Appeal court dismissed land boundary claim based on res judicata regarding prior established facts.

Lietas Nr. C35126412

Lietas arhīva Nr. CA-1461-14/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 29.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Žanete Žimante,

tiesneses Gunta Ozoliņa un Silvija Sēbriņa,

ar sekretāriem Lauru Upenieci un Jāni Šalamaju,

piedaloties atbildētājas /pers. C/ pilnvarotam pārstāvim zvērinātam advokātam Uldim Bērziņam,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. C/ par zemes gabala robežpunktu atrašanos dabā

noteikšanu, sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Siguldas tiesas 2013.gada 19.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa.

2012.gada 30.maijā /pers. D/ (turpmāk – Prasītājs) Siguldas tiesā cēla prasību pret /pers. C/ (turpmāk – Atbildētāja) par zemes gabala

robežpunktu atrašanos dabā noteikšanu, lūdzot tiesu: noteikt zemes gabala /adrese/, robežpunktu 4 un 5 atrašanos dabā, nosakot to atrašanos ceļa

labajā pusē, ar tiesībām izmantot Prasītājam iebraucamo ceļu. Prasība pamatota uz Civillikuma 1., 927., 1036., 1038., 1044., 1050., 1052.pantu,

norādot, ka 1999.gada 29.aprīlī no /pers. E/ Prasītājs nopircis nekustamo īpašumu ar nosaukumu /Nosaukums A/, kas atrodas Siguldas novadā,

kadastra Nr./numurs A/(turpmāk – Nekustamais īpašums). Zemes gabals iekļāva arī piebraucamo ceļu uz mājām /Nosaukums A/, kas iezīmēja pretējās

mājas kaimiņu zemes gabala /Nosaukums B/ robežu. Robeža kaimiņiem gāja tieši gar ceļa labo malu. 1999.gada 6.maijā minētais īpašums reģistrēts

Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļā. 2004.gada jūnijā Prasītājs konstatēja, ka kupica no ceļa labās puses ir pārvietota uz ceļa kreiso pusi, t.i., pārvietota

Prasītāja zemes gabala iekšienē apmēram par 14 m. Bez tam, uz Prasītāja zemes izbūvēts žogs, ar ko tam ierobežota iekļūšana savā zemes īpašumā.

Prasītājs vairākkārt lūdzis kaimiņiem pārvietot kupicu atpakaļ un nojaukt nelikumīgi uzstādīto žogu, bet saņēmis atteikumu. 2004.gada 20.augustā VZD

Lielrīgas reģionālā nodaļas zemes ierīkotājs veicis zemes esošo robežpunktu apsekošanu, kā rezultātā konstatēts žogs un neatbilstība starp esošo

robežpunktu stāvokli, kā arī saimniecības /Nosaukums B/ 1992.gada 24.aprīļa zemes lietojuma robežu ierādīšanas aktu un 1994.gada 20.oktobrī

izgatavoto zemes robežu plānu. Norāda, ka 2004.gada 26.novembrī VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas zemes robežu strīdus izskatīšanas komisija

izskatīja Prasītāja sūdzību un iebilduma aktus par robežstrīdu, bet sastādītie protokoli neatrisināja šo jautājumu. 2005.gada 5.augustā pēc Prasītāja

iniciatīvas atkārtoti veikta apsekošana. Atbildētāja atteikusies parakstīt aktu.

Prasītājs uzskata, ka Atbildētājas pretlikumīgas darbības rezultātā Nekustamais īpašums ir samazinājies aptuveni par 1 000 kv.m. Prasītājam ir

liegta iespēja netraucēti pārvietoties, iebraukt un ieiet savā īpašumā.

2012.gada 5.novembrī tiesā saņemti Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi par prasību (ar 28.03.2013. papildinājumiem), kuros Atbildētāja pauž

viedokli, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo analogs pušu strīds izšķirts ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 30.aprīļa spriedumu

lietā Nr.C35064305 (CA-0639/9 2008.g.), turklāt norāda, ka Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus apstākļiem, ar kuriem pamato prasību.

2013.gada 19.decembrī Siguldas tiesa nosprieda prasību noraidīt.

Pirmās instances tiesa lietā nekonstatēja strīdu par to, ka Prasītājam pieder Nekustamais īpašums, kurš robežojas ar Atbildētājai piederošo

nekustamo īpašumu /Nosaukums B/. Atzina, ka strīds pastāv par abu šo īpašumu robežpunktu atrašanās vietu, t.i., par zemes gabala /Nosaukums A/

robežpunktu 4 un 5 atbilstoši zemes robežu plānam atrašanos dabā, par to, ka, Prasītāja ieskatā, Atbildētāja ir pārvietojusi sava zemesgabala kupicas no

robežpunktiem 4 un 5 uz Prasītāja zemesgabalu apmēram par 14 m un tādējādi samazinājusi Prasītājam piederošo Nekustamo īpašumu par aptuveni 1

000 m, kā arī, uzceļot žogu, aizskārusi Prasītāja īpašuma tiesības.

Tiesa atzina, ka Prasītājs prasībā norādītos apstākļus nav pierādījis. Iesniegtā prasība balstīta uz apgalvojumiem par kupicu pārvietošanu un

robežpunktu 4 un 5 izmainīšanu. No ieraksta zemesgrāmatā konstatēja, ka nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ platība ir 20,79 ha. Zemes kopplatība

noteikta pēc kadastrālās uzmērīšanas un zemes robežu plāna. Pirms tam veikta arī inženiertopogrāfiskā uzmērīšana. Prasītājs nav apstrīdējis Atbildētājas

īpašuma tiesības. Tiesa atzina, ka tiesas sēdē nav iegūti pierādījumi Prasītāja apgalvojumam, ka robežpunkti Nr.4 un Nr.5 neatrodas vietās, kas norādītas

Zemes robežu plānā ar attiecīgām koordinātēm. Robežu apsekošanas akts un robežu noteikšanas akts apstiprina, ka tās ir pareizas un atbilst

robežpunktu koordinātēm, kuras no kadastra reģistra devis Valsts zemes dienests. Prasītājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus tam, ka šie robežpunkti

būtu pārvietoti. No lietas materiāliem konstatēja, ka strīds starp pusēm par šo robežpunktu atrašanos dabā pastāv jau no 2004.gada. Prasītājs vairākkārt

strīda sakarā tiesā griezies ar prasību, un jau 2006.gada 10.novembrī Siguldas tiesā izskatīta Prasītāja prasība pret Atbildētāju par valdījuma un zemes

robežu atjaunošanu, kurā lūdzis atjaunot vecās robežzīmes Nr.4 un Nr.5 ceļa labajā pusē, norādot, ka robeža Atbildētājai gājusi tieši gar ceļa labo malu,

bet 2004.gadā konstatējis, ka kupicas pārvietotas no ceļa labās puses uz kreiso viņa zemes gabalā par aptuveni 14 m, kā rezultātā viņam piederošais

nekustamais īpašums samazinājies par aptuveni 1 000 kv.m. Minētā prasība tika noraidīta. Arī 2008.gada 30.aprīlī Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi

Prasītāja prasību par valdījuma un zemes robežu atjaunošanu.

Tiesa atzina, ka lai arī šobrīd celtā prasība ir par zemesgabala robežpunktu atrašanos dabā noteikšanu, strīds ir par šīm pašām robežzīmēm Nr.4 un

Nr.5 un par to iespējamo pārvietošanu. Prasībā Prasītājs norādījis, ka kupicas- robežzīmes pārvietotas no viena ceļa malas uz otru, kā pierādījumu zīmju

pārvietošanai norādot ceļu. Atsaucās uz Civilprocesa likuma 96.panta otrajā daļā noteikto, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu

vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurā piedalās tās pašas puses. Norādīja uz Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 30.aprīļa

spriedumā konstatēto, ka 1994.gada 17.jūnijā VZD Rīgas rajona nodaļas inženieris /pers. I/ ir ierādījis dabā zemnieka saimniecībai /Nosaukums B/

piešķirtās zemes robežas, no ierādīto robežu shēmas un apraksta izriet, ka ceļš, kurš atrodas uz saimniecības /Nosaukums B/ un saimniecības

/Nosaukums A/ robežas, shēmā nav norādīts, tāpat nav norādīts, ka robeža ietu pa kādu no ceļa malām, ceļš nav norādīts arī 1992.gada 24.aprīlī zemes

lietojuma robežu ierādīšanas aktā, 1995. gada 14.aprīlī VZD Rīgas rajona nodaļas inženieris /pers. I/ ir ierādījis dabā zemnieka saimniecībai /Nosaukums

A/ piešķirtās zemes robežas un no ierādīto robežu apraksta izriet, ka ceļš, kurš atrodas uz saimniecības /Nosaukums B/ un saimniecības /Nosaukums A/

robežas, nav aprakstīts un shēmā nav norādīts, tāpat nav norādīts, ka robeža ietu pa kādu no ceļa malām, ceļš nav norādīts arī zemnieku saimniecības

/Nosaukums B/ zemes robežu plānā, kas sastādīts pēc 1994. gada robežu ierādīšanas materiāliem. No minētā tiesa spēkā esošajā spriedumā secinājusi,

ka robeža nav noteikta ņemot par pamatu ceļu. Nekādus citus pierādījumus tam, ka zemes robežas būtu piesaistītas ceļam, Prasītājs nav iesniedzis.

Savukārt Atbildētāja tiesai iesniegusi /Nosaukums B/ 2007.gada 9.marta SIA „Livland” mērnieka Robežu apsekošanas aktu, Robežu noteikšanas aktu

un Zemes robežu plānu. Arī no šiem plāniem neizriet, ka strīdus īpašumu robežas jel kādā veidā būtu piesaistītas ceļam, kā to Prasītājs norādījis savā

prasībā.

Tiesa atzina, ka apstiprinājumu nav guvis arī prasībā paustais apgalvojums, ka Prasītājam liegta iespēja netraucēti pārvietoties, iebraukt un ieiet

viņam piederošā īpašumā /Nosaukums A/ Atbildētājas nelikumīgi izbūvēta žoga dēļ, jo šādam apgalvojumam Prasītājs nav iesniedzis nekādus

pierādījumus. No Atbildētājas tiesai iesniegtajiem pierādījumiem konstatēja, ka jaunā žoga celtniecība notikusi, demontējot esošo žogu. Abi plāni- gan

esošā žoga demontāžas plāns, gan jaunā žoga montāžas plāns kā būvprojekti, saskaņoti Siguldas novada būvvaldē. Tādējādi par nepamatotu atzina

Prasītāja apgalvojumu, ka žogs uzstādīts nelikumīgi.

2014.gada 14.janvārī par iepriekš minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza Prasītājs, apelācijas instances tiesai lūdzot prasību

apmierināt- noteikt zemes gabala /adrese/ robežpunktu 4 un 5 atrašanos dabā, nosakot to atrašanos ceļa labajā pusē, ar tiesībām izmantot

Prasītājam iebraucamo ceļu; piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītajam tiesāšanās izdevumus.

Prasītājs norāda, ka faktiski pirmās instances tiesa atsaukusies vienīgi uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 30.aprīļa

spriedumu lietā Nr.C35064305, pievienojoties Atbildētāja viedoklim, ka prasība celta uz tiem pašiem pamatiem un apstākļiem. Nepiekrīt secinājumam,

ka Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka zemes robežas piesaistāmas ceļam, kā arī par nepamatotu atzīst apgalvojumu, ka nav gūts apstiprinājums

faktam, ka Prasītājam liegta iespēja netraucēti pārvietoties, iebraukt un ieiet viņam piederošā īpašumā un ka žogs uzstādīts nelikumīgi.

2014.gada 5.martā tiesā saņemti Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kuros norāda, ka apelācijas sūdzību uzskata par

nepamatotu un lūdz Prasītāja prasību noraidīt.

Atbildētāja uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā pareizi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un faktiskos apstākļus, devusi tiem tiesisku

vērtējumu, taisījusi pamatotu un tiesisku spriedumu.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina. Akcentēja, ka Prasītājs savu prasību nav pierādījis.

Prasītājs vai viņa pārstāvis uz apelācijas instances tiesas sēdi neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu Prasītāja pusei paziņots Civilprocesa likuma

56.pantā noteiktajā kārtībā, neierašanās iemesli tiesai ziņoti nav. Tiesu kolēģija, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos šķēršļus, nolēma

lietu izskatīt bez Prasītāja vai viņa pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa.

Civillietu tiesu kolēģija, ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus lietā, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi

apelācijas sūdzības motīvus, secina, ka prasība ir noraidāma.

Civillietu tiesu kolēģija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu sniegtajiem paskaidrojumiem lietā, konstatē, ka pirmās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, Siguldas tiesa balstījusi savus spriedumā ietvertos argumentus uz lietā esošajiem

materiāliem, konstatētajiem faktiem devusi pareizu juridisku novērtējumu, ievērojusi Civilprocesa likuma un Civillikuma normas, tādēļ Civillietu tiesu

kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, atzīst par iespējamu izmantot Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā

noteikto tiesību šos motīvus neatkārtot.

Pušu starpā nav strīda par pirmās instances tiesas konstatēto faktu, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 30 aprīļa spriedums

lietā Nr.C35064305 ir stājies spēkā. Šis fakts Prasītāja apelācijas sūdzībā apstrīdēts nav un par tā atbilstību patiesībai Civillietu tiesu kolēģija ir

pārliecinājusies, ielūkojoties Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS). Ar lietā esošu šī sprieduma norakstu (lietas 58.-62.lapa) apstiprinās, ka 2005.gada

27.oktobrī Prasītājs cēla tiesā prasību pret Atbildētāju par zemes robežu un ceļa lietojuma tiesību atjaunošanu, lūdzot tiesai uzlikt Atbildētājai, kā

nekustamā īpašuma “/Nosaukums/” īpašniecei, pienākumu atjaunot robežzīmes Nr.4 un Nr. 5 ceļa labajā pusē un atjaunot Prasītājam, kā Nekustamā

īpašuma īpašnieka, valdījuma un lietojuma tiesības uz ceļu. Šādu prasību Prasītājs pamatoja ar analogiem faktiem, kas norādīti izskatāmajā prasības

pieteikumā: īpašuma tiesībām uz Nekustamo īpašumu kopš 1999.gada, piebraucamā ceļa uz mājām “/Nosaukums A/” esamību Nekustamā īpašuma

sastāvā, nekustamā īpašuma “/Nosaukums B/” robežu gar ceļa labo malu, kupicas pārvietošanu no ceļa labās malas uz kreiso 2004.gadā, prettiesisku

žoga izbūvēšanu uz Prasītājam piederoša zemes īpašuma.

No iepriekš norādīta spēkā nākuša apgabaltiesas sprieduma izriet šādi tiesas nodibināti fakti: nekustamo īpašumu “/Nosaukums A/” un

“/Nosaukums B/” robežas nav tikušas noteiktas, ņemot par pamatu ceļu; ceļš izveidojies, īpašuma “/Nosaukums B/ ” lietotājiem braucot pāri savam

laukam un iebraucot slieces; ceļš atrodas nekustamā īpašuma “/Nosaukums B/” robežās; robežzīmes Nr.4 un Nr.5 atrodas sākotnēji ierādītās vietās;

Atbildētājas īpašuma nožogošana Prasītāja tiesību aizskārumu nerada.

Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa noteic, ka pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi

citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus. Tas nozīmē, ka puses līdz ar tiesas 2008.gada 30 aprīļa sprieduma lietā Nr.C35064305 spēkā stāšanos

ir zaudējušas tiesības citā procesā iepriekš norādītos faktus apstrīdēt, bet tiesai izšķirot strīdu starp tiem pašiem lietas dalībniekiem citā procesā, šie tiesas

iepriekš nodibinātie fakti ir saistoši, ņemot izskatāmajā Prasītāja prasībā norādīto pamatu- analogus faktiskos apstākļus.

Vadoties no iepriekš norādītā, Civillietu tiesu kolēģija Prasītāja iebildumus pret pirmās instances tiesas spriedumu atzīst par nepamatotiem.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa noteic, ka noraidot prasību, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam. No lietas materiāliem redzams, ka Atbildētājai lietā juridisko palīdzību sniedza un pārstāvēja zvērināts advokāts Uldis Bērziņš (lietas 92.-

93., 162.-163.lapa), un lietā iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētājai radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi- advokāta palīdzības apmaksai 850 euro

(700 euro + 150 euro, 160.-161.lapa), kas atbilst Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktam un piedzenami no Prasītāja par

labu Atbildētājai.

Atbilstoši lietā esošajai Uzziņas lapai un Izziņām ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmajā instancē

ir 26,37 euro (LVL 18,53) un apelācijas instancē- 4,65 euro (LVL 3,27, lietas 1., 2. un 155.lapa), kas kopā veido 31,02 euro (LVL 21,80). Līdz ar

to, ievērojot Prasītāja sākotnēji samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus- 4,70 euro (LVL 3,30, lietas 7.-8.lapa), no Prasītāja valsts

ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie izdevumi 26,32 euro apmērā (LVL 18,50, t.i., 31,02 euro – 4,70 euro).

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu tiek noteikts, ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumus-

10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa.

/pers. D/ prasību pret /pers. C/ par zemes gabala robežpunktu atrašanos dabā noteikšanu noraidīt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 850 euro (astoņi

simti piecdesmit euro).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 26,32 euro (divdesmit seši euro un 32

centus).

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi

izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 13.oktobrī.

Tiesneses Ž.Žimante

G.Ozoliņa

S.Sēbriņa