Land boundary measurement error in historical land allocation case results in administrative decision annulment.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42669808

AA43-1752-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 15.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Poķis

tiesneses M.Osmane un A.Šteinberga,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un pieteicējas pārstāvim /pers.M/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes

Valsts zemes dienesta pārstāvim /pers.K/, SIA „Latvijasmernieks.lv” pārstāvei /pers.J/, trešajai personai atbildētāja pusē

/pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ (šobrīd – tiesību pārņēmējas /pers.

A/ un /pers. D/) pieteikumu par Valsts zemes dienesta 2008.gada 30.jūlija lēmuma Nr.2-13/554-P atcelšanu, kadastrālās

uzmērīšanas atzīšanu par prettiesisku un zemes robežu plāna reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Valsts zemes dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2010.gada 29.maija spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Tukuma rajona Engures pagasta Tautas deputātu padome ar 1992.gada 30.jūnija 20.sasaukuma 15.sesijas lēmumu

„Par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā piemājas saimniecībām” (turpmāk – 1992.gada lēmums) piešķīra /pers. E/

pastāvīgā lietošanā ar zemes lietošanas tiesību pāreju citām personām pēc pagasta zemes ierīcības projekta zemes nogabalu

ar plāna Nr.4688 pēc adreses /NI Nosaukums/ 0,3 ha platībā, bet /pers. F/ – zemes nogabalu ar plāna Nr.4689 pēc adreses

/NI Nosaukums 2/ 6,2 ha platībā.

Tukuma rajona Engures pagasta Tautas deputātu padome ar 1993.gada 6.aprīļa 20.sasaukuma 23.sesijas lēmumu

„Par zemes piešķiršanu un projekta izmaiņu un ierādīto platību apstiprināšanu” (turpmāk – 1993.gada lēmums) piešķīra

/pers. C/ zemi 0,3 ha platībā pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, kā arī atcēla 1992.gada

lēmumu daļā par zemes piešķiršanu /pers. F/ 0,3 ha platībā. Ar 1993.gada lēmumu apstiprinātas izmaiņas zemes reformas

1.kārtas zemes ierīcības projektā saskaņā ar plāna pielikumiem.

Tukuma rajona Engures pagasta Zemes komisija ar 1996.gada 1.oktobra lēmumu „Par zemes īpašumtiesību atzīšanu”

(turpmāk – 1996.gada lēmums) atzina /pers. C/ mantojuma tiesības uz mantoto /NI Nosaukums 2/ māju zemi 0,3 ha platībā,

nosakot, ka platības pie robežu ierādīšanas var tikt precizētas.

2007.gada aprīlī tika veikta zemes gabala „Ķesterciema Spāriņas” robežu uzmērīšana, nosakot zemes platību 0,3417

ha. Uzmērītās robežas netika aktualizētas Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS).

Tukuma rajona Engures pagasta padome, pamatojoties uz zvērināta notāra 2007.gada 15.februārī izdoto mantojuma

apliecību, 2007.gada 19.jūnijā atcēla /pers. E/ piešķirtās zemes lietošanas tiesības uz zemi /NI Nosaukums/ 0,3 ha platībā,

piešķirot zemi lietošanā /pers. B/ (turpmāk arī – trešā persona).

2007.gada 27.decembrī tika veikta zemes gabala /NI Nosaukums/ robežu uzmērīšana, nosakot zemes platību 0,3538

ha. Vienlaikus tika sastādīts Iebildumu akts par to, ka /pers. C/ pārstāve nepiekrīt robežai.

Izskatījusi VSIA „Latvijas Valsts mērnieks” mērnieka sastādīto 2007.gada 27.decembra Iebildumu aktu, VZD

Ziemeļkurzemes reģionālā nodaļa ar 2008.gada 12.marta lēmumu Nr.19-02-ZK/5 atzina, ka kadastrālā uzmērīšana zemes

gabalam /NI Nosaukums/ ar kadastra apzīmējumu 9050 006 0167 ir veikta korekti, ņemot vērā situāciju apvidū, kā arī

iekļaujoties pieļaujamās kļūdas robežās. Minēto iestādes lēmumu /pers. C/ pilnvarotā pārstāve /pers. A/ (turpmāk –

pieteicēja) apstrīdēja augstākā iestādē.

[2] VZD ģenerāldirektore ar 2008.gada 30.jūlija lēmumu Nr.2-13/554-P (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu VZD

Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2008.gada 12.marta lēmumu Nr.19-02-ZK/5, kā arī uzdeva VSIA „Latvijas Valsts

mērnieks” turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus nekustamajam īpašumam /NI Nosaukums/ bez saskaņošanas ar

pierobežnieci /pers. C/.

VZD Ziemeļkurzemes reģionālā nodaļa 2009.gada 31.augustā piešķīra /pers. B/ īpašumā par samaksu zemi /NI

Nosaukums/ 0,3538 ha platībā, bet 2009.gada 4.decembrī /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /NI

Nosaukums/ nostiprinātas zemesgrāmatā.

[3] 2008.gada 1.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīts, ka 1992.gada lēmuma grafiskais pielikums izgatavots atbilstoši Tukuma apriņķa Engures pagasta

vēsturiskajam plānam. Vēsturiskajā plānā pieteicējas zemes gabals apzīmēts ar Nr.293, bet grafiskajā pielikumā – ar Nr.180.

Salīdzinot abus plānus, strīdus zemes gabals tajos iezīmēts identiski. Tādējādi zemes reformas pirmajā kārtā /pers. F/ zeme

piešķirta lietošanā precīzi vēsturiskajās robežās. Ar 1993.gada lēmumu 1992.gada lēmums atcelts daļā par /NI Nosaukums

2/ zemi un nolemts šo zemi piešķirt lietošanā pieteicējai. Tādējādi zemes reformas pirmajā kārtā minētais zemes gabals

piešķirts lietošanā pieteicējai tā vēsturiskajās robežās.

Zemes robežu iemērīšanas laikā zemes gabals iemērīts neatbilstoši iepriekš minētajiem plāniem, un tādēļ tika uzsākts

administratīvais process (zemes robežu strīds). Izskatot zemes robežu strīdu, VZD nav vadījies pēc iepriekš minētajiem

plāniem, bet no 1992.gada lēmuma grafiskā pielikuma zemes lietojumam /NI Nosaukums/ ar kadastra Nr./numurs/.

Pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku 2009.gada 30.jūnijā veikto zemes kadastrālo uzmērīšanu nekustamajam īpašumam

/NI Nosaukums/ un zemes robežu plāna reģistrēšanu NĪVKIS. Pieteicējas ieskatā zemes uzmērīšana nedrīkstēja notikt,

kamēr nav pabeigta zemes robežu strīda izskatīšana tiesā.

[4] Trešā persona rakstveida paskaidrojumā norāda, ka, izskatot zemes robežu strīdu, VZD pamatoti vadījās pēc

1992.gada lēmuma grafiskā pielikuma zemes lietojumam /NI Nosaukums/, nevis pēc 1992.gada lēmuma pielikuma par zemes

lietošanas tiesību piešķiršanu /pers. F/, jo zemes kadastrālā uzmērīšana veikta īpašumam /NI Nosaukums/, nevis īpašumam

„/NI Nosaukums2/”.

[5] Lietā pieaicinātā atbildētāja VSIA „Latvijas Valsts mērnieks” (pēc nosaukuma maiņas SIA „ Latvijasmernieks.lv”)

rakstveida paskaidrojumā norāda, ka zemes vienības /NI Nosaukums/ kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši 1992.gada

lēmumam un atbilstoši minētā lēmuma grafiskajam pielikumam. Uzmērīšana veikta arī atbilstoši Tukuma rajona Engures

pagasta padomes 2007.gada 19.jūnija lēmumam par zemes lietošanas tiesību uz zemes vienību /NI Nosaukums/ 0,3 ha

platībā atcelšanu /pers. E/ un lietošanas tiesību pāreju trešajai personai uz visu atsavināto zemi.

Robeža starp zemes vienībām /NI Nosaukums/ un /NI Nosaukums2/ noteikta, ņemot vērā situāciju apvidū, kā lauzta

līnija, pa sauszemi, nešķērsojot zemes vienības /NI Nosaukums2/ ēkas.

Līdz 2010.gada 29.martam VSIA „Latvijas Valsts mērnieks” rīcībā nebija informācijas, ka Lēmums ir pārsūdzēts.

Līdz ar to zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi īpašumam /NI Nosaukums/ tika pabeigti un zemes kadastrālās uzmērīšanas

rezultātā izgatavoto zemes robežu uzmērīšanas lietu VZD 2009.gada 29.jūlijā reģistrēja NĪVKIS.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 29.maija spriedumu pieteikums apmierināts daļā – Lēmums atcelts no

tā pieņemšanas brīža, atzīta par prettiesisku nekustamā īpašuma /NI Nosaukums/ zemes robežu plāna reģistrācija NĪVKIS,

uzlikts pienākums VZD zemes robežu strīdu komisijai atkārtoti izskatīt VISA „Latvijas Valsts mērnieks” mērnieka sastādīto

iebildumu aktu par zemes lietojuma /NI Nosaukums/ zemes robežu ierādīšanu apvidū, ievērojot spriedumā konstatētos

faktus un juridiskos apsvērumus. Tāpat izbeigta tiesvedība pieteikuma daļā par 2009.gada 30.jūnijā nekustamajam

īpašumam /NI Nosaukums/ veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas atzīšanu par prettiesisku.

Tiesa spriedumā konstatēja, ka atbilstoši aktuālajiem NĪVKIS datiem zemes gabalu robeža noteikta no punkta Nr.2001

uz punktu Nr.2000 un punktu Nr.593. Pieteicēja uzskata, ka robeža nosakāma atbilstoši vēsturiskajām robežām no punkta

Nr.2001 līdz punktam Nr.592. Lietā kā 1992.gada lēmuma pielikums atrodas arī zemes lietojuma /NI Nosaukums/ plāns,

atbilstoši kuram zemes gabalu strīdus robežpunkts noteikts punktā Nr.593 un robeža starp īpašumiem iezīmēta kā taisna

līnija. Vienlaikus tiesa secināja, ka 1992.gada lēmuma pielikumā esošais zemes lietojuma /NI Nosaukums/ plāns, uz kura

pamata pieņemts Lēmums, satur acīmredzamas neatbilstības un rada šaubas par tā izgatavošanas pamatotību. Plānā

nekustamajiem īpašumiem norādīti kadastra numuri, un to parakstījis pašvaldības padomes priekšsēdētājs A.Kalnozols.

Savukārt tiesas sēdē VZD pārstāvis atzina, ka 1992.gadā zemes gabaliem kadastra numuri vēl netika piešķirti. Tāpat tiesa

konstatēja, ka A.Kalnozols 1992.gadā nebija pašvaldības padomes priekšsēdētājs.

Pieteicējai zemes gabala lietošanas tiesības piešķirtas ar 1993.gada lēmumu, kura grafiskajā pielikumā (lietas 1.sējuma

19.lapa) pieteicējai piešķirtais zemes gabals apzīmēts ar Nr.293. 1993.gada lēmuma grafiskais pielikums atbilst

vēsturiskajam plānam (lietas 1.sējuma 15.lapa) un vizuāli ir konstatējams, ka zemes gabalu Nr.292 un Nr.293 strīdus

robežpunkts atbilst zemes robežu plāna, kas aktualizēts NĪVKIS, robežpunktam Nr.592.

Saskaņā ar 1996.gada lēmumu pieteicējai atzītas īpašuma tiesības uz /NI Nosaukums 2/ māju zemi 0,3 ha platībā

atbilstoši zemes pārskata plānam. Tiesa atzina, ka minētais plāns atbilst 1993.gada lēmuma grafiskajam pielikumam un

vēsturiskajam plānam, tajā ir mainīta zemes gabalu numerācija un mazāk detalizēti atainotas uz zemes gabaliem izvietotās

būves, savukārt zemes gabalu robežpunkti izšķirami skaidrāk. No minētā zemes plāna tiesa vizuāli konstatēja, ka abu strīdus

zemes gabalu robeža ir taisna līnija un strīdus robežpunkts ir ar Nr.592. Šādu secinājumu tiesa izdarīja, salīdzinot 1996.gada

lēmuma grafisko pielikumu (lietas 1.sējuma 16.lapa) ar 1992.gada lēmuma grafisko pielikumu (lietas 1.sējuma 20.lapa),

uz kura pamata izdarīta nekustamā īpašuma /NI Nosaukums/ robežu iemērīšana.

Nekustamā īpašuma /NI Nosaukums/ robežu uzmērīšana notikusi, pamatojoties uz 1992.gada lēmuma grafisko

pielikumu, kurš neatbilst grafiskajiem pielikumiem, kas izgatavoti lēmumiem par nekustamā īpašuma „Ķesterciema Spāriņas”

piešķiršanu. Minētās neatbilstības rezultātā radies robežu strīds. VZD bija jākonstatē, ka neizpildās Ministru kabineta

2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.522)

24.2.apakšpunkta prasības, proti, attiecībā uz zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību pieņemto lēmumu grafiskie

pielikumi par zemes piešķiršanu nav savstarpēji atbilstīgi.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 29.maija spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts, VZD

iesniedza apelācijas sūdzību.

[8] Administratīvā apgabaltiesa ar 2013.gada 2.decembra spriedumu apmierināja /pers. D/ un /pers. A/ pieteikumu

daļā, atzīstot par prettiesisku VZD rīcību, reģistrējot nekustamā īpašuma /NI Nosaukums/ zemes robežu plānu NĪVKIS

brīdī, kad Lēmums nebija kļuvis nepārsūdzams un izpildāms. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu daļā par Lēmuma

atcelšanu.

[9] Izskatījis /pers. A/ un /pers. D/ kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk –

Augstākā tiesa) ar 2014.gada 2.decembra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.decembra spriedumu

un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

[10] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādīto argumentāciju. Atbildētājs

pieteikumu neatzina, pamatojoties uz apelācijas sūdzībā norādīto argumentāciju. Trešā persona pievienojās atbildētāja

paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

[11] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā

esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[12] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 4.pantu zemes reforma veicama divās

kārtās, no kurām pirmajā kārtā pēc zemes pieprasījumu izskatīšanas katram pagastam sastāda zemes ierīcības projektu,

saskaņā ar kuru pieņem lēmumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā un ierāda piešķirtās zemes robežas dabā, bet

otrajā kārtā veic zemes īpašuma tiesību atjaunošanu.

Apgabaltiesa konstatē, ka /pers. F/ ar 1992.gada lēmumu nolemts piešķirt patstāvīgā lietošanā ar lietošanas pāreju

zemes gabalus pēc zemes ierīcības projekta piemājas saimniecību izveidošanai. Saskaņā ar pievienoto sarakstu ar Nr.63

/pers. F/ lietošanā piešķirta zeme 6,2 ha platībā pēc adreses /NI Nosaukums 2/, zemes gabala numurs pēc zemes ierīcības

projekta Nr.4669 (lietas 1.sējuma 31.- 33.lapa, 2.sējuma 43.lapa). Ar šo pievienoto sarakstu ar Nr.47 /pers. E/ lietošanā

piešķirta zeme 0,3 ha platībā pēc adreses /NI Nosaukums/, zemes gabala numurs pēc zemes ierīcības projekta Nr.4668.

Turpmākā īpašuma tiesību piešķiršanas procesa gaitā zemes gabala Nr.4 668 platība un konfigurācija nav tikusi

mainīta mainīta, savukārt zemes gabals Nr.4669 ir ticis sadalīts. Ar 1993.gada lēmumu pieteicējai pastāvīgā lietošanā

piešķirta zeme 0,3 ha ar projekta numuru 4-1075 (lietas 1.sējuma 18.,19.lapa). Zemes gabala Nr.4669 sadalīšana neskar

robežu starp īpašumiem /NI Nosaukums/ un /NI Nosaukums 2/.

Iepriekš minētais norāda, ka zeme abiem pretendentiem ir piešķirta zemes reformas pirmajā kārtā ar vienu lēmumu -

1992.gada lēmumu. Turklāt zemes piešķiršana zemes reformas pirmajā kārtā pieteicējai un trešajai personai notika, balstoties

uz zemes ierīcības projektu. Līdz ar to arī uzmērīšanas procesā dabā zemes ierīcības projekta grafiskā daļa ir atzīstama par

dokumentu, kas atspoguļo 1992.gada lēmuma saturu. Apsvērumi, ka zemes ierīcības plāns nav precīzs, nemaina tiesas

viedokli, ka tas atspoguļo to, kādi zemes gabali pieteicējai un trešajai personai ir piešķirti.

[13] Trešā persona zemes vienības /NI Nosaukums/ uzmērīšanai ir iesniegusi Tukuma rajona Engures pagasta zemes

lietojuma /NI Nosaukums/ kadastra Nr./numurs/plānu (lietas 1.sējuma 20.lapa). Šis dokuments sagatavots kā 1992.gada

lēmuma pielikums.

Apgabaltiesa atzīst, ka iesniegtais dokuments ir viltojums. Uz to norāda virkne pazīmju: 1) dokuments ir izgatavots,

izmantojot VZD kadastru datu bāzes, kas 1992.gadā nepastāvēja; 2) 1992.gadā zemes gabaliem vēl nebija kadastra numuru,

savukārt šajā dokumentā visiem zemes gabaliem tiek norādīti pašreizējie zemes kadastra numuri; 3) grafiskais plāns

atspoguļo zemes gabala /NI Nosaukums 2/ konfigurāciju pēc sadalīšanas, kas notika tikai pēc 1993.gada lēmuma

pieņemšanas; 4) 1992.gadā dabā nebija uzmērīti daudzie plānā iezīmētie robežpunkti (tai skaitā 592. un 593.punkts); 5)

plāna parakstītājs /pers.P/ 1992.gadā nebija pašvaldības padomes priekšsēdētājs.

Jānorāda, ka nopratināts kā liecinieks, /pers.P/ liecināja, ka 1992.gadā personām lēmumi tika izsniegti bez

pielikumiem. Tiesas uzrādīto dokumentu /pers.P/ parakstīja 2007. vai 2008.gadā. Tādējādi liecinieka liecības apstiprina to,

ka 1992.gada lēmumam nebija grafiskā pielikuma atsevišķajiem zemes gabaliem. Savukārt /pers.P/ nevarēja 2007.gadā

sastādīt dokumentus, uzdodot tos par 1992.gada lēmuma pielikumiem. 2007.gadā sagatavoti dokumenti nevar tikt noformēti

kā 1992.gada lēmuma grafiskie pielikumi.

Ņemot vērā, ka trešās personas robežu uzmērīšanas procesā iesniegtais 1992.gada lēmuma grafiskais pielikums ir

atzīstams par viltojumu, tad tā izmantošana lietā nav pieļaujama.

Dokuments ir sagatavots trešās personas interesēs 2007., 2008.gadā, un to mērniecības procesā ir iesniegusi trešā

persona pēc savas iniciatīvas. Līdz ar to ir secināms, ka trešajai personai vajadzēja apzināties, ka mērniecības darbu

veikšanai iesniegtais dokuments ir viltojums, proti, tas ir sagatavots tikai 2007.gadā, kad trešā persona uzsāka mērniecības

darbus.

[14] Lēmums balstās uz trešās personas iesniegto viltoto 1992.gada lēmuma pielikumu. Tā Lēmuma secinājumu daļā

tiek norādīts: „VSIA „Latvijas Valsts mērnieks” /pers.T/ izgatavotajā zemes robežu plānā, kurā zemes gabala /NI

Nosaukums/ platība un /NI Nosaukums2/ kopumā atbilst Tukuma rajona Engures pagasta Tautas deputātu padomes

1992.gada 30.jūnija 20.sasaukuma 15.sesijas lēmuma grafiskajā pielikumā noteiktajai robežai starp zems lietojumiem /NI

Nosaukums/ un /NI Nosaukums2/. Līdz ar to var secināt, ka robežu plāns atbilst sastādītajiem zemes ierādīšanas

dokumentiem un materiāliem, kā arī normatīvo aktu prasībām.”.

Līdz ar to nav pamatoti arī Lēmuma secinājumi, ka sastādītais robežu plāns atbilst zemes ierādīšanas dokumentiem

un normatīvo aktu prasībām.

[15] Apgabaltiesas vērtējumā atbildētājs strīda izskatīšanas procesā nav ņēmis vērā arī virkni citu apstākļu, kas

norādīja, ka zemes uzmērīšanas procesā izmantotais plāns (trešās personas iesniegtais viltotais 1992.gada lēmuma

pielikums) ir pretrunā ar lēmuma saturu un dabā konstanto ēku novietojumu.

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējai un trešajai personai piešķirtā zeme ir apbūvēta zeme ar 1992.gadā pastāvošu

apbūvi, pagalma teritoriju un dabā esošām izmantošanas robežām. Ar 1992.gada lēmumu zeme tika piešķirta piemāju

saimniecību izveidošanai, un lēmums paredzēja saglabāt gan pieteicējas, gan arī trešās personas jau esošās piemāju

saimniecības . Līdz ar to var secināt, ka trešajai personai tika piešķirta zeme, kas saistīta ar jau pastāvošu piemājas

saimniecību.

Uzmērot dabā trešās personas zemes gabalu /NI Nosaukums/ atbilstoši viltotajam 1992.gada lēmuma grafiskajam

pielikumam, izveidojās situācija, ka zemes robeža šķērso pieteicējas pagrabu un citas būves. Tādējādi no uzmērījuma

rezultātiem bija izdarāms secinājums, ka šāds plāns ir neatbilstošs 1992.gada lēmuma būtībai. Iepriekš minētais uzskatāmi ir

redzams, aplūkojot VZD Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas sastādīto robežu shēmu (lietas 1.sējuma 154.lapa). No

shēmas redzams, ka sarkanā līnija (robeža pēc viltotā 1992.gada lēmuma grafiskā pielikuma) sadala mājīpašuma /NI

Nosaukums 2/ ēkas divās daļās. Tādēļ bija acīmredzams, ka grafiskais attēls neatbilda dabā pastāvošajam objektu

izvietojumam. Apgabaltiesas vērtējumā atbildētājam nevarēja rasties šaubas par to, ka zeme zem mājīpašuma /NI

Nosaukums 2/ ir piešķirta pieteicējai, nevis trešajai personai. Redzot šo pretrunu, zemes robežas uzmērītājs veica

korekcijas, kas vairs neatbilda nevienam tā rīcībā esošajam plānam, proti, noteica robežu lauztā formā (no punkta 2001 uz

punktu 2000, savukārt tālāk uz punktu 593).

Tādējādi, ja vērtē strīdus komisijai piedāvāto robežlīnijas variantu, var konstatēt, ka tas neatbilst viltotajam 1992.gada

lēmuma grafiskajam pielikumam. Tādējādi iestādei bija jākonstatē, ka 1992.gada lēmuma grafiskais pielikums neatbilstības

objektu izvietojumam dabā.

[16] Atbilstoši Noteikumu Nr.522 28.punktam, ja VZD zemes robežu strīdu komisija konstatē, ka attiecībā uz strīdā

iesaistītajām zemes vienībām pieņemto lēmumu par zemes piešķiršanu grafiskie pielikumi nav savstarpēji atbilstīgi, komisija

sagatavo atbilstošu grafisko pielikumu, kā arī grafisko pielikumu, kas atspoguļo zemes vienību robežu savstarpēju

nesakritību, vai norāda, ka zemes robežas nav projektētas atbilstoši faktiskajai situācijai (nav ievērots apvidus objektu

izvietojums apvidū vai ir kļūdas izmantotajā kartogrāfiskajā materiālā) un lūdz pašvaldībai, kas pieņēmusi lēmumu par zemes

piešķiršanu, saskaņot grafisko pielikumu un pieņemt lēmumu par zemes vienības robežu un platību precizēšanu, ja tas

nepieciešams. Līdz atbildīgās institūcijas atbildes saņemšanai komisija pieņem lēmumu par lietas atlikšanu un termiņa

skaitījuma apturēšanu.

Apgabaltiesas vērtējumā VZD zemes strīdus komisija nav ievērojusi Noteikumu Nr.522 28.punkta prasības, proti,

nav lūgusi pašvaldība veikt robežu izmaiņu apstiprināšanu.

[17] Apelācijas sūdzībā VZD norāda, ka trešās personas iesniegtais grafiskais pielikums ir pašvaldības apstiprināts,

līdz ar to VZD jebkurā gadījumā vajadzētu izgatavot tādu pašu grafisko pielikumu. Tādējādi atbildētājs uzskata, ka lietā nav

nozīmes tam, ka dokuments ir viltots, jo pašvaldības griba ir pausta.

Apgabaltiesa nepiekrīt šādam situācijas izvērtējumam, ņemot vērā turpmāk minētos apsvērumus.

1992.gada lēmuma grafiskā pielikuma viltojums nav „pašvaldības piekrišana izmaiņām” Noteikumu Nr.522 izpratnē.

Šo dokumentu nevar atzīt par pašvaldības pieņemtu lēmumu, jo Engures pagasta pašvaldību neveido vienpersoniski

/pers.P/. Nepastāv tiesisks regulējums, kas ļautu A.Kalnozolam pašvaldības vārdā vienpersoniski lemt par to, kādas ir

zemes robežas strīdus zemes gabaliem Noteikumu Nr.522 ietvaros. No lietā esošajiem materiāliem nevar izdarīt

secinājumus, ka pašvaldībā pēc būtības būtu skatīts jautājums par strīdus robežām, pieņemot atbilstošu lēmumu. Turklāt ir

būtiski ievērot Noteikumos Nr.522 noteikto procesu kopumā, kas paredz pašvaldības iesaistīšanu lēmuma pieņemšanā,

tomēr tā izskata strīdus jautājumu tikai tādā veidā, kādā to pieprasa VZD (iepriekš tiek sagatavoti noteikti grafiskie

attēlojumi, analizējot situāciju dabā).

Mērniecības procesu SIA „Latvijas Valsts mērnieks” veica, balstoties uz pieņēmumu, ka viltotais grafiskais pielikums

visprecīzāk atspoguļo 1992.gada lēmuma saturu. Līdz ar to netika ņemti vērā nekādi citi dati, tai skaitā netika ņemtas vērā

dabā konstatētās neatbilstības, 1992.gada lēmumam pievienotā ierīcības projekta grafiskie attēlojumi un iepriekšējie zemes

gabalu plānojumi („vēsturiskās robežas”).

Bez viltotā grafiskā pielikuma mērnieks nespētu sagatavot robežplānu, jo tam nebūtu citu plānojumu, kā vienīgi zemes

ierīcības projekts un citi „vēsturiskie plānojuma dokumenti”. Līdz ar to mērnieks, lai uzmērītu robežu, būtu spiests vadīties

pēc pilnīgi citiem informācijas avotiem. Šādā gadījumā robežas uzmērīšana jau sākotnēji balstītos uz citiem dokumentiem,

kas visticamāk arī novestu pie cita rezultāta.

[18] VZD apelācijas sūdzībā norāda, ka tam nav jāņem vērā ne vēsturiskās robežas, ne vēsturisko ēku atrašanās vieta,

līdz ar to lietā nav nekādas nozīmes vēsturiskiem datiem par zemes robežām.

Apgabaltiesas vērtējumā atbildētāja arguments nav pamatots. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku

apvidos” 4.panta otrā daļa paredz bijušo zemes īpašnieku un to mantinieku tiesības pieprasīt zemes piešķiršanu lauku

apvidos. Zemes reformas laikā tiek izvērtētas iespējas atjaunot bijušajiem zemju īpašniekiem (mantiniekiem) to īpašumu

tiesības, kas faktiski nozīmē arī to, ka tiem lemts par „vēsturisko” robežu atjaunošanu.

Vienlaikus likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 12.panta pirmā daļa paredz noteiktus

gadījumus, kad bijušo īpašnieku tiesības var tikt ierobežotas, ņemot vērā citu personu prioritāti zemes lietošanā. Tādējādi

ne visos gadījumos bijušajiem īpašniekiem (mantiniekiem) ir prioritāte, kas savukārt norāda, ka ne visos gadījumos

„vēsturiskajām robežām” ir nozīme robežu noteikšanā.

Konkrētās lietas ietvaros apgabaltiesa konstatē, ka /pers. C/ ar Engures pagasta Zemes komisijas 1996.gada

1.oktobra lēmumu ir atzītas zemes īpašuma tiesības uz mantoto /NI Nosaukums 2/ māju zemi kā bijušā īpašnieka

mantiniecei (lietas 1.sējuma 36.lapa). Lēmums paredz, ka platība pie robežu ierādīšanas var tikt precizēta. Turklāt

pieteicēja arī norāda, ka viņai padomju laikā piemājas saimniecībai piešķirtā zeme faktiski bija 0,5 ha. Tāpat pieteicēja

norāda, ka ar 1992.gada lēmumu piemājas saimniecībai piešķirtā zemes gabala robežas arī nav ievērotas tādēļ, ka dabā trešā

persona faktiski ieguva pieteicējai piederošo zemes gabalu, kuru iepriekš apsaimniekoja pieteicēja. Līdz ar to robežu

pārbaudē būtu izvērtējami zemes ierīcības projekta dati, faktiski dabā pastāvošā situācija un nepieciešamības gadījumā arī

robežu „vēsturiskie” dati. Ņemot vērā, ka trešajai personai, tāpat kā pieteicējai, nav precīzu grafisko plānu, kas atspoguļotu

1992.gada lēmuma saturu, tad izšķiroša nozīme būtu piešķirama tieši vēsturiskajiem datiem, proti, pēc iespējas būtu

atjaunojamas pieteicējas īpašuma tiesības tās vēsturiskajās robežās.

[19] Pieteicēja pieteikumā tiesā ir prasījusi Lēmuma atcelšanu.

Apgabaltiesas vērtējumā, ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, ir secināms, ka ar Lēmumu apstiprinātā robeža

ir noteikta nepareizi, proti, robeža šādā veidā nevarēja būt noteikta ar 1992.gada lēmumu. Apgabaltiesas vērtējumā virkne

apsvērumu norāda, ka robeža visticamāk no robežpunkta 2001 ir nosakāma uz robežpunktu 592. Uz to norāda zemes

gabalu forma, piemēram, zemes gabalam /NI Nosaukums/ robežmalas garums ar īpašumu /NI Nosaukums3/ ir ievērojami

īsāks par pretējo robežmalu u.c.. Vienlaikus apgabaltiesa nevar šīs lieta ietvaros precīzi noteikt to, vai robeža ir nosakāma

no robežpunkta 2001 uz robežpunktu 592. Robežas noteikšana ir veicama, ievērojot uzmērīšanas prasības, kas sevī ietver

objekta apsekošanu dabā, kartogrāfiskā materiāla izpēti, robežpunktu iezīmēšanu dabā un citas darbības.

[20] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums ir apmierināts, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ un /pers. D/ pieteikumu.

Atcelt Valsts zemes dienesta 2008.gada 30.jūlija lēmumu Nr.2-13/554-P ar tā pieņemšanas dienu.

Piespriest no Valsts zemes dienesta par labu /pers. A/ un /pers. D/ samaksāto valsts nodevu 14,25 euro.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

V.Poķis

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts)

M.Osmane

Tiesneses (paraksts)

A.Šteinberga

(paraksts)

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis

Rīgā 2015.gada 18.maijā