Court imposes fine for breach of police control restrictions by a previously sentenced individual.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control restrictions by leaving his residence after 22:00 on April 27, 2017. Although the defendant claimed he was asleep and unaware of the call, the court rejected this defense and noted his prior criminal record as an aggravating factor. Consequently, the court imposed an 80 euro fine under the Administrative Offences Code to ensure compliance with legal obligations.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 32.pants; LAPK 34.pants: A person subject to police control is liable for intentional violation of residence restrictions, and prior criminal convictions constitute an aggravating circumstance warranting a monetary penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 124011217
Lietas arhīva Nr. 1-0112-17/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē, 2017.gada 17.jūlijā
Ogres rajona tiesa: tiesnesis Dz.Melbārdis,
ar tiesas sēdes sekretāri S.Vilciņu un Z.Strautu,
tulku L.Fridrihsoni,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās
atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2017.gada 27.aprīlī sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu PC221945 par to, ka /pers. B/, kuram ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu noteikts papildsods – policijas
kontrole uz 2 gadiem un sešiem mēnešiem, kurš 2017.gada 15.februārī atbrīvots no Daugavgrīvas cietuma pēc soda izciešanas, un kurš no 2017.gada
15.februāra atrodas Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa uzskaitē ar papildsodu – policijas kontrole - tīši pārkāpa policijas kontroles
noteikumus, proti, 2017.gada 27.aprīlī (ceturtdienā) plkst.00.22 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Ar savu rīcību /pers. B/ pārkāpa uzlikto
ierobežojumu: “aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22:00 līdz plkst.06:00.”
Ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību /pers. B/ iepazīstināts pret parakstu 2017.gada 17.februārī.
Ar šādu rīcību /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)
177.pantā.
[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. B/ uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2017.gada 11. un 24. maijā ieradās,
savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzina. Paskaidroja, ka 2017.gada 27.aprīlī esot bijis mājās, esot gulējis, neesot dzirdējis telefona zvanu, to, ka viņš
esot bijis mājās var apliecināt /adrese/ dežūrējušais pašvaldības policijas darbinieks.
Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas turpinājumu 2017.gada 17. jūlijā /pers. B/ neieradās, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu
viņš bija informēts, par ko ir parakstījies lietas Uzziņas lapā (lietas 1.lapa), par neierašanās iemesliem nav ziņojis, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis.
Motīvu daļa
[3] Tiesa, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, atzīst, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 177.pants paredz atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja
to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.
No lietas materiāliem redzams, ka ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu /pers. B/ noteikts galīgais sods brīvības atņemšana uz 4
gadiem un 3 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem un 6 mēnešiem (lietas 10.-11.lapa).
Saskaņā ar Daugavgrīvas cietuma 2017.gada 15.februāra izziņu /pers. B/ minētajā datumā atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas
(lietas 14.lapa).
Latvijas sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktā noteikts, ka Papildsodu - policijas kontrole - turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi: personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot
šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu izbraukt no
noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos; lai
pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai, kurai ar tiesas
spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas
dzīvesvietas) priekšnieks.
Saskaņā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2017.gada 17.februāra lēmumu par policijas
kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. B/ piemēroti ierobežojumi, t. sk., aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst. 06.00, izņemot
darba nolūkos (lietas 15.lapa).
/pers. B/ ar savu parakstu apliecinājis, ka ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību
iepazinies 2016.gada 27.septembrī (lietas 15., 16.-17.lapa).
Lietā ir iesniegti pierādījumi, kas apliecina faktu, ka /pers. B/ ir pārkāpis noteikto policijas kontroles kārtību, proti: 1) no administratīvā pārkāpuma
protokola Nr.PC221945 izriet, ka /pers. B/, kuram ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole uz 2
gadiem un 6 mēnešiem, kurš 2017.gada 15.aprīlī atbrīvots no Daugavgrīvas cietuma pēc soda izciešanas, un kopš 2017.gada 17.februāra atrodas Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas kontroli, 2017.gada 27.aprīlī (ceturtdienā) plkst.00.22 neatradās savā dzīvesvietā
/adrese/, 2) no lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 27.aprīlī sastādītā pārbaudes akta izriet, ka /pers. B/ 2017.gada 27.aprīlī plkst.00.22 savā
dzīvesvietā /adrese/, neatradās, durvis netika atvērtas uz telefona zvaniem neatbildēja (lietas 21.-22.lapa); 3) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās speciālistes Z.Kuzminas 2017.gada 27.aprīļa Ziņojumā norādīts, ka minētajā datumā un laikā /pers. B/
durvis neatvēra un uz telefona zvaniem neatbildēja, bet pēc Ogres novada pašvaldības policijas darbinieka vārdiem, /pers. B/ 2017.gada 26.aprīlī
plkst.22.00 bija savā dzīvesvietā (lietas 5.-6.lapa); 4) no /pers. B/ 2017.gada 27.aprīļa paskaidrojuma (lietas 23., 42.lapa), izriet, ka 2017.gada
27.aprīlī plkst.00.22 viņš atradās mājās, ar sievu gulēja un nedzirdēja telefona zvanus. Arī bērni bija mājās un viņi un sieva var apstiprināt, ka /pers. B/
atradās mājās.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesas sēdē /pers. B/ sniegtos paskaidrojumus, dod priekšroku pārbaudes aktos konstatētajam, jo
/pers. B/ nav iesniedzis savu apgalvojumu pietiekoši pamatojošus pierādījumus.
Izskatot lietu, netika iegūti pierādījumi, ka lietas materiāliem pievienotajā 2017.gada 27.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres
iecirkņa vecākā inspektora Aleksandra Fjodorova sastādītajā pārbaudes akta par to, ka policijas darbinieki 2017.gada 27.aprīlī plkst.00.22 klauvēja pie
/pers. B/ durvīm /adrese/ un zvanīja uz /pers. B/ un viņa sievas Svetlanas tālruņa numuriem, būtu nepatiesas.
Kā redzams no šī akta, /pers. B/ uz telefona zvaniem neatbildēja un uz klauvējieniem pie durvīm neatsaucās.
/pers. B/, neatzīstot savu vainu, norādīja, ka viņš ir bijis mājās, esot gulējis, neesot dzirdējis telefona zvanu, to, ka viņš esot bijis mājās var apliecināt
/adrese/ dežurējušais pašvaldības policijas darbinieks.
No Uzlikto ierobežojumu izpildes kārtības noteikumiem (lietas 16., 17. lapa), ar kuriem /pers. B/ ir ticis iepazīstināts 2017.gada 17.februārī, un
kurus viņš ir parakstījis, redzams, ka /pers. B/ ir ticis informēts par to, ka personai, kurai ir noteikti policijas kontroles ierobežojumi, ir pienākums novērst
iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
noteikšanu, tostarp durvju zvana trūkums, mobilā telefona aparāta izslēgšana (ja persona ir lūgusi pārbaudes laikā zvanīt uz viņa mobilā telefona aparātu),
atrašanās savā dzīvesvietā alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē (personu ļoti grūti pamodināt, jo viņa nevar dzirdēt durvju vai mobilā telefona
aparāta zvana skaņu, u.tml.
Kā izriet no minētajiem Uzlikto ierobežojumu izpildes kārtības noteikumiem, /pers. B/ bija jānodrošina, lai viņš dzirdētu klauvējienus pie durvīm vai
telefona zvanus. Atbilstoši noteikumos noteiktajam, gulēšana miegā nav uzskatāma par personas attaisnojumu, jo pretējā gadījumā, ja visos gadījumos
pieņemtu, ka persona never vaļā durvis, tāpēc ka guļ, policijas kontroles pasākumi kļūtu bezjēdzīgi. Tiesai nav pamata neticēt policijas darbinieka Aktā
norādītajam, ka ir klauvēts pie koka durvīm, kas faktiski, ja persona neatrodas alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, būtu dzirdams, tāpat nav pamata
neticēt, ka policisti ir zvanījuši gan uz /pers. B/, gan viņa sievas norādītajiem tālruņu numuriem, un /pers. B/ šajā gadījumā bija jānodrošina, lai telefona
zvani būtu dzirdami.
/pers. B/, lai pierādītu savu nevainīgumu, būtu ar objektīviem pierādījumiem jāpierāda, ka viņš ir atradies savā dzīvesvietā un nav bijis spējīgs
dzirdēt ne klauvējienus, ne telefona zvanus. /pers. B/ to nav izdarījis. Tiesas ieskatā fakts, ka /adrese/ dežurējušais pašvaldības policijas darbinieks ir
fiksējis to, ka /pers. B/ ir ieradies ēkā /adrese/, nebūt nenozīmē, ka plkst. 00.22 viņš ir bijis savā dzīvesvietā dzīvoklī Nr.33, proti, /pers. B/ tikpat labi
varēja atrasties kādā citā šīs mājas dzīvoklī vai vispār atstāt ēku, izmantojot savu vai cita dzīvokļa logu u.tml. Tādējādi tiesai nav pamata ticēt /pers. B/
sniegtajiem paskaidrojumiem.
Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību
un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Attaisnojoši iemesli noteikto ierobežojumu neievērošanai tiesā netika konstatēti. Personai noteiktā policijas kontrole uzliek par pienākumu ievērot
zināmu dzīves režīmu un paciest zināmus ierobežojumus. Minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz personas privāto dzīvi, kurai savs laiks plānojams
atbilstoši policijas kontroles ierobežojumiem.
Uzliekot sodu, tiesa saskaņā ar LAPK 32.pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību (nestrādā,), viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. B/ ar savu rīcību – 2017.gada 27.aprīlī plkst. 00.22 neatrodoties norādītajā uzturēšanās vietā – ir tīši
pārkāpis policijas kontroles noteikumu nosacījumu – aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00, un ir tīši pārkāpis policijas
kontroles noteikumu nosacījumu. Līdz ar to ir pamats viņu atzīt par vainīgu šī pārkāpuma izdarīšanā un saukt pie administratīvās atbildības pēc LAPK
177.panta, piemērojot administratīvo sodu.
Tiesa saskaņā ar LAPK 33.pantu nekonstatē /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas
agrāk izdarījusi noziegumu.
Novērtējot pārkāpuma raksturu un /pers. B/ personību (strādā, ziņu par ienākumiem nav, divi apgādājamie – sievas bērni, agrāk vairākkārtīgi
krimināli sodīts, gada laikā administratīvi sodīts) un konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, tiesa atzīst, ka /pers. B/ piemērojams soda veids ir naudas
sods. Savukārt naudas soda apmēram ir jābūt tādam, lai tas veiktu sodīšanas funkciju un nebūtu tikai un vienīgi izskata pēc. Tiesa atzīst, ka šāds sods
sasniegs LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi – audzināt personu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību pārkāpējs
neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto
daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu, 177. pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc LAPK 177.panta ar naudas sodu 80,00 euro (astoņdesmit euro) apmērā.
Uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Ogres
rajona tiesā. Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NR. 90000050138, konta numurs
LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde,
maksājuma uzdevumā norādot sprieduma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru).Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit)
darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ogres rajona tiesā. Sūdzības vai prokurora protesta
iesniegšana noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 17.jūlijā.
Tiesnesis Dz.Melbārdis