Court orders SEB Bank to collect debt from borrower, guarantor, and mortgagor under Civil Code provisions.

Lietas Nr. /lietas numurs/

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 16.oktobrī

Rīgas rajona tiesa tiesnese Elita Stivriņa, ar sekretāri /sekretārs/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 2.oktobrī izskatīja civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 29.jūlijā prasītājs AS “SEB banka” iesniedza tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norāda, ka saskaņā ar 2007.gada 28.maija Kredīta līgumu Nr.SP07168 prasītājs izsniedza aizņēmējai /pers. B/ kredītu

87307,95 euro apmērā.

2007.gada 28. maijā starp prasītāju AS “SEB banka” un atbildētāju /pers. D/ tika noslēgts Ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.SP07168/H-1, saskaņā

ar kuru /pers. D/ ieķīlāja nekustamo īpašumu //adrese/ rajonā.

2010.gada 30.martā starp prasītāju AS “SEB banka” un atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.SP07168/G-2, saskaņā ar kuru

/pers. C/ nedalīti uzņēmās Kredīta līguma saistību izpildi kā pats parādnieks.

Prasītājs norāda, ka maksājuma kavējums iestājies kopš 2011.gada 9.decembra. 2012.gada 6.jūlijā prasītājs vienpusēji atkāpās no kredīta

līguma, nosūtot aizņēmējam, ķīlas devējam un galviniekam uz līgumā norādīto un deklarēto dzīves vietas adresi ierakstītā vēstulē paziņojumu par

atkāpšanos no līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu.

Neatmaksātā parāda kopsumma, saskaņā ar līgumu, kas aprēķināta prasības pieteikuma sastādīšanas dienu 2013.gada 22.jūlijā sastāda

94552,75 euro un sastāv no aizdevuma pamatsummas 86994,82 euro, procentiem par kredīta atvēlējumu par laika periodu no 2011.gada 9.decembra

līdz 2012.gada 20.jūlijam - 1962,70 euro, līgumsoda par nokavētajiem maksājumiem laika periodā no 2012.gada 20.februāra līdz 2012.gada 20.jūlijam

- 347,13 euro un nokavējuma procentiem laika periodā no 2012.gada 20.jūlija līdz 2013.gada 22.jūlija – 5248,10 euro.

Pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem, Civillikuma 1425., 1587., 1652. panta trešās daļas, 1696., 1720.panta 2.daļas,

1722., 1756.panta un Civilprocesa likuma 23.panta pirmās daļas, 24., 26.panta pirmās daļas, 78.panta trešās daļas, 127.panta, prasītājs lūdz tiesu

piedzīt no /pers. B/ parādu Ls 66452,05 jeb 94552,75 euro apmērā, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas Ls 61140,31 jeb 86994,82 euro,

procentiem par kredīta atvēlējumu Ls 1379,39 jeb 1962,70 euro, līgumsoda par nokavētajiem maksājumiem Ls 243,96 jeb 347,12 euro, nokavējuma

procentiem Ls 3688,39 jeb 5248,11 euro, kā arī lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus Ls 1595,93 jeb 2270,80 euro, kas sastāv no valsts nodevas Ls

1588,23 jeb 2259,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls 7,70 jeb 10,96 euro, un noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas. Piedziņas neiespējamības gadījumā no galvenās parādnieces /pers. B/ piedziņu vērst pret

galvinieku /pers. C/, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas. Prasītājs arī lūdz

atļaut realizēt ķīlas tiesības saskaņā ar 2007.gada 28.maija Ķīlas līgumu SP07168/H-1, kas reģistrēts Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/ ar kadastra Nr./numurs/ un noslēgts starp AS “SEB banka” un /pers. D/.

Atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus uz prasītāja iesniegto prasības pieteikumu.

[2] Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 6.oktobrī saņemts prasītāja iesniegums, kurā izteikts lūgums izskatīt lietu bez AS “SEB banka”

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Atbildētājiem par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā

kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāju deklarēto dzīves vietu 2014.gada 14.augustā.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,

bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc

kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56. 'panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto

adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek

nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi pusēm ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.pantā noteiktajam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

[3] Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies un paskaidrojumus nav snieguši. Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais

gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta trešās daļā norādītie ierobežojumi.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Ar lietas materiālos esošo Kredīta līgumu Nr.SP07168 ir pierādīts, ka 2007.gada 28.maijā starp AS “SEB banka” un atbildētāju /pers. B/

noslēgts Kredīta līgums Nr.SP07168 ar grozījumiem 2007.gada 7.decembrī, 2008.gada 26.novembrī, 2010. gada 30.martā, 2010.gada 4.novembrī,

2011.gada 26.aprīlī, 2011.gada 28.novembrī.

Tādējādi atzīstams, ka abas puses uzņēmās saistības viena pret otru. Atbildētāja noslēgto Kredīta līgumu un vienošanos par grozījumiem kredīta

līgumā nav apstrīdējusi.

[5] Prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu Ls 61 140,31 jeb 86994,82 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Ar izdruku par veiktām kredīta izmaksām (l.l.58) ir pierādīts, ka 2007.gada 18.jūnijā aizņēmējam ir izmaksāts aizdevums EUR 9000,00 apmērā,

2007.gada 5.jūlijā - Ls 7000,00, 2007.gada 20.jūlijā - Ls 7000,00, 2007.gada 20.augustā - Ls 10 000,00, 2007.gada 6.septembrī - Ls 7000,00,

2007.gada 25.septembrī - Ls 10 000,00, 2007.gada 12.oktobrī - Ls 6000,00, 2007.gada 20.decembrī - EUR 5000,00, 2008.gada 18. janvārī - Ls 10

000,00, 2008.gada 26.februārī - Ls 9000,00, 2010.gada 31.martā - EUR 7307,95.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Kredīta līguma Līguma vispārīgo noteikumu 17.6.punktu aizņēmējs pilnvaro banku veikt norēķinu operācijas ar naudas līdzekļiem,

kas atrodas aizņēmēja norēķinu kontā, tas ir veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus no aizņēmēja norēķinu konta līgumā paredzētajā kārtībā, komisijas

maksām un ar līguma saistību izpildes nodrošinājumu saistīto izdevumu apmaksai, iespējamo līgumsoda un aizdevuma procentu samaksai, aizdevuma

pamatsummas atmaksai. Savukārt minēto noteikumu 17.7.punktā noteikts, ka aizņēmējs apņemas nodrošināt aizņēmēja norēķinu kontā pietiekamus

naudas līdzekļus, lai banka varētu pildīt līguma 17.6.punktā noteiktos naudas pārskaitījumus.

Līguma 5.2. un 5.3.punkts nosaka, ka samaksa veicama katru mēnesi 20 datumā.

Kredīta līguma Līguma vispārīgo noteikumu 20.5.1.punktā ir noteikts, ka bankai ir tiesības atkāpties no līguma, ja aizņēmējs ilgāk par 60

kalendārajām dienām nokavējis (palaidis garām) kādu ar līgumu noteikto aizdevuma pamatsummas maksājumu termiņu vai aizdevuma procentu samaksas

termiņu. Kā norāda prasītājs, aizņēmējs ir pieļāvis maksājumu kavējumu. Aizdevuma atmaksāšanas termiņš ar 2010.gada 4.novembra Vienošanos Nr.4

par grozījumiem 2007.gada 28.maija kredīta līgumā Nr.SP07168 ir noteikts 2047.gada 20.maijs.

Prasītājs ar 2012.gada 6.jūlija paziņojumu aizņēmējam, galviniekam un ķīlas devējam ir paziņojis par vienpusējo atkāpšanos no līguma un noteica

saistības izpildes termiņu 2012.gada 20.jūliju.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav gūti pierādījumi, ka aizdevums būtu

atmaksāts. Atbildētāji nav apstrīdējuši samaksas nokavējumu un nav apstrīdējuši prasītāja norādīto parāda apmēru.

Ar Parāda aprēķinu un ir pierādīts, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 86 994,82 euro. Tiesa secina, ka prasītājs ir pierādījis savu

prasību daļā par pamatparāda esamību un par labu prasītājam ir piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 86 994,82 euro apmērā.

[6] Prasītājs ir lūdzis piedzīt procentus par kredīta atvēlējumu par laika periodu no 2011.gada 9.decembra līdz 2012.gada 20.jūlijam 1962,70 euro

apmērā, kas izriet no kredīta līguma Nr.SP07168, norādot, ka procenti par kredīta atvēlējumu ir par periodu no 2011.gada 9.decembrim līdz 2012.gada

20.jūlijam, t.s., līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa konstatē, ka ar Kredīta līguma Nr.SP07168 I daļas 3. punktā puses ir vienojušās par atbildētājas /pers. B/ pienākumu maksāt procentus

par kredīta atvēlējumu, procentu likmi nosakot pēc Kredīta līguma Nr.SP07168 I daļas 3.1. punktā minētajiem noteikumiem.

Kā izriet no lietā esošā 2013.gada 22.jūlija parāda aprēķina, tad maksājuma kavējums iestājies kopš 2011.gada 9.decembra, bet, kā izriet no

Kredīta līguma Nr.SP07168, atmaksas beigu termiņš tika noteikts 2012.gada 20.jūlijs. 2012.gada 6.jūlijā prasītājs ir paziņojis atbildētājiem par

atkāpšanos no līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņu noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu, vienlaicīgi nosakot aizdevuma atmaksas beigu

termiņu līdz 2012.gada 20.jūlijam. Līdz noteiktajam datumam parāds nav atmaksāts. Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka prasītāja lūgums par procentu par

kredīta atvēlējumu piedziņu 1962,70 euro apmērā, laika periodā no 2011.gada 9.decembra līdz 2012.gada 20.jūlijam ir apmierināms.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem līgumsodu par nokavētiem maksājumiem 347,13 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Kredīta līguma I daļas 6.punktu, ja aizņēmējs kavē Līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 36% gadā

no nokavētā maksājuma par katru nokavēto dienu.

Ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu par 2007.gada 28.maija Kredīta līgumu Nr.SP07168 ir pierādīts, ka atbildētājs pēdējo

maksājumu ir veicis 2012.gada 20.februārī. Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par maksājumu samaksas kavējumu par laika periodu no 2012.gada

20.februāra līdz 2012.gada 20.jūlijam, t.s., līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam, kas sastāda 347,13 euro.

Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēru, atzīst to par samērīgu, jo līgumsods nepārsniedz pamatparāda apmēru, turklāt tiesa ņem vērā, ka atbildētājs

ilgstoši nav pildījis savas saistības un nav izmantojis savas tiesības prasīt līgumsoda samazinājumu atbilstoši Civillikuma 1724.1pantā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņa ir apmierināma 347,13 euro apmērā.

[8] Prasītājs lūdzis piedzīt nokavējuma procentus 5248,10 euro.

Civillikuma 1759.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

No minētās tiesību normas izriet, ka kreditors ir tiesīgs prasīt nokavējuma procentu samaksu arī tad, ja nokavējuma procenti nav pielīgti.

Prasītājs ir aprēķinājis nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 20.jūlija līdz 2013.gada 22.jūlijam, t.s., no aizdevuma atmaksas

termiņa beigām līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai, par procenta likmi nosakot likumā noteiktos 6% gadā no neatmaksātās parāda summas

(lietas lapa 13), kas kopā sastāda 5248,10 euro.

Tiesa, ņemot vērā lietā esošo Kredīta līguma 2013.gada 22.jūlija parāda aprēķinu, atzīst prasītāja lūgumu par nokavējuma procentu 5248,10

euro piedziņu par apmierināmu.

[9] Prasītājs lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildes dienai saņemt 6% gadā no parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ņemot vērā to, ka ir pierādīta atbildētāju parāda esamība un tiesa ir atzinusi, ka no atbildētājiem prasītāja labā ir piedzenama naudas summa, tad

ir apmierināms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt sešus procentus no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

[10] Prasītājs ir lūdzis piedzīt parādu no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. F/.

Civillikuma 1692.pantā ir noteikts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Ar lietas materiālos esošo 2007.gada 7.decembra Galvojuma līgumu Nr.SP07168/G-1 un 2010.gada 30.marta Galvojuma līgumu

Nr.SP07168/G-2 ir pierādīts, ka atbildētājs /pers. C/ uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks atbildēt prasītājam par parādu, kāds varētu rasties no

pamtlīguma par EUR 87 307,95 aizdevuma izsniegšanu, tajā skaitā bez nosacījumiem veikt pieprasītās summas vai summu kapitāla parāda, procentu,

līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus maksājumu samaksu.

Tiesa konstatē, ka Galvojuma līgumi nav apstrīdēti, tie nav grozīti un nav atcelti. Līdz ar to minētie līgumi ir saistošs atbildētājam /pers. C/.

Civillikuma 1702.pants pants nosaka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā ir izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tā atteicies. Par tādu atteikšanos

uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

No minētā ir konstatējams, ka prasītājam ir tiesības vērsties ar piedziņu pret galvinieku, ja piedziņa nebūs iespējama pret galveno parādnieku.

Tiesa konstatē, ka ir apmierināms prasītāja lūgums par parāda piedziņu no galvotāja, ja to nebūs iespējams piedzīt no galvenā parādnieka, ir

apmierināms.

[11] Prasītājs lūdzis atļaut realizēt ķīlas tiesības saskaņā ar 2007. gada 28.maija Ķīlas līgumu Nr. SP07169/H-1.

Civillikuma 1319.pantā noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no

ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Tiesa konstatē, ka 2007.gada 28.maijā starp prasītāju un /pers. D/ ir noslēgts Ķīlas līguma SP07169/H-1, saskaņā ar kuru /pers. D/ ieķīlāja par

labu prasītājam nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgas rajons. 2007.gada 7.decembrī u n 2010.gada 30.martā puses ir noslēgušās vienošanās par

grozījumiem Ķīlas līgumā.

No Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ ir redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieks ir /pers. D/. Minētajā

zemesgrāmatā ir izdarītas ieraksts, saskaņā ar kuru uz atbildētajam piederošo īpašumu ir nostiprināta hipotēka par labu prasītājam Ls 61 360,38 apmērā.

Saskaņā ar Ķīlas līguma SP07169/H-1 5.iedaļas 5.2.punktu puses vienojušās, ka prasītājs realizē ķīlas tiesības, ja parādnieks nav izpildījis kādu

no savām saistībām, kas izriet no Kredīta līguma SP07169.

Ņemot vērā iepriekš minētos lietā esošos pierādījumus, konstatēts ir fakts, ka parādnieks nav izpildījis savas saistības, kas izriet no Kredīta

līguma SP07169 ar tā grozījumiem, līdz ar ko tiesa atzīst, ka apmierina prasītāja lūgumu atļaut realizēt ķīlas tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kas

reģistrēts Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatas nodaļas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ ar kadastra Nr./numurs/.

[12] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tā kā tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, tad par labu prasītājam piedzenami prasītāja samaksātie tiesas

izdevumi: valsts nodeva 2259,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,97 euro. Kopā piedzenami tiesas izdevumi 2270,82 euro. Minētie

tiesas izdevumi ir piedzenami no visiem atbildētājiem vienādās daļās 756,94 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no atbildētājiem valsts labā piedzenami prasītāja nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

6,83 euro apmērā.

No atbildētājas /pers. B/ ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,28 euro apmērā, no /pers. C/ ir ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 2,28 euro apmērā, bet no /pers. D/ ir ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,27 euro.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam - taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, sprieduma izpildei ir nosakāms labprātīgās izpildes

termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 2041., 208.1 un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, pamatparādu 86 994,82 euro,

procentus par kredīta atvēlējumu par laika periodu no 2011.gada 9.decembra līdz 2012.gada 20.jūlijam 1 962,70 euro, līgumsodu par nokavētajiem

maksājumiem laika periodā no 2012.gada 20.februāra līdz 2012.gada 20.jūlijam 347,13 euro un nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada

20.jūlija līdz 2013.gada 22.jūlijam 5248,10 euro, kopā piedzīt 94 552,75 euro.

Noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt 6

procentus gadā no parāda pamatsummas.

Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods /personas kods/, piedziņu vērst pret /pers. C/, personas kods /personas kods/,

par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, piedzenot pamatparādu 86 994,82 euro, procentus par kredīta atvēlējumu par laika periodu

no 2011.gada 9.decembra līdz 2012.gada 20.jūlijam 1 962,70 euro, līgumsodu par nokavētajiem maksājumiem laika periodā no 2012.gada 20.februāra

līdz 2012.gada 20.jūlijam 347,13 euro un nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 20.jūlija līdz 2013.gada 22.jūlijam 5248,10 euro,

kopā piedzīt 94 552,75 euro un noteikt AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma

izpildei saņemt 6 procentus gadā no parāda pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743 tiesāšanās izdevumus 756,94

euro apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743 tiesāšanās izdevumus 756,94

euro apmērā.

Piedzīt /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743 tiesāšanās izdevumus 756,94 euro

apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,28 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,28 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,27 euro.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese E.Stivriņa