Latvian court dismissed tenant's appeal and upheld landlord's small claims debt collection judgment.

Lietas Nr. C29513113

Lietas arhīva Nr. CA-0363-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 29.decembrī

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Vasiļevska

tiesneses L.Mežale un I.Stivriņš

ar tiesas sēdes sekretāri D.Somu

Rīgas apgabaltiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei /pers.B/,

piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namīpašums 2000” pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Mežinskim un

atbildētājas /pers. C/ pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, izskatīja civillietu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namīpašums 2000” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “Namīpašums 2000” iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda 1 050,19 EUR piedziņu, norādot, ka 2004.gada

18.oktobrī starp pusēm noslēgts līgums par atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma /adrese A/, apsaimniekošanu. Noteikta apsaimniekošanas maksa

0,211 EUR par dzīvojamās telpas vienu kvadrātmetru mēnesī.

Vēlāk nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība nolēma noslēgt jaunu apsaimniekošanas līgumu, nosakot apsaimniekošanas maksu

0,57 EUR mēnesī par vienu kvadrātmetru. Līgums stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Prasītāja norāda ka /pers. C/ izmanto apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, bet kopš 2011.gada oktobra rēķinus apmaksā tikai daļēji.

Neskatoties uz nosūtīto brīdinājumu, atbildētāja parādu nav samaksājusi. Galvenais parāds uz 2014.gada 21.oktobri ir 1 017,74 EUR un likumiskie

procenti 32,45 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 866., 1071., 1488., 1587.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. un 5.pantu, prasītāja lūgusi piedzīt no /pers.

C/ pamatparādu un likumiskos procentus kopsummā 1 050,19 EUR, kā arī samaksātos tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā.

/pers. C/ rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka prasību neatzīst un uzskata, ka prasītāja nepareizi interpretē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma un Civillikuma normas. Prasītāja nepamatoti cenšas piedzīt no viņas naudas summu, tāpēc saskaņā ar Civillikuma 2391.pantu tāda rīcība

vērtējama kā netaisna iedzīvošanās.

Atbildētājas ieskatā, 2011.gada 15.decembrī veiktā dzīvokļu īpašnieku aptauja par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu neatbilst Dzīvokļu

īpašuma likuma 20.panta noteikumiem, jo viņa netika saņēmusi rakstveida lēmuma projektu un dokumentus par izskatāmo jautājumu. Līdz ar to minētā

aptauja nav leģitīma.

Prasītājai nav tiesiska pamata aprēķināt citu apsaimniekošanas maksu, tādēļ tās rīcībā ir saskatāmas krāpšanas un izspiešanas pazīmes. Pieņemtais

lēmums ir nelikumīgs un tā izpilde neatbilst aptaujas rezultātiem, jo citi dzīvokļu īpašnieki saņem rēķinus ar apsaimniekošanas maksas apmēru, kas

neatbilst balsošanas protokolam.

Atbildētāja paskaidro, ka nekustamā īpašuma /adrese/, 2.liters, dzīvokļu īpašnieki 2011.gada 24.novembra kopsapulcē nolēma atteikties no

prasītājas apsaimniekošanas pakalpojumiem un pilnvaroja citu juridisko personu pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. To apliecina arī

VAS “Privatizācijas Aģentūra” 2012.gada 18.janvāra lēmums Nr.6/58, ar kuru prasītājai uzlikts pienākums nodot dzīvojamās mājas /adrese/,

pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku izvēlētajai personai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Neskatoties uz minētajiem lēmumiem, prasītāja liek

dažādus šķēršļus dzīvojamās mājas nodošanai dzīvokļu īpašnieku izvēlētajai pilnvarotajai personai. Līdz ar to prasītāja ir prettiesiski nodibinājusi

piespiedu apsaimniekošanas attiecības, ko normatīvie akti neparedz.

Atbildētāja uzskata, ka lietā ir strīds par SIA “Namīpašums 2000” tiesībām prasīt apsaimniekošanas maksu norādītajā apmērā, bet nevis par

parāda piedziņu, tāpēc lieta būtu izskatāma vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.

Neatbilst patiesībai prasītājas apgalvojums, ka tā ir nodrošinājusi komunālo pakalpojumu piegādi. Dzīvokļu īpašnieku sistemātiskās sūdzības

liecina, ka 2011. un 2012.gadā mājai /adrese/, 2.liters, bija aizsalušas kanalizācijas un ūdens sistēmas caurules, nebija pieslēgta apkure, pastiprinātas

elektroslodzes rezultātā tika traucēta elektrības padeve. Līdz ar to prasītāja nav tiesīga prasīt samaksu par pakalpojumu, kuru nav sniegusi.

Tā kā strīds ir nevis par komunālo pakalpojumu apmaksu, bet gan par SIA “Namīpašums 2000” tiesībām saņemt apsaimniekošanas maksu un tās

apmēru, tad atbilstoši Civillikuma 1656.panta noteikumiem parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par

saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

/pers. C/ uzskata, ka prasītāja nav tiesīga prasīt no viņas neesoša līguma noteikumu izpildi, tāpēc lūdz noraidīt SIA “Namīpašums 2000” prasību.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumu SIA “Namīpašums 2000” prasība apmierināta daļēji. Pirmās

instances tiesa konstatēja, ka nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no viena zemesgabala, uz kura atrodas namīpašums - trīs piecstāvu dzīvojamās ēkas,

lit.Nr.1, lit.Nr.2, lit.Nr.3. Namīpašums sastāv no piecstāvu dzīvojamās ēkas ar 172 dzīvokļu īpašumiem un kopējo platību 7812,90 kvm. Tā kā dzīvokļu

īpašumi izveidoti, sadalot nekustamo īpašumu, kas sastāvēja no trīs piecstāvu dzīvojamām ēkām, tad katra dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamā daļā

ietilpst visu dzīvojamo māju ēku kopīpašuma daļas elementi. Tādējādi tiesa secināja, ka dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu trīs dzīvojamo māju

dzīvokļu īpašnieki un tās lēmumi atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantam attiecas uz katru no trim dzīvojamām mājām.

Tiesa atzina par pierādītu faktu, ka dzīvojamā māja /adrese/, kopš 2005.gada 11.februāra nodota SIA “Namīpašums 2000” pārvaldīšanā un

apsaimniekošanā. Lai gan 2011.gada 24.novembrī ir bijis dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols, kurā kopsapulces dalībnieki nolēma uzdot

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārņemt dzīvojamo māju /adrese/, 2.liters no Privatizācijas aģentūras, taču SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2012.gada

22.martā nolēma izbeigt noslēgto dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu. Pamatojoties uz Rīgas domes 2013.gada 22.janvāra lēmumu, tiesa secināja, ka

nekustamo īpašumu joprojām apsaimnieko SIA “Namīpašums 2000” un nekustamajā īpašumā visi pamatpakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, ir nodrošināti.

Tiesa konstatēja, ka laika posmā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada oktobrim SIA “Namīpašums 2000” tiesiski apsaimniekoja nekustamo

īpašumu, atbildētājas pārstāvis šo faktu neapstrīdēja. Norādītajā laika periodā atbildētāja saņēma komunālos pakalpojumus - siltumu, ūdeni, kanalizāciju,

atkritumu izvešanu, elektroenerģiju koplietošanas telpās, tika veikta mājas sanitārā uzkopšana un, lai gan ar novēlošanos, bet apkure tika pieslēgta.

Tādējādi, nekonstatējot prasītājas rīcības neatbilstību Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam, tiesa atzina, ka prasītāja tiesiski

apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/.

Atbildētājas pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem izriet no likuma, proti,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.panta. Minētās tiesību normas noteic tos izdevumus, kuri dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa

īpašnieks ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, vai nav. Atbildētāja nav pierādījusi, ka apsaimniekošanas pakalpojumus būtu

sniegusi kāda cita persona, tieši pretēji, tiesas sēdē viņa atzina prasītāju par nama apsaimniekotāju. To apstiprina arī izrakstīto rēķinu daļēja apmaksa

laikā posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzina, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1 017,74 EUR.

Tiesa atzina par nepamatotiem atbildētājas iebildumus par aptaujas veikšanas likumību, jo aptaujas procedūra un tās rezultātā pieņemto lēmumu

tiesiskums saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantu nav apstrīdēts, ceļot attiecīgu prasību tiesā, un lēmumi nav atzīti par spēkā neesošiem. Līdz ar to

atbildētājai ir saistoši aptaujas rezultātā dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi, tostarp, par apsaimniekošanas maksas 0,57 EUR par vienu

kvadrātmetru mēnesī un maksājumu rezerves fondā noteikšanu.

Lietā nav strīda par to, ka 2004.gada 18.oktobrī starp SIA “Namīpašums 2000” kā pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieci /pers. C/ noslēgts

apsaimniekošanas līgums Nr.3/78-04. Puses uzskata, ka to līgumiskās attiecības ir izbeigtas, jo bija iestājušies līguma 5.2.punktā noteiktie apstākļi.

Tiesas ieskatā, šis apstāklis neatbrīvo atbildētāju no saistību izpildes, jo atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem saistību tiesības rodas ne tikai no

tiesiska darījuma, bet arī uz likuma pamata.

Tāpat arī atbildētājas viedoklis, ka piespiedu apsaimniekošanu nevar atzīt par tiesisku situācijā, kad SIA “Namīpašums 2000” liek šķēršļus

dzīvokļu īpašnieku biedrībai pārņemt savā pārvaldībā namu liters Nr.2, nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, jo tiesa nekonstatēja, ka prasītāja

būtu likusi tādus šķēršļus, turklāt šis jautājums nav risināms parāda piedziņas lietā. Likumdevējs ir noteicis kārtību, kādā tiek risināts jautājums par mājas

pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāja rēķinus nav apmaksājusi pilnā apmērā, tātad, ir pieļauts nokavējums, kas prasītājai dod tiesības aprēķināt

likumiskos procentus. Veicot pārrēķinu, tiesa atzina, ka no atbildētājas piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika posmu no 2013.gada

1.oktobra līdz 2014.gada 1.novembrim 31,95 EUR.

Pirmās instances tiesa nosprieda piedzīt no /pers. C/ SIA “Namīpašums 2000” labā pamatparādu 1 017,74 EUR, likumiskos procentus par laika

posmu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.novembrim 31,95 EUR un tiesas izdevumus 107,43 EUR, kopā 1 157,12 EUR, bet noraidīt prasību

daļā par likumisko procentu 0,50 EUR piedziņu.

Valsts labā no /pers. C/ piedzīta valsts nodeva 54,72 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13 EUR.

/pers. C/ iesniegusi apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumu, pārsūdzot to prasības

apmierinātajā daļā. Atbildētājas ieskatā, tiesa nav vispusīgi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un viņas izklāstītos argumentus, tādējāji pārkāpusi

Civilprocesa likuma 97.pantā nostiprinātos principus. Tiesa spriedumā nav norādījusi, kādēļ tā prasītājas pierādījumiem ir devusi priekšroku,

pierādījumus vērtējusi atrauti, nevis to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Atbildētāja piekrīt tiesas secinājumam, ka līgumiskās attiecības starp pusēm ir izbeigtas, tomēr uzskata, ka tiesa nepamatoti ņēma vērā tikai

prasītājas argumentus, ignorējot Civillikuma 1074.pantu un speciālās tiesību normas, kuras satur Privatizācijas likums. Tiesa atstāja bez ievērības faktu,

ka bija iestājušies abi nosacījumi pušu noslēgtā apsaimniekošanas līguma izbeigšanai, t.i., gan apsaimniekotāja bezdarbība, gan Privatizācijas aģentūras

valdes lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu dzīvokļu īpašnieku izvēlētajam apsaimniekotājam.

/pers. C/ norāda, ka prasītāja liek šķēršļus dzīvojamās mājas nodošanai apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, proti, nenodod

dokumentāciju un lietas jaunajam pārvaldniekam, tādējādi nodibinot piespiedu apsaimniekošanas attiecības.

Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā patērētāju tiesības. Pakalpojuma saņēmējs tiek uzskatīts par vājāku līgumslēdzēju pusi attiecībā pret

pakalpojuma sniedzēju, kura mērķis ir gūt peļņu. Atbildētājas ieskatā, tiesas process notika formāli, neizvērtējot viņas kā vājākās līgumslēdzējas puses

iesniegtos pierādījumus un paskaidrojumus.

Tiesa nepamatoti piekritusi prasītājas viedoklim, ka nekustamam īpašumam ir iespējams tikai viens apsaimniekotājs un ka dzīvojamo māju liters

Nr.2 nevar izdalīt atsevišķā apsaimniekošanā. Šāds secinājums neatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2., 4.pantam un Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktam. Neatbilst patiesībai prasītājas apgalvojums, ka nekustamajam īpašumam ir viens siltuma ievads,

vienota kanalizācijas un ūdensvada sistēma. Atbildētāja apgalvo, ka visi izvadi uz katru dzīvojamo māju ir atsevišķi. To apstiprina fakti, ka vienīgi

dzīvojamai mājai liters Nr.2 nebija pieslēgta apkure un ka tikai šajā mājā aizsala ūdens un kanalizācijas caurules.

Atbildētāja uzskata, ka lietā nav pierādīta pamatparāda 1 017,74 EUR esamība. Viņai arī nav saprotams, kāpēc parāda summa palikusi nemainīga,

ja tika samazināts laika posms, par kuru prasītāja lūgusi piedzīt parādu. Turklāt tiesa vai nu pieļāvusi matemātisku aprēķina kļūdu, vai arī pārkāpusi

prasījuma robežas, jo parāda summa aprēķināta nepareizi.

Apelācijas sūdzībā /pers. C/ lūgusi izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt SIA “Namīpašums 2000” prasību.

Prasītāja savā rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, jo pirmās instances tiesa pierādījumus ir

novērtējusi vispusīgi un atbilstoši Civilprocesa likuma normu prasībām. Daļēja rēķinu apmaksa liecina, ka atbildētāja atzīst faktu, ka SIA “Namīpašums

2000” tiesiski apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums par piespiedu apsaimniekošanas attiecību nodibināšanu.

Prasītāja norāda, ka lēmumu par apsaimniekotāja izvēli ir pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība, neviens kopības lēmums nav apstrīdēts, tāpēc tie ir

spēkā. Gadījumā, ja atbildētāja uzskata, ka prasītāja tai ir nodarījusi kādus zaudējumus, par to jāceļ attiecīga prasība.

SIA “Namīpašums 2000” savā paskaidrojumā apstiprina, ka bija pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu,

noslēdzot līgumu ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, taču šis līgums tika izbeigts 2012.gada 22.martā, pamatojoties uz pārvaldnieka uzteikumu.

Prasītājas ieskatā, vispārēju frāžu norādīšana apelācijas sūdzībā nerada tiesiskas sekas, atbildētājai vajadzēja norādīt, kādus tieši faktus pirmās

instances tiesa konstatēja nepareizi un kādiem tiesas secinājumiem viņa nepiekrīt. Tā kā atbildētāja sprieduma 6.1., 6.2. un 6.3.punktā tiesas konstatētos

faktus nav apstrīdējusi, tie ir kļuvuši neapstrīdami.

Prasītāja uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzējas argumentu par procesuālo tiesību normu pārkāpumu, jo atbildētāja neizmantoja savas

procesuālās tiesības, neiesniedza pretprasību un papildu pierādījumus, lai gan šī iemesla dēļ vairākas reizes tika atlikta lietas izskatīšana. Tādējādi

apelācijas sūdzībā norādītais procesuālais pārkāpums ir radies nevis tiesas rīcības, bet gan pašas atbildētājas bezdarbības rezultātā.

Prasītāja nepiekrīt /pers. C/ iebildumiem pret parāda aprēķinu un tā apmēru. Minētie iebildumi ir formāli, atbildētāja aprobežojas tikai ar

apgalvojumu, ka parāds nav pareizs, taču savu aprēķinu lietā nav iesniegusi.

Vienlaikus ar rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību SIA “Namīpašums 2000” ir iesniegusi arī prasības summas palielinājumu, norādot,

ka pēc lietas izskatīšanas pirmās instances tiesā atbildētāja joprojām neveic maksājumus pilnā apmērā, līdz ar to parāds turpina pieaugt. Prasītāja lūgusi

piedzīt no /pers. C/ pamatparādu 1 365,66 EUR un likumiskos procentus 55,75 EUR, kopā 1 421,41 EUR, kā arī visus samaksātos tiesāšanās

izdevumus to faktiskajā apmērā.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību atbilstoši tajā norādītajiem motīviem, bet SIA “Namīpašums 2000” prasību

neatzina un lūdza to noraidīt.

Prasītājas pārstāvis zvērināts advokāts Kristaps Mežinskis neatzina /pers. C/ apelācijas sūdzību un uzturēja SIA “Namīpašums 2000” prasību daļā,

kādā to apmierinājusi pirmās instances tiesa, t.i., par pamatparāda 1 017,74 EUR, likumisko procentu 31,95 EUR un tiesas izdevumu piedziņu no /pers.

C/. Prasītājas pārstāvis neuzturēja apelācijas instances tiesā iesniegto pieteikumu par prasības summas palielinājumu.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības motīvus,

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. C/ apelācijas sūdzība ir nepamatota, bet SIA “Namīpašums 2000” prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī

motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 21.janvāra spriedumā ietvertie motīvi ir pareizi un

pietiekami SIA “Namīpašums 2000” prasības apmierināšanai. Pirmās instances tiesas motīvi ir balstīti uz lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesa pareizi

novērtējusi pierādījumus to kopumā un pareizi piemērojusi materiālās tiesību normas, kas regulē pušu strīdīgās tiesiskās attiecības, tādēļ tiesas kolēģija

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi

visus lietā iesniegtos pierādījumus un analizējusi pušu argumentus, pierādījumus novērtējusi to kopumā un savstarpējā sakarībā, līdz ar to ir ievērojusi

Civilprocesa likuma 97.panta prasības par pierādījumu novērtēšanu. Sprieduma 6.5.punktā tiesa ir norādījusi, kādēļ tā nevērtē atsevišķus prasītājas

iesniegtos pierādījumus, proti, tie neattiecas uz periodu, par kuru prasītāja lūgusi piedzīt parādu. Vispārīgi norādot uz procesuālo tiesību normu

pārkāpumiem, sūdzības iesniedzēja nav precizējusi, kā sprieduma 6.5.punktā uzskaitīto dokumentu atstāšana bez ievērības ir ietekmējusi tiesas

secinājumu pareizību.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēti pirmās instances tiesas konstatētie fakti un izteiktie secinājumi, ka nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no

zemesgabala un trim uz tā esošajām piecstāvu dzīvojamām mājām, ka katra dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamā daļā ietilpst visu dzīvojamo māju

kopīpašuma daļas elementi un ka tādējādi dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu trīs dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem

Līdz ar to tiesa pareizi atzinusi, ka atbildētājai ir saistoši nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, tostarp, par

apsaimniekošanas līguma slēgšanu ar SIA “Namīpašums 2000” un apsaimniekošanas maksas noteikšanu. Šajā sakarā nav pamatots apelācijas sūdzības

arguments par piespiedu apsaimniekošanas attiecību nodibināšanu, jo lēmumu par konkrētā apsaimniekotāja izvēli ir pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku

kopība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā ir noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas kārtība un termiņš. Kaut arī /pers. C/

iebilst pret dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu attiecināšanu uz dzīvojamās mājas /adrese/, 2.liters dzīvokļu īpašniekiem, tomēr likumā noteiktajā kārtībā

nav cēlusi tiesā prasību par minēto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Lietā nav strīda par faktiem, ka saskaņā ar 2005.gada 11.februāra līgumu, kas noslēgts starp valsts aģentūru “Mājokļu aģentūra” un SIA

“Namīpašums 2000”, dzīvojamās mājas /adrese/, valsts daļas pārvaldīšana un apsaimniekošana nodota prasītājai, ka 2011.gada 24.novembrī

dzīvojamās mājas 2.litera dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nolēma pārņemt no VAS “Privatizācijas aģentūra” nekustamā īpašuma valsts daļu un pilnvaroja

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārņemt nekustamā īpašuma valsts daļas pārvaldīšanas tiesības. Pamatojoties uz minēto lēmumu un Privatizācijas

aģentūras valdes 2012.gada 18.janvāra lēmumu, 2012.gada 1.februārī tika parakstīts nodošanas – pieņemšanas akts, taču 2012.gada 22.martā SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” atkāpusies no noslēgtā pārvaldīšanas līguma.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantam dzīvokļa īpašniekam, cita starpā, ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, tad no pušu paskaidrojumiem un lietas materiāliem izriet, ka nekustamo īpašumu /adrese/, pārvalda

un apsaimnieko SIA “Namīpašums 2000”, neviena cita persona parvaldīšanas darbības nav veikusi.

Izskatījusi jautājumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu, Rīgas dome ar 2013.gada 22.janvāra lēmumu Nr.5810 atteikusi iecelt norīkoto

pārvaldnieku dzīvojamai mājai /adrese/. No minētā lēmuma redzams, ka Rīgas domes mājokļu un vides departamenta komisija, apsekojot dzīvojamo

māju, secināja, ka, kaut arī obligāti veicamās parvaldīšanas netiek veiktas ar pienācīgu rūpību, tomēr visi pamatpakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas lietošanu, ir nodrošināti.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas viedoklis, ka prasītāja ir nodibinājusi piespiedu apsaimniekošanas attiecības, vienlaikus apstiprina faktu, ka SIA

“Namīpašums 2000” veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastrā iekļautajām ziņām nekustamā īpašuma /adrese/, ietilpstošās dzīvojamās mājas neveido patstāvīgus

nekustamā īpašuma objektus.

Ekonomikas ministrija 2012.gada 29.maijā ir devusi skaidrojumu, ka šajā gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu triju dzīvojamo māju

dzīvokļu īpašnieki, tādēļ ir noslēdzams viens pārvaldīšanas līgums visu triju dzīvojamo māju pārvaldīšanai.

Tikai 2015.gada vasarā dzīvojamai mājai /adrese/, 2.liters piešķirta atsevišķa adrese un dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu par pārvaldīšanas

darbību uzdošanu šīs mājas dzīvokļu īpašnieku biedrībai “/adrese/ 2.liters”. Pušu strīdi par pārvaldīšanas tiesiskumu, dzīvojamās mājas 2.litera dzīvokļu

īpašnieku lēmumu likumību un mājas nodošanu citam apsaimniekotājam šajā lietā nav izķirami, jo nav celtās prasības priekšmets.

Nav pamatots apelācijas sūdzības motīvs par Civillikuma 1074.panta, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.,

51.1panta un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu ignorēšanu.

Konkrētajā gadījumā prasība par kopīpašuma dalīšanu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu vai dzīvokļu īpašnieku lēmumu

tiesiskumu nav celta, tāpēc minētās tiesību normas strīda izšķiršanā nav piemērojamas. Tāpat arī nav pamata piemērot Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma normas dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka tiesiskajās attiecībās, jo pārvaldnieks nav pakalpojuma sniedzējs

šā likuma izpratnē, bet gan dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, kas darbojas dzīvokļu īpašnieku uzdevumā, piešķirtā pilnvarojuma un finansējuma

ietvaros, ievērojot pārvaldīšanas līguma noteikumus un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus.

SIA “Namīpašums 2000” iesniegtā prasība atbilst Civilprocesa likuma 250.19panta otrās daļas noteikumiem par maza apmēra prasībām. Tā kā

lietā nav celta pretprasība saskaņā ar šā likuma 250.24panta trešo daļu, pirmās instances tiesai nebija pamata izskatīt lietu prasības tiesvedības kārtībā

pēc vispārējiem noteikumiem.

Saskaņā ar prasītājas iesniegto aprēķinu /pers. C/ parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem uz 2014.gada 21.oktobri ir

1 017,74 EUR (lietas 134., 135.lapa). Prasītāja lūdz piedzīt arī likumiskos procentus 31,95 EUR par samaksas termiņa nokavējumu.

Tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētājas daļēji veiktos maksājumus prasītāja atbilstoši Civillikuma 1843.pantam ir ieskaitījusi pamatparāda

dzēšanai, kas izveidojies par iepriekšējo periodu. Ieskaitot šos maksājumus vecāka parāda segšanai, netiek palielināts nokavējuma procentu apmērs un

netiek pasliktināts atbildētājas stāvoklis. Līdz ar to nav pamatots atbildētājas apgalvojums, ka viņas parāds par laika posmu no 2013.gada 1.oktobra līdz

2014.gada 1.novembrim ir tikai 463,54 EUR.

Atbildētājas pienākums katru mēnesi norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem izriet no

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta, savukārt pienākums maksāt likumiskos procentus – no Civillikuma 1753., 1756.panta, 1759.panta 1.punkta un

1765.panta.

Tiesas kolēģija ieskatā, Civillikuma 1656.pants, kas noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu

vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru, konkrētajā gadījumā nav piemērojams, jo atbildētājas šaubas un iebildumi

attiecībā uz viņas pienākumu norēķināties ar prasītāju kā dzīvojamās mājas pārvaldnieci nav guvuši apstiprinājumu. Arī kriminālprocesa uzsākšana

neatbrīvo atbildētāju no likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu pildīšanas.

Ievērojot izklāstītos apstākļus, tiesas kolēģija atzīst, ka no /pers. C/ par labu SIA “Namīpašums 2000” piedzenams dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu pamatparāds uz 2014.gada 21.oktobri 1 017,74 EUR un likumiskie procenti par laika posmu no

2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.novembrim 31,95 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 102,73 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un otro daļu - izdevumi advokāta palīdzības

samaksai 314,91 EUR (30% no prasījumu apmierinātās daļas 1 049,69 EUR), kopā tiesāšanās izdevumi 422,34 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajai daļai no /pers. C/ valsts labā piedzenami tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, tostarp,

valsts nodeva 54,72 EUR par prasības summas pieaugumu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,50 EUR (ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 13 EUR un apelācijas instances tiesā 1,50 EUR).

Rezolutīvā daļa

11 12

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440. panta pirmo daļu un 440. pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namīpašums 2000” maza apmēra prasību.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Namīpašums 2000”, reģistrācijas Nr.50003476671, labā

pamatparādu uz 2014.gada 21.oktobri 1 017,74 EUR (viens tūkstotis septiņpadsmit eiro un 74 centus), likumiskos procentus par laika posmu no

2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.novembrim 31,95 EUR (trīsdesmit vienu eiro un 95 centus) un tiesāšanās izdevumus 422,34 EUR (četri simti

divdesmit divus eiro un 34 centus), kopā 1 472,03 EUR (viens tūkstotis četri simti septiņdesmit divus eiro un 3 centus).

Naudas līdzekļi ieskaitāmi kontā - saņēmējs: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Namīpašums 2000”, reģistrācijas Nr.50003476671, konta Nr.

/konta numurs/, SWIFT kods: UNLALV2X.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 54,72 EUR (piecdesmit četrus eiro un 72 centus), kas ieskaitāmi

kontā - saņēmēja iestāde: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELLV22, maksājuma

mērķī norādot procesa dalībnieka personas datus.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,50 EUR (četrpadsmit eiro un 50

centus), kas ieskaitāmi kontā - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR: 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods: TRELLV22, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr.C29513113, CA-0363-15.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot, ka šajā termiņā Latgales apgabaltiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā - 2015.gada 29.decembrī.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 12.janvāris.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Vasiļevska

Tiesnese L.Mežale

Tiesnesis I.Stivriņš