īpašnieks SIA /Nosaukums B/

iesniedzis /Nosaukums/ AS Latvijas filiāle OCTA atlīdzības pieteikumu par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju. Savukārt no lietas materiāliem

pievienotās pavadzīmes KIA-140981 redzams, ka transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/veikti remontdarbi un kopējā

remonta darbu izmaksa ir 482,84 euro.

2014.gada 20.marta AS /Nosaukums C/ maksājuma uzdevums apstiprina, ka prasītājs samaksājis par transportlīdzekļa /TL marka/, valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/, remonta darbiem /Nosaukums D/. 2013.gada 27.decembra transportlīdzekļa apskates protokolā norādīti transportlīdzekļa

/TL marka/ bojājumi. Transportlīdzekļa apskati veicis sertificēts eksperts /pers. K/ (sertifikāta Nr.409, derīguma termiņš 2015.gada 21.decembris).

Lietas materiāliem pievienotajā zaudējumu aprēķinā KIA-/numurs/norādītie remontdarbi atbilst transportlīdzekļa apskates protokolā fiksētajiem

bojājumiem, līdz ar to tiesa atzīst aprēķinu par pamatotu un atbilstošu CSNg transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēra pamatotību un atbilstību transportlīdzeklim /TL

marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, nodarītos bojājumus.

Civillikuma 1770.pantā ir noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, savukārt atbilstoši Civillikuma 1775.pantam

katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību

vai bezdarbību nodarījis.

Lietā konstatēti prasītāja zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, ko veido prasītāja maksājums par bojātā transportlīdzekļa

remontu. Tāpat pierādīta vainojama prettiesiska atbildētājas rīcība, kuras cēloniskais sakars ir transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./TL

numurs/, bojājumi.

Prasītājs atbildētāju informējis par zaudējumu esamību un apmēru, lūdzot veikt samaksu līdz 2016.gada 30.martam. Tā kā atbildētāja zaudējumus

noteiktajā termiņā neatlīdzināja, pamatojoties uz 2014.gada 13.novembra prasītāja un SIA „/Nosaukums/Latvija” Sadarbības līgumu Nr.01767-10-14A,

prasītājs pilnvaroja SIA „/Nosaukums/Latvija” veikt darbības zaudējumu iekasēšanai no atbildētājas.

Ievērojot norādīto tiesa konstatē, ka prasītāja zaudējumi, kas saistīti ar lietas administrēšanu tiesā ir radušies saistībā ar atbildētāju bezdarbību,

neatlīdzinot prasītājam nodarītos zaudējumus, lai gan atbildētāja bija informēta. Tādējādi, saskaņā ar Civillikuma 1784.pantu, prasītājam ir tiesisks pamats

prasīt zaudējumu, kas saistīti ar noteikto zaudējumu atgūšanas administrēšanu, piedziņu no atbildētājas.

No 2016.gada 10.jūnija faktūrrēķina Nr.60659488, izriet, ka administrēšanas atlīdzība par pakalpojumiem lietā R90-13-1778 (/pers. A/) sastāda

100 euro un PVN 21% 21 euro, kopā 121 euro. Maksājuma uzdevums Nr.116-182896 apliecina, ka prasītājs ir veicis administrēšanas izdevumu

samaksu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību

vai pierādījumus, kas apstiprinātu zaudējumu atlīdzības saistības izpildi, t i., samaksu pilnā apmērā vai kādā daļā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir

pierādījis sava prasījuma par zaudējumu 603,84 euro (482,84 euro + 121 euro = 603,84 euro) piedziņu pamatotību.

Prasītājs 2015.gada 9.septembrī, 2016.gada 3.februārī un 2016.gada 23.martā nosūtījis atbildētājai paziņojumus par zaudējumu atmaksu,

informējot atbildētāju par parāda esamību, kā arī lūdzot veikt parāda apmaksu līdz 2016.gada 30.martam un, brīdinot par nodomu, iesniegt prasību tiesā,

ja parāds netiks samaksāts termiņā. Tā kā atbildētāja pretenzijā noteiktajā termiņā saistību labprātīgi neizpildīja, prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma

1765.pantu, par laiku no 2016.gada 3.marta līdz 2016.gada 10.jūnijam no nesamaksāto zaudējumu summas 603,84 euro aprēķinājis likumiskos

nokavējuma procentus 7,76 euro apmērā.

Izskatot strīdus par zaudējumu piedziņu, kas prasītājam radušies izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, jāņem vērā, ka izmaksāto apdrošināšanas

atlīdzību nevar uzskatīt par svešas (mantas) naudas lietojumu, līdz ar to nav pamata Civillikumā paredzēto nokavējuma procentu piedziņai. Lai gan

Civillikuma 1759.pantā ir noteikts, kad procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, likumdevējs šajā normā nav ietvēris tiesiskās

attiecības, kas izriet no zaudējumu atlīdzības pienākuma.

Tiesa uzskata, ka lietā pastāv strīds par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņas pamatojumu, jo tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu

atzīt, ka atbildētāja ir atzinusi zaudējumu nodarīšanas faktu kā arī zaudējumu apmēru un labprātīgi apņēmusies tos noteiktā termiņā atlīdzināt. Tāpēc

atteikumu labprātīgi atlīdzināt zaudējumus nevar kvalificēt kā parādu, kaut arī tiesa vēlāk atzinusi zaudējumu esamību un to atlīdzināšanas priekšnoteikumu

pastāvēšanu. Tādējādi, pastāvot strīdam par pašu zaudējumu atlīdzināšanas pamatojumu, nav pamata piedzīt likumiskos procentus par zaudējumu

samaksas kavējumu.

Pamatojoties uz norādīto tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko nokavējuma procentu 7,76 euro piedziņu, ko prasītājs aprēķinājis par laiku līdz

tiesas spriedumam, nav pamatots un ir noraidāms.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie

procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās zaudējumu pamatsummas 603,84 euro,

ievērojot, ka procentu aprēķins apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to no atbildētājas

prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram 603,84 euro – valsts nodeva, saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 90,58 euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 95,28 euro.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājai 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezultatīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /Nosaukums/ AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā galveno parādu

603,84 euro un tiesas izdevumus 95,28 euro, kopā 699,12 euro (seši simti deviņdesmit deviņi euro 12 centi).

Samaksa izdarāma prasītāja pārstāvja SIA ,,/Nosaukums/Latvija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā Swedbank AS, konta

Nr.LV61 HABA 0551 0088 6879 3.

Prasību daļā par likumisko procentu 7,76 euro piedziņu noraidīt.

Noteikt /Nosaukums/ AS Latvijas filiāle tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus – 6 % gadā no neapmaksātās parāda pamatsummas 603,84 euro, ievērojot, ka procentu aprēķins apstājas, sasniedzot kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 13.februārī.

Tiesnese I.Ramane