Tenant eviction and debt collection allowed; eviction claim dismissed due to plaintiff's withdrawal.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the claim for terminating the lease and evicting tenants because the plaintiff withdrew this specific part of the lawsuit. However, the court allowed the claim for debt collection, ordering the tenants to pay outstanding utility bills and legal costs. The decision was based on the tenants' admission of the debt and the plaintiff's failure to maintain the eviction request.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 223. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 2. daļa: If a plaintiff withdraws a claim for eviction, the court terminates proceedings on that part, but may still order payment of debts and costs if the defendant has voluntarily satisfied the monetary claims.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C26136215
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins
ar sekretāri I.Muhambergu
tulci M.Božko
2016.gada 2.maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24
civillietu: /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas, parāda piedziņu, un
konstatēja:
prasītājs griezies tiesā ar prasību izbeigt 2012.gada 10.decembra dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. B/, par dzīvojamās telpas lietošanas
tiesībām uz dzīvokli /adrese/, izliekot no dzīvokļa /pers. B/ un viņa ģimenes locekļus /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas; piedzīt /pers. A/ labā no /pers. B/ un /pers. C/ parādu EUR 1`347,49 un piedzīt no atbildētājiem prasītāja labā visus tiesāšanās izdevumus.
Aprakstošā daļa
Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka prasītājam pieder dzīvoklis, kas atrodas pēc adreses /adrese/. 2012.gada 10.decembrī prasītājs ar /pers.
B/ noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa īri. Dzīvoklī tika iemitināti arī citi /pers. B/ ģimenes locekļi.
Saskaņā ar līguma 2.2.punktu atbildētājs apņēmās pats norēķināties par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem un
komunālajiem pakalpojumiem. Maksu par dzīvojamo telpu īri prasītājs saskaņā ar šo līgumu nav saņēmis.
Kopš 2013.gada atbildētāji par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās neregulāri un pašreiz jau sakarā ar to ir izveidojies parāds EUR 1`347,49
apmērā, t.i., uz 2015.gada 14.aprīli par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem EUR 275,44, uz 2015.gada 1.martu par kanalizācijas
notekūdeņu pieņemšanu EUR 62,35, uz 2015.gada 1.martu par aukstā ūdens piegādi EUR 67,65, uz 2015.gada 1.martu par siltumenerģiju EUR
942,05.
Prasītājs ir spiests segt dzīvojamās telpas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu no saviem līdzekļiem. Uz 2015.gada 31.maiju
prasītājs no saviem līdzekļiem ir veicis maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem EUR 35,65, par kanalizācijas notekūdeņu
pieņemšanu EUR 18,51, par aukstā ūdens piegādi EUR 18,45, par siltumenerģiju EUR 430,34, kopā EUR 503,95.
Lai arī prasītājs vairākkārt ir brīdinājis atbildētājus par parādu nokārtošanu, atbildētājs /pers. B/ pats ir atzinis parāda esamību, taču nekādi
maksājumi netiek veikti.
2015.gada 2.aprīlī prasītājs izsūtīja atbildētājiem rakstisku brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma laušanu, jo ilgstoši nav veikti maksājumi
par komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētāji līdz pat prasības celšanas dienai nav norēķinājušies, tāpēc ir pamats 2012.gada 10.decembra dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanai, izliekot atbildētājus un viņu nepilngadīgos bērnus no dzīvojamajām telpām /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. un 12.pantu, 282.pantu.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte T.Kūkoja prasību daļā par parāda piedziņu uzturēja pēc prasības pieteikuma
minētajiem motīviem, daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas neuzturēja un papildus paskaidroja,
ka atbildētāji dzīvokli esot atbrīvojuši labprātīgi, bet parādu joprojām neesot samaksājuši, lūdz piedzīt no atbildētājiem parādu EUR 1`347,49.
Atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojuši. Atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un
laiku bija paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas paziņojumus uz viņu deklarēto dzīvesvietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, līdz
ar ko tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu atbildētāju prombūtnē.
Tiesas sēdē lieciniece /pers. G/ apstiprināja, ka viņa dzīvojot /adrese/. Šis pašas mājas dzīvoklī Nr.3. no 2012.gada līdz 2015.gadam esot dzīvojuši
/pers. B/ un /pers. C/ ar trīs bērniem. Pati lieciniece agrāk esot strādājusi /nosaukums/, kur esot mācījušies atbildētāju bērni. Liecinieces mazbērns mājas
pagalmā esot spēlējies ar atbildētāju bērniem. Atbildētājiem esot bijusi normāla ģimene, lieciniece esot bijusi atbildētāju dzīvoklī. Dzīvoklis Nr.3 neesot
piederējis atbildētājiem.
Tiesas sēdē /pers. H/ apstiprināja, ka viņš dzīvojot /adrese/, no 2013.gada novembra. Atbildētāji, tas esot, /vārds/, viņa sieva un bērni esot bijuši
viņa kaimiņi, viņi esot dzīvojuši dzīvoklī Nr.3. Viņi aizbrauca 2015.gada rudenī. /vārds/ tēvs /pers. I/ esot liecinieka klases biedrs, bet paša /vārds/
uzvārdu, ka arī viņas sievas vārdu un uzvārdu liecinieks nezinot. Viņi esot dzīvojuši kā parasta ģimene, esot izskatījies, ka viņi neesot strādājuši.
Motīvu daļa
Tiesa, novērtējusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma
uzturētājā daļā.
Prasītājam /pers. A/ pieder nekustamais īpašums – dzīvoklis pēc adreses /adrese/, kadatsra Nr./numurs/ (turpmāk tekstā – Dzīvoklis) (lietas
8.lapa).
2012.gada 10.decembrī prasītājs ar /pers. B/ noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa īri (turpmāk tekstā – Dzīvoklis) (lietas 9.lapa).
Līguma 2.punktā atbildētājam noteikti pienākumi maksāt prasītājam īres maksu Ls 20 mēnesī (izņemot apkures mēnešus – Ls 10), kā arī veikt
maksu par komunālajiem pakalpojumiem pēc noteiktajiem tarifiem un skaitītāju rādītājiem (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 111.pantu atbildētājiem ir pienākums maksāt norunāto īres maksu.
Uz 2015.gada 21.februāri atbildētāja parāds sastādīja EUR 1`310,00, tajā skaitā īres maksas parāds, apsaimniekošanas maksas parāds, kā arī
siltumenerģijas parāds, kam atbildētājs piekrita, parakstot apstiprinājumu par parāda summu (lietas 12.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantu atbildētāja pienākums ir samaksāt īres maksu un maksu par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos. Parāda esamības fakts netika apstrīdēts. Parāda apmērs pierādīts ar prasītāja
sastādītiem parāda aprēķiniem un piestādītiem rēķiniem (lietas 14.-37.lapa).
Aprēķins netika apstrīdēts no atbildētāju puses (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.
Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Ar liecinieku liecībām, kā arī ar Pieņemšanas-nodošanas aktiem (lietas 64., 65.lapa), kuros tiek fiksēti ūdens skaitītāju rādījumi, kurus parakstīja
/pers. C/, ir pierādīts, ka /pers. C/ lietoja Dzīvokli kā /pers. B/ ģimenes locekle uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta un Līguma pamata.
Līdz ar ko no atbildētājiem solidāri prasītāja labā piedzenams parāds EUR 1`347,49.
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Par cik prasītājs nav uzturējis
prasību daļā par atbildētāju izlikšanu no Dzīvokļa, tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama.
Civilprocesa likuma 41.panta otrā daļa inter alia noteic, ka, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības
iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus. Par cik atbildētāji
atbrīvojuši Dzīvokli pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā, no atbildētājiem solidāri prasītāja labā piedzenami tiesāšanās izdevumi pilnā apmērā –
samaksātā valsts nodeva EUR 273,26, kancelejas nodeva EUR 8,56, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83, kā arī izdevumi par advokāta
juridisko palīdzību EUR 200.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājiem solidāri valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 1,59.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 2041.pantu, 224.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ daļā par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, labā parādu par dzīvojamo
telpu īri un apsaimniekošanu EUR 1`347,49, valsts nodevu EUR 273,26, kancelejas nodevu EUR 8,56, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
7,83, izdevumus par advokāta juridisko palīdzību EUR 200, kopā EUR 1`837,14 (viens tūkstotis astoņi simti trīsdesmit septiņi un 14/100 euro).
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus EUR 1,59 (viens un 59/100 euro).
Noteikt /pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Tiesvedību lietā daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas
izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai divdesmit dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis: